Vai tiesās lielākās ‘PAREX’ afēras organizētājus ?

18 July 2009 -- laimisk  
ievietoju kategorijā Jaunumu Izlase, Sociālās pārdomas, jauna POLITIKA

Repše ir nācis pie Tautas ar mazliet novēlotu iniciatīvu. Varētu teikt, kur viņš bija agrāk, kad ‘Parex afēra’ tika organizēta un domnieku paspārnē realizēta ? Vārdi ir izteikti, kādam vienreiz tie bija jāsaka…. PAREX AFĒRA

…atsaucoties uz to, ka publiskajā telpā arvien turpina rasties neskaidrības par nepilnībām a/s “Parex banka” pārņemšanas procesā, kas izraisījis lielu sabiedrības neuzticību un šaubas finanšu ministrs Einars Repše (JL) ir nosūtījis ģenerālprokuroram Jānim Maizītim vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai tajā maksimāli tika nodrošinātas valsts intereses un novērstas iespējamās ļaunprātības vai nolaidība, informē Finanšu ministrija. “Ņemot vērā to, ka a/s “Parex banka” tagad ir valsts īpašumā, nepieciešams gūt skaidrību par šiem un arī citiem publiski izskanējušiem jautājumiem, lai sabiedrība gūtu pārliecību, ka bankas pārņemšanas process notika godīgi un netika pieļautas apzinātas ļaunprātības vai nolaidīga rīcība”, norāda Repše….

Kāpēc tā ir Latvijā lielāka afēra? Lasīt tālāk

Godmanis par lietu būtību un lielo atklāsmi.

12 May 2009 -- laimisk  
ievietoju kategorijā DOMAS, Jaunumu Izlase


Godmaņa valdība paziņoja par valsts finansiālo sabrukumu, bet nekas radikāli netiek darīts. Dombrovska valdība, kas patiesībā tika dezinformēta par reālo finansiālo stāvokli valstī, nespēj realizēt nepieciešamās reformas, lai varētu kaut saņemt SVF palīdzību, jo valdībā esošie ministri tās bremzē savas negribības dēļ. Kungi, jūs aizmirstat, ka esat tautas kalpi! Ka tauta jums maksā algas. Jo budžeta ienākumus radām mēs ar savu darbu un maksājot nodokļus. Valstī kritisks ekonomiskais stāvoklis. 2009.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem, IKP kritis par 18 %. Šis ir visstraujākais Lasīt tālāk

Tiek grozīti 38 likumi, Ginesa grāmatas cienīgā ātrumā

8 January 2009 -- laimisk  
ievietoju kategorijā Jaunumu Izlase, Sociālās pārdomas

Valsts budžeta pieņemšana 2009. gadam, atvēlētais laiks tika noteikts 15 minūtes katram balsojumam, labojumu un papildinājumu iesniegšanai bija atvēlētas mazāk nekā 30 sekundes vienam likumprojektam. Padomājiet un vēlreiz padomājiet… tas notiek ar vitāli svarīgiem likumiem, kas ietekmēs manu un Tavu dzīvi daudzus gadus uz priekšu. Nav jāatgādina, ka Saeimas debates pārvērtās no konstruktīvas apspriešanas par izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību vai jautājumu, kā tiek ievērotas SVF prasības ar kurām neviens no paklausīgā balsotāju bara nebija iepazīstināts. Vēl trakāk, atklājās, ka neviens Ministru kabineta loceklis, izņemot A. Slakteri un I. Godmani, nav detaļās zinājuši par SVF izvirzītajiem noteikumiem. Visi lēmumi, visas reformas, kuras decembrī tika Ministru kabinetā pieņemtas un uz Saeimu nosūtītas, tika pieņemtas, neinformējot ministrus par finanšu situāciju valstī un par valūtas fonda prasībām Latvijas valstij. Ministri un deputāti lēma un balsoja, nezinot patieso informāciju. Nav ko debatēt. Informāciju zina Godmanis un Slakteris. Debates liekas! Kā saka, tā jābalso!

Kā izsmiekls skanēja Ministru prezidenta Ivara Godmaņa pateicības vārdi Saeimas deputātiem:

Es dziļā cieņā noliecu galvu jūsu priekšā. Es uzskatu, ka šādu valstisku soli un šādus lēmumus deputāti, kas atbalstīja šos budžeta grozījumus, kuriem nav nekāda sakara ar populismu, kuri, gluži otrādi, deputātos… Šie deputāti pieņēma lēmumu par likumiem un budžeta grozījumiem, un tas viennozīmīgi parāda, ka šis parlaments - un es nebaidos teikt šos vārdus - ir viens no politiski spēcīgākajiem parlamentiem, es nekaunos teikt, arī Eiropā. Šādi grozījumi, kas ir ļoti smagi, praktiski Eiropas praksē nav veikti”.

Nu vienkārši riebjas, deputāti paklausīgs aitu bars, ministri neprofesionāli, kas pat nav lietas kursā par notiekošo Latvijā. Zemniecība, zvejniecība iznīcības priekšā (paldies Rozei), punktu pieliek aitu bars deputāti, kas nav Latviešu tautas pārstāvji, bet gan savu sīko un partiju bosu ( sponsoru) savtīgo interešu lobētāji. Varētu izkliegt sašutumu šajā rakstā, varētu aicināt Tautai iziet ielās un pieprasīt seimu atlaist, varētu, varētu…. Ilgi domāju, bet atbilde tā arī nenāca…

VAI ESAM TAM GATAVI ?
Vai atkal nebūs tie paši vēži pārlikti citās (skanīgāki jaunu partiju solījumi) kulītēs ?


foto, Anda Kukemilka.

Pingvīni un Rainis.

1 January 2009 -- laimisk  
ievietoju kategorijā Jaunumu Izlase, Sociālās pārdomas


Uzplūdiem seko atplūdi, uzplaukumam - miera periods. Tērēšanas mirkļiem - spēku uzkrāšanas laiks,” sacīja premjers. Godmanis savā runā aicināja iedzīvotājus piepildīt gada tumšākos mēnešus ar sirsnību, līdzcietību un pavasara gaidām, neraugoties uz to, ka “skarbākais vēl priekšā”. “Jo tumšāks ārā laiks, jo gaišāku uguni vajag kurt krāsnī. Tādēļ es pie jums šodien nāku ar uzmundrinājumu un pārliecību, ka pasaules un Latvijas ekonomikas aukstāko gadalaiku mēs pārziemosim veiksmīgi.”
Premjers atgādināja, ka “tad, kad Antarktīdā ir sniega vētra, pingvīni to pārziemo, saspiežoties ar mugurām kopā, vienā lielā aplī, bet, ja kāds noklīst, viņi to atgriež atpakaļ”. Godmanis prognozēja, ka turpmākajos divos gados Latvijas ekonomikā būs tāda pati “sniega vētra”, kuru būs jāpārdzīvo kopīgiem spēkiem. Savas runas izskaņā premjers citēja fragmentu no Raiņa dzejoļa “Tomēr”, atgādinot, ka “tomēr mēs pārvarēsim arī šo krīzi visi kopā, plecu pie pleca”.

Labs salīdzinājums Latvijas Tautai - Pingvīni. Jā…. ir vēl viens dzejolis no Raiņa ‘ Tā nepaliks’

Tā nevar palikt - un nepaliks,
Par velti cerat, ka straume sīks,
Ka ūdeņi pārskries un aprimsies
Un atkal viss pa vecam ies.

Lai ledus cik stipris, cik skaisti mirdz,
Pēc brīva, pēc dzīva ilgojas sirds -
Tā nevar palikt, tā nepaliks:
Līdz pašam pamatam jauns viss tiks!

Atsauces uz visu stulbumu , kas noticis Valstī

Par 7,5 miljardu eiro aizņemšanos
– Nejūtu, ka valdībā būtu kādi eksperti, kuri prastu analizēt valsts turpmāko attīstību. Ja mēs esam aizņēmušies 7,5 miljardus eiro, tad mums arī jāzina, kā mēs tos atdosim. Izskatās, ka neviens to nezina. Un kas ir nodrošinājums šiem miljardiem? Izmantojot to valsts ekonomikas glābšanas paketi, kas mums likta priekšā, šī nauda nav atdodama. Nākamais jautājums: kas tiek ieķīlāts? Man, protams, var atbildēt, ka tā ir slepena vienošanās ar SVF, bet es varu pieņemt, ka nodrošinājums, piemēram, ir Latvijas meži vai Latvenergo. Pēc tam paliek daži veselīgi uzņēmumi, kas var nonākt, teiksim, kādas Skandināvijas valsts īpašumā… Šie noteikumi ir norunāti nakts tumsā un miglā. Alegoriski runājot, sanāk tā, ka valdība uz kredīta nopirkusi slaucamo aparātu, par to samaksājot ar savu vienīgo govi… Piekrītu ekonomistam Uldim Osim, kurš uzskata, ka vajadzēja paplašināt lata koridoru, nepārņemt Parex banku un nepaaugstināt nodokļus. Ja paplašinātu lata koridoru, ikviens strādātājs domātu, kā kompensēt šo iztrūkumu, nevis tā kā tagad – cilvēks tiek iedzīts bezdarbā, strupceļā, viņam nav nekādas motivācijas ķepuroties. Nedrīkst ar valsti runāt tikai ciparu valodā, ir jāskatās uz imaginārām, ne tikai uz pragmatiskām lietām. Viena no valsts funkcijām ir motivēt cilvēku izdarīt vairāk, nekā viņš spēj, nevis dzīt viņu grīdā, liekot, piemēram, dejot uz virves, ko viņš nekad nav darījis. Un vēl. Lata stabilitāte nedrīkst stāvēt pāri visam – pāri ekonomiskajai telpai un nācijas eksistences telpai. Nauda ir instruments, ko izmanto ekonomisko procesu stabilizēšanai, nevis nauda ir pašmērķis

Haosa piemērs, ‘Parex’ bankas pārņemšana.

– Pirmā argumentācija no Godmaņa– lētāk būs banku pārņemt, nevis izmaksāt noguldītājiem pa 50 000 eiro. Pēc tam – sindicētie kredīti. Vai tad tie bija valdības garantēti? Ja tā, tad tiem vajadzēja parādīties budžetos. Bet nekā tāda nebija. Rezultātā – visneveiksmīgākā bankas pārņemšana, kādu es zinu Eiropas vēsturē. Nauda no bankas ir aizplūdusi. Valsts ir paklupusi kā uz banāna mizas. Valsts kase jau kuru reizi met iekšā šajā bankā lielas summas. Tas ir nopietns signāls, ka šī taktika nav devusi to rezultātu, ko kāds acīmredzot sev ir solījis, pārņemot šo banku. Valsts nedrīkst būt glābējs saimnieciskajā vidē, tai jāveido tai ietvars – arī tas ir viens no konservatīvās politikas pamatuzstādījumiem. Valsts ir spēles noteikumu definētāja, nevis spēlētāja.
Enerģētika
- pirms pusgada Godmanis teica, ka mums vajag atomelektrostaciju, ogļu staciju un savienojumu ar Zviedriju. Nākamais – vajadzīga gāzes stacija, bet ogļu stacija nav vajadzīga. Tagad jau pavīd šķidrās gāzes terminālis. Vienvārdsakot – haoss.

Latvijas attīstības prognoze…
– Mūsu tauta var izciest daudz lielākas grūtības, ja vien zina, kāpēc cieš. Ne pirmo, ne pēdējo reizi tiek iespļauts mazas tautas dvēselē, bet mēs to pārdzīvosim. Bet ir otrs, būtisks jautājums: ja mēs nepratām apieties ar tik svarīgu lietu kā Latvijas valsts eksistence, nemākot nedz taktiski, nedz stratēģiski izprast, kur atrodamies un uz kurieni ejam – ne tikai ekonomiskā aspektā, bet arī psiholoģiskā noskaņojuma ziņā –, tad mums ļoti īsā laikā jāprot pārveidot sabiedrības domāšanu. Un to nevar izdarīt tradicionālās partijas, viena vai otra valdība ar tādu vai citu premjeru. Ja atrastos profesionāļu grupa, kas nāktu ar iniciatīvu meklēt izeju no krīzes, aicinot sabiedrību kopumā un katru indivīdu iesaistīties šajā darbā, tad, ja programma būtu saprātīga, tajā iesaistītos saprātīgi domājošas partijas un cilvēki ārpus tām. Krīzes laikā ir jāaizmirst starppartiju strīdi un jāveicina sociālā solidaritāte, jo šobrīd apdraudējumā ir nonākusi nacionāla valsts – Latvija. Trakākais būtu tas, ja mēs turpinātu spēlēties smilšu kastē, neredzot, ka tuvojas milzīgi negaisa mākoņi.
Tā izteicās U.Pīlēns. Vai ir racionāls grauds ir viņa nākotnes vīzijā…

Kas par to visu atbildēs, ja atbidēs

21 December 2008 -- laimisk  
ievietoju kategorijā Sociālās pārdomas, interesanti raksti


Lasot avīzēs, TV, internetā par saņemtiem miljardiem, par neesošu nākotnes vīziju attīstībai, par nevainības prezumpciju politiķiem, par PVN, par bezdarbu, kā redzi tā var turpināt rakstīt ilgi un lielākoties ar (-) zīmi.

Tā lēni sākam sagremot to lielo postu, ko kāds mums visiem ir nodarījis, bet vai nav par vēlu.
Ritums ROZENBERGS, Uldis DREIBLATS ir intervējuši Mārci Bendiku un šajā rakstā, kas ir saturīgi pagarš ir daži atzinumi, kas it kā zināmi, bet citēšu lai nogulsnējas, jo tas varētu būt ievads daudz plašākiem sabiedrības dialogiem. Lasīt tālāk

Bet kādam taču jāmaksā

11 December 2008 -- laimisk  
ievietoju kategorijā Jaunumu Izlase, Sociālās pārdomas

Lielbritānija un citas reāli domājošas Valstis samazina PVN.
Eiropas Komisijas ieteikums dalībvalstīm krīzes pārvarēšanā ir samazināt nodokļus. TOTIES MŪSU Valdības… aizvakar pasludinātais plāns palielināt PVN ir valsts ekonomikas destabilizācijas un izaugsmes iznīcināšanas programma, kas padziļinās ekonomisko krīzi.

Ja pieņem šādu programmu ekonomikas izaugsmi atjaunot Latvija nav iespējams.
Faktiski ir skaidrs, ka Valdība visus vazā aiz deguna, jo stabilizācijas programmai ir cits mērķis.
Latvijas valdība, ielienot komercbanku sektorā, ir iekūlusies tik lielās saistībās, kuras tā vairs nespēj pavilkt ar līdzšinējo nodokļu politiku.
Lasīt tālāk

Tas nozīmētu bankas slēgšanu.

3 December 2008 -- laimisk  
ievietoju kategorijā Jaunumu Izlase, Sociālās pārdomas


Kārtējās rīta ekonomikas ziņas nepārsteidz.
Kaut kā šoreiz nedzirdēju reklāmu par labo ieguldījumu veidu ‘Parex’ bankā, ja atmiņa neviļ 12%, kā bankas ‘Baltijas’ laikā.
Ne velti jūtot krahu, Krasovicka un Kargina kungi ir gatavi atteikties no savām akcijām par labu valstij.

Toties Premjerministrs Ivars Godmanis no rīta intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» informēja, ka tad kad valdība slēdza līgumu ar Parex bankas izveidotājiem, bija paredzētas četras lietas. Lasīt tālāk

HOME