Web-kameras
web kameras :
Igaunijas mežā ir uzstādītas interneta kameras, kurās var vērot mazo brāļu ikdienu. 
Šeit skaties Mazo ērgļu ligzdu >>
Attēls ir redzams tikai diennakts gaišajā laikā.
Šeit skaties pūces ligzdu koka dobumā >>
Attēls ir redzams tikai diennakts gaišajā laikā.
Šeit skaties Jūras ērgļu ligzdu >>
Attēls ir redzams tikai diennakts gaišajā laikā.
Šeit skaties Melno stārķu ligzdu >>
Attēls ir redzams tikai diennakts gaišajā laikā.
Šeit skaties meža zvēru barotavu >>
Šeit skaties pelēkos roņus pludmalē >>
Attēls ir redzams tikai diennakts gaišajā laikā.
Šeit skaties kā Igaunijas ZOO leopardēnu mamma audzina divus pūkainus mazuļus>>
Attēls ir redzams tikai diennakts gaišajā laikā.
Video no mana dārza par STRAZDU un vēl kādu mazu čiepstētāju 
:
ROŅI:
Suga iedalīta trīs atšķirīgās populācijās, kas atbilstoši mīt Rietumatlantijā, Austrumatlantijā un Baltijas jūrā. Baltijas jūras pasugas roņi biežāk sastopami tās ziemeļu daļā - Botnijas un Somu līcī.
Pelēkais ronis ir Baltijas jūrā visbiežāk sastopamā un augumā lielākā (150-300 kg) roņu suga. Senāk roņus intensīvi medīja, galvenokārt, lai iegūtu taukus. 20.gs. vidū strauji samazinājās roņu skaits pārmērīgu medību un jūras piesārņojuma dēļ. Pateicoties medību aizliegumiem, pēdējos 20 gados pelēko roņu skaits Baltijas jūrā pieaug un tos arvien biežāk un lielākā skaitā sastop arī Latvijas piekrastē.
Pelēkais ronis ierakstīts Bernes konvencijas III pielikumā, Bonnas konvencijas II pielikumā, Eiropas Padomes direktīvas 92/43 EEC par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību II un V pielikumā, Latvijas Sugu un biotopu aizsardzības likuma 1.pielikumā.
Latvijas Dabas muzejs pelēko roni izsludināja par “Gada dzīvnieku – 2008”.
Šeit skaties pelēkos roņus pludmalē >>
PUTNU vērošana darbosies vasarā
Jūras ērglis ( Haliaeetus albicilla)
Latvijā rets ligzdotājs. Biežāk novērojams ceļošanas laikā. Zināms skaits regulāri ziemo, ieskaitot putnus, kuri ieceļojuši no citām teritorijām.
Svars - 4,1– 5,5 kg. Izplatītu spārnu īsais gals ir 2,4 m. Dzīvo mežos pie jūras līčiem, lielākām upēm, ezeriem, zivju saimniecības dīķiem. Ēd zivi, ūdens putnus, retāk – zīdītājus. Ligzdas vij 11-28 m augstumā, kokos, kas aug netālu no atklātas vietas – purva klajuma, cirsmas, meža laukuma. Vidēja izmēra ligzda ir 1,5 m platuma un 1 m augstuma. Ligzdā izaug 1–3 jaunputni.
Šeit skaties jūras ērgļu ligzdu >>
Šeit skaties putnu ligzdas Nīderlandē:
Kluss lidojums, laba manevrēšanas spēja, laba redze, izcila dzirde, asi nagi, līks knābis, ar kuru barības objektus saraustīt gabaliņos tikko čaumalu pametušajiem mazuļiem, - tā meža pūci raksturo ornitologs Guntis Graubics. Skaņas avota koordinātes pūce spēj ļoti precīzi nopeilēt. Putnu pētnieks Kārlis Grigulis Putnu grāmatā (1964.g.) raksta: “Neviens putns nespēj sataisīt tādas grimases kā pūce: brīžiem sarauc pieri, izstiepj uz priekšu degunu un izskatās pēc vecas vecenītes, brīžiem pamirkšķina vienu vai otru aci, bet dažreiz sataisa smaidošu un laimīgu izteiksmi.” Pieradināta pūce, iemācīta ķert peles, atnesot vairāk labuma nekā trīs kaķi.
Pūces ligzdas priekšnamiņš ir šeit >>.
Un pati pūces ligzda ir šeit >>
KAROŠKNĀBJI
Savu dīvaino nosaukumu karošknābji (dēvēti arī par platknābja ibisiem) ieguvuši , pateicoties savam interesantās formas – platajam knābim. Ar to var veiksmīgi atrast un noķert sīkas zivtiņas, kukaiņus, kurkuļus un citus sīkus ūdens bezmugurkaulniekus, bradājot un vēzējot galvu kā „izveicīgs pļāvējs izkapti”. Savvaļā šie putni apdzīvo Āfrikas sekos ezerus, mitrājus un citus pārpurvotus seklūdeņus, arī piekrastes lagūnas un līčus niedrājus. Ligzdas būvē piekrastes kokos, krūmos vai niedrēs, kā arī uz klinšu saliņām. Parasti dēj 2-3 olas, no kurām pēc 25-29 dienām izšķiļas mazuļi. Jau pēc pusotra mēneša jaunuļi uzsāk patstāvīgu un neatkarīgu dzīvi.
| Latviski: | Baltais karošknābis |
| Angliski: | African Spoonbill |
| Latiniski: | Platalea alba |
| Krieviski: | Колпица белая |
Karošknābja ligzdu skaties šeit >>.
ZĪRIŅI…….
Ornitologi zīriņus mēdz pēc to spalvu krāsas dalīt tumšajos un gaišajos. No Latvijā ligzdojošajiem zīriņiem gaišie ir Latvijā populārākie un pilsētā ūdeņu tuvumā nereti novērojamie upes zīriņi (ligzdo no 1500 – 2000 pāru), jūras zīriņi un mazie zīriņi. Tumšie ir melnie zīriņi (ap 2000 pāru), baltspārnu zīriņi (50 – 300 pāru) un baltvaigu (5 – 10 pāri) zīriņi.
Latvijā zīriņi pavada samērā īsu laiku – aptuveni četrus mēnešus no atlidošanas laika aprīļa otrajā pusē līdz aizlidošanai jūlija nogalē un augustā. To laikā tiek nodrošināta sugas nākotne..
Zīriņu kolonija šeit >>
PIEKŪNS…………
Lauku piekūns ir gājputns, kurš marta beigās – aprīlī atgriežas Latvijā no ziemošanas vietām DR Eiropā un Z Āfrikā [1]. Latvijā lauku piekūns apdzīvo kultūrainavu, kur lauki mijas ar viensētām un koku puduriem, lielus lauku masīvus, ir sastopams arī pilsētās [2]. Lauku piekūnam pamatā nepieciešama atklāta teritorija (kurā sastopama to galvenā barība – grauzēji), kur baroties, un vieta ligzdai – vārnas, žagatas vai kraukļa ligzda, vai arī kādas celtnes niša. Līdzīgi citām piekūnu sugām, lauku piekūns ligzdu pats neveido.
Piekūna ligzda šeit >>
Piekūna ligzdas ārpuse ir redzama šeit >>
STĀRĶIS……..
Baltā stārķa ligzdu skaties šeit >>
ZĪLĪTES………….
Lielā zīlīteLielākā un biežāk sastopamā zīlīte. Tai ir melna galva un balti vaigi, un visa vēdera garumā stiepjas melna svītra. Garums: 14 cm
Ļoti labprāt apmeklē barotavas. Barību meklē arī uz zemes, sevišķi ziemā.
Sastopama dažādās mežaudzēs, biežāk ar lapu koku piejaukumu, parkos, dārzos, kapsētās, arī viensētās, pilsētu un citu apdzīvotu vietu apstādījumos.
Latvijā ligzdo 400 000 - 500 000 pāru, ziemo 700 000 - 1000 000 putnu.
 |
| Foto: Jānis Ķuze |
Zilzīlīte
Maza un veikla zīlīte. Koši zilo galvas virspusi aptver balta josla, tai ir zili spārni un aste. Vēdera lejasdaļā šaura tumša svītra. Garums: 11,5 cm
Rudenī un ziemā klejo, veidojot lielus barus.
Sastopama lapu koku un jauktos mežos, parkos, dārzos, kapsētās, dažādos apstādījumos. Rudenī un ziemā bieži arī niedrājos un krūmos pie ūdeņiem.
Ligzdo 100 000 - 140 000 pāru, ziemo 200 000 - 400 000 putnu.
 |
| Foto: Aivars Petriņš |
Pelēkā zīlīteŠai zīlītei ir brūngani pelēka mugura un gaiši pelēcīgi vēders un vaigi. Garums: 11,5 cm
Ligzdošanas laikā sastopama mitros skuju koku un jauktos mežos, rudenī un ziemā - arī citur, parasti bariņos kopā ar citām zīlīšu sugām.
Ļoti līdzīga pelēkajai zīlītei ir purva zīlīte, kas arī mēdz apmeklēt barotavas. Drošākā noteikšanas pazīme dabā ir balss. Pelēkās zīlītes sauciens ir aizsmacis, gari stiepts “čē-čē-čē” ar uzvērtām katras zilbes beigām (it kā sauc savu vārdu “pe-lē-kā”), savukārt purva zīlītes sauciens ir ātrs “či-dedededede”.
Latvijā ligzdo 180 000 - 250 000 pelēkās zīlītes pāru, ziemo 300 000 - 400 000 putnu.
 |
| Foto: Jānis Ķuze |
Cekulzīlīte
Neliela, ļoti kustīga zīlīte ar raibu cekulu. Vēderpuse bēša, bet mugura - riekstu brūna. Garums: 11,5 cm
Mēdz veidot barības krājumus.
Sastopama skuju koku, galvenokārt priežu mežos. Pārsvarā vecās audzēs.
Ligzdo 300 000 - 370 000 pāru, ziemo 600 000 - 800 000 putnu.
Zīlīšu būris no iekšpuses šeit >> Zīlīšu būris no ārpuses šeit >>
Un šīs kamera ir uzstādīta pie Baltgalvas ērgļu (Haliaeetus leucocephalus) ligzdas Kanādā, Viktorijas apkaimē.
Rēķinies ar laika starpību, kad pie mums ir diena, Kanādā var būt arī nakts…
Šī ir Baltgalvas ērgļa ligzda Kanādā, Hornby Island
Tā pati ligzda, tikai tuvplāns.
No putniem un roņiem uz pilsētu Web - kamerām
Liepājas pilsētas sirds - Rožu laukums. Kopš 18. gs. šeit atradās Jaunais tirgus. Pēc tirgus pārcelšanas 1910. gadā pilsētas vara nolēma veidot apstādījumus. Laikā no 1911. līdz 1913. g. izveidoja atklātu dārzu ar rozēm, iestādot ap 500 rožu stādu. Laukums rekonstruēts 2000. gadā, uz rožu dobes apmales izvietotas Liepājas sadraudzības pilsētu piemiņas zīmes. Rožu laukums ir populāra Liepājas jauniešu pulcēšanās vieta, par to sacerēta populārā Līvu dziesma “Rožu laukums”.
skaties ŠEITJa Tev ir zināmas labas Web- kameru vietas , sūti šurp linku, un liksim šeit apskatei, protams, liekot klāt sūtītāja niku vai vārdu, nu ko sirds vēlēsies
Atstāj vienu, bet labāk divus komentārus
