ekonomika,krīze

Globālā ekonomiskā krīze skar praktiski visu pasauli, arī valstis, kurās masveidā darba meklējumos aizbraukuši Latvijas iedzīvotāji. Nesen izskanēja ziņa, ka ekonomiskās krīzes sekas sākuši asi izjust arī viesstrādnieki. Īrijā daudzi Latvijas viesstrādnieki palikuši bez darba. Polijā jau paspējuši atgriezties ap 30 000 viesstrādnieku un tiek prognozēts, ka tuvākā gada laikā atgriezīsies vēl vairāk.
Varētu gaidīt, ka nu beidzot mūsu darba meklējumos pa pasauli klejojošie Latvijas iedzīvotāji atgriezīsies dzimtenē. Valdība jau labi sen to ir nodefinējusi kā vienu no savām prioritātēm – atgriezt Latvijas dēlus un meitas dzimtenē. Dzimtenes mīlestība un tieksme atgriezties tur, kur tavas saknes, vienmēr ir bijusi ļoti spēcīga. Taču, vai tā šoreiz notiks? Vai ekonomiskā krīze liks Latvijas iedzīvotājiem atgriezties?
Izrādās, ka Latvijā par dzimtenes mīlestību ir jāmaksā. Neskatoties uz to, ka Latvijai ir noslēgti līgumi par dubultās nodokļu aplikšanas novēršanu, pie mums paredzēts, ka ikvienam, kas atgriežas Latvijā no legāla darba ārvalstīs, kurā viņš ir maksājis visus attiecīgajā ārvalstī noteiktos nodokļus, jāsamaksā Latvijas valsts budžetā starpība starp Latvijā noteikto 25 % iedzīvotāju ienākuma nodokli un attiecīgajā ārvalstī jau samaksāto nodokli..
Tikai šī gada rudenī Latvijas valdība attapās, ka nepietiek tikai deklaratīvi stāstīt par vēlmi atgriezt Latvijas iedzīvotājus darbam Latvijā, bet kaut kas arī būtu jādara un … Latvijas valdība dāsni ierosināja, ka varētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpību no Latvijas viesstrādniekiem neiekasēt … sākot ar 2008.gadu. Taču Latvijas viesstrādnieki masveidā ārvalstīs sāka strādā nevis 2008.gadā, bet gan vairākus gadus iepriekš.
Īrijā, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 20 %, kas nozīmē, ka Īrijā strādājošie Latvijas viesstrādnieki atgriežoties Latvijā būs spiesti samaksāt valsts budžetā 5 % no saviem vairāku gadu garumā gūtajiem ienākumiem, pie tam, nevis „uz rokas” saņemtajiem, bet gan pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gūtajiem. Domājams, ne katram Latvijas viesstrādniekam ir izveidoti šādi uzkrājumi, kurus samaksāt par „ceļazīmi uz dzimteni”.
Tādējādi Latvijas viesstrādniekiem, piemēram, Īrijā, kuriem šobrīd šajā valstī ir problēmas ar darbu, jāapsver, vai palikt Īrijā un saņemt bezdarbnieka pabalstu un cita veida sociālo palīdzību, vai atgriezties Latvijā un par dzimtenes mīlestību samaksāt 5 % no visiem saviem bruto ienākumiem Īrijā, vai, nespējot to samaksāt, kļūt par nodokļu parādnieku. Manuprāt, lēmumu nav grūti prognozēt. Tie, kas neatgriezīsies, šo nodokļu starpību nemaksās. Tādejādi vienīgais ieguvums no noteiktās nodokļu starpības samaksas ir nevis šie 5 %, bet gan „barjera”, lai Latvijas viesstrādnieki neatgrieztos Latvijā. Paliek tikai jautājums, vai tā nav nejēdzība – deklarēt Latvijas viesstrādnieku atgriešanu par prioritāti, bet darbos padarīt to par praktiski neiespējamu? Vai tiešām Latvijas valdība uzskata, ka Latvijas viesstrādniekiem par dzimtenes mīlestību būtu jāmaksā?
*************************************************************************

ilitu Zatleri dodas darba vizītē uz Īriju, informēja Prezidenta preses dienestā.

________________________________________

Šodien vakarā Valsts prezidentam Dublinā Eiropas Komisijas pārstāvniecības ēkā paredzēta tikšanās ar Īrijā dzīvojošo latviešu kopienu, kuras laikā Īrijā dzīvojošie latvieši varēs parakstīties “Latvijas vienotības jostā” - septiņus kilometrus garā tautas vēstījuma ceļā, kura vienu pusi rotā Lielvārdes jostas raksti, bet otrā pusē ikviens var uzrakstīt savu vēlējumu Latvijas valstij un tās nākotnei.
Savukārt rīt, 3.novembrī, Zatlers tiksies ar Īrijas prezidenti Mēriju Makalīzi un premjerministru Braienu Kovenu, lai pārrunātu Eiropas Savienības (ES) aktualitātes, starptautiskās politikas tendences un pasaules finanšu krīzes ietekmi uz valstu ekonomisko attīstību.
Valsts prezidents plānojis arī Starptautisko attiecību institūtā Dublinā uzstāties ar uzrunu par Latvijas nākotni ES.
Otrdien, 4.novembrī, Valsts prezidents dosies uz Limeriku, kur atklās Latvijas Tautas frontes muzeja izstādi “Dziesmotā revolūcija. No Atmodas līdz ES”, kurā eksponētas vēsturisko liecību kopijas - fotogrāfijas un dokumenti, kas liecina par latviešu tautas atmodas sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem.
Tāpat Zatlers arī tiksies ar latviešu kopienu Limerikā, apmeklēs vidusskolu, lai tiktos ar latviešu skolēniem, kā arī viesosies medicīnas iekārtu un instrumentu augsto tehnoloģiju rūpnīcā “Crook Ireland”, kur strādā arī darbinieki no Latvijas. Valsts prezidents plānojis tikties arī ar Limerikas pilsētas mēru Džonu Giliganu.
Latvija par ES dalībvalsti kļuva Īrijas prezidentūras laikā. Saskaņā ar Īrijas 2006.gada tautas skaitīšanas datiem Īrijā dzīvo 13 999 Latvijā dzimušas personas, savukārt Latvijas pilsoņu skaits Īrijā tolaik bija 13 319.
GRIBAS KOMENTĒT ZATLERA VIZĪTI

No valsts puses tas laikam iecerēts kā jauks žests tieši pirms Latvijas šanas dienas svinībām, taču interesanti, ko prezidents gatavojas teikt ierastajās uzrunās, kurās izskan standarta frāzes par to, cik ļoti žēl, ka tik daudzi bijuši spiesti pamest valsti un cik ļoti valsts pēc viņiem ilgojas.

Saskaņā ar Īrijas 2006. gada tautašanas datiem Īrijā dzīvo 13 999 Latvijā dzimušas personas, lai gan aplēses liecina, ka Īrijā dzīvojošo latviešu skaits varētu būt aptuveni 30 – 40 tūkstoši.

Jautājums ir – vai zinot to, kāpēc šie cilvēki pameta Latviju, kā arī to, kāda uz doto brīdi ir Latvijas ekonomiskā situācija – vai prezidents drīkstētu mētāties ar skaļiem saukļiem un aicinājumiem atgriezties, apzinoties, ka valsts, kas „it kā visus gaida atpakaļ”, realitātē neko nespēs šiem cilvēkiem piedāvāt, atskaitot vēlēšanos papildināt valstij zudušo nodokļu maksātāju rindas un ievilkt ķeksīti pretim sadaļai par Integrācijas sekretariāta panākumiem veiksmīga dialoga veidošanā ar tautiešiem ārzemēs.

Maz ticams, ka bezdarba problēmu māktie tautieši Īrijā varētu nopietni apsvērt atgriešanos Latvijā, jo nupat medijos izskanējušo ziņu starpā, tikpat skaidri pavīdēja frāze no Latvijas vēstniecības Īrijā pārstāves Jeļenas Lobzovas puses, kas skanēja sekojoši (citēju): „Ja tiek maksāti nodokļi šeit, Īrijā, tad latvieši var pretendēt uz Īrijas bezdarbnieku pabalstiem, un varbūt daudzos gadījumos ir izdevīgāk saņemt šos bezdarbnieku pabalstus, nekā pārcelties uz citu valsti, kur varbūt nebūs nekā.”

Grūti būtu salīdzināt Īrijas un Latvijas bezdarbnieku pabalstus un palasot komentārus vienā no Īrijas latviešu populārākajām lapām Baltic-ireland.eu, kļūst skaidrs, ka vairums bez darba palikušo izmantos vai nu variantu par bezdarbnieka pabalsta saņemšanu Īrijā, vai apsvērs iespēju doties uz citām valstīm, piemēram, Kanādu, ASV un Skandināvijas valstīm.

… bet Latvijas valsts iestādes varēs turpināt ģenerēt skaistu saukļu pilnus tekstus, ko vadošās amatpersonas aplausu pavadītas varēs nolasīt saviesīgos pasākumos.

Integrācijas sekretariāts: jāveido Latviešu centrs Īrijāu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts piedāvā Īrijā dzīvojošajiem latviešiem veidot Latviešu centru saiknes ar Latviju nostiprināšanai un reemigrācijas pasākumu realizācijai. Šāda centra viens no papildus uzdevumiem būtu vienot Īrijā dzīvojošos latviešus, informēja sekretariāta Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Šāda iecere tika apspriesta tikšanās laikā ar vairāku Īrijas latviešu sabiedrisko organizāciju un reliģisko konfesiju pārstāvjiem Īrijā oktobra nogalē.

“Šāda centra nepieciešamība ir acīmredzama, jo pašlaik latviešu kopienai Īrijā ir problēmas ar piemērotu telpu atrašanu dažādiem pasākumiem, t.sk., latviešu organizāciju pasākumiem, sanāksmēm, izglītojošiem pasākumiem, bērnu pasākumiem, latviešu skoliņām, koru un deju kolektīvu mēģinājumiem, kultūras pasākumiem, svētku atzīmēšanai u.tml. Šāds centrs varētu darboties arī kā informatīvs atbalsta centrs konsultatīvajām vajadzībām un Īrijā dzīvojošie latvieši ar tā palīdzību varētu uzzināt sev būtisku informāciju gan par Īriju, gan Latviju,” uzskata Sekretariāta vadītājs Juris Asars.

Centrs apvienotu Īrijā dzīvojošos latviešus un sniegtu tiem iespēju biežāk tikties savā starpā, iepazīties, veidot savstarpējos kontaktus, kas ir svarīgi, lai cilvēki spētu uzturēt savu latvietību svešumā un zinātu, kur vērsties grūtā brīdī, norāda sekretariāts.

Šobrīd Īrijā darbojas vairākas latviešu sabiedriskās organizācijas. No Sekretariāta puses kā viena no prasībām šī projekta realizācijai ir izvirzīta nepieciešamība Īrijas latviešu biedrībām savā starpā vienoties par sadarbību šī projekta realizācijā, t.sk., uzdevumiem un mērķiem, rezultātā izveidot vienotu Īrijas latviešu biedrību padomi vai citu struktūru, kas pārstāvētu visas biedrības, un ar ko Sekretariāts varētu parakstīt nodomu protokolu par sadarbību. Nodomu protokolu plānots parakstīt trīspusēji - Sekretariāts, Publiskās un privātās partnerības asociācija un latviešu sabiedriskās organizācijas ārzemēs.

Īrijas latviešu biedrībām sadarbībā ar vietējām reliģiskajām konfesijām ir jāizskata un jāizvērtē Sekretariāta piedāvātais nodomu protokola projekts un, balstoties, uz savā starpā panākto vienošanos par turpmāko sadarbību, tas atbilstoši jāpapildina un gala versija jāiesniedz Sekretariātam līdz 20.novembrim.