Sniegputenis, saule un bedres.
16 March 2010 | laimisk
ievietoju kategorijā Auto, Ceļojumi, Jaunumu Izlase
Liepāja – Rīga ierasts maršruts ar diezgan patstāvīgu , paredzamu laika prognozi un ceļa apstākļiem.
Taču šoreiz viss bija citādāk…
Marta saulīte ( +3 ) un nekas neliecina par ‘brrrr…’ sliktu ceļu un nelabvēlīgiem laika apstākļiem.
Netālu pie Lielupes tilta ļoti strauji nokrītas temperatūra līdz (-6 ) un sākās atkala un tāds sniegputenis, ka paliek tumšs un redzamība tuvu nullei…ārprāts.
Pie Rīgas vis beidzas, spīd saulīte un ne miņas no sniegputeņa. Tā, lūk var mainīties lasīt visu ierakstu
Palangas dzintara muzejs. (ceļojuma iespaidi,foto)
No rīta līst, pirmā doma nebraukt, bet ceļojums taču iecerēts. Kafija, možums un aidā. Braucot no Liepājas nieka simts kilometru vien sanāks, jo paredzēts iegriezties arī Klaipēdā pulksteņu muzejā. Patīkami, ka robežu kā tādu nav, nu labi robežu mājas un muitu posteņi jau ir, bet neviens vairs nepārbauda, jo pārvietojamies vienotajā šengenas zonā. Lietus turpina līt, bet omu uzlabo Lietuvas labie ceļi, prieks par leišiem un kauns par letiņu neizdarību. Pirmais galamērķis ir Palangas dzintara muzejs. Palanga ir kūrorta pilsēta un pagrūti tuvāk piebraukt mērķim, jo visur ir zīmes un ej nu zini, kā leišu poliči sodīs latvju bāleliņu, kas ar ģimeni ieradies nesmukā laikā baudīt muzeju labumus.
Braucu ar TomTom palīdzību, nu feins GPS navigators, protams, par aizlieguma zīmju izvietojumu viņam tā grūtāk zināt. Ja par TomTom, tad ar viņu ( gudrītis) ir apceļotas Vācija, Spānija, Francija un daudzas citas valstis. Uzvedība ir teicama, gan jāsaka godīgi, rietumeiropa viņam patīk labāk, 910 modelis ar cieto disku 20Gb, tā kā vari salādēt visas kartes, ASV ieskaitot. Tomēr atrodu kur noparkoties un varam doties uz muzeju. Lai tiktu līdz muzejam jāiet cauri skaistam parkam ar gulbju dīķiem un skulptūrām. lasīt visu ierakstu
Аtcelti svētdienu vilcieni no Rīgas uz Liepāju.
11 January 2009 | laimisk
ievietoju kategorijā Ceļojumi, Jaunumu Izlase, Sociālās pārdomas
Nebūs svētdienu vilcieni no Rīgas uz Liepāju.
Sākot ar šodienu, svētdienās vairs nekursēs vilcieni Rīga-Liepāja, kas no Rīgas izbrauc plkst.11 un Liepājā pienāk plkst.14.07, kā arī nekursēs vilciens Liepāja-Rīga, kas no Liepājas atiet plkst.14.35 un Rīgā pienāk plkst.17.48.
Saprotam, ka ‘paldies’ sakām Šlesera kungam. Vai tas būtu sākums galam ?
Gribēju vilkt paralēles ar autobusu maršrutu samazinājumu un vispārējo nespēju Valstij nodrošināt savus pilsoņus ar pārvietošanās brīvībām, bet negatīvais jau tā dominē apkārtēja telpā. Varbūt,varbūt būs izmaiņas pēc 13. janvāra.
Te Tev nu bija, ceļošana bez vīzas !
23 November 2008 | laimisk
ievietoju kategorijā Ceļojumi, Jaunumu Izlase
Kopš pirmdienas starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm darbojas bezvīzu režīms,taču tas nenozīmē, ka ikviens ceļotājs ar pasi kabatā bezrūpīgi var doties pāri okeānam. Ikvienam ceļotājam vismaz trīs diennaktis pirms plānotās iebraukšanas ASV, jāaizpilda elektroniskajā ceļošanas atļaujas sistēmā , kurā jāsniedz dažādas atbildes, arī uz jautājumu, vai ceļotājs kādreiz ir slimojis ar lipīgajām slimībām. Lai arī pagaidām ESTA nav pieejama latviešu valodā (igauņiem gan šī iespēja tiek nodrošināta valsts valodā), ASV vēstniecības pārstāvji Latvijā norāda, ka arī tad, kad šī informācija būs iztulkota, atbildes uz jautājumiem būs jāsniedz angļu valodā. Līdzās jautājumiem par plānoto ierašanos, apmešanās vietu un uzturēšanās laiku ASV ieceļotājiem jāatbild uz jautājumu, vai iepriekš ir slimots ar kādu lipīgu pārnēsājamo slimību. Anketas izstrādātāji kā piemērus min hlamīdijas, gonoreju, HIV un citas seksuāli transmisīvas slimības, kā arī lepru, tuberkulozi un tropu slimības.”ASV Muitas un robežas patruļas aģenti kontrolē un garantē iedzīvotāju drošību, kā tas paredzēts likumos,” nepieciešamību uzdot ieceļotājiem šādu jautājumu Neatkarīgajai pamato ASV vēstniecības Latvijā preses sekretāre Signe Dilane. Atbildi, vai šādu datu izprasīšana no ceļotājiem nav pretrunā ar starptautiskajiem normatīviem, Datu valsts inspekcija nesniedza. Kā Neatkarīgajai sacīja vairāku tūrisma firmu pārstāvji, arī agrāk tūristiem pirms ieceļošanas ASV bija jāizpilda šāda anketa, bet pēc vīzu atcelšanas anketa jāizpilda elektroniski. ESTA programma ir izveidota ļoti rūpīgi, lai garantētu, ka ESTA atļauja tiek atteikta tikai tām personām, kam nav tiesību ceļot uz ASV bezvīzu programmas ietvaros, un tiem, kuru ieceļošana radītu likumpārkāpuma vai drošības risku, norāda Latvijas Ārlietu ministrijā. Ceļotājiem anketā jāsniedz informācija arī par arestiem un notiesāšanu par noteiktiem noziegumiem, kā arī iepriekšējo vēsturi saistībā ar ASV vīzas atteikumu vai deportāciju un citiem jautājumiem. Turklāt Ārlietu ministrija atgādina, ka tie ceļotāji, kam izsniegtas vecā parauga pases – izdotas no 2002. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 19. novembrim, var ceļot uz ASV, taču tādā gadījumā jādodas uz ASV vēstniecību saņemt vīza, jo ESTA darbojas kopā ar jaunajām pasēm, kurās ir iestrādāti biometriskie dati, tostarp pirkstu nospiedumi.Visi iebraukšanas atļaujai iesniegtie dati tiek glabāti tik ilgi, kamēr būs derīga ESTA atļauja, kas parasti ir divi gadi, vai līdz ceļotāja pases derīguma termiņa beigām. Līdzīga sistēma ieceļošanas atļaujas iegūšanai ir Austrālijā, kur atļauja nosaukta par elektronisko ceļošanas pilnvaru ECP. Tāpat kā ESTA uz ASV, arī ECP saņemšanai ceļotāji uz Austrāliju iesniegumu var iesniegt elektroniski interneta mājas lapā.
Kristaps Kārkliņš nra.lv
Diezgan nožēlojams pasākums, lai tā ASV ieskrienas, uzpūtīgie resnuļi!
Nu kas būs, brauksim no Liepājas uz Lībeku Vācijā,vai nē.
21 November 2008 | laimisk
ievietoju kategorijā Ceļojumi, interesanti raksti
Presē parādījās raksts : ‘Ceturtdien, 20.novembrī, no Liepājas uz Lībeku Vācijā sāks kursēt uzņēmuma “AVE Logistics” kravas-pasažieru prāmis Jau ziņots, ka novembrī neizdevās atklāt iepriekš plānoto prāmju līniju no Liepājas uz Travemindi Vācijā.’
Nu labi, pat nopriecājos, būs iespēja nokļūt vāczemē apejot Poliju, bet nekādas informācijas, kas paskaidrotu laikus , cenas un citas ‘info’ nav. Nu vienkārši nav.
Sāku rakt un vienīgais, ko reālāk uzzināju. Jaunizveidotās līnijas īpašnieki noskaņoti optimistiski, un jau janvārī plāno otra prāmja - Ave Luebeck palaišanu maršrutā, Db pastāstīja Ave Line īpašnieces - Ave Trans Group direktors Vladimirs Šeremetjevs. “Krīzes situāciju izvēlējāmies jauna biznesa uzsākšanai tāpēc, ka krīze ir laiks, kad atklājumi nepieciešami visiem - jauni risinājumi, iespējas. Krīzes situācijā visi pārskata savas attiecības ar potenciālajiem partneriem, tarifu politiku,” skaidroja V. Šeremetjevs. Jau 2009. gada martā kompānija cer noslogot prāmja līniju pilnībā - sešas reizes nedēļā kursēs prāmis ar 160 kravas automašīnu vietām. Kompānija esot ar lielu pieredzi transporta pakalpojumu un kravu pārvadājumu jomā, savu pārstāvniecību Maskavā, tāpēc cer uz austrumu virziena kravu piesaisti. Nākotnē plānots kompānijas darbību paplašināt. 2009. gada rudenī plānots sākt liela muitas noliktavu kompleksa būvi Liepājas ostā, iespējams, piesaistot ārvalstu kapitāla - visdrīzāk Krievijas, kompānijas. Jaunizveidotā līnija guvusi atbalstu Eiropas Savienības Marco Polo II programmā, kas finansē jūras transporta pārvadājumus proporcionāli kravu skaitam, ko šis transports atņem autoceļiem, tādā veidā veicinot vides problēmu mazināšanos ES dalībvalstīs. Nu, tātad vairāk informācijas nav, kad būs ziņošu.
Pagaidām , cerībās , kuģu tēma bildēs.
PAPILDINĀTS, nu ir zināms saraksts, kad, kur ,cikos
PAPILDINĀJUMS
“Ave Line” prāmis “Ave Liepaja”, kas kopš 5. jūnija trīs reizes nedēļā saskaņā ar vasaras grafiku kursē starp mūsu pilsētu un Travemindi Vācijā, kravu un pasažieru pārvadājumu ziņā kļūst aizvien noslogotāks,” teica prāmi apkalpojošā uzņēmuma SIA “Terrabalt” direktors Juris Solovjovs.
180 metru garais prāmis ir viens no modernākajiem Baltijas reģionā, tas vienā reisā uzņem aptuveni 100 smago automašīnu un gandrīz 400 pasažieru. J. Solovjovs pastāstīja, ka galvenokārt tiek pārvadāti zāģmateriāli, dažāda tehnika, kā arī jauktas kravas. Ļoti aktīvi klienti esot igauņi, kas vairāk vai mazāk cenšas noslogot katru reisu. “Mēs kravas nerēķinām tonnās, bet līnijmetros. Pilna krava ir tad, kad kuģis dodas ceļā ar 1850 līnijmetru lielu noslogojumu, un tagad tas bieži vien tuvojas šai atzīmei,” paskaidroja uzņēmuma “Terrabalt” direktors. Vasarā pieprasījums pēc prāmja pakalpojumiem palielinoties tāpēc, ka Vācijā šajā laikā smagajam autotransportam sestdienās un svētdienās tiek noslēgti ceļi.
Savukārt pasažieri prāmi izmanto, lai dotos biznesa darījumos, atpūtas ceļojumos, bet pēdējā laikā virzienā uz Vāczemi palielinājies tādu cilvēku skaits, kuri atstāj Latviju, lai ārzemēs atrastu darbu. Reiss starp galapieturām ilgst no 20 līdz 22 stundām. J. Solovjovs uzsvēra, ka prāmja personālā galvenokārt nodarbināti liepājnieki. Ņemot vērā, ka viņi strādā maiņās, darbu sev nodrošinājuši aptuveni 30 iedzīvotāju. Nākotnē kompānija “Ave Line” paredz maršrutā izmantot vēl vienu līdzīga tipa prāmi.
VISI PRĀMJU SARAKSTI ŠEIT
Prāmja AVE LIEPAJA kustības grafiks izstrādāts, ņemot vērā klientu vēlmes un ieteikumus.
Ceļojuma laikā piedāvājam iespēju nobaudīt garšīgu maltīti restorānā, atsvaidzinošu dzērienu bārā, organizēt izglītojošu semināru bezmaksas konferenču telpā, baudīt kino, DVD vai dabas skatus no klāja. Mazākajiem ceļotājiem ir iespēja rotaļāties bērnu atpūtas stūrītī.
Ar prāmju līniju AVE LINE ceļā no Latvijas uz Vāciju pavadīsim tikai 22 stundas!
Rezervēt.
PAPILDINĀJUMS 14.janvāris 2010.g
Kopš pērnā gada nogales maršrutā Liepāja – Traveminde vairs nekursē prāmis “Ave Liepāja”. Taču nupat ir saņemta iepriecinoša ziņa, ka janvāra beigās tā vietā stāsies prāmis “Ave Lübeck”, kas esot lielāks un ietilpīgāks par savu priekšteci.
Tomēr laikposmā, kamēr prāmji no Vāczemes uz Liepāju nekursēja, pasažieru un kravu apkalpes jomā ir notikušas vērā ņemamas izmaiņas. Par to, ka maršrutā Traveminde – Ventspils ar 20. janvāri sāks kursēt “Ro-Pax” tipa kuģis “Urd”, šā gada sākumā paziņojuši kompānijas “Scandlines” vadītāji. Viņi uzsvēruši, ka tādējādi tiekot veidots jauns kravu pārvadājumu tīkls. Jaunizveidotajā līnijā prāmji kursēšot divas reizes nedēļā katrā virzienā: no Ventspils – otrdienās un piektdienās, bet no Travemindes – trešdienās un sestdienās.
Pārmaiņu sakarībā kompānija “Scandlines” uz laiku pārtraukusi prāmju satiksmi no Ventspils uz Rostoku. Firmas kravu pārvadājumu tirdzniecības pārstāvis Ventspilī Oskars Osis presei skaidro, ka šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka kravu tirgum esot vērojama tendence pārorientēties Rietumeiropas virzienā un Lībeka tam atrodoties par aptuveni 120 kilometriem tuvāk nekā Rostoka.
Tomēr, par spīti nepārprotamajai konkurencei, “Ave Line” grupa, kuras operators ir transporta un loģistikas kompānija “Ave Logistic”, ir noskaņojusies strādāt. Prāmju līnijas grupas izpilddirektors Rauls Štukas “Kurzemes Vārdam” vakar solīja, ka regulārus reisus varētu atsākt jau janvāra beigās vai vēlākais februāra sākumā. Tas būšot atkarīgs no kravu daudzuma, jo ar to pārvadājumiem turpinoties problēmas uz Krievijas un Latvijas robežas. Esot paredzams, ka no Liepājas uz Vāciju turpmāk kursēs divi un lielāki prāmji, turklāt reisu biežums būšot nevis trīs reizes nedēļā, kā līdz šim, bet gan piecas. Interese par pakalpojumu esot pietiekami liela un viešot cerības, ka kravu pārvadātājiem pa jūru izdosies iestrādāties un tie spēs arī nopelnīt, lai pietiktu līdzekļu un uzņēmējdarbību varētu turpināt.
Runājot par konkurenci, izpilddirektors atcerējās, ka kompānija “Scandline” kādreiz reisus uz Vāciju organizējusi no Liepājas, bet tikai vēlāk pārcēlusies uz Ventspili. Arī tagad tā esot negaidīti izmainījusi agrāk apgūto maršrutu. Tāda lēkāšana un nenoteiktība liecinot tikai par to, ka tiekot meklēti kaut kādi papildu labumi un partneri, kas var samaksāt vairāk.
Ierīce profesionāliem auto ‘pārkāpējiem’.
12 November 2008 | laimisk
ievietoju kategorijā Auto, Ceļojumi, Tehnoloģijas
Izstrādāta jauna ierīce, kuras nosaukums ir Mini Coyote un kuras interesantākā iezīme ir spēja brīdināt par tuvumā esošiem fotoradariem, ka arī tas ir ar GPS apgādats ceļvedis.
Kad automobiļa vadītājs pamana jebkāda veida radaru, atliek vien nospiest pogu Coyote, lai ierīce, izmantojot GPRS datu pārraides sistēmu, nodotu informāciju par atrašanās vietu Novus datu centram, kur tā tiek apstrādāta un trīs sekunžu laikā nosūtīta Mini Coyote iekārtām, kas uzstādītas citos tuvākajā apkaimē esošos automobiļos. lasīt visu ierakstu
Taizeme, kur dzīvo karenu cilts.
27 October 2008 | laimisk
ievietoju kategorijā Atpūta, Ceļojumi, Jaunumu Izlase
Ar ko tad viņi slaveni ‘Kareni’, kas apmetušies Taizemes ziemeļu daļas kalnos.
No piecu gadu vecuma meitenes ciltī sāk nēsāt riņķus uz kakla. Visas dzīves laikā šie riņķi tiek papildināti un māklīgi tiek izstiepti kakla skriemeļi līdz neticamam garumam. Skaistuma etalons ciltī ir kakls 20. cm garumā un ja meitenei ir slaidi garāks kakls viņai ir izredzes ar to pat pelnīt. Tūristi ciemus ar garkalainajām sievietēm apmeklē labprāt un izcilākas sievietes pelna naudu sevi parādot un atļaujot uzņemt fotogrāfijas ar viņu un ciemata sadzīves ainām.
lasīt visu ierakstu
Pasaules apceļotāja stāsts. (video)
Antons Krotovs ir pasaules apceļotājs no Krievijas, kurš septiņus mēnešus gadā pavada ārpus savas valsts, turklāt pasauli apceļojot ar autostopiem.
Trešdien, 22.oktobrī, viņš bija ieradies Liepājā, lai sniegtu lekciju par ceļošanu un autostopiem un iepazīstinātu ar interesantiem stāstiem un fotogrāfijām.
A.Krotovs ar ceļošanu sācis nodarboties 1991.gadā un dara to joprojām.
Nākamā ieplānotā vieta, uz kurieni viņš dosies, būs Malaizija.
Ar savu stāstījumu ceļotājs viesosies arī kaimiņvalstī Lietuvā. A.Krotovs ir rakstnieks, Brīvo ceļojumu akadēmijas prezidents un vairāk nekā 30 grāmatu autors.
http://www.liepajniekiem.lv/
lasīt visu ierakstu
Dzintara muzejs Palangā, vai vienas dienas brauciens Lietuvā.
No rīta līst, pirmā doma nebraukt, bet ceļojums taču iecerēts. Kafija, možums un aidā. Braucot no Liepājas nieka simts kilometru vien sanāks, jo paredzēts iegriezties arī Klaipēdā pulksteņu muzejā. Patīkami, ka robežu kā tādu nav, nu labi robežu mājas un muitu posteņi jau ir, bet neviens vairs nepārbauda, jo pārvietojamies vienotajā šengenas zonā. Lietus turpina līt, bet omu uzlabo Lietuvas labie ceļi, prieks par leišiem un kauns par letiņu neizdarību. Pirmais galamērķis ir Palangas dzintara muzejs. Palanga ir kūrorta pilsēta un pagrūti tuvāk piebraukt mērķim, jo visur ir zīmes un ej nu zini, kā leišu poliči sodīs latvju bāleliņu, kas ar ģimeni ieradies nesmukā laikā baudīt muzeju labumus.
lasīt visu ierakstu