Vai viegli būt zvejniekam Latvijā ?
27 February 2009 - laimisk
kategorija: interesanti raksti
Nemaz tik sen atpakaļ Latvijā bija zvejnieki un labi lomi. Zveji nozvejoto lomu veda uz ostu un no tā bija atkarīga viņa materiāla labklājība. Nepatīk teikt bija, bet uz zvejniecību Latvija, kā nozari būs japārvelk trekns krusts. Nelaimējās ar ministriem, kas nīcināja visu un visapkārt klanoties Eiropas Savienības ierēdņu priekšā. Tādu sīkumu, kā nozvejas kvotas, dāļāja zviedriem, dāņiem un citiem zvejiem, kurus viņu Valsts spēja aizstāvēt. Ja parēķina par ko nabaga zvejam jāmaksā brīnums, kā vispār Latvijā ir palikuši desmitos skaitāmo mazo kuģīšu, kur apkalpe ir no 5 līdz 6 cilvēki. Gan zvejniecības inspektori, gan ostu uzraudzība, gan sanitāras pārbaudes, kuģa apskate, gan pažarnieks, gan….. visus jau nesaskaitīsi, kas barojas no zvejnieka grūtā un bīstamā darba. Ja netici, lūk jauninājums, turpmāk Liepājas ostā mazajiem kuģiem būs jāmaksā par pietauvošanos neatļautā vietā. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde izdarījusi grozījumus SEZ valdes ostas tarifu noteikumos “Liepājas ostas maksas un maksas pakalpojumu maksimālie robežlīmeņi”, kas paredz, ka mazajiem kuģiem par pietauvošanos vietā, kur tas nav paredzēts, turpmāk būs jāmaksā apmēram 21 santīmu (30 eirocentus) par bruto tonnu diennaktī. Tas nozīmē, ka vienam “Baltika” tipa zvejas kuģim turpmāk stāvēšana neatļautā vietā diennaktī varētu izmaksāt ap Ls 31,50 (ap 45 eiro). Līdz šim mazajiem zvejas kuģiem Liepājas ostā bija jāmaksā tikai par iziešanu un ieiešanu ostā, bet par piestātni ne. Valstī, kas atrodas pie jūras drīzumā nebūs zivju saimniecības. Ulmaņlaikos un pat krievu ‘PSRS’ laikos zvejnieka arods bija cienījams un godāts. Kāpēc tagad nē ? Nostalģiskas un vēsturiskas bildes, kad mencu kilograms maksāja 0.22 kapeikas.
Toreizējā Liepājas ” Boļševiks” pēc tam ” Kursa” kuģa kapteinis Jānis Kivlenieks.
Lasi vairāk:
Komentāri
Atstāj vienu, bet labāk divus komentārus