Vai viegli būt zvejniekam Latvijā ?

Nemaz tik sen atpakaļ Latvijā bija zvejnieki un labi lomi. Zveji nozvejoto lomu veda uz ostu un no tā bija atkarīga viņa materiāla labklājība. Nepatīk teikt bija, bet uz zvejniecību Latvija, kā nozari būs japārvelk trekns krusts. Nelaimējās ar ministriem, kas nīcināja visu un visapkārt klanoties Eiropas Savienības ierēdņu priekšā. Tādu sīkumu, kā nozvejas kvotas, dāļāja zviedriem, dāņiem un citiem zvejiem, kurus viņu Valsts spēja aizstāvēt. Ja parēķina par ko nabaga zvejam jāmaksā brīnums, kā vispār Latvijā ir palikuši desmitos skaitāmo mazo kuģīšu, kur apkalpe ir no 5 līdz 6 cilvēki. Gan zvejniecības inspektori, gan ostu uzraudzība, gan sanitāras pārbaudes, kuģa apskate, gan pažarnieks, gan….. visus jau nesaskaitīsi, kas barojas no zvejnieka grūtā un bīstamā darba. Ja netici, lūk jauninājums, turpmāk Liepājas ostā mazajiem kuģiem būs jāmaksā par pietauvošanos neatļautā vietā. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde izdarījusi grozījumus SEZ valdes ostas tarifu noteikumos “Liepājas ostas maksas un maksas pakalpojumu maksimālie robežlīmeņi”, kas paredz, ka mazajiem kuģiem par pietauvošanos vietā, kur tas nav paredzēts, turpmāk būs jāmaksā apmēram 21 santīmu (30 eirocentus) par bruto tonnu diennaktī. Tas nozīmē, ka vienam “Baltika” tipa zvejas kuģim turpmāk stāvēšana neatļautā vietā diennaktī varētu izmaksāt ap Ls 31,50 (ap 45 eiro). Līdz šim mazajiem zvejas kuģiem Liepājas ostā bija jāmaksā tikai par iziešanu un ieiešanu ostā, bet par piestātni ne. Valstī, kas atrodas pie jūras drīzumā nebūs zivju saimniecības. Ulmaņlaikos un pat krievu ‘PSRS’ laikos zvejnieka arods bija cienījams un godāts. Kāpēc tagad nē ? Nostalģiskas un vēsturiskas bildes, kad mencu kilograms maksāja 0.22 kapeikas.

Toreizējā Liepājas ” Boļševiks” pēc tam ” Kursa” kuģa kapteinis Jānis Kivlenieks.

Wordpress 2.7.1 spraudņu izlase (strādājošu)

Pavisam nesen pārgāju uz Wordpress 2.7.1 versiju, jauns ir jauns. Ko varu teikt, viennozīmīgi ir labāk, noformējums, admin panelis - sapnis- nav ‘gļuku’ strādā reāli labāk.
Diemžēl daudzi spraudņi (plugins) pagaidām nestrādā. Man neiet neviens audio pleijeris ( tāds ar kura palīdzību varētu apmeklētājs noklausīties audio ierakstu no tavas lapas). Daudzi spraudņi vienkārši sāka konfliktēt ar pašu wordpress. Ar likšanas un izņemšanas metodi nogāju pie optimāla varianta, viss strādā un problēmu nav. Ja Tev ir kāda ideja, ko pielikt vai uzlabot - NU neesi nūģis, PADALIES, es un citi Tev teiks paldies.

Konkrēti spraudņi, kas strādā un ar kuriem jāpietiek.

Akismet

All in One SEO Pack

All in One Video Pack

DMSGuestbook

FD Feedburner Plugin

Featured Content Gallery

FeedBurner FeedSmith

Feed Footer

Global Translator

Google Analyticator

Google XML Sitemaps

pageMash

Post-Plugin Library

SEO Friendly Images

StatPress Reloaded

Top 10

WordPress.com Stats

Wordpress PDA & iPhone

WP-PostRatings Widget

WP-Slimbox2

WP Security Scan

Kā arī lieliska jaunāko spraudņu kolekcija ŠEIT un ŠEIT un ja nepitiek ŠEIT

Melnā statistikas līkne.

Speciālisti ceļ trauksmi, ka melnā statistikas līkne pavērsusies uz augšu, taču vienlaikus cer, ka Latvija neatgriezīsies 1993. un 1994. gada kulminācijā, kad no dzīves labprātīgi šķīrās vairāk nekā 1000 cilvēku gadā. Latvijā varētu pieaugt gan noziegumu, gan pašnāvību skaits, kas saistīts ar dzīvokļu iegādi kredītā. Cilvēks naudu ir samaksājis, viņa dzīvojamā telpa nav uzcelta, jaunu kredītu viņš nevar dabūt, jo par veco nespēj norēķināties. Būtībā ir apburtais loks, kas nesīs aiz sevis noziedzības riskus, arī pašnāvības. Tātad krīzes apstākļos pieaudzis kredītsaistības pildīt nespējīgu cilvēku skaits, kuri izeju no finansiālajām problēmām meklē, izdarot pašnāvību. Ko darīt ? Kā palīdzēt ? Daudzi cilvēki neatzīstot savas problēmas, kā arī neapmeklējot psihologu vai psihiatriskās aprūpes ārstniecības iestādes sevi pakļauj nāves briesmām. Parasti iemesls ir triviāli vienkāršs, finansiālu problēmu dēļ, piemēram, līdzekļu trūkums ir šķērslis cilvēkiem ar izjukušu dzīvi mērot ceļu līdz ārstniecības iestādei. Satraukums valda arī kaimiņvalstīs — par pašnāvības mēģinājumu skaita pieaugumu ziņo Igaunijas plašsaziņas līdzekļi, bet Krievijā nepieredzēti liels skaits cilvēku meklējot psihiatru palīdzību Pēc vairāku gadu krituma pērn atkal par 15% pieaudzis pašnāvību skaits, liecina Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras dati. Tās ir krīzes blakusparādības, atzīst speciālisti. Tie 527 cilvēki, kuri pērn izdarīja pašnāvību, varēja izdzīvot, ja vien būtu meklējuši palīdzību. “Tie ir aizspriedumi, bailes, ka psihiatrs pateiks, ka viņam nav kārtībā ar galvu, arī tuvinieki bieži vien pacientus atrunā, sakot: nē, neej, tev tur iedos kaut kādas briesmīgais, nenormālas zāles un tad tu vēl trakāks paliksi,” stāsta Psihiatru asociācijas prezidents ārsts Elmārs Tērauds.

Speciālisti norāda, ka ar cilvēkiem, kuriem pamana kādas noslieces uz pašnāvību un ja nav runa par psihisku saslimšanu, pirmās zāles ir runāšana. Psihologi uzsver, ka tieši saruna var glābt cilvēku no pašnāvības izdarīšanas. Tas, ka mēs ikdienā domājam galvenokārt tikai par sevi un neredzam, kas emocionāli notiek ar cilvēkiem, kas atrodas līdzās, tikai palīdz pacelt pašnāvību statistiku.

Ko darīs speciālisti risinot šo aktuālo jautājumu …

Garīgās veselības eksperti izstrādājuši rekomendācijas pašnāvību mazināšanai Latvijā, apkopojot statistiku par pašnāvībām un pašnāvību mēģinājumiem, apzinot pašnāvību cēloņi, kā arī apkopojot speciālistu viedokļi par to, kādi faktori mazinātu pašnāvības Latvijā, portālu “Delfi” informēja Sabiedrības veselības aģentūra.

Lai valstī mazinātu pašnāvību skaita pieaugumu ir jāuzlabo speciālistu un visas sabiedrības zināšanas par depresijas simptomiem, kas ir viens no pašnāvību biežākajiem iemesliem, uzskata eksperti.

Svarīgi, lai primārās aprūpes speciālisti, sociālie darbinieki, skolotāji u.c. depresijas nomāktajam savlaicīgi sniegtu atbalstu un nepieciešamības gadījumā pieaicinātu speciālistu. Sabiedrības izglītošanā par garīgo veselību liela loma ir plašsaziņas līdzekļiem.

Jāuzlabo atbalsta sistēma cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, mājvietu, sirgst ar hroniskām slimībām, ilgstoši nevar atrast darbu, nav pietiekami izglītoti, atrodas ieslodzījumā, jau veikuši pašnāvības mēģinājumu u.tml. Šobrīd izteikta riska grupa ir jauni vīrieši ar lielām kredītsaistībām, ko darba zaudējuma vai citu iemeslu dēļ nav iespējams atmaksāt.

Tāpat, pēc ekspertu domām, jāierobežo pieejamība alkoholam (jāpalielina produktu cenas, mazinot iespēju tos iegādāties, jānosaka stingrāki alkohola reklāmas un tirdzniecības ierobežojumi u.tml.), jāsaglabā ierobežota pieejamība pašnāvību veikšanas līdzekļiem (ieročiem, medikamentiem ar potenciālu letālu iedarbību u.c.).

Jāapzina un jāveic drošības pasākumi (patruļas, mehāniski ierobežojumi u.tml.) potenciāli bīstamās pašnāvību veikšanas vietās - uz tiltiem, dzelzceļa, augstceltnēs u.c.; jāuzlabo pieeja kvalitatīvai garīgās veselības aprūpei un ārstniecībai, psihiski slimām personām jāsaglabā iespēja saņemt psihiatrisko palīdzību par brīvu, nemaksājot pacienta iemaksu; valsts medikamentu kompensācijas sistēmā jāsaglabā medikamenti ar depresiju slimojošiem cilvēkiem.

Eksperti norāda arī, ka ir jānodrošina iespēja operatīvi saņemt kvalificētu psihiatrisko palīdzību neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas līmenī; jāattīsta ambulatori konsultatīvais psihiatrijas dienests (īpaši reģionos); psihiatriskās palīdzības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās jāuzlabo vide un sniegtie ārstniecības pakalpojumi, lai tie sekmētu pacientu stāvokļa uzlabošanos; jānodrošina sistemātiska krīžu dienestu darbība (krīžu tālruņi u.c.).

Ar pilnu ziņojuma tekstu var iepazīties SVA mājas lapā.

.

„Valsts bankrotē,” sacīja Dombrovskis.

Valdis Zatlers šodien sasauktā preses brīfingā paziņoja, ka par premjerministra amata kandidātu nominē Valdi Dombrovski (JL).
“Šī būs jauna valdība, šī būs jauna koalīcija. Viss sāksies no baltas lapas,” sacīja Zatlers.

Pats Dombrovskis nav noskaņots optimistiski. Aptuvenā summa, par kuru iet runa, ir budžeta deficīta samazināšana par 700 miljoniem latu tuvāko mēnešu laikā,” uzsvēra premjera amata kandidāts.

Viņš kritizēja iepriekšējo koalīciju un Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības darbu, jo tā neesot darījusi neko, lai pildītu vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu, kas paredz līdz marta beigām pieņemt budžeta grozījumus.

Ja budžeta grozījumi netiks pieņemti un budžeta deficīts netiks samazināts, nākamā starptautiskā aizdevuma daļa Latvijai netiks piešķirta un Valsts kasē vairs nebūšot līdzekļu. “Mans uzdevums nav vienot partijas ap mani, mans uzdevums ir vienot partijas ap šiem budžeta grozījumiem,” sacīja Dombrovskis, uzsverot, ka sāks gatavot priekšlikumus šiem minētajiem budžeta grozījumiem, taču, pēc viņa domām, paralēli tas esot jādara arī tehniski strādājošajai Godmaņa valdībai, kurai patlaban neesot piešķirts “divu nedēļu apmaksāts atvaļinājums”.

Viens no kandidātiem finanšu ministra amatam gan esot Einars Repše (JL). Saskaņā ar Dombrovska piedāvājumu valdībā būtu 14 ministrijas, jo tiktu pārdalītas Bērnu, ģimenes un integrācijas lietu ministrijas un E-lietu sekretariāta funkcijas. Bērnu, ģimenes un integrācijas lietu ministrijas funkcijas tiks sadalītas starp Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju un Tieslietu ministriju, bet E-lietu sekretariāta funkcijas tiks nodotas Satiksmes ministrijai. Dombrovska izveidotais Ministru kabinets jāapstiprina Saeimai. (Nebūs jau laika, jāatpūšas Lieldienu atvaļinājumā )

Dombrovska mājas lapa ŠEIT

Ienesīgs bizness un atpūta.

Vakaros, kad stintes ķeras, uz Liepājas kanāla ledus vienlaikus pulcējoties 500-600 zemledus makšķernieku. Apmēram 80% makšķernieku ir no Lietuvas. Vienā makšķerēšanas reizē, kas parasti ir diennakts tumšajās stundās, viens makšķernieks amatieris noķerot ap pieciem kilogramiem stinšu, bet profesionāļi vēl vairāk. Zivis no makšķerniekiem turpat uz kanāla ledus var nopirkt par apmēram latu kilogramā, Liepājas Pētertirgū stintes maksā no Ls 1,40-1,60 kilogramā, Lietuvā uzpircēji par tām maksājot ap diviem latiem kilogramā, bet, kad stintes esot nokūpinātas, to cena sasniedzot 6-7 latus kilogramā. Zemledus makšķernieki nereti atstāj aiz sevis gružu kaudzes, pudeles, turpat uz ledus nokārto savas dabiskās vajadzības, vietām uzceltas pat teltis, daudzi makšķernieki uz zveju ieradušies ar savu apgaismojumu un akumulatoriem. Liepājas brašie policisti no krasta periodiski makšķerniekus novēro, noformē administratīvā pārkāpuma protokolus par automašīnas nepareizu novietošanu, par ierašanos Latvijā bez derīgiem ceļošanas dokumentiem, dabisko vajadzību nokārtošanu lasīt visu ierakstu

Cietie katastrofu Turku aviolaineris.

Kā ziņo dažādi masu mēdiji, cietis aviokatastrofu Turcijas avio laineris Boeing 737-800, kas nokrita pie Amsterdamas lidostas. Ziņu redzēju NTV+ krievu maksas satelīta TV. Tiek ziņots , ka lidaparāts sadalījies trijās daļās un no 135 cilvēkiem , varētu būt 50. izdzīvojušu cilvēku. Pēdējā laikā ar Boeing 737 sērijas lidmašīnām notiek diezgan bieži nelaimes gadījumi, gan jāsaka ar tām, kas nonāk mazattīstīto Valstu pārraudzībā. Turcija šim kritērijam neatbilst, bet turks ir turks, jo esmu tur bijis un zinu viņu attieksmi pret inženiertehnisku darbu. Nelaimes gadījums ar avio laineri vienmēr ir traģēdija. Līdzjūtība tuviniekiem.
Jaunākā ziņa, bojā gājuši deviņi un 50 ievainoto.

Aizdotā nauda tikai banku sektoram – pingvīniem NĒ.

Ir izgaisināts mīts par to, ka Eiropas Savienība mums palīdzēs celt Latvijā pagrimušo ekonomiku. Tagad ir saprotama Godmaņa un Slaktera klusēšana par aizdevuma patiesajiem mērķiem. Eiropas Savienības ekonomikas komisārs H. Almunja savā vēstulē LR Ministru prezidentam I. Godmanim un finanšu ministram A. Slakterim, informējot par Eiropas Kopienas aizdevuma izmantošanu: “Eiropas Komisija skaidri norādīja, ka ārējā palīdzība ir izmantojama, lai novērstu maksājumu bilances krīzi, risinot arvien sliktāko situāciju budžetā, atjaunotu uzticēšanos banku sektoram un nodrošinātu Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezerves.” Un arī : “..finansiālo palīdzību nav paredzēts izmantot, lai izsniegtu jaunus aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām…. ņemot vērā šos konkrētos mērķus, ir svarīgi neradīt nepamatotas gaidas sabiedrībā un sociālajos partneros, kā arī nepieļaut jebkādus pārpratumus šajos jautājumos”. Un tas ir viss, valdības griba stutēt ekonomiku beidzas. Ekonomiku sildīs Parex bankas neizprotamais fenomens, bet vai fenomens, vai viens otrs uz to labi nenopelnīja. Ir aizliegts tieši atbalstīt uzņēmējus, taču ir atļauts veicināt eksportu. Vai tad nezinām, ka nav tās eksporta preces sagrautajā Latvijas ekonomikas grozā. Ir jau citas iespējas, kā to piķi grozīt, bet ne visai godīgas. Iet runa par ofšoriem un citām tālām, tālām vietiņām, kur varētu eksportēt ‘šķietamo’ un tā tikt pie ‘piķa’. Būs grupējumi, kas šo iespēju izmantos un sāks pumpēt naudu no Valsts kases. Barotne melnā biznesa un naudas atmazgāšanas shēmotājiem, kuri smaidot izmantos doto iespēju un jau gatavojas jaunai afērai, lai ar eksporta kredītu valsts garantiju pumpētu nodokļu maksātāju naudu. No visa notiekošā Valstī var izlobīt vienu. Neviens Tautai netaisās palīdzēt, neviens neatbalstīs ekonomikas uzplaukumu, neviens nevirzīs tautās sociāli pieņemamu politiku. Kas atliek vienkāršiem pingvīniem ? Vai nu radikāla rīcība (streiki, grautiņi, saeimas ieņemšana), vai miermīlīga revolūcija – elites boikots. Instrukcijas un darbības virzienu var lasīt Zandera rakstā. Neticu, ka esam tik lieli ‘ziemeļnieki’, kad pat nevaram un netaisāmies sevi aizstāvēt. Paveries uz Rietumeiropas streiku un nepakļaušanās izpausmēm no vienkāršas Tautas puses, kam vēl jānotiek lai iekustinātu iemigušo sabiedrības daļu.

Kas notiks ar latu ?

Latvijas ekonomikas speciālisti par lata drošību izsakās lakoniski – devalvācijas nebūs. Apgalvojums tiek pamatots un var tam piekrist. Kā galvenie kritēriji tiek minēti aspekti, ka lata devalvācija palielinātu valsts parādu, radītu ievērojamu uzticības zudumu, kā arī veicinātu līdzīgas situācijas izveidošanos Igaunijā un Lietuvā. Savukārt Baltijas valstu valdības norāda, ka bez to valūtu piesaistes eiro ekonomikas būtu krietni sliktākā stāvoklī. Mūsu pozīcija ir skaidra, bet satraukumu dara ārzemju ekspertu stingrās balsis par notiekošo Latvijā. Piemēram, Ņujorkas universitātes profesors Norels Rubini uzskata, ka Latvijas noslēgtais līgums ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) nav ticis izstrādāts veiksmīgi. Līgums noteic, ka Latvija spēs saglabāt lata piesaisti eiro, ja tiks samazinātas algas un izdevumi, kā arī paaugstināti nodokļi. Un tagad galvenā doma, kas rada satraukumu ,”SVF pieļāva kļūdu ar Latvijas programmu, Latvijai atļaujot saglabāt piesaisti eiro, tam nav jēgas, jo lats ir pārvērtēts.” Līdzīgu viedokli pauž arī Nobela prēmiju ekonomikā ieguvušais amerikāņu ekonomists Pols Krugmens, kurš laikrakstā “New York Times” brīdināja, ka Latvija var kļūt par jauno Argentīnu. Tātad doma par lata devalvāciju ir izskanējusi un diezgan skaļi. Man rada bažas, ka mums to vienkārši piespiedīs tas pats ‘mīļais’ Starptautisko Valūtas fonds. Rezultāts būs šokējošs, jo realitātē būs samazinātas algas, pašreizējais lielais PVN, pašreizējie lieli akcīzes nodokļi un plusā, (ja notiks lata devalvācija) mazvērtīga nacionālā valūta, kas vēl vairāk samazinās pirktspēju. Neaizmirsīsim pašmāju politiķu klaigas par PVN un citu nodokļu paaugstināšanu, jo Parex sindicētie kredīti, un pašmāju politiķu neveiksmīgā ekonomikas izpratne prasīs arvien lielākus nodokļus no Latvijas Tautas. Viņiem taču pagaidām nav laika ekonomikai, jo jādala amati, jāveido koalīcija, valdība.
Un ja nu tomēr, starptautiskās baņķieru mafijas ietekmē, būs devalvācija. Tas izraisīs daudzu uzņēmumu un hipotekāro kredītu ņēmēju bankrotu, jo aptuveni 80% no visiem aizdevumiem Latvijā un 84% Igaunijā ir izsniegti eiro valūtā. Gaidāmas pašnāvības, ļoti daudzi aizceļos, vēl citi sāks laupīt un zagt un vēl citi ievāksies pamestās mājās laukos un paši audzēs sev pārtiku. Turklāt šajā gadījumā iespējami arī masu nemieri. Cik zināms Latviju ir aplaimojusi (SFV) delegācija ar vairāk nekā desmit SVF pārstāvjiem un vairākiem ekspertiem no Eiropas Komisijas. Pēc sarunām ar (SFV) Slakteris presei komentēja ļoti saprotami: “Tā kā, salīdzinot ar iepriekšējā gada beigu prognozēm, Austrumeiropas reģionā, tai skaitā arī Latvijā, ir strauji pasliktinājusies kopējā ekonomiskā situācija, diskusiju gaitā ar starptautiskā aizdevuma donoriem, iespējams, abām pusēm būs jāvienojas par programmas pasākumu plāna korekciju” Vārds ,KOREKCIJU, izsaka daudz…. Jautājumi ir ?

Rinsspeed iChange un iphone.

Drīz pavisam drīz uz ceļiem varētu parādīteis masveidīgi ražoti šādi automobīļi. Pagaidām šis brīnums lūkojams Ženēvas autoizstādē. Un cik veikli radusies sasaiste ar iphones iespējām, veikls mārketinga triks. Tātad ‘Rinsspeed iChange ‘ benzīndzinēja vietā izmantos 204 ZS jaudīgo elektromotoru, kurš tandēmā ar sešpakāpju pārnesumkārbu līdz 100 km/h ieskriesies aptuveni četrās sekundēs, bet maksimālais ātrums sasniegs 220 km/h. Dzinējs barosies no litija-jona baterijām. Jāpiebilst, ka automobilim būs divu veida akumulatori. Vieni ir paredzēti īsākiem braucieniem, bet otri tālākiem ceļojumiem. Pirmie no tiem, ir vieglāki un ar mazāku enerģijas rezervi, bet otri ir smagāki, ļaujot veikt lielākus attālumus. Akumulatori uzlādējas no saules baterijām, bremzējot, vai arī vienkārši štepseli pieslēdzot mājas elektrorozetei.
Rinspeed jaunajam izgudrojumam nav klasisko durvju, bet tā vietā ir milzīgs stikla kupols, kuru var regulēt atbilstoši situācijai. Par automašīnas aizdedzes atslēgu kalpos personalizēts i Phone telefons, kuram uz vadības paneļa ir paredzēta speciāla pieslēgšanās kabata. Ar telefona palīdzību tiek aktivizēti arī citi elektronikas brīnumi, ieskaitot harman/kardon audiosistēmas, navigācijas un klimatkontroles vadību. Visiem iphone īpašniekiem būs stimuls krāt skanošo. Liekas, ka iphone jau ies auto komplektācijā. Kāds efekts, šarms un tautas apbrīns, kad Tu ar savu iphone manipulēsi ar autiņu.

‘Red Army Day Dress up Party’, vai ballīte no Karostas cietuma.

Lai atcerētos tos laikus, kad 23.februārī tika godināts stiprais dzimums jeb atzīmēta Armijas diena, klubs “Fontaine Palace” pagājušo sestdien rīkoja ballīti “Red Army Day Dress up Party”. Ar Karostas cietuma atbalstu bija sagādātas padomju laiku formas, kurās bija tērpti visi kluba bārmeņi, viesmīles, dīdžejs un citi darbinieki. Pasākuma rīkotāji aicināja arī apmeklētājus ievērot “Dress Code”. To lielākoties bija ņēmuši vērā vidējās paaudzes apmeklētāji, kas bija apģērbušies gan kā miliči, gan jūrnieki. Sanākušos priecēja īsti vīrišķīga grupa – “Opus Pro“. Hārdroka apvienība ātri spēja iekustināt apmeklētājus, izpildot mazliet citādākā skanējumā savas vecās, labās dziesmas un piedāvājot iepazīties ar jaunajiem skaņdarbiem. lasīt visu ierakstu

Tāds haoss nav pieredzēts.

Valdība kritusi. Jāsmejas vai jāraud, bet tāds haoss nav pieredzēts jau no deviņdesmitajiem gadiem.
Fundamentāls jautājums – vai šīs caurkritušās partijas ir vispār gatavas strādāt?
Menedžmentam ir vairāki virzieni. Viens ir krīzes menedžments, kur notiek mērķtiecīgs un stratēģisks darbs. Nākamais ir haosa menedžments. Tajā tiek noārdīta vecā kārtībā un radīta jauna. Haoss tagad ir pamatīgs. Sistēma ir saārdīta un noārdīta daudzās sfērās. Bet jautājums, vai kāds no politiskās elites vispār ir gatavs strādāt, lai ieviestu jaunu kārtību?
Zināms, ka Prezidentam plānota tikšanos ar „Tautas partijas” (TP) pārstāvjiem, „Saskaņas centru”( SC), „Zaļo un zemnieku savienību” (ZZS),un ar partiju „Jaunais laiks” (JL). Kas no tā sanāks? Vēži taču tie paši. Jaunākais, ka premjera amata kandidāts ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Tātad (TP) grib stūrēt tālāk grimstošo kuģi, lai gan ir ziņa, ka (TP) ir gatava debatēt arī par citiem premjera amata kandidātiem. Saeimas kuluāros runā, ka jaunveidojamās valdības kodolu varētu veidot (TP) un (JL), bet (ZZS) būtu trešais politiskais spēks. Prezidents pagaidām neprognozē, kad viņš varēs nosaukt nākamā premjera amata kandidātu, bet Partijas nodarbojas ar savu sponsoru interešu pārstāvniecības nodrošināšanu - nothing special.( Precīzāk, “Ai sink nasing spešal.” )
Partijas nav devušas praktiskus padomus, kā ātrāk valsti izvest no krīzes. Uzvedās kā marionetes, ar kuru nu tagad atkal ies valdībā, vienu laiku (JL) un (TP) karoja, tagad atkal veidos koalīciju, (ZZS) vispār neko nejēdz, ka tik būtu valdībā, pakļausies jeb kam un par jebko. Galvenais ir tas, ka visus šos gadus partijas ir dalījušas Valsts labumus sponsoriem, draugiem, draugu draugiem un prihvatizēts ir viss, nu ar retiem izņēmumiem, bet Valsts rīcības vai attīstības ģenerālā virziena nav. Nav krīzes plāna, ko varētu saukt par idejiski normālu un īstenojumu. Ko tad viņi ir darījuši visus šos gadus? Zaguši, vai kā lai to sauc- prihvatizējuši.
Tajā pašā laikā vienīgais reāli iespējamais naudas avots tautas saimniecības atdzīvināšanai - ES struktūrfondu līdzekļu programmas kā netiek, tā netiek iedarbinātas. Un kur tad mūsu Prezidents Zatlers ar atsevišķiem lēmumiem vai minstināšanos tos pieņemt atstājis iespaidu, ka darbs tiek darīts, nevis vadoties pēc valstisku interešu plāna, bet politiskām viltībām. Skaidrs ir viens, ka jaunajam premjeram, jaunajai koalīcijai un valdībai nebūs viegli. Ko tad vajadzētu darīt, pirmkārt būtu jāatjauno kreditēšana, būtu jāpanāk atbalsts uzņēmējiem. Tāpat jāīsteno dzīvē valsts pārvaldes reforma, nodalot pamatfunkcijas no citām funkcijām, tādējādi samazinot administratīvo aparātu. Nepieciešamas arī izmaiņas nodokļu politikā, jo līdzšinējos gados ekonomiku stutēja ātras peļņas iespējas un citas spekulācijas. Galvenais atdzīvināt ekonomiku, lai rastos nodokļu maksātāji un nebūtu Valsts kase jāglābj ar nereāli augstiem nodokļiem un akcīzēm. Nav jāraustās no Starptautiskā Valūtas fonda , jo sarunās ar fonda pārstāvjiem jāizmanto citus argumentus un citas prioritātes. Jāstrādā - bezdibenis ir tepat blakus…

Meteņi.

Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi.
Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms Lieldienām, laikā, kad sākas katoļu gavēnis. Citos avotos minēti konkrēti datumi, citos norādīts, ka tas ir laikā starp Ziemassvētkiem un Lieldienām. Raksturīga Meteņu ieraža ir Meteņa dzīšana. Tā tiek saukta arī par lietuvēna, zvirbuļu, žīguru dzīšanu. Visās norisēs tiek iesaistīti bērni.
Metenis – tie ir īsti ziemas prieki ar garu, tālu braukšanu ragaviņās vai, vēl labāk, zirga pajūgā, ar slidināšanos, vārtīšanos sniegā, lielīšanos un veselīgu sacenšanos savā starpā. Tā ir arī pēdējā ķekatās iešanas reize, gaļas kaušanas laiks, tādēļ Meteņa mielasts notiek pie ugunskura, kur tiek cepta gaļa. Goda vietā cūkas auss, cūkas kājas, miežu putra un rauši. Tas viss – lai nākamajā gadā laba raža un lai labi sokas.
Liepājas rajonā šās nedēļas nogalē un jaunnedēļ to svinēs. 22. februāris pulksten 13 uz Meteņiem Paplakā aicina Grobiņas vidusskolas folkloras kopa. Virgas pagasta “Stiebriņos”, Dzintras Blūmas zirgu saimniecībā, varēs baudīt visus Meteņu priekus un braukt zirgu kamanās, tālrunis 26814051. Un 24.februārī, kad, kā vēsta ticējums, lāči griežas uz otriem sāniem, Vaiņodes skolēni rīkos izstādi “Tavs mīļais rotaļu lāčuks”. Bērniem tādas izstādes patīk, iepriekš jau tikusi veidota arī spēļu zaķu ekspozīcija. Meteņus svin arī pirmsskolas izglītības iestādēs, piemēram, Medzes pagasta “Čiekuriņā” tas notiks 24.februārī.

Padanco, saimeniece,
Metenīša vakarā,
Lai danco govis, vērši
Pavasari tīrumā.

Līksmus Meteņus !

Nākošā lapa »