Hepatīts A,B,C.


uzmanies
Igaunijā ar netīro roku slimību jeb A hepatītu slimo 200 reizes mazāk, liecina Sabiedrības veselības aģentūras dati.

Kaimiņvalstī pērn sasirga tikai 13 cilvēki, turklāt 6 no tiem inficējušies Latvijā, savukārt pie mums ārsta palīdzību nācās meklēt gandrīz trim tūkstošiem šīs slimības upuru.

Tomēr ārstu vidū nav vienprātības par to, vai šis uzskatāms par signālu, ka ar steigu nepieciešams vakcinēties pret dzelteno kaiti.

Un - vai vispār vakcinēties?


Lai gan A hepatīts reti ir fatāls bērniem un jauniem pieaugušiem cilvēkiem, lielākā daļa inficēto pieaugušo un daži vecāki bērni kļūst slimi un darba nespējīgi vairākas nedēļas un mēnešus.

Fatālu gadījumu biežums sasniedz 2% starp tiem, kas vecāki par 40 gadiem, un var būt 4% tiem, kas sasnieguši 60 un vairāk gadus.
Risks ceļotājiem
A hepatīts ir biežākā ar vakcināciju novēršamā ceļotāju infekcija. Ceļotāji no attīstītām valstīm ir jutīgāki pret infekciju, un viņiem jāsaņem A hepatīta vakcīna pirms došanās uz valstīm ar vidēji augstu un augstu infekcijas risku.

Lai gan cilvēkiem, kas ceļo uz jaunattīstības valstu lauku reģioniem, ir īpaši augsts infekcijas risks, praktiski lielākā daļa saslimšanu notiek ceļotājiem, kas uzturas kūrortos un labas kvalitātes viesnīcās. Cilvēki, kas dzimuši un auguši jaunattīstības valstīs, un tie, kas attīstītajās valstīs dzimuši pirms 1945. gada, bieži vien ir inficēti jau bērnībā un varētu būt imūni. Šādiem indivīdiem varētu būt izmaksu ziņā efektīva anti-HAV antivielu noteikšana, lai izvairītos no nevajadzīgas vakcinācijas.
Jāapsver vakcinācija visiem ceļotājiem uz rajoniem ar vidēji augstu un augstu infekcijas risku, un tiem, kam ir augsts slimības iegūšanas risks, stingri jāiesaka vakcinēties neatkarīgi no tā, kurp viņi ceļo.
Vakcīna
Ir pieejama droša un augsti efektīva inaktivēta (nonāvēta) A hepatīta vakcīna. Tā kā vakcīnas inducētās antivielas nav nosakāmas līdz 2 nedēļām pēc ievadīšanas. Ņemot vērā A hepatīta ilgo inkubācijas periodu, ceļotāji var tikt vakcinēti pat izbraukšanas dienā un būs pasargāti.
Iesaka pēc 6-24 mēnešiem dot atkārtotas devas. Šis režīms nodrošina aizsardzību uz mūžu.
Kombinētas vakcīnas ievadi, kas aizsargā gan pret A, gan B hepatītu, var apsvērt ceļotājiem, kam iespējama saskare ar abiem mikroorganismiem.
B HEPATĪTS
Risks ceļotājiem
Lai gan tikai noteiktas ceļotāju kategorijas ir pakļautas skaidri zināmam riskam dēļ savām plānotajām aktivitātēm, jebkurš ceļotājs var ciest negadījumā vai medicīniskā situācija, kur vajadzīga operācija. Vakcīnas ievadīšana jāapsver virtuāli visiem ceļotājiem uz rajoniem ar vidēju līdz augstu infekcijas risku. Ceļotāji, kas imunizēti (bērni vai pusaudži), ir aizsargāti.

To var ievadīt zīdaiņiem pēc piedzimšanas. Īpašā riska grupā ir tie, kas saskaras ar potenciāli inficētām asinīm vai asiņu sastāvdaļām, vai kam ir neaizsargātas seksuālas attiecības. Galvenās riskantās aktivitātes ir veselības aprūpe (medicīna, stomatoloģija, laboratorija vai citas), kur ir tieša saskare ar cilvēku asinīm; tādu asiņu pārliešana, kas nav pārbaudītas uz HBV; un stomatoloģiska, medicīniska vai cita saskare ar nepietiekami sterilizētām adatām (piem., akupunktūra, pīrsings, tetovēšana vai injicējamu narkotiku lietošana).

Bez tam mazāk attīstītās valstīs ādas bojājumi bērniem vai pieaugušajiem, kam ir impetigo, kašķis vai saskrāpēti insektu dzēlieni, var kalpot slimības transmisijā, ja ir tieša saskare ar vaļējām brūcēm.
Vakcīna
Ir pieejamas rekombinantā DNS tehnoloģijā (parasti raugā) gatavotas B hepatīta vakcīnas; tās ir drošas un efektīvas. Trīs vakcīnu devas veido pilnu sēriju; pirmās divas devas parasti dod ar viena mēneša intervālu, bet trešo devu 1-12 mēnešus vēlāk.

Imunizācija sniedz aizsardzību uz mūžu. Pateicoties prolongētam B hepatīta inkubācijas periodam, zināmu aizsardzību sasniegs lielākā daļa ceļotāju pēc otrās ievadītās devas pirms ceļojuma, pieņemot, ka beigu devu ievadīs pēc atgriešanās.
Ja ceļojums ir ilgs, priekšroka dodama ātrās vakcinācijas režīmam (skat. tālāk). Prevakcinācijas skrīnings, lai noteiktu imūnstatusu parasti nav izmaksu efektīvs cilvēkiem no attīstītām valstīm, bet var būt noderīgs tiem no jaunattīstības valstīm, kas ir augsta iespējamība bērnībā būt pārcietušiem asimptomātisku infekciju.

Ievadīšanas standarta režīms ir trīs devas, ko dod šādi: 0 diena; 1 mēnesis; 6-12 mēneši.
Ātrais ievadīšanas režīms monovalentai B hepatīta vakcīnai varētu būt šāds: 0 diena; 1 mēnesis, 2 mēneši.
Dažās Eiropas Savienības valstīs ir reģistrēts cits ātrais režīms, kurā devas dod šādi: 0 diena; 7. diena; 21. diena.

Ja tomēr izmanto kādu no diviem ātrajiem režīmiem, iesaka pēc 6-12 mēnešiem ievadīt papildu devu.

Vakcīnu kombināciju, kas pasargā gan pret A, gan pret B hepatītu, var apsvērt ceļotājiem, kam varētu būt saskare ar abiem mikroorganismiem. Inaktivētu vakcīnu ievada šādi: 0 diena; 1 mēnesis; 6 mēneši.

Vīrushepatīts C

Vīrushepatīts C bīstamību paaugstina tā slēptā norise, apgrūtinātā savlaicīgā diagnostika un smagās sekas, kā aknu cirozes un aknu vēža attīstība pēc hroniska vīrushepatīta C. Vēl joprojām nav izdevies radīt efektīvu vakcīnu
vīrushepatīta C profilaksei.

Vīrushepatīta C, savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanas uzsākšanu ļoti apgrūtina tā parasti ilgstoši slēptā, bezsimptomu norise.
Jāatceras ka vīrushepatītam C visbiežākās ir tieši neredzamās, slēptās, subklīniskās un bezdzeltes formas. Bez speciālu marķieru noteikšanas pat pieredzējis ārsts nevar noteikt vīrushepatīta C diagnozi.

Vīrushepatīts C visbiežāk norit nemanāmi, ilgstoši slēpti, ~ 20 gadus ilgi, bieži līdz pat aknu cirozes un aknu vēža attīstībai. Tāpēc hronisko vīrushepatītu C salīdzina ar aisbergu un dēvē arī par „kluso slepkavu”.
Vīrushepatīts C pielavās savam upurim nemanāmi, jo ilgstoši ~20 gadus norit nemanāmi pārejot hroniskā vīrushepatītā C un pēc tam aknu cirozē un aknu vēzī.

Vīrushepatīta C savlaicīga diagnostika ir stipri apgrūtināta, bet tā ir ārkārtīgi svarīga.
Tikai hroniska vīrushepatīta C savlaicīga diagnostika dod iespēju uzsākt tā savlaicīgu ārstēšanu vēl pirms aknu cirozes un aknu vēža attīstības.

Vīrushepatīts C 90% gadījumu ~20 gadus ilgi norit slēpti, tāpēc to salīdzina ar aisbergu, kura lielākā daļa atrodas zem ūdens un arī tāpat kā VHC nav redzams.
Neredzamais vīrushepatīta C ir mērķtiecīgi jāmeklē nosakot vīrushepatīta C specifiskos marķierus, īpaši personām, kas pieder pie paaugstināta riska grupām.

Jau kopš 1995. gada ar HCV inficēto personu savlaicīgai atrašanai, diagnostikai un ārstēšanai ASV, Kanādas, Austrālijas, Rietumeiropas un Skandināvijas valstu Veselības Departamenti rīko speciālas vispārnacionālas kampaņas.
Ar visa veida masu saziņas līdzekļu starpniecību šo valstu ārsti izglīto iedzīvotājus par vīrushepatītu C.

Ārsti aicina visas personas, īpaši, kas pieder pie paaugstināta riska grupām, un tās, kas ir ārstējušās stacionāros līdz 1992. gada jūnijam, kad vīrus-hepatīta C marķierus vēl nenoteica, par brīvu testēties uz vīrushepatītu C .
Personas ar hronisku vīrushepatītu C ir detalizēti jāizmeklē un indikāciju gadījumā nekavējoties jāuzsāk optimāla terapija.
Mūsdienās hroniska vīrushepatīta C optimāla izvēles terapija, t.s. „ZELTA STANDARTS” ir kombinēta ārstēšana ar pegilētu interferonu un ribavirīnu.

Šāda terapija glābj visvairāk pacientu no aknu cirozes un aknu vēža attīstības un nodrošina vislielākā hroniska vīrushepatīta C pacientu skaita pilnīgu izveseļošanos.

Vīrushepatīta C izplatība Pasaulē

Pasaulē ar vīrushepatītu C ir inficēti 170 - 200 mlj personu; t.i. ~ 3,1% Pasaules iedzīvotāju.
Katru gadu Pasaulē ar vīrushepatītu C no jauna inficējas 3 – 4 mlj personu.
Vīrushepatīts C Pasaulē ir 5 reizes biežāk sastopams nekā HIV infekcija.
Pasaulē 2008. gada 1. janvārī ar HIV bija inficētas ~ 42 mlj personu.
Vīrushepatīta C izplatība dažādās Pasaules valstīs svārstās no 1% – 1,7% (Rietumeiropā, ASV, Kanādā), 3,2% (Latvijā) un līdz 20% (Ēģiptē, Āfrikā).

Vīrushepatīta C izplatība Latvijā

Latvija uzskatāma par reģionu ar augstu HCV infekcijas izplatību: vispārējā populācijā – 3,2 %
Latvijā ar HCV inficēto personu aptuvenais skaits pašreiz varētu būt 80 000 – 100 000.
Hronisks vīrushepatīts C pēc ~20-30 gadiem pāriet aknu cirozē (17%).
No simts HCV aknu cirozes slimniekiem trijiem (3%) gada laikā attīstās aknu vēzis.

Izārstēties uz pusi īsākā laikā.

Hepatīta C formas pacienti, papildinot standarta terapiju ar jaunu preperātu telapreviru - īpašu C hepatīta proteāzes inhibitoru - no postošās aknu kaites var izārstēties uz pusi īsākā laikā.

Šādi rezultāti iegūti Djūka Klīniskās Pētniecības Institūta (ASV) vadībā nesen veikta klīniskā pētījuma II b fāzē. Pētījumu finansēja medikamenta izstrādātājs Vertex Pharmaceuticals Incorporated, bet darba pārskats publicēts izdevuma New England Journal of Medicine 30. aprīļa numurā.

Telaprevira darbības princips ir noteikta C hepatīta enzīma bloķēšana, kas vīrusam nepieciešams, lai tas spētu sevi pavairot. “Telaprevirs ne vien palielina parastās C hepatīta terapijas efektivitāti, bet arī ļauj saīsināt ārstēšanas laiku no 48 līdz 24 nedēļām,” stāsta pētījuma vadošie autori dr. Ira M. Džeikobsone un profesors Vincents Astors. “Tādējādi daudziem pacientiem izdodas mazināt potenciāli smago blakusparādību izpausmes.”

Randomizētā, dubultaklā, placebo kontrolētā paralēlo grupu pētījumā bija iekļauti 250 pacienti, kuriem bija neārstēts hronisks 1 genotipa C hepatīts.

24 nedēļas pēc ārstēšanas beigām pētnieki salīdzināja atbildes reakciju uz C hepatīta vīrusa testu pacientiem, kas 12 nedēļas kopā ar standarta terapiju - peginterferonu alfa-2a un ribavirīnu - saņēma telapreviru ar to pacientu datiem, kas 48 nedēļu garumā tika ārstēti tikai ar standarta līdzekļiem. Telapreviru saņēmušie vēl iedalījās divās grupās: pirmā pēc telaprevira saņemšanas tika turpināta ārstēt ar standarta terapiju 12 nedēļas, bet otrā - 36 nedēļas. Iegūtie rezultāti parādīja, ka 48 nedeļu telaprevira grupā izārstēti bija 67% pacientu, bet 24 nedēļu grupā tādi bija 61%. Salīdzinājumam, 48 nedeļu standarta terapijas grupā vīrusu asinīs neatrada tikai 41% pacientu.

Pētījums parādīja ievērojamu atšķirību arī to pacientu vidū, kuriem slimība atgriezās. Telaprevira grupās tādi bija 2% un 6%, kamēr kontrolgrupā šis rādītājs sasniedza 23%.

Zinātnieki atzīmē, ka novērotajās telaprevira kursu saņēmušo pacientu grupās visbiežāk sastopamā blakne bija izsitumi, kas varētu būt iemesls lielākam terapiju pārtraukušo slimnieku skaitam, salīdzinājumā ar kontrolgrupu (21% pret 11%). Tomēr pētījuma vecākais zinātnieks Djūka Klīniskās Izpētes institūta gastroenterologs dr. Andrew Muir norāda, ka “neskatoties uz to, ka telapreviram ir pašam savas blaknes, tas ievērojami palielina standarta terapijas efektivitāti un ļauj uz pusi samazināt nepieciešamo ārstēšanas laiku.” Atzīmējams, ka peginterferona alfa-2a un ribavirīna bieži novērotās blakusparādības ietver smagus, gripai raksturīgus simptomus, depresiju, bezmiegu, nogurumu un anēmiju.

Vienlaikus ar ASV klīnisks telaprevira pētījums notika arī Eiropā. Šī pētījuma rezultāti ir līdzīgi Djūka institūta vadītā pētījuma rezultātiem un tāpat publicēti New England Journal of Medicine 30. aprīļa numurā. Šobrīd ir uzsākta medikamenta klīniskās izpētes III fāze. Ja tās rezultāti apstiprinās līdz šim iegūtos datus, telaprevirs tiks iesniegts apstiprināšanai ASV Pārtikas un Zāļu administrācijā. Par jaunā līdzekļa iespējamo cenu pagaidām ziņu nav.

content.nejm.org un Valters Grīviņš.

creo 22g1 Hepatīts A,B,C.

Tātad savelkam galus , APKOPOJUMS :

Vīrushepatītu A var iegūt fekāli orālā ceļā jeb ar inficētu ūdeni un pārtiku vai nemazgātām rokām. A hepatīts agrāk bija zināms kā Botkina slimība. Izvairīties no vīrushepatīta A var vakcinējoties

Vīrushepatītus B, C, iegūst ar asinsstarpniecību. Medicīnas iestādēs un kosmētiskajos kabinetos izmanto gan vienreizlietojamus instrumentus, kas ir absolūti droši, gan vairākas reizes lietojamus instrumentus. Ja tie nav rūpīgi notīrīti un dezinficēti, iespējams inficēties ar hepatītu.
Ja ir dzimumsakari ar vairāk nekā vienu dzimumpartneri, jālieto prezervatīvi un jāvakcinējas pret hepatītu B. Arī orālo seksuālo attiecību laikā ir risks inficēties ar hepatītu C un B, tādēļ mūsdienās neuzskata par nepiedienīgu, ja partnerim pajautā, vai viņš ir vesels.

Ja jūti, ka ir nespēks,sāp locītavas, sāc dzeltēt, rīkojies un konsultējies Aids profilakses centrā 67372275
vai arī ŠEIT

Paraksties uz KLlproject.lv jaunumiem, spied uz Ikonas
 Hepatīts A,B,C.
Ievadi savu e-mail un saņem jaunāko…


Izplati un izmanto:
4 koment. к "Hepatīts A,B,C."

  1. Ieva - Wed, 29th Jul 2009 15:39 

    Šajā rakstā teikts ka HCV jāsāk ārstēt jo ātrāk jo labāk! Bet praksē jau tā nenotiek! Man piedāvāja gan ārstēties, taču nedeva cerības, ka konsīlijs apstiprinās daļēju valsts finansējumu, jo man viņš paldies dievam, ir lēns, par genotipu vispār neko nezināja. Un tās nenormālās izmaksas, kas tad to var samaksāt?

  2. laimisk - Wed, 29th Jul 2009 18:18 

    Tomēr, jāmēģina sasparoties, rast iespēju un neatlikt problēmu uz vēlāku laiku… Novēlu ātrak izveseļoties !

  3. Ieva - Thu, 30th Jul 2009 8:28 

    Interesanti, kā Jūs iesakāt sasparoties? Slima esmu es un mans dēls. Vienam cilvēkam ārstēšanās, kas dod tikai 50-80% iespējamību izārstēties, izmaksā 11000 Ls, ja valsts dotē, tad 450 Ls mēnesī! Man ir 56 gadi un alga zem 400 Ls, dēls ir bez darba! Par kādu sasparošanos te var būt runa? Vienīgi varētu braukt uz ārzemēm pelnīt naudu, ir jau tādas valstis, kurās šo slimību ārstē par velti!

  4. ABC - Sat, 23rd Jan 2010 9:58 

    Neliela informācija pārdomām par b hepatīta poti jaundzimušajam:

    http://bhepatitavakcinauncitaspotes.wordpress.com/?p=3&preview=true

    saits kurš jāpārkopē.

Atstāj vienu, bet labāk divus komentārus





HOME