Strādāt un dzīvot ES.

Tiesības strādāt un dzīvot citās ES dalībvalstīs
Eiropas Savienībā (ES) personu brīva kustība ir viena no četrām ES pilsoņiem garantētajām pamatbrīvībām. Tas nozīmē - pilsoņiem ir tiesības dzīvot un strādāt jebkurā dalībvalstī.

Tomēr jauno dalībvalstu pilsoņi pirmajos gados nevar pilnībā baudīt šo brīvību. 2004. gada 1. maijā, kad ES iestājās 10 jaunas dalībvalstis, spēkā stājās pārejas periods, kas ierobežo Pievienošanās līgumā noteikto brīvo darbaspēka kustību no astoņām jaunajām dalībvalstīm (pārejas periodi nav noteikti Kiprai un Maltai).

Pārejas periods var ilgt līdz pat septiņiem gadiem. Tā laikā dalībvalstis var piemērot vairākus nosacījumus, kas ierobežo strādājošo brīvu pārvietošanos no jaunajām dalībvalstīm, uz tām un starp tām.

No 15 “vecajām” dalībvalstīm Lielbritānija, Īrija un Zviedrija ir atvērušas savu darba tirgu jauno dalībvalstu pilsoņiem jau no 2004.gada 1.maija, taču ierobežo piekļuvi sociālajām garantijām. Šie ierobežojumi attiecas tikai uz brīvu pārvietošanos ar nolūku stāties darbā, un dažādās dalībvalstīs tie var atšķirties.

No 2006.gada 1.maija pārejas periods atcelts un darba tirgus atvērts arī Somijā, Spānijā, Grieķijā un Portugālē. Itālijas darba tirgus jauno ES dalībvalstu pilsoņiem ir atvērts kopš 2006. gada 27. jūlija. Savukārt Beļģijas un Francijas darba tirgus atvērts tikai sektoros, kuros ir izteikts darbaroku trūkums. Nīderlande sava darba tirgu jauno ES dalībvalstu viesstrādniekiem atver ar 2007.gada 1.maiju, bet Luksemburga - no 2007.gada 1.novembra. Francija savu darba tirgu astoņu jauno ES dalībvalstu pilsoņiem atvēra 2008.gada 1.jūlijā. Informāciju par dažādiem ar darbaspēka kustību un nodarbinātību saistītiem jautājumiem skatīt tabulā.

ES dalībvalsts	Darba atļaujas	Sociālie pabalsti	Komentāri	Noderīgas saites
Austrija	Ir nepieciešamas	Ir pieejami	Nepieciešama ierobežota darba atļauja, uz ko piesakās darba devēji. Atsevišķās pakalpojumu nozarēs vēl joprojām vajadzīga norīkošanas atļauja, ko nodrošina darba devējs.	- Austrijas Valsts nodarbinātības dienests - EURES informācija par Austriju
Beļģija	Ir nepieciešamas	Ir pieejami	Darba tirgus atvērts tajos sektoros, kuros trūkst darbaroku. Katrs reģions sagatavo vakanto profesiju sarakstu. Darba atļaujas šo profesiju pārstāvjiem tiek izsniegtas atvieglotā kārtībā.	- Briseles reģionālais nodarbinātības dienests - Flāmu kopienas nodarbinātības un profesionālās izglītības portāls - Valonijas profesionālās izglītības un nodarbinātības dienests - Vāciski runājošās sabiedrības nodarbinātības birojs - EURES informācija par Beļģiju
Bulgārija	Nav nepieciešamas	Ir pieejami	Latvijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, meklējot darbu Bulgāŗijā, ir jāreģistrējas Nodarbinātības birojā.	- Informācija par reģistrēšanās kārtību pieejama Nacionālās nodarbinātības aģentūras mājas lapā -Informācija par darbu Bulgārijā Eiropas Jaunatnes portālā
Dānija	Ir nepieciešamas (Paredzams, ka darba tirgus tiks atvērts no 2009.gada 1.maija. Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem Dānijas darba tirgus atvērts no 2009.gada 1.janvāra)	Ir pieejami	Pirms uzsākt darbu Dānijā, darba meklētājam ir jāsaņem uzturēšanās atļauja un darba atļauja. Lai saņemtu uzturēšanās vai darba atļauju, darba meklētājam ir vajadzīgs konkrēts darba piedāvājums vai arī ar darba devēju noslēgts darba līgums. Darbu varēs meklēt sešus mēnešus.	- Dānijas Valsts nodarbinātības dienests - Darba birža internetā - Citizens of new EU member states - EURES informācija par Dāniju
Francija	Nav nepieciešamas	Ir pieejami	Uzturēšanās un darba atļauja jāpieprasa darba devējam, atrodoties ārpus valsts teritorijas. Pārejas periods neattiecas uz studentiem, zinātniekiem, pašnodarbinātām personām, auklēm (au pair) un sezonas strādniekiem. Darbu iespējams meklēt sektoros, kuros trūkst darbaspēka - celtniecībā, lauksaimniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, metālapstrādē, tirdzniecībā, veselības aprūpē.	- Francijas Darba lietu ministrija - APEC darbā iekārtošanās portāls - ANPE darbā iekārtošanās portāls - EURES informācija par Franciju
Grieķija	Nav nepieciešamas	Ir pieejami	Darba atļaujas jauno ES dalībvalstu pilsoņiem nav nepieciešamas kopš 2006. gada 1. maija.	- Grieķijas Nodarbinātības un sociālās aizsardzības ministrija - Grieķijas Darba lietu ministrijas Eures konsultanti - Grieķijas Ārlietu ministrija - EURES informācija par Grieķiju
Īrija	Nav nepieciešamas	Daļēji pieejami	Lai pretendētu uz sociālajiem pabalstiem, personai jābūt nodzīvojušai Lielbritānijā vai Īrijā vismaz 2 gadus.	- Īrijas profesionālās izglītības un nodarbinātības aģentūra - Coming from the EU to work - EURES informācija par Īriju
Itālija	Nav nepieciešamas	Ir pieejami	Jauno ES dalībvalstu pilsoņiem Itālijas darba tirgus ir atvērts kopš 2006. gada 27. jūlija.	- Itālijas Labklājības lietu ministrija - EURES informācija par Itāliju
Lielbritānija	Nav nepieciešamas	Daļēji pieejami	Darba atļaujas tiek aizstātas ar maksas reģistrācijas sertifikātu. Lai pretendētu uz sociālajiem pabalstiem, personai jābūt nodzīvojušai Lielbritānijā vismaz 2 gadus.	- Working in the UK - Darba un pensiju lietu departamenta portāls - Interneta darba birža - EURES informācija par Lielbritāniju
Luksemburga	Nav nepieciešamas	Ir pieejami	Luksemburgas Lielhercogiste savu darba tirgu jauno ES dalībvalstu darbaspēkam atver no 2007.gada 1.novembra.	- Luksemburgas Nodarbinātības administrācija - Luksemburgas Sociālās aizsardzības dienests - Luksemburgas Nodarbinātības ministrija - EURES informācija par Luksemburgu
Nīderlande	Nav nepieciešamas	Ir pieejami	Nīderlande savu darba tirgu jauno ES dalībvalstu viesstrādniekiem atver no 2007.gada 1.maija.	- Nīderlandes Darba un ieņēmumu centrs - Nīderlandes Darba inspekcija - Nīderlandes Sociālo lietu un nodarbinātības ministrija - Nīderlandes Naturalizācijas pārvalde - Skaidrojums par darba atļauju iegūšanu - EURES informācija par Nīderlandi
Portugāle	Nav nepieciešamas	Ir pieejami	Ar 2006.gada 1.maiju atver darba tirgu jauno dalībvalstu pilsoņiem.	- Portugāles Nodarbinātības un profesionālās izglītības pārvalde - Portugāles Darba lietu un labklājības ministrija - Portugāles Imigrācijas lietu pārvalde - Portugāles Imigrācijas un etnisko minoritāšu augstais komisārs - Portugāles imigrācijas noteikumu izklāsts - Pilsoņu informācijas portāls - EURES informācija par Portugāli
Rumānija	Nav nepieciešamas	Ir pieejami		-Nacionālā nodarbinātības aģentūra -Informācija par darbu Rumānijā Eiropas Jaunatnes portālā
Somija	Nav nepieciešamas	Ir pieejami	No 2006.gada 1.maiju darba atļaujas jauno ES dalībvalstu pilsoņi Somijā var strādāt bez darba atļaujām, taču nodarbinātības dienestā ir jāsniedz ziņas par nodarbinātību 14 dienu laikā pēc darba uzsākšanas. Tas nav nepieciešams tad, ja policija jau reģistrējusi darba ņēmēja uzturēšanās atļauju.	- Somijas darbaspēka ministrija - Somijas Imigrācijas direktorāts - EURES informācija par Somiju
Spānija	Nav nepieciešamas	Ir pieejami	Ar 2006.gada 1.maiju atver savu darba tirgu jauno dalībvalstu pilsoņiem.	- Spānijas Valsts nodarbinātības dienests - Spānijas Darba un sociālo lietu ministrija - Spānijas iekšlietu ministrija - Expatica portāls - EURES informācija par Spāniju
Vācija	Ir nepieciešamas	Daļēji pieejami	Jauno dalībvalstu pilsoņi drīkst strādāt Vācijā, tikai pamatojoties uz valsts noteiktajiem pasākumiem vai divpusējiem līgumiem (sezonas strādnieki, viesstrādnieki un līgumstrādnieki. Nepastāv nekādi ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumu piedāvāšanas brīvību, izņemot celtniecību un ar to saistītās nozares, iekšējo apdari un rūpniecisko tīrīšanu (ēkas, aprīkojums un transporta līdzekļi).Tiesības uz pabalstiem būs, ja likumīgi ir nostrādāti 12 mēneši.	- Vācijas Federālā nodarbinātības aģentūra - Vācijas Federālās administrācijas birojs - EURES informācija par Vāciju
Zviedrija	Nav nepieciešamas	Ir pieejami	3 mēnešu laikā no iebraukšanas dienas nepieciešams saņemt uzturēšanās atļauju. Var sākt strādāt, pirms uzturēšanās atļaujas saņemšanas.	- Zviedrijas Nacionālā nodarbinātības pārvalde - Zviedrijas Migrācijas padome - Faktu lapa par uzturēšanas iespējām Zviedrijā - EURES informācija par Zviedriju

Detalizētu informāciju var iegūt attiecīgo valstu vēstniecībās Latvijā.

Papildu informācija latviski:

Eiropas Komisijas informācija par dzīves un darba apstākļiem ES dalībvalstīs:
http://ec.europa.eu/citizensrights/front_end/index_lv.htm.

EURES

Kopš 1993.gada Eiropas Savienībā (ieskaitot Lihtenšteinu, Norvēģiju, Islandi un Šveici) ir izveidots Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkls - EURES.
Tā uzdevums ir veicināt brīva darbaspēka kustību ES valstīs.

Informācija par EURES konsultantiem Latvijā: http://www.nva.lv/index.php?id=122

Eiropas darba mobilitātes portālā EURES iespējams iegūt informāciju par darba un mācību iespējām Eiropā: http://ec.europa.eu/eures/index.jsp.

STATISTIKA uz 21.novembri 2009.g.

Biznesa žurnāls “Forbes” ziņojumā Latviju atzinis par Eiropā sliktāko vietu, kur patlaban meklēt darbu.

Kaut arī eirozonā atgriezusies niecīga ekonomiskā augšupeja, daudzviet Eiropā vēl joprojām ir ļoti grūti atrast darbu.

Tādas valstis kā Latvija, Spānija un Īrija, kas reiz piedzīvoja strauju būvniecības tirgus uzplaukumu, tagad cieš no plaši izplatīta bezdarba. Septembrī Latvijā reģistrēts augstākais bezdarba līmenis Eiropā, pēc “Eurostat” datiem, sasniedzot 19,7%. Lietuvā, Igaunijā un Īrijā bezdarba līmenis sasniedz attiecīgi 13,8%, 13,3% un 13%, kaut arī Lietuvas un Igaunijas skaitļi atspoguļo otrā ceturkšņa rādītājus.

Attiecībā uz gados jaunajiem darbspējīgiem iedzīvotājiem statistika ir vēl sliktāka - vecumā līdz 25 gadiem Spānijā bezdarba līmenis sasniedz 41,7%, bet Latvijā - 33,6%.

Darba meklētājiem labāk varētu veikties Norvēģijā, kur bezdarba līmenis ir zemākais Eiropā - 3,2% apmērā. Otrā labākā vieta darba meklēšanai Eiropā ir Šveice, kur bezdarba līmenis ir 4,2%.

Lielās atšķirības starp reģionālajiem bezdarba rādītājiem daļēji saistīti ar dažādajiem sektoriem, kas ir katras valsts ekonomikas dzinulis.

Spānijā, tāpat kā Īrijā un Latvijā, augstais bezdarba līmenis skaidrojams ar būvniecības sektora sabrukumu, kurā vēl nav vērojamas atlabšanas pazīmes.

“Forbes” veidotais saraksts ar vājākajiem darba tirgiem Eiropā, vadoties pēc “Eurostat” šā gada septembra bezdarba rādītājiem:

1. Latvija (19,7%);

2. Spānija (19,3%);

3. Lietuva (13,8%, 2009.gada 2.ceturksnī);

4. Igaunija (13,3%, 2009.gada 2.ceturksnī);

5. Īrija (13%);

6. Slovākija (12%);

7. Krievija (10,2%, 2009.gada aprīlī);

8. Francija (10%);

9. Ungārija (9,7%);

10. Portugāle (9,2%);

11. Grieķija (9,2%, 2009.gada 2.ceturksnī);

12. Zviedrija (8,7%);

13. Somija (8,6%);

14. Polija (8,2%);

15. Beļģija (7,9%);

16. Lielbritānija (7,8%, 2009.gada jūlijā);

17. Vācija (7,6%);

18. Bulgārija (7,6%);

19. Itālija (7,4%);

20. Malta (7,2%);

21. Īslande (7,1%);

22. Čehija (7,0%);

23. Luksemburga (6,6%);

24. Rumānija (6,4%);

25. Dānija (6,4%);

26. Slovēnija (5,9%);

27. Kipra (5,9%);

28. Austrija (4,8%);

29. Nīderlande (4,8%)

30. Šveice (4,2%, 2009.gada 2.ceturksnī);

31. Norvēģija (3,2%, 2009.gada augustā).