Smags trieciens Polijas Tautai (video)

Gājis bojā aviokatastrofā Polijas prezidents Lehs Kačinskis ar sievu un daudzas Valdības amatpersonas.
Lidmašīnas avārijā bojā gājuši 132 pasažieri. Lidmašīna bija ceļā no Varšavas uz Smoļensku.

Lidmašīnā atradās oficiālā delegācija, kas bija ceļā uz piemiņas pasākumu Katiņas slaktiņa memoriālā pie Smoļenskas.
Lidmašīnai bija paredzēts nosēsties Smoļenskas lidostā.

Lidmašīna nolaišanos veikusi biezā miglā un dažus simtus metru pirms lidlauka aizskārusi kokus, ietriekusies zemē un eksplodējusi. Kopā ar Kačiņsku pāri lidmašīnā bija desmitiem Polijas politiķu, augsto amatpersonu un arī Katiņā nogalināto virsnieku radinieki. Lasīt tālāk

Google un 2012. gads.

Uzliec ‘google’ meklētājā 2012. gadu un palūko nozīmīgākos datumus pasaulē.

1. janvāris – Polija plāno ieviest Eiro.

15. janvāris – notiks prezidenta vēlēšanas Somijā.

6. februāris – tiks atzīmēta Elizabete II Vindzora 60. valdīšanas gadskārta.

1. aprīlis – tiks publicēti ASV 1940. gada tautas skaitīšanas dati.

20. maijs – būs novērojams daļējs Saules aptumsums.

1. jūlijs – notiks prezidenta vēlēšanas Meksikā.

27. jūlijs – Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā notiks 2012. gada Vasaras Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija.

12. augusts – notiks 2012. gada Vasaras Olimpisko spēļu noslēguma ceremonija.

29. augusts - 9. septembris – notiks 2012. gada vasaras paraolimpiskās spēles.

13. novembris – Austrālijas ziemeļu daļā un Klusā okeāna dienvidos būs novērojams pilns Saules aptumsums.

Kā zibens spēriens – Pasaules Gals

Lasīt tālāk

Sadeg auto pilsētas centrā (video)

Liepājā sākuši degt autiņi. Diennakts laikā šis ir otrais transporta līdzekļa degšanas gadījums. Kā pastāstīja 1990.gadā ražotā spēkrata saimnieks ,

viņš stāvējis pie luksofora sarkanā signāla, lai šķērsotu Lielo ielu, kad sadzirdējis tādu kā klikšķi. Kad luksoforā iedegusies zaļā gaisma un viņš sācis braukt, no auto motortelpas sākuši celties dūmi. Viņš un viņa sieva paspējuši izkāpt no spēkrata, arī mantas nav sadegušas. Taču pūles ar ugunsdzēšamajiem aparātiem apdzēst liesmas bijušas veltas. Saimnieks stāsta, ka nekavējoties uzsācis dzēšanu. Izpūtis gan savu ugunsdzēšamo aparātu, gan kāda garāmbraucēja un pat piebraukušās policijas aparātus. Taču rezultāta nav bijis. Pāris minūšu laikā spēkrats sadega

Jā, … Lasīt tālāk

Aviokatastrofa Japānā. (video)

Kārtējā aviokatastrofa šodien notikusi Japānā. Kompānijas ‘FedEx’ kravas lidmašīna veica avārijas nolaišanās mēģinājumu Čibas prefektūras Naritas starptautiskajā lidostā. Lidmašīna pārāk strauji atdūrās pret lidmašīnu skrējceļu aizdegās un apmeta kūleni. Kurjerpasta kompānijas «FedEx» kravas lidmašīnas apkalpe gāja bojā. Skaties video Lasīt tālāk

Vai nav bīstami lidot ar lidmašīnām ?( video)

Sausa statistika par avio katastrofām. Pētījumi no 1978. līdz 1995. gadam liecina, ka šajā laika posmā ir notikušas 164 lielo lidaparātu aviokatastrofas ar vismaz vienu upuri katrā. 68 gadījumos visi pasažieri gāja bojā, 15 gadījumos gāja bojā 90 - 100% pasažieru, 37 gadījumos gāja bojā mazāk kā 10% pasažieru. Tai pat laikā, lidmašīnām ar propelleru dzinējiem notika 178 avārijas, visi pasažieri gāja boja 108 gadījumos, 6 gadījumi, kad bojā gāja 90 - 100% pasažieru un 9 gadījumi, Lasīt tālāk

Cietie katastrofu Turku aviolaineris.

Kā ziņo dažādi masu mēdiji, cietis aviokatastrofu Turcijas avio laineris Boeing 737-800, kas nokrita pie Amsterdamas lidostas. Ziņu redzēju NTV+ krievu maksas satelīta TV. Tiek ziņots , ka lidaparāts sadalījies trijās daļās un no 135 cilvēkiem , varētu būt 50. izdzīvojušu cilvēku. Pēdējā laikā ar Boeing 737 sērijas lidmašīnām notiek diezgan bieži nelaimes gadījumi, gan jāsaka ar tām, kas nonāk mazattīstīto Valstu pārraudzībā. Turcija šim kritērijam neatbilst, bet turks ir turks, jo esmu tur bijis un zinu viņu attieksmi pret inženiertehnisku darbu. Nelaimes gadījums ar avio laineri vienmēr ir traģēdija. Līdzjūtība tuviniekiem.
Jaunākā ziņa, bojā gājuši deviņi un 50 ievainoto.

Kritiska sānsvere.

Šodien 17. februārī Dānijas teritoriālajos ūdeņos Baltijas jūrā nogrimis Latvijas zvejas kuģis “Unora”. Četrus kuģa apkalpes locekļus izdevies izglābt, bet divi ir pazuduši. Kuģa avārija notikusi Dānijas teritoriālajos ūdeņos, 37 jūras jūdzes no Bornholmas salas Baltijas jūras centrālajā daļā. Netālu no notikuma vietas atrasts glābšanas plosts ar četriem zvejas kuģa apkalpes locekļiem, bet divi zvejnieki ir pazuduši. Otrdien pēcpusdienā turpinājās viņu meklēšanas operācija. Otrdien pulksten 10.03 Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs Rīgā saņēmis avārijas signālu no avārijas radio bojas, kura reģistrēta uz Latvijas zvejas kuģa “Unora”, kas tobrīd atradies Dānijas atbildības zonā 37 jūras jūdzes no Bornholmas salas. Par saņemto avārijas signālu Latvijas puse nekavējoties sazinājusies ar Dānijas Jūras spēku meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru, kuri uz notikuma vietu nosūtījuši helikopteru un tuvumā esošos kuģus. Pārbaudot avārijas rajonu, helikopters atradis radio boju un dažāda veida peldošus priekšmetus, kas liecinājuši par zvejas kuģa nogrimšanu. Turpinot rajona pārmeklēšanu, atrasts glābšanas plosts ar tajā esošiem četriem zvejas kuģa apkalpes locekļiem. Zināms ka “Unora” 7.februārī izgājusi no Ventspils ostas. Kuģis pieder firmai ‘5B’. Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA “Lursoft” informācija liecina, ka “5 B” izveidots 1997.gada maijā, reorganizācijas rezultātā uzņēmumu atdalot no kompānijas “Bāka-T”. “5 B” reģistrēta Ventspilī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 156 600 lati, tā valdē strādā arī Guntis Gailītis.”5 B” lielākie īpašnieki ar 71,33% ir SIA “BraDava” un 16,48% - Blohins. Kuģis no ostas izgājis 7.februārī pulksten 19.30. Kuģis devies zvejā. Uz kuģa, kas identisks pērnā gada nogalē netālu no Liepājas nogrimušajam mūsu zvejas kuģim “Beverīna”, bijusi sešu cilvēku apkalpe. Kuģis “Unora” būvēts 1989.gadā un tas bijis tehniskā kārtībā. Kuģis nodarbojies ar brētliņu zveju. Saņemot informāciju no zvejas kuģa izglābtajiem apkalpes locekļiem, uzzināts, ka zvejas laikā, ceļot ārā tīklus, kuģim radusies kritiska sānsvere uz labo bortu un kuģis strauji nogrimis. Jāpiebilst, ka Jūras spēku ūdenslīdēji, kuri apsekoja nogrimušo “Beverīnu”, patlaban ir gatavi doties uz Dānijas ūdeņiem, lai meklētājiem sniegtu savu palīdzību, uzzināja Jūras spēku Flotilē.

Kosmosā sadūrušies Krievu un ASV mākslīgie zemes pavadoņi .

Pirmo reizi kosmosa apgūšanas vēsturē saskrējušies divi mākslīgie zemes pavadoņi. Krievu ‘Kosmoss 2251’ un komerciāls ASV kosmosa izpētes mākslīgais zemes pavadonis ‘Irīdijs’. Sadursme notika virs Sibīrijas 760 -780 km. augstumā. Sadursmes rezultātā abi mākslīgie zemes pavadoņi ir sagrauti un uz signāliem neatbild. Krievu mākslīgais zemes pavadonis bija palaists 1993. gadā un savu laiku jau bija nokalpojis, bet ASV mākslīgais zemes pavadonis ‘Irīdijs’ bija darba kartībā un pēc NASA ziņojuma bija unikāls. Sadursmes rezultāta radies liels atlūzu mākonis, kas apdraud citus kosmosa objektus. Pēc NASA speciālistu domām būs jāizdara liels darbs, lai izskaitļotu atlūzu trajektorijas. Viņi brīdina, ka šie svešķermeņi apdraud kosmosa kuģu drošību. Pesimisti uzskata, ka savu laiku nokalpojušās kosmosa stacijas un pavadoņi drīz sāks krist uz Zemes iemītnieku galvām. Kosmisko atkritumu problēma tiek pētīta. Tie esot izvietoti orbītās vairākās kārtās līdzīgi pīrāga pildījumam. Vairāk atkritumu esot orbītās, kas tiek visbiežāk lietotas pavadoņu palaišanai. Visvieglāk sasniedzamajās orbītās darbojas visvairāk pavadoņu, kas ar laiku kļūst par metāllūžņiem, piesārņojot izplatījumu. Pirmā atkritumu josla atrodas 850 – 1200 km virs Zemes. Te pārvietojas milzīgs skaits meteoroloģisko, militāro, pētniecības pavadoņu un zonžu. Otrā piesārņojuma josla ir ģeostacionāro orbītu apvidū (augstāk par 30 000 km). Pašlaik tur atrodas aptuveni 900 dažādu valstu objekti, kuriem katru gadu pievienojas 20 – 30 jauni kosmiskie aparāti. Pēc ekspertu aprēķiniem, aptuveni 85% kosmisko atkritumu veido atlūzas no raķetēm, ar ko orbītā palaisti Zemes pavadoņi, kā arī paši pavadoņi pēc to darbības beigšanās. Aptuveni 12% atkritumu ir dažādu iekārtu sastāvdaļas, kas atdalījušās pēc pavadoņu palaišanas un to darbības laikā. Ar vienu vārdu sakot – izgāztuve.

Ko nekad nevajadzētu darīt. (foto)

Bieži skatām drosmīgo zēnu un meiteņu galvu reibinošos trikus. Teiksim kaskadieri, jā tā ir profesija, kur tas tiek darīts lielās mākslas labā.

Holivuda būtu daudz mazāk pieprasīta, ja šie zēni neriskētu ar savām dzīvībām… nu labi… ar veselību, jo bojā ‘profi’ iet diezgan reti.
Šoreiz ies runa par to triku meistaru kastu, kas riskē un pat ļoti šausmīgi… riskē viena vienīga trika dēļ.
Man liekas tie ir nevajadzīgi riski… bieži bez drošības līdzekļiem.
Jā… viņi (pārgalvīgie) iet bojā un bieži. Skaties uz trikiem, triku dēļ…. Lasīt tālāk

Prātiņ, nāc mājās, vai tas ir iespējams (foto)

Tas ir pareizākais, ko var teikt par foto, ko tālāk skatīsi…
Nezinu vai Latvijā arī kaut ko šādu var novērot, bet droši vien , ka ne viens vien lasītājs varētu teikt: es arī tā esmu riskējis.

Paskaties uz šiem neprātīgajiem mēģinājumiem sevi nogalēt….Kur skatās drošības tehnikas inženieris ?
Nu nekadas kartības : Lasīt tālāk

Atkal pastam nedienas

Otrdien satiksmes negadījumā Brīvības ielā sadūries uzņēmumam “Latvijas pasts” piederošais mikroautobuss “Renault” un vieglā automašīna “Fiat”.

Kaut arī spēkratiem, visticamāk, būs jādodas uz šroti, šoferi tikuši cauri ar vieglām traumiņām. Kad ieradāmies notikuma vietā, bija grūti aptvert, ka “Fiat Bravo” vadītājs – jauns vīrietis – ir sveiks un vesels.

“Mazliet sasitu kreiso kāju,” sacīja cietušais, atbildot uz fotokorespondenta bažīgo skatienu un jautājumu: kur tad ir šoferis? “Fiat” vadītājs pastāstīja, ka no Durbes braucis uz darbu Liepājā un pēc tramvaja līnijas šķērsošanas pie akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” vēlējies nogriezties pa kreisi sētā, kur ir viņa darbavieta. Lasīt tālāk

No mana video par ralliju - moments *crash *

Filmēju un zīlēju, kad tas auto pārstās ripot ??? Aā.. varbūt laisties. Nu kas sanāca skaties.