Zvejniecība

Liepāja pie jūras un liepājnieki, kas tieši vai pastarpināti ir saistīti ar jūru.
Šajā lapā būs apkopoti dažādi materiāli par jūrniecību, cilvēkiem un mūsu JŪRU.

Nemaz tik sen atpakaļ Latvijā bija zvejnieki un labi lomi. Zveji nozvejoto lomu veda uz ostu un no tā bija atkarīga viņa materiāla labklājība. Nepatīk teikt bija, bet uz zvejniecību Latvija, kā nozari būs japārvelk trekns krusts. Nelaimējās ar ministriem, kas nīcināja visu un visapkārt klanoties Eiropas Savienības ierēdņu priekšā. Tādu sīkumu, kā nozvejas kvotas, dāļāja zviedriem, dāņiem un citiem zvejiem, kurus viņu Valsts spēja aizstāvēt. Ja parēķina par ko nabaga zvejam jāmaksā brīnums, kā vispār Latvijā ir palikuši desmitos skaitāmo mazo kuģīšu, kur apkalpe ir no 5 līdz 6 cilvēki. Gan zvejniecības inspektori, gan ostu uzraudzība, gan sanitāras pārbaudes, kuģa apskate, gan pažarnieks, gan….. visus jau nesaskaitīsi, kas barojas no zvejnieka grūtā un bīstamā darba. Ja netici, lūk jauninājums, turpmāk Liepājas ostā mazajiem kuģiem būs jāmaksā par pietauvošanos neatļautā vietā. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde izdarījusi grozījumus SEZ valdes ostas tarifu noteikumos “Liepājas ostas maksas un maksas pakalpojumu maksimālie robežlīmeņi”, kas paredz, ka mazajiem kuģiem par pietauvošanos vietā, kur tas nav paredzēts, turpmāk būs jāmaksā apmēram 21 santīmu (30 eirocentus) par bruto tonnu diennaktī. Tas nozīmē, ka vienam “Baltika” tipa zvejas kuģim turpmāk stāvēšana neatļautā vietā diennaktī varētu izmaksāt ap Ls 31,50 (ap 45 eiro). Līdz šim mazajiem zvejas kuģiem Liepājas ostā bija jāmaksā tikai par iziešanu un ieiešanu ostā, bet par piestātni ne. Valstī, kas atrodas pie jūras drīzumā nebūs zivju saimniecības. Ulmaņlaikos un pat krievu ‘PSRS’ laikos zvejnieka arods bija cienījams un godāts. Kāpēc tagad nē ? Nostalģiskas un vēsturiskas bildes, kad mencu kilograms maksāja 0.22 kapeikas.

Toreizējā Liepājas ” Boļševiks” pēc tam ” Kursa” kuģa kapteinis Jānis Kivlenieks.

Mazā zveja

Labus doršu lomus šonedēļ izdevies gūt kapteinim Oskaram Kadeģim un viņa vīriem, kuri nepilnas desmit jūdzes no Liepājas zvejo ar kuģīti “Līva”. Tomēr tādas veiksmes dienas zvejniekiem negadoties bieži. Zivis, ko viņi pārved krastā, esot ļoti augstvērtīgas sava svaiguma dēļ. Diemžēl bieži vien tirgū tās nonāk kopā ar lomiem, kas vilkti tālāk jūrā un jau paguvuši kādas dienas pagulēt saldētavā. Tas ir līdzīgi, kā notiek ar bioloģisko lauksaimnieku slaukumu, kas pārstrādes kombinātā nonāk vienā cisternā ar pārējo saimniecību ražoto pienu. Arī samaksa, ko saņem piekrastes zvejnieki, diemžēl neiedvesmojot viņus darbam. Kas šodien ir 80 santīmu par kilogramu, ja dīzeļdegvielas litrs maksā vairāk! Arī iedzīvotājiem, kam savulaik zivis bija lēts un pieejams produkts, tagad jārēķinās ar visai augstām cenām.

Kontrolieri uzsvēra, ka tieši rūpnieciskās zvejas veicēji ir viņu aktīvākie sabiedrotie cīņā ar maluzvejniecību, jo šie cilvēki ir ieinteresēti, lai jūra būtu tīra gan no piesārņojuma, gan nelikumīgi izliktiem tīkliem. Tādēļ zvejas plačos, kur notiek aktīva darbība, arī pārkāpumi esot atklāti ievērojami retāk.

Teiktais apstiprinājās arī šoreiz. Lai gan var teikt, ka vīri skrupulozi pārbaudīja jūru visā tās piekrastes garumā, nelikumīgas darbības un piesārņojums netika konstatēti. Tikai vienam no tīkliem, kas bija iegremdēts ūdenī uz dienvidiem no Jūrmalciema, prasībām neatbilda marķējums. Kontrolieri teica, ka īpašnieks par to saņems brīdinājumu. Par to, vai aizrādījums būs ņemts vērā, inspektori pārliecināšoties nākamajos reidos, jo arī turpmāk tie notikšot regulāri.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Zvejnieki tīklu no jūras izceļ ar vinču.

Inspektori pārliecinājās, ka zvejas kuģa “Līva” kapteiņa Oskara Kadeģa vīri priekšrakstus ievēro. Kuģa žurnālā bija veikti nepieciešamie ieraksti, 300 kilogramu smagajā mencu lomā mazizmēra zivju nebija.

Netālu no Pērkones krasta pētniecības zveju veica Valentīns Vasars. Viņa tīklā torīt bija iepinies taimiņš. Pie airiem sēdēja zvejnieka dēls.

Ar vērīgu skatienu var palepoties “Ekologa” kapteinis Ivans Kozlovs, kurš spēj pamanīt pat dzelmē iegremdētu tīklu.

Tāda ir Jūrmalciema piekrastes zvejnieku rocība.

Reņģes un citi jūras labumi …

Šopavasar reņģu nārsts sācies tieši laikā, kad to prognozēja, un jūrā tas virzās no dienvidiem uz ziemeļiem. Jau pirms Lieldienām labus lomus izvilkt palaimējies Jūrmalciema piekrastes zvejniekiem, bet pagājušajā naktī vairāki simti kilogramu sidrabaino zivju bija iepinušās arī netālu no Liepājas strādājošās Oskara Kadeģa zvejas kuģīša “Līva” komandas izmestajos tīklos.
Kuģa kapteinis pastāstīja, ka zvejojuši aptuveni kilometrus divus trīs no krasta. “Ja jau sākums ir, tad būs arī turpinājums,” viņš cerīgi teica, informējot, ka jau ceturtdienas rītā liepājnieki, gluži tāpat, kā tas noticis senāk, svaigas reņģes varēs iegādāties tieši no laivas. Beidzot visas nepieciešamās formalitātes esot nokārtotas un nekas vairs nevarot aizkavēt ieceri īstenot. Reņģes sāks pārdot ceturtdien, 16.aprīlī, pulksten 9 kanālā netālu no Tramvajtilta, kur pie jahtu piestātnēm ierīkots jauns soliņš, lai gaidītājiem nebūtu jāstāv kājās un vecāka gadagājuma cilvēkiem būtu kur apsēsties.

Turpmāk informāciju par svaigu zivju tirdzniecību varēs saņemt, piezvanot pa tālruni 26656628.

Oskars teica, ka mencas tagad neķeroties, bet tās tīklos varētu parādīties maijā. Tad vispār zivju klāsts kļūšot bagātāks. Arī cenas tām būšot zemākas, nekā prasa tirgus paviljonā.
Pēteris Jaunzems

papildināts….18. aprīlī

Naktī selgā savaņģoto lielo reņģu lomu tur tirgoja piekrastes zvejnieks Oskars Kadeģis ar saviem palīgiem. Kā jau to varēja sagaidīt, pirkt gribētāju Vecajā ostmalā netrūka. Liepājnieki jahtu piestātnē bija sastājušies garā rindā.
Katrs ņēma pa diviem trim kilogramiem svaigo sidrabaini mirdzošo zivtiņu un tikpat daudz arī savam kaimiņam. Tāpēc no jūras atvestās reņģu kastes jau pēc stundas izrādījās tukšas un dažiem, kas piestātnē bija ieradušies vēlāk, nekāds pirkums nesanāca. Taču “Līvas” kapteinis nomierināja bešā palikušos, ka nākamajā un turpmākajos rītos viņš atkal piestāšot kanālmalā un tirgošanās turpināšoties, jo visas nepieciešamās atļaujas šādai nodarbei tagad esot saņemtas un neviens velns viņam ceļā stāties vairs nevar.
Oskars nesūrojās, ka birokrātijas šķēršļu pārvarēšana prasījusi tam vairākus mēnešus laika un ilgu staigāšanu pa kabinetiem, bet pateicās ierēdņiem par sapratni un pretimnākšanu, ko viņš visnotaļ baudījis, savu nodomu īstenojot. Īpaši jau Pilsētas domē. Taču citi zvejnieki atzinīgi novērtēja viņa centienus un neatlaidību, pielīdzinot “Līvas” kapteini īstam birokrātijas ledlauzim, kurš uzdrīkstējies pārvarēt dažnedažādu aizliegumu biezo leduskārtu. Šis apzīmējums patiešām ir trāpīgs, jo Oskars ir pirmais cilvēks Latvijā, kurš mūsu valstī zivis no kuģa mūsdienās pārdod legāli. Ar to viņš esot kļuvis pazīstams ne tikai visā Kurzemes piekrastē, bet, iespējams, arī Vidzemes jūrmalā. Cerēsim, ka pirmajai bezdelīgai, kas, kā zināms, viena pati vēl nekādu pavasari nenes, sekos arī citas un cilvēkiem, kas dzīvo pie jūras, beidzot būs iespējams baudīt arī svaigi zvejotas, nevis tikai noliktavu plauktos nostāvējušās zivis.
Pēteris Jaunzems

foto no liepājniekiem

Draudi Baltijas Jūrai

Izstrādātā dokumentā par ‘Nord Stream’ būvniecību teikts, ka gāzesvada būvniecība vidi mēreni ietekmēs, tomēr ir ļoti maza iespējamība, ka tiks skarti ķīmisko ieroču krājumi, kas atrodas Bornholmas un Gotlandes salu tuvumā. Kopumā ‘Nord Stram AG’ ietekmes uz vidi novērtējumam iztērējusi vairāk nekā 100 miljonus eiro. Eiropas valstīm jāpieņem lēmums par ‘Nord Stream’ būvniecību līdz gada beigām, pretējā gadījumā projekta īstenošana var būt atlikta. Pēdējie pētījumi no mūsu kaimiņiem Igauņiem liecina par daudz lielākām briesmām. Baltijas jūrā plānotais gāzes vads pašreizējā veidā draud iznīcināt dzīvību Baltijas jūrā uz laiku līdz 300 gadiem laikrakstam “Postimees” apgalvoja Tallinas Tehniskās universitātes Kibernētikas institūta vadošais zinātnieks Tarmo Somere. Baltijas jūru var apdraudēt Otrā pasaules kara laikā nogrimušo spridzekļu iznīcināšana gāzes vada plānotajā teritorijā. Precīzs, Baltijas jūrā nogremdētās munīcijas, spridzekļu un dzīvsudraba daudzums nav zināms, jo šo informāciju kara laika sabiedrotie joprojām glabā noslēpumā, tomēr, pēc vācu žurnāla “Der Spiegel” aplēsēm, piemēram, nogremdētā dzīvsudraba daudzums var sasniegt pat 1000 tonnu. Jāatceras, ka Baltijas jūras virsējo slāņu ūdens nomainās 25 gadu laikā. Jūras gruntsūdeņi var saturēt vēl citas kaitīgas vielas, piemēram, pirms pāris desmit gadiem no Somijas jūrā ieplūda dioksīni, kas var radīt zivju saindēšanos. Gāzes vads daļēji šķērsos teritoriju, kurā joprojām ir augsta šīs indīgās vielas koncentrācija. Kā pastāstīja Igaunijas Zinātņu akadēmijas Dabas aizsardzības komisijas loceklis Ivars Pūra, ‘Nord Stream’ vides ietekmes ziņojumā dioksīnu jautājums nav aplūkots vispār, lai arī dabas zinātnieki vairākas reizes ir vērsuši uz to uzmanību. Pirms trīs gadiem Baltijas jūra tika atzīta par īpaši jutīgu jūras teritoriju. Cauruļvada būvētāji vadās pēc tām normām, kuras ir vispārēji atzītas tādās atklātās jūrās kā Ziemeļjūra un Vidusjūra. Ja gāzes noplūdes vietu šķērsotu kuģis, var notikt sprādziens. “Dažādu apstākļu sakritības rezultātā var rasties liels vilnis,” skaidroja Somere. Pēc viņa vērtējuma, Igaunijai cunami lielu kaitējumu nenodarītu, taču tas varētu applūdināt, piemēram, Sanktpēterburgu. Turklāt gāzes burbuļu dēļ mazāka izmēra kuģi var zaudēt stabilitāti un nogrimt. Ja projektu realizētu tad ‘Nord Stream’ būs pasaulē garākā un vienlaikus seklākā gāzes cauruļvadu sistēma, kāda izbūvēta jūras gultnē. Baltijas jūra būvniecības laikā kļūs par pasaulē lielāko zemūdens būvlaukumu 2400 km2 lielā platībā. Pieaugošās satiksmes dēļ būs palielināts ugunsgrēka un kuģu grimšanas risks gāzes vada avāriju gadījumā. Nopietnus draudus rada 80 000 t munīcija, kas Baltijas jūra nogremdēta II Pasaules kara beigās. Un neskatoties uz visiem brīdinājumiem no zinātnieku puses un ar saprātu domājošu politiķu puses (Krievija nav drošs partneris) Vācijas gāzes koncerns “Wintershall”, pieprasa pēc iespējas ātrāk realizēt gāzes vada ‘Nord Stream’ būvniecības projektu caur Baltijas jūru. “Mums jāizdara viss, lai saņemtu nepieciešamās atļaujas. Mēs esam gatavi projektā investēt nepieciešamās summas, neskatoties uz finanšu krīzi,” paziņoja koncerna valdes loceklis Rainers Zēle. “Visdrošākā tranzīta valsts ir Baltijas jūra,” viņš teica. Kopsavilkums vienkāršs – nauda un pārējais ir blakus nenozīmīgi faktori. Var sanākt dzīvot pie jauna Bermudu trijstūra, kur nebūs zivju, nevarēs peldēties un kuģi mistiski pazudīs. Latvijas politiķi, lobējot kādu intereses , projektam teica – JĀ. Citas Baltijas Valstis – NĒ.

Nord Stream

Neskatoties uz protestiem gāzes vada izbūves idejas realizējas tālāk. “Nord Stream” gāzes vada projekts Latvijā ietekmēs zvejniecību, skaidroja “Nord Stream” konsorcija pārstāvji plānotā gāzes cauruļvada Baltijas jūrā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskajā apspriešanā.
Cauruļvada vecākais inženieris Saimons Bonels atzina, ka vēl nav pabeigts izvērtējums, kādu ietekmi uz zvejniecību atstās plānotais gāzes cauruļvads, taču zināms tas, ka zvejniecību ar traļiem ierobežos tikai vietās, kur ir izbūvētas gāzes vada atbalsta struktūras vai akmens uzbērumi, lai kompensētu jūras gultnes nelīdzeno reljefu.
Patlaban zināms, ka tralēšanas aprīkojumu drīkstēs vilkt pāri gāzes vadam līdzenajās jūras gultnes vietās, kur gāzes vads pieguļ gultnei. Gāzes vada būvniecības laikā Baltijas jūrā zvejniecība gāzes vada ielikšanas koridora tiešā tuvumā būs aizliegta, taču to varēs atsākt uzreiz pēc cauruļvadu ielikšanas pabeigšanas.
Projekta autori uzskata, ka ilglaicīgas ietekmes uz zivīm nebūs. Zivis pametīs būvniecības darbu teritoriju un atgriezīsies pēc darbu pabeigšanas. Rezultātā jūras gāzes vads kalpos par savdabīgu, mākslīgu rifu, kurš pievilinās dažādas patvērumu meklējošas zivju sugas. Par projekta ietekmi uz zvejniecības nozari “Nord Stream” speciālisti ar Latvijas zvejniecības organizāciju pārstāvjiem plāno tomēr runāt.
“Nord Stream” pārstāvji stāsta, ka būvniecības laikā gāzes vada ietekme uz apkārtējo vidi būs īslaicīga, bet ekspluatācijas laikā - minimāla. Baltijas jūra ir sarežģīta ekosistēma, tāpēc gāzes vada maršruts ir izplānots tā, lai pēc iespējas mazāk skartu jūras jutīgās daļas. Cauruļvada dēļ ir sagaidāmi nelieli kuģu navigācijas jeb kustības ierobežojumi un nelieli vai mēreni ierobežojumi zvejniekiem ar iespējamiem zvejas aprīkojuma bojājumiem.
“Nord Stream” Baltijas jūras izpētē ir ieguldījusi 100 miljonus eiro (70 miljonus latu), un tās rezultātā ir noskaidrots, ka jūras gultnē ir 100 000 līdz 150 000 mīnu, jo īpaši tas vērojams Somu līcī, tāpēc tajās vietās, kur nebūs iespējams mainīt gāzes vada maršrutu, mīnas tiks uzspridzinātas, lai gāzes vada koridors būtu brīvs no sprādzienbīstamām mīnām. Militārās munīcijas iznīcināšana ir plaši izplatīta, un to veiks pieredzējuši speciālisti, kas jau līdz šim ir nodarbojušies ar mīnu iznīcināšanu. Atmīnēšanu veiks laikā, kad zivis nenārsto, turklāt zivis, jūras zīdītājus atbaidīs no šīm vietām ar akustiskām iekārtām. Atmīnēšanas darbi tiks veikti tikai dienas laikā, lai varētu novērot darbu norisi.
Ir zināms, ka pie Dānijai piederošās Bornholmas salas ir trīs ķīmiskās munīcijas objekti, kurus neplāno iznīcināt, jo tie neapdraud ne vidi, ne gāzes vadu. Munīcijas aizskaršanas iespējamība novērtēta kā maza, bet ietekme ir novērtēta kā mērena.

Sākotnēji tika pieļauts, ka “Nord Stream” būvēs atzaru uz iespējamo Dobeles gāzes krātuvi, taču patlaban šāda iespējamība netiek apspriesta. “Tehniski izbūvēt šādu atzaru ir iespējams, taču patlaban netiek runāts ne par viena atzara būvniecību,” teica “Nord Stream” atļauju direktors Vugars Veisalovs.

Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukšēvics atgādināja, ka rakstiski komentāri, ierosinājumi un priekšlikumi par sagatavoto ziņojumu jāiesniedz līdz 2009. gada 15. maijam Vides pārraudzības valsts birojā. Iesniegtie priekšlikumi līdz 1.jūnijam tiks apkopoti un iesniegti izcelsmes valstu kompetentajām institūcijām.

Patlaban birojs nav saņēmis nevienu rakstisku priekšlikumu. Nav jau arī vērts - viss jau ir izlemts Krievijas un Vācijas starpā. Tā, lūk ,izpaužas ES solidaritātes princips. Savs deķis tuvāk…

Kā ziņots, “Nord Stream” gāzes vada būvniecības projektu īsteno Krievijas enerģētikas koncerns “Gazprom” kopīgi ar Vācijas enerģētikas kompānijām BASF un E.ON, kā arī Nīderlandes enerģētikas kompāniju “N.V. Nederlandse Gasunie”.

“Nord Stream” projekts paredz būvēt divus cauruļvadus Baltijas jūrā 1200 kilometru garumā, kas savienos Viborgu Krievijā Somu līča krastā ar Greifsvaldi Vācijas ziemeļu piekrastē. Gadījumā, ja šogad izdosies saņemt Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas valstu atļaujas, gāzes vada būvniecības sāksies 2010. gadā. Pirmā cauruļvada nodošana ekspluatācijā tiek plānota 2011. gadā, bet otrā - 2012. gadā.

Būtu pat priecīgs ja tā caurule sasietos mezglā.

Kas spēcīgāks par tevi, menca?
Baltijas jūras nākotne pētnieku redzējumā
Nora Driķe

Vai Baltijas jūra nākotnē kļūs par nedzīvu, pūstošām aļģēm piedūņotu, noslāpušu ezeru? Vai upes tajā turpinās ienest lauksaimniecības ķīmijas piesārņojumu, bet kuģi – naftu? Vai mencu zveja un zveja vispār mums būs jāaizmirst? Vai Latvijas zvejnieku nākotne ir smelt no jūras vairs tikai metāllūžņus? “Es spēcīgāks par tevi, menca,” skan sens lībiešu teiciens. Jūras dzīve 21. gadsimtā pierāda, ka to vēl tā īsti nevar zināt.

Viegli kļūt pesimistiem

“Baltijas jūra lēni mirst, ja mēs ātri nerīkosimies. Mums nepieciešams izjaukt burvju loku un vienoties kopīgā Baltijas jūras glābšanas operācijā,” – tā šopavasar izteicies Somijas premjers Mati Vanhanens. Vai tiešām ir tik slikti?

Pētot Baltijas jūras vidi, viegli kļūt pesimistam, atzina Stokholmas universitātes profesors Stūre Hansons, jūnijā Zviedrijas galvaspilsētā runājot ar sešu valstu žurnālistiem. Viņš uzsvēra cilvēku negatīvo lomu jūras liktenī. Kopš 20. gadsimta 50. gadiem cilvēku darbības dēļ jūrā nokļuva toksiskas vielas, tādas kā DDT, kas veicinājušas, piemēram, roņu izmiršanu. Pagājušā gadsimta 60. gados DDT aizliedza, un tagad roņu skaits ir krasi palielinājies. Intensīvās lauksaimniecības dēļ upes jūrā ienesušas piesārņojumu – nitrātus un fosfātus, kas veicina aļģu ziedēšanu – katru vasaru tās klāj aizvien lielāku jūras teritoriju. Aļģes patērē skābekli uz zivju rēķina un veicina jūras eitrofikāciju jeb pārpurvošanos, līdz ar to jūras ūdenī, it sevišķi 60 – 180 metru dziļumā, trūkst skābekļa un šādās vietās Baltijas jūra it kā noslāpst. Bet tieši dziļūdens ieplakas ir mencu nārsta vietas. Kopš 1998. gada gan novērojama neliela situācijas uzlabošanās, taču jūras veseļošanās process ir ļoti lēns. Degradētās vides un pārāk lielas nozvejas dēļ sarūk dažu zivju sugu populācija.

Kam menca vajadzīga

Nu, protams, gardo platmuti mencu gribam mēs, tās ēdāji. Kad runājam par mencu krājumu atjaunošanu jūrā, tad parasti tā arī saprotam: zivju resursi jāatjauno, lai cilvēkiem būtu ko zvejot, pārdot un ēst. Taču pētnieki uzsver citu aspektu. Menca ir vajadzīga jūrai – jūras videi un tās daudzveidībai. Tieši menca ir svarīga tādēļ, ka tā ir Baltijas jūras svarīgākā plēsīgā zivs.

“Jebkurā ekosistēmā plēsējam ir lielākā nozīme. Plēsēji uztur vidē zināmu līdzsvaru,” skaidro Latvijas Zivju resursu aģentūras Jūras laboratorijas vadītājs Māris Plikšs. S. Hansons: “Tad, kad tiek samazināti mencu krājumi, palielinās to lielākā laupījuma – brētliņu – bari. Savukārt tas veicina zooplanktona samazināšanos (bez tam brētliņas izēd mencu ikrus, saka M. Plikšs), tā vietā pieaug fitoplanktons, kas savukārt veicina aļģu ziedēšanu.” Zviedri uzskata, ka ir jāveicina brētliņu zveja, lai palīdzētu mencām atgūties.

Ja jūra zaudēs zivis, mēs zaudēsim jūras vidi, sacīja S. Hansons, izvirzot jautājumu: ko darīt, ja 60 – 70 procenti zivju krājumu ir iznīcināti ķīmisku vai citu nedabisku iemeslu dēļ? Vēsturiski zvejniecība nebija vides problēma, bet tagad ir, uzskata S. Hansons. Lai gan netiek noliegts, ka tieši pēdējos gados mencu krājumi atkal ir palielinājušies, piemēram, 2006. un 2008. gads mencām bijis labvēlīgs. 2010. gadā mencu nozvejas kvotu varētu palielināt par 15 procentiem, sacīja M. Plikšs. Eiropas Savienības mencu krājumu atjaunošanas plāns, mencu zvejas flotes samazināšanās, noteiktā samazinātā mencu zvejas kvota, uzlabotā zvejas kontrole, pazeminātā mencu cena ir veicinājusi, ka mencu krājumi pašlaik palielinās.

Valdības pārāk bezatbildīgi atbalsta mencu zveju un tās palielināšanu, un mencu krājumi pirmām kārtām jāuzlūko kā vides problēma, nevis kā zvejniecības nozares problēma, uzskata S. Hansons un fonda “Baltijas jūra – 2020″ (“Baltic Sea 2020″) vadītājs Bjorns Karlsons no Karaliskās zinātņu akadēmijas. B. Karlsons sacīja, ka, lai atjaunotu Baltijas jūras dabas vidi, radikāli jāierobežo zveja. Valstis pie Baltijas jūras varot to atļauties, jo nevienai no tām ekonomikā zvejniecībai, viņaprāt, nav izšķirošas lomas, kā tas ir, piemēram, Īslandei vai Norvēģijai. B. Karlsons uzskata, ka jāpanāk, lai zvejniecība nekādā veidā netiek subsidēta, un jāapkaro nelegālā zveja, lai tādas zivis neviens nepirktu.

Puse – nelegālu lomu?

M. Plikšs, kurš Latvijā ir atbildīgs par jūras zivju krājumu novērtējumu, tomēr uzskata, ka radikāli ierobežot vai pat aizliegt mencu zveju būtu stipri pārspīlēti. Viņaprāt, viena no Baltijas jūras zvejas lielākajām problēmām ir nelegālā zveja un neadekvāta zivju krājumu regulēšana. Nelegālā zveja nav tikai Liepājā slavenā Igora Fiksa kuģu lieta, bet tā ir problēma visās valstīs pie Baltijas jūras, turklāt Latvija visu valstu starpā nav tā sliktākā. M. Plikša viedoklis: kopš 2000. gada ap 30 – 40 procentu no visa Baltijas jūras loma tiek nozvejots nelegāli. Savukārt Latvijā, viņaprāt, nelegālā nozveja samazinājusies aptuveni par 75 procentiem kopš 90. gadu sākuma. Zviedri nenoliedz, ka arī Baltijas jūras rietumu krastā pastāv nelegālas zvejas problēma, tomēr tā ir samazinājusies.

Konkrētāku viedokli par Latvijas zvejnieku nelikumīgajiem lomiem M. Plikšs negribēja izpaust, “lai Latvija netiktu atkal kritizēta, un arī precīzāks novērtējums nav principā iespējams”. Bet žurnālists no Pēterburgas Sergejs Anatskis stāstīja, ka, spriežot pēc tā, cik bieži zvejnieki maina automašīnas, Krievijā nelegāli tiekot nozvejots ap 90 procentu loma, bet kontrole ir neefektīva, jo inspektori pelnot tik maz, ka bez kukuļiem viņi neizdzīvotu.

Kas nav cilvēku varā

Baltijas jūras nākotne būs atkarīga no tā, kā mainīsies vide gan cilvēku, gan no mums neatkarīgu klimata pārmaiņu ietekmē, uzsver M. Plikšs. Kaut kādu globālu pārmaiņu dēļ Baltijas jūra paliek saldāka, tajā ieplūst vairāk saldūdens. Mencas Baltijas jūrā, kuru tās nelielā sāļuma dēļ drīzāk vajadzētu dēvēt par Baltijas ezeru, spēj dzīvot tādēļ, ka sāļuma līmenis jūras ūdenī ir ļoti nevienāds, un tikai dziļūdens ieplakās tas ir pietiekams, lai mencas tajās varētu nārstot. Arī palielinātas saldūdens ieteces dēļ jūrā labāk jūtas reņģes un brētliņas, nevis mencas. Arī siltāks ūdens ir labvēlīgāks brētliņām, nevis mencām. Ekosistēma var mainīties globālu klimata izmaiņu dēļ. Tāpēc iespējams, ka, tikai regulējot vien – samazinot mencu un palielinot brētliņu zveju, mencas netiks glābtas.

Vēl viena samērā jauna jūras vides problēma – Baltijas jūrā ieceļojušas vai ievazātas svešas sugas, piemēram, apaļais jūrasgrundulis, kuram būtu jādzīvo Melnās jūras baseinā. Polijas piekrastē tas jau konkurē ar plekstēm un lucīšiem, un sagaidāms, ka apaļais jūrasgrundulis negatīvi ietekmēs Baltijas jūras dabiskās sugas arī mūsu krastos.

Jūras stratēģija

“Jūras vide un Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūrai” – tikšanos ar zviedru zinātniekiem un valdības pārstāvjiem par šādu tēmu Baltijas jūras valstu žurnālistiem jūnijā rīkoja Zviedrijas valdības preses dienests. No 1. jūlija Zviedrija uz sešiem mēnešiem ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Viena no Zviedrijas prezidentūras prioritātēm būs Baltijas jūras stratēģija, uzsvēra Zviedrijas ES lietu ministre Sesīlija Malmstrēma.

Zviedrija vēlas, lai Eiropas Padome šo dokumentu apstiprina šoruden. Baltijas jūras stratēģija ietvers ne tikai priekšlikumus jūras vides atveseļošanai, bet arī Baltijas jūras reģiona valstu labklājības, pievilcības, drošības, energodrošības, ekonomikas izaugsmei un konkurētspējas veicināšanai uz sadarbības pamatiem. Tikai viens piemērs: vides jomā plāno izskaust fosfātus no mazgāšanas līdzekļiem – aprēķināts, ka tā Baltijas jūrā nonākušo fosfātu daudzumu varētu samazināt par ceturtdaļu un tas mazinātu aļģu ziedēšanu. “Ceru, ka 2020.gadā Baltijas jūras vide būs veselīga, ka mūsu ekonomika pret jūru būs saudzīga,” sacīja B. Karlsons.

NELAIMES …

Šodien 17. februārī Dānijas teritoriālajos ūdeņos Baltijas jūrā nogrimis Latvijas zvejas kuģis “Unora”. Četrus kuģa apkalpes locekļus izdevies izglābt, bet divi ir pazuduši. Kuģa avārija notikusi Dānijas teritoriālajos ūdeņos, 37 jūras jūdzes no Bornholmas salas Baltijas jūras centrālajā daļā. Netālu no notikuma vietas atrasts glābšanas plosts ar četriem zvejas kuģa apkalpes locekļiem, bet divi zvejnieki ir pazuduši. Otrdien pēcpusdienā turpinājās viņu meklēšanas operācija. Otrdien pulksten 10.03 Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs Rīgā saņēmis avārijas signālu no avārijas radio bojas, kura reģistrēta uz Latvijas zvejas kuģa “Unora”, kas tobrīd atradies Dānijas atbildības zonā 37 jūras jūdzes no Bornholmas salas. Par saņemto avārijas signālu Latvijas puse nekavējoties sazinājusies ar Dānijas Jūras spēku meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru, kuri uz notikuma vietu nosūtījuši helikopteru un tuvumā esošos kuģus. Pārbaudot avārijas rajonu, helikopters atradis radio boju un dažāda veida peldošus priekšmetus, kas liecinājuši par zvejas kuģa nogrimšanu. Turpinot rajona pārmeklēšanu, atrasts glābšanas plosts ar tajā esošiem četriem zvejas kuģa apkalpes locekļiem. Zināms ka “Unora” 7.februārī izgājusi no Ventspils ostas. Kuģis pieder firmai ‘5B’. Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA “Lursoft” informācija liecina, ka “5 B” izveidots 1997.gada maijā, reorganizācijas rezultātā uzņēmumu atdalot no kompānijas “Bāka-T”. “5 B” reģistrēta Ventspilī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 156 600 lati, tā valdē strādā arī Guntis Gailītis.”5 B” lielākie īpašnieki ar 71,33% ir SIA “BraDava” un 16,48% - Blohins. Kuģis no ostas izgājis 7.februārī pulksten 19.30. Kuģis devies zvejā. Uz kuģa, kas identisks pērnā gada nogalē netālu no Liepājas nogrimušajam mūsu zvejas kuģim “Beverīna”, bijusi sešu cilvēku apkalpe. Kuģis “Unora” būvēts 1989.gadā un tas bijis tehniskā kārtībā. Kuģis nodarbojies ar brētliņu zveju. Saņemot informāciju no zvejas kuģa izglābtajiem apkalpes locekļiem, uzzināts, ka zvejas laikā, ceļot ārā tīklus, kuģim radusies kritiska sānsvere uz labo bortu un kuģis strauji nogrimis. Jāpiebilst, ka Jūras spēku ūdenslīdēji, kuri apsekoja nogrimušo “Beverīnu”, patlaban ir gatavi doties uz Dānijas ūdeņiem, lai meklētājiem sniegtu savu palīdzību, uzzināja Jūras spēku Flotilē.

BEVERĪNA

Kārtējais bēdīgais stāsts, 2.decembrī ap pulksten 22.01 nogrimis kuģis „Beverīna” ar sešiem apkalpes locekļiem.
Liepājas ostas Kapteiņdienests otrdien plkst.16:20 saņēma ziņojumu, ka zvejas kuģim Beverīna ir dzinēja bojājums. Kuģis aptuveni trīs līdz piecas jūras jūdzes no krasta plkst. 22:01 nogrima. Šobrīd nav informācijas par apkalpes likteni. Glābšanas darbi jūrā turpinās, un tos koordinē Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs. Ir izsaukts arī helikopters no Zviedrijas, lai palīdzētu meklēt jūrā kuģa apkalpi arī no gaisa. Kā pastāstīja Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits, nekavējoties informācija tika nodota Glābšanas dienestiem un tuvumā esošajam zvejas kuģim Gints, kas veica visus iespējamos pasākumus.. Glābšanas darbus apgrūtināja spēcīgs vējš, kas pastiprinājās un brāzmās sasniedza 22 m/s. Kuģim bija konstatēta arī ūdens sūce.
Izskanēja informācija, ka kuģis netika ielaists ostā, sakarā ar slikto laiku, protams, ir priekšraksti, instrukcijas, bet gaidot labāku laiku un atļauju ieiet ostā kuģis nogrima, apgāžoties, jo ja nestrādā dzinējs grūti veikt manevrus lai pagrieztu kuģi pret lielajiem viļņiem.
Ir 0.1% cerība, ka kāds var izglābties, cerēsim uz brīnumu.

Kuģis from TVliepajniekiem on Vimeo.

PĒDĒJAIS ZINĀMAIS PAR TRADĒĢIJU

Nakts laikā neviens no pazudušajiem nogrimušā kuģa „Beverīna” apkalpes locekļiem nav atrasts. Meklēšana notikusi līdz pulksten 3 naktī un atsākas līdz ar gaismas iestāšanos. Meklēšanas darbos iesaistījies robežsardzes helikopters no Ventspils, savukārt līdz pulksten 3 naktī jūrā bijis kuģis „Varonis”. Taču naktī ievērojami pasliktinājušies laika apstākļi, un darbi pārtraukti.
Kā liecina ziņu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, kuģa apkalpē strādāja kapteinis Sergejs Volkovs, Sergejs Naumovs, mehāniķis Dainis Bagātais, Igors Gergeša, Igors Semjonovs un Valērijs, kura uzvārds nav zināms.

PAPILDINĀTS PAR MEKLĒJUMU REZULTĀTIEM

ūdenslīdēji atkārtoti apsekojuši 2.decembra vakarā nogrimušo zvejas kuģi “Beverīna”, kas atrodas Baltijas jūras dzelmē aptuveni 3 jūras jūdzes no Liepājas, apmēram 15 metru dziļumā. Kā informēja Latvijas Jūras administrācijas vecākais avāriju izmeklēšanas inspektors Staņislavs Čakšs, konstatēts, ka kravas tilpnē nav bijušas zivis, bet gan kabeļi, kas varētu vedināt uz domu par kuģa apgāšanās iemeslu.
S.Čakšs vēlreiz apstiprināja, ka “Beverīnas” glābšanas plosts bijis nolaists ūdenī, bet apkalpe to nav savlaicīgi izmantojusi. Viņš pieļauj, ka cilvēkiem bijusi iespēja tajā sakāpt. “Jautājums ir par to, vai viņi bija uzvilkuši glābšanas vestes, jo viens cilvēks, kas redzēts no “Virsaiša”, bijis bez vestes. Ja viņi būtu sakāpuši glābšanas plostā, teorētiski viņi būtu izdzīvojuši.”
Ūdenslīdēju uzdevums vēl būs atrast kaut ko, kas apstiprinātu kuģa apgāšanās iemeslus, vēl jānoskaidro kravas daudzums, kas atradies uz kuģa. Svarīgi uzzināt, vai kabeļi nav bijuši arī uz klāja, bet tie tiks meklēti bez ūdenslīdēju palīdzības, izmantojot īpašu aprīkojumu uz kuģa.
Nacionālo bruņoto spēku komandiera personīgā štāba Preses daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis portālu informēja, ka pirms iekļūšanas mašīntelpā un kravas telpā ūdenslīdēji attīrīja to ieejas no abās telpās izmētātajiem priekšmetiem. Apskatot kuģa kravas telpu, ūdenslīdēji konstatēja tajā vara kabeļa ruļļus, kas, vizuāli apskatot, nebija nostiprināti un visi atrodas kuģa vienā – kreisajā – pusē.
Iespējams, vara kabeļa ruļļu svara dēļ kuģa aizmugurējā daļa, kur atrodas šī telpa, ir iegrimusi gruntī aptuveni divu metru dziļumā.
Atkārtotā kuģa vraka apskate liecina, ka zvejnieki, iespējams, pašu spēkiem ir centušies nolaist plostu, par ko liecina pie kuģa reliņiem piesietā plosta tauva. Dzelmē redzams, ka kuģa masts piespiedis plostu, kas, vizuāli apskatot, izskatās sadragāts.
Nogrimušā kuģa “Beverīna” apkalpes meklēšana zem ūdens, kuru šodien veica deviņi ūdenslīdēji, ir pabeigta.

************************************* ************************************

Sestdien, 3.janvārī, Liepājas rajona Jūrmalciemā izskalotais vīrietis atpazīts kā 1967.gadā dzimušais Sergejs Volkovs - pie Liepājas pērn nogrimušā kuģa “Beverīna” kapteinis, informēja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse. Volkova mirstīgās atliekas atpazinuši viņa piederīgie, precizēja Knīse. Sāktā kriminālprocesa gaitā nozīmētas ekspertīzes, kas tiek veiktas visu notikušā apstākļu precizēšanai.
Otrdien, 6.janvārī, Liepājas jūrmalā izskalotais vīrietis atpazīts kā 1956.gadā dzimušais Dainis Bagātais – pie Liepājas pērn nogrimušā kuģa “Beverīna” mehāniķis, aģentūru LETA informēja Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse. Vīrieša mirstīgās atliekas atpazinuši piederīgie.

***************************************** ************************************

28. janvāris 2009 20:54

Trešdien veicot pārbaudes uz nogrimušā kuģa “Beverīna”, ūdenslīdējiem radies iespaids, ka uz kuģa varētu būt notikusi nesankcionēta meklēšana, atzīst Latvijas Jūras administrācijas (LJA).
Viņa pastāstīja, ka trešdien uz kuģa vraku tika nosūtīti ūdenslīdēji gan no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), gan arī kuģa īpašnieka ūdenslīdēji.
Iniciatīvu apmeklēt kuģi esot izrādījis pats kuģa īpašnieks. Savukārt NBS ūdenslīdēji paralēli ievāca papildu materiālus izmeklēšanas vajadzībām.
Pēc kuģa apskates ūdenslīdēji konstatējuši izmaiņas lūku izvietojumā, tāpēc ir pamatotas aizdomas, ka uz kuģa bija notikusi nesankcionēta meklēšana.
Kočāne pastāstīja, ka rīt ūdenslīdēji atkal apmeklēs kuģi, lai ievāktu papildu liecības.
Kā ziņots, pērn 2.decembra vakarā Baltijas jūrā pie Liepājas, trīs jūdzes no krasta, nogrima zvejas kuģis “Beverīna”.
Uz kuģa bijuši seši apkalpes locekļi - 1967.gadā dzimušie Sergejs Naļimovs un kuģa kapteinis Sergejs Volkovs, 1956.gadā dzimušais kuģa mehāniķis Dainis Bagātais, 1963.gadā dzimušais Igors Gergeša, 1957.gadā dzimušais Igors Semjonovs un 1961.gadā dzimušais Valērijs Gavriško.
Līdz šim atrastas divu apkalpes locekļu - Volkova un Bagātā - mirstīgās atliekas.

************************************************* ******************************

2009.g 1. jūnijs

1. jūnijā vēlā pēcpusdienā redakcija saņēma informāciju, ka jūra izskalojusi vīrieša līķi, ko zvejas kuģa “Beverīna” stūrmaņa sieva atpazinusi kā savu pazudušo dzīvesbiedru.

Valsts policijā šo informāciju apstiprināja. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Administratīvā biroja 1. nodaļas priekšnieks Guntis Gēbelis pastāstīja, ka 31. maijā Vērgales pagastā atrasts no jūras izskalota vīrieša līķis sadalīšanās stadijā. Mirstīgās atliekas nogādātas uz Tiesu medicīnas ekspertīzi. Vīrietim ap kaklu bijusi dzeltena metāla ķēde, un nogrimušā zvejas kuģa “Beverīna” stūrmaņa sieva pēc tās identificējusi savu dzīvesbiedru. G. Gēbelis gan uzsvēra, ka paņemtas DNS analīzes, kuru atbildes tiek gaidītas.

Jau rakstījām, ka pērn 2. decembra vakarā Baltijas jūrā trīs jūdzes no Liepājas nogrima zvejas kuģis “Beverīna”. Uz kuģa bijuši seši apkalpes locekļi: 1967. gadā dzimušie Sergejs Naļimovs un kuģa kapteinis Sergejs Volkovs, 1956. gadā dzimušais kuģa mehāniķis Dainis Bagātais, 1963. gadā dzimušais Igors Gergeša, 1957. gadā dzimušais Igors Semjonovs un 1961. gadā dzimušais Valērijs Gavriško. Līdz šim jūra bija atdevusi divu apkalpes locekļu – S. Volkova un D. Bagātā – mirstīgās atliekas.

******************************************************************************

Papildināts (22.oktobris 2009.g)

SECINĀJUMI

Latvijas Jūras administrācija ir pabeigusi izmeklēšanu par zvejas kuģa “Beverīna” un sešu tā apkalpes locekļu bojāeju un par nelaimes cēloni atzinusi nelabvēlīgu apstākļu kopumu, biznesa informācijas portālu “Nozare.lv” informēja Latvijas Jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne.
Jau ziņots, ka pērn 2.decembra vakarā Baltijas jūrā pie Liepājas, trīs jūdzes no krasta, mīklainos apstākļos nogrima zvejas kuģis “Beverīna”.

Uz kuģa bijuši seši apkalpes locekļi – 1967.gadā dzimušie Sergejs Naļimovs un kuģa kapteinis Sergejs Volkovs, 1956.gadā dzimušais kuģa mehāniķis Dainis Bagātais, 1963.gadā dzimušais Igors Gergeša, 1957.gadā dzimušais Igors Semjonovs un 1961.gadā dzimušais Valērijs Gavriško.

Avāriju izmeklēšanas nodaļas speciālistu izmeklēšanas ziņojumā norādīts, ka par “Beverīnas” bojāejas cēloņiem ir uzskatāms nelabvēlīgu apstākļu kopums – kuģa galvenā dzinēja apstāšanās, ūdens iekļūšana kuģa āhterpīķī, iespējams arī kuģa kravas tilpnē, un vēlāk uz kuģa klāja, kas izsauca kuģa stūres iekārtas bojājumu, kā arī kuģa noturības zudumu un tā apgāšanos.

Tāpat kā viens no bojāejas iemesliem tiek minēts zvejas kuģim nepiemērotas kabeļu kravas pārvadāšana kuģa kravas tilpnē bez iekraušanas un pārvadāšanas tehnoloģijas – vētras laikā kuģim zvalstoties, kuģa tilpnē nenostiprinātās kravas nobīde veicināja kuģa stabilitātes zudumu.

Par “Beverīnas” apkalpes locekļu bojāejas cēloņiem tiek atzīta kuģa kapteiņa nespēja izvērtēt situācijas bīstamību un pieņemt kardinālu lēmumu ekstremālā situācijā, kā arī glābšanas operācijā iesaistīto kuģu un helikoptera nespēja glābt nelaimē nonākušos jūrniekus.

Izmeklēšanā secināts, ka kuģa kapteinis laikus neesot devis briesmu signālu un nepieprasīja kuģa apkalpes evakuāciju. Tāpat netika dots rīkojums apkalpes locekļiem atstāt kuģi un pāriet uz glābšanas plostu, kad situācija bija kļuvusi kardināli kritiska. Turklāt, strādājot uz kuģa vētras laikā, apkalpes locekļiem nebija dots rīkojums uzvilkt glābšanas vestes.

Vainots tiek arī “Beverīnas” īpašnieks, kurš nesniedza detalizētu informāciju par kuģa tehniskajām problēmām un patieso kravu ne Liepājas ostas Kuģu satiksmes dienestam, ne Jūras glābšanas koordinācijas centram. Tāpat īpašnieks nepieprasīja apkalpes evakuāciju.

Neatbilstoši situācijai rīkojies arī Jūras Spēku kuģis “Virsaitis”, kuru Jūras glābšanas koordinācijas centrs nozīmēja par negadījuma vietas koordinatoru, reāli nekontrolēja situāciju, neprognozēja notikumu attīstību un nepieprasīja no “Beverīnas” kapteiņa maksimāli detalizētu informāciju par kuģa stāvokli. Sākot meklēšanas un glābšanas operāciju, “Virsaiša” manevri un darbības bija neveiksmīgas. Bija aizkavēta arī helikoptera un kuģa “Tira” piesaiste meklēšanas un glābšanas operācijai.

Lai novērstu līdzīgu smagu jūras avāriju iespējamību nākotnē, izmeklēšanas ziņojumā Kuģošanas drošības inspekcijai ieteikts izstrādāt priekšlikumus jūrniecības normatīvo aktu grozījumiem, zvejas kuģu īpašniekiem nodrošināt apkalpes locekļus ar darbam piemērotām glābšanas vestēm, kā arī nodrošināt kuģa dokumentāciju un atbilstošas tehnoloģijas, ja zvejas kuģis tiek izmantots specifisku, ar zvejniecību nesaistītu kravu pārvadājumiem.

Liepājas ostas vadībai ieteikts izvērtēt operatoru darbību saistībā ar šo negadījumu, kā arī nodrošināt maksimāli precīzu notikumu atainojumu Kuģu satiksmes dienesta sardzes žurnālā saistībā ar negadījumiem, kas notiek ostas akvatorijā.

Savukārt Jūras glābšanas koordinācijas centram iesaka, ņemot vērā valsts robežsardzes kuģu dislokāciju un to piemērotību meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanai vētras laikā, noteikt robežsardzes peldlīdzekļus kā primāros resursus glābšanas operācijās, līdzvērtīgi Jūras spēku kuģiem, kā arī apsvērt iespēju NBS Gaisa spēku helikopteru dislokācijas vietas pārcelt tuvāk Latvijas rietumu piekrastes ostām.

CEĻOSIM NO LIEPĀJAS

Presē parādījās raksts : ‘Ceturtdien, 20.novembrī, no Liepājas uz Lībeku Vācijā sāks kursēt uzņēmuma “AVE Logistics” kravas-pasažieru prāmis Jau ziņots, ka novembrī neizdevās atklāt iepriekš plānoto prāmju līniju no Liepājas uz Travemindi Vācijā.’
Nu labi, pat nopriecājos, būs iespēja nokļūt vāczemē apejot Poliju, bet nekādas informācijas, kas paskaidrotu laikus , cenas un citas ‘info’ nav. Nu vienkārši nav.
Sāku rakt un vienīgais, ko reālāk uzzināju. Jaunizveidotās līnijas īpašnieki noskaņoti optimistiski, un jau janvārī plāno otra prāmja - Ave Luebeck palaišanu maršrutā, Db pastāstīja Ave Line īpašnieces - Ave Trans Group direktors Vladimirs Šeremetjevs. “Krīzes situāciju izvēlējāmies jauna biznesa uzsākšanai tāpēc, ka krīze ir laiks, kad atklājumi nepieciešami visiem - jauni risinājumi, iespējas. Krīzes situācijā visi pārskata savas attiecības ar potenciālajiem partneriem, tarifu politiku,” skaidroja V. Šeremetjevs. Jau 2009. gada martā kompānija cer noslogot prāmja līniju pilnībā - sešas reizes nedēļā kursēs prāmis ar 160 kravas automašīnu vietām. Kompānija esot ar lielu pieredzi transporta pakalpojumu un kravu pārvadājumu jomā, savu pārstāvniecību Maskavā, tāpēc cer uz austrumu virziena kravu piesaisti. Nākotnē plānots kompānijas darbību paplašināt. 2009. gada rudenī plānots sākt liela muitas noliktavu kompleksa būvi Liepājas ostā, iespējams, piesaistot ārvalstu kapitāla - visdrīzāk Krievijas, kompānijas. Jaunizveidotā līnija guvusi atbalstu Eiropas Savienības Marco Polo II programmā, kas finansē jūras transporta pārvadājumus proporcionāli kravu skaitam, ko šis transports atņem autoceļiem, tādā veidā veicinot vides problēmu mazināšanos ES dalībvalstīs. Nu, tātad vairāk informācijas nav, kad būs ziņošu.
Pagaidām , cerībās , kuģu tēma bildēs.

PAPILDINĀTS, nu ir zināms saraksts, kad, kur ,cikos

Leišu nedienas uz Liepājas mola

Pēc pusnakts no Liepājas ostas kapteiņdienesta saņēmām informāciju, ka uz viļņlauža, iespējams, atrodas cilvēki, varbūt bērni, jo dega uguntiņa. Tā kā viļņlauzis ir atdalīts no krasta un uz tā var nokļūt tikai ar laivu, mūsu inspektori nolaida ūdenī motorlaivu un devās pārbaudīt informāciju. Vienas stundas laikā viņi izglāba cilvēkus un atveda uz kuģa “Tiira”. Informējām neatliekamo medicīnisko palīdzību. Izglābtie cilvēki bija stipri nosaluši, viņiem bija pazemināta temperatūra. Pēc stundas, varbūt pēc pusotras, viņi jau būtu pavisam nosaluši. Viļņu augstums bija liels un ūdens šļācās virsū viļņlauzim, pūta vējš. Būtībā viņi bija vēl sliktākā situācijā nekā tad, ja būtu atradušies ūdenī,” pastāstīja A.Volkovs. Dienā cilvēku uzņemšana no viļņlauža nebūtu tik sarežģīta, bet naktī stiprā vējā un viļņos gan. Pastāvēja risks, ka paši glābēji varēja sabojāt savu peldlīdzekli un palikt turpat, kur nelaimē nokļuvušie. Abi Robežsardzes inspektori Jānis Valaika un Mareks Šinausks parādīja augstu profesionalitāti un pelnījuši atzinīgus vārdus. To apstiprināja arī Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits. “Jebkura glābšanas operācija ir grūts un komplicēts pasākums, jo parasti tā notiek sarežģītos laika apstākļos, kas saistīti ar risku. Esam pietiekoši labi apmācīti šādām situācijām un devāmies palīgā. Līdz šim cilvēku glābšanas operācijā man nebija nācies piedalīties. Pietuvojoties viļņlauzim, uz mūsu saucieniem atsaucās cilvēki. Jahtas vairs nebija, bet trīs cilvēki bija veiksmīgi tikuši augšā uz viļņlauža un gaidīja palīdzību. Situācija bija pietiekami bīstama, tomēr viss noritēja gludi,” “Kurzemes Vārdam” pastāstīja Jānis Valaika. Tomēr Robežsardzi ieinteresējuši ne tikai trīs lietuvieši, no kuriem tikai vienam bija pase (tiesa, diviem citiem tā varēja arī būt palikusi jūras viļņos), bet arī jahta, ar kuru it kā viņi peldējuši no Gotlandes uz Klaipēdu. “Noskaidrojām lietuviešu personības ar Lietuvas kolēģu palīdzību. Guvām apstiprinājumu, ka tādi cilvēki ir, ka viņi nav meklēšanā, nav tiesāti, paņēmām visus nepieciešamos datus, un mums nebija iemesla liegt viņiem doties mājās. Tagad notiek apstākļu noskaidrošana, jūras negadījuma izmeklēšana, kuru vadīs Jūras spēku Meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs,” pastāstīja A.Volkovs. “Gribam arī noskaidrot, kur pēdējos sešus mēnešus noslīkusī jahta kuģojusi, jo mums ir pamatotas aizdomas, ka tā varētu būt bijusi zagta. Sazinoties ar Zviedrijas krasta apsardzi un Zviedrijas policiju, uzzinājām, ka viņiem nav nekādu ziņu par tādas jahtas eksistenci. Esam nosūtījuši pieprasījumu kolēģiem uz Igauniju un Lietuvu par šo jahtu un par cilvēku, kurš iepazīstināja ar sevi kā jahtas īpašnieks. Lietuvas pilsonis, īpašnieks jahtai ar Zviedrijas karogu… Tas šķiet aizdomīgi. Zviedrijā nozagt jahtu nav īpašu problēmu, jo jahtu reģistrācijā tur neeksistē tāda kontrole kā pie mums. Tur jahtas reģistrācija būtībā ir brīvprātīgs pasākums Savukārt aizdomīgs šķiet arī fakts, ka, vējam pūšot ar ātrumu 20 metri sekundē un sinoptiķiem prognozējot, ka vējš pieņemsies spēkā vēl, lietuvieši ar burām gājuši pret vēju. Tas tomēr ir risks.. no liepājniekiem.lv

Un te arī glābēju un viņu ventspils priekšnieka foto. Aleksandrs Volkovs vakar ieradās Liepājā, lai turpinātu noskaidrot apstākļus, kas saistīti ar jahtas nogrimšanu un lietuviešu izglābšanu.

Kas būtu Liepāja bez LIEPĀJAS BĀKAS

Jau 140 gadu Liepājas bāka ir Liepajas neatņemama sastāvdaļa. Visu šo ilgo laiku tā godam pilda savu dienestu – precīzi raida signālus, lai jūrasbraucēji atrastu ceļu uz ostu. Bāka ir dažādu notikumu mēma lieciniece – tā pieredzējusi gan negantas vētras, gan vairāku karu šausmas Liepājas bāka slejas Tirdzniecības kanāla pašā malā. Tā redzama no kanāla krastiem, bet sevišķi labi no tilta. Taču piekļūt bākai ir ļoti sarežģīti

– tam nepieciešama ne tikai SEZ, bet arī Zivju konservu rūpnīcas atļauja, jo ceļā uz bāku jāšķērso šā uzņēmuma teritorija. Būves ārējā veidolā nekas nav mainījies, kopš bāka uzcelta. Tornis veidots no lietām čuguna konstrukcijām, kas sastiprinātas ar skrūvēm. Torņa augstums (ar lampas mehānismu) ir 32,4 metri, tā diametrs pie zemes ir 6,03 metri, virsotnē – 3,36 metri. Čuguna veidņu biezums apakšējām sekcijām ir 35 milimetri, augšējām – 25 milimetri. Tornī iespējams uzkāpt pa vītņveida kāpnēm. Jānosoļo 149 pakāpieni – veseli septiņi stāvi. Tagad bāka izskatās pagalam noskumusi un noplukusi. Izskanējusi informācija, ka bāka, kura spītējusi sāļajiem jūras vējiem teju pusotru gadsimtu un tagad pamatīgi nogurusi, pelnīto remontu un uzpošanu tā arī nesagaidīs. Ja uzņēmējs Andris Griģis Zvejnieku alejā uzbūvēs SPA centru, bāku no jūras tam pāri vairs nevarēs redzēt. Tas nozīmē, ka nav jēgas bāku remontēt – tā būs kļuvusi lieka. Žēl, vēl viens vēstures piemineklis iet bojā. Tā nu sanāca, ka iekļuvu bākas iekšpusē un nofilmēju, kas zina, ja nu rīt nojauc, runā, ka Liepājas Metalurgs pieņems nabadzīti ar sajūsmu uz pārkausēšanu. Lai jau Griģim tiek tas SPĀ centrs, ko tik nedara peļņas labad Liepājā.

Pastaiga pie jūras

Sadomāju, padomāju un uz priekšu pie dabas . Šoreiz pie jūras . Maza foto sesija par to. Bildēs redzama jūra un apkārtējā daba rudenī. Vēl jau ir gribētāji pasērfot viļņos , bet krasta staigātāju paliek arvien mazāk. Starp citu, kaut spīd saulīte pie jūras ir ievērojams vējšs brrrr…

Jaunā maiņa…

Jūrniecības koledžas 2. kursa audzēkņiem pašlaik sākusies jūras prakse. Tāpēc jauniešus, kuri īsteno sapni kļūt par jūrniekiem, diezgan bieži var redzēt, airējot vai burājot lielo glābšanas laivu Liepājas ezerā vai Tirdzniecības kanālā.

Jūras prakses pasniedzējs Nikolajs Dmitrijevs pastāstīja, ka prakse ilgstot 30 dienu un tās gaitā audzēkņi pagūst ne tikai pārvarēt bailes no ūdens un vēja, bet apgūst arī airēšanas māku un burāšanu. “Galvenais – iemācīties darboties kā vienai saliedētai komandai. Tad arī niknā vētrā izdosies tikt līdz krastam,” teica pasniedzējs. Un piebilda, ka vissarežģītākais puikām esot pacelt buru un to nostiprināt virs laivas spēcīgāka pūtiena laikā. Tāpēc iemaņas to darīt tiekot noslīpētas nelielā vējiņā, braukājot pa kanālu vai ezeru, bet, kad amats būšot rokā, tad netikšot laista garām iespēja padarboties arī šerpākā vējā un jūrā.

Pavisam koledžas rīcībā esot divas glābšanas tipa laivas, kuras uz priekšu spēj virzīt astoņi airētāji un bura. Tāpēc reizēm nodarbībās piedalās divas kursantu grupas.

Pēteris Jaunzems

ARDIEVAS KUĢIM

Lielais kuģis “Afanasijs Ņikitins”, kas pietauvots promenādē, savulaik izbraukājis plašus ūdeņus, bet kopš 1991. gada ir Liepājas Jūrniecības koledžas īpašums.

Uz tā topošie jūrnieki apgūst dažādas praktiskās iemaņas: ugunsdzēsību, cīņu par izdzīvošanu, laivu nolaišanu ūdenī un citas. Taču, kā “Kurzemes Vārdam” pastāstīja Jūrniecības koledžas direktors Ivars Virga, kuģis savu laiku ir nokalpojis, un Jūras administrācijas lēmums ir to norakstīt. Uz šā kuģa par sargu strādā mūziķis Ainars Virga, un viņš nolēmis kuģi pavadīt pensijā ar mūziku. Tāpēc ikviens interesents sestdienas vakarā pulksten 22 būs gaidīts promenādē, kur uz “Afanasija Ņikitina” klāja grupa “Virga” spēlēs 40 minūšu garu koncertu. “Tas būs bezmaksas,” sacīja viens no grupas mūziķiem Edgars Silacērps. “Tomēr, ja nu gadījumā šajā laikā lietus līs kā ar spaiņiem, tad gan koncertu vajadzēs atcelt.”

NEDIENAS AR POĻIEM

Velkonim pagaidām nav izdevies novilkt no sēkļa Ziemupē pie Akmeņraga uzskrējušo poļu transporta kuģi “Romanka”, - šorīt Latvijas Radio sacīja Jūras Spēku Krasta apsardzes dienesta virsnieks Roberts Lakučs.
Vakar notikuma vietā ieradās velkonis no Ventspils, taču nepiemēroto laika apstākļu dēļ tam nav izdevies pietuvoties kuģim. Kā skaidroja Lakučs, galvenokārt glābšanas darbus apgrūtināja aptuveni divus metrus augstie viļņi.
Pagaidām notiek sagatavošanās darbi, lai velkonis varētu pietuvoties uz sēkļa uzskrējušajam kuģim. Laika apstākļi nav labvēlīgi arī šodien, jo ir vējš un augsti viļņi. Patlaban velkonis ir aptuveni vienu kilometru no kuģa. Ir sameklēta tauvas viena kilometra garumā un tiks mēģināts sākt glābšanas darbus.

Foto autors: Egons Zīverts

Varas pārstāvji ir sazinājušies ar kuģa “Romanka” kapteini, lai noskaidrotu notikušā iemeslus, taču kapteinis neesot spējis loģiski pamatot, kāpēc notikusi novirzīšanās no kursa un kuģis uzskrējis sēklī. Patlaban zināms, ka kuģis nav bojāts, kā rezultātā varētu tikt piesārņota jūra. Jāgaida, kad tas tiks novilkts no sēkļa. Ja bojājumi pēc tam netiks atklāti, tas turpinās ceļu uz savu galamērķi Tallinā, kur ostā tam tiks veikta apskate.

Lai novērstu iespējamās nevēlamās sekas, uz notikuma vietu Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs norīkoja Krasta apsardzes kuģi “Astra” un Jūras spēku kuģi “Varonis”. Iesaistīts tika arī Gaisa spēku helikopters, kā arī izsludināta trauksme sauszemes glābšanas vienībām no Ventspils un Rīgas.

Foto autors: Egons Zīverts

Tomēr kuģis ir ticis vaļā no sēkļa gūsta. Liepājas ostā veiksmīgi pietauvots poļu transporta kuģis “Romanka”, kas piektdien, 27.novembrī, Ziemupē pie Akmeņraga uzskrēja uz sēkļa, informēja Jūras spēku preses pārstāve Liene Ulbina.

Kuģis “Romanka” spēja kuģot pats, tāpēc velkoņa palīdzība nokļūšanai Liepājas ostā nav bijusi nepieciešama.

Pēc Ulbinas rīcībā esošajām ziņām, vides piesārņojums nav konstatēts. Latvijas Jūras administrācijas speciālisti plānojot veikt rūpīgu kuģa apskati, lai pārbaudītu, vai tam nav nodarīti kādi bojājumi.

Šodien Latvijā ieradīsies arī Polijas jūras avāriju izmeklētājs, lai tiktos ar ar Latvijas Jūras administrācijas pārstāvjiem un kopīgi izlemtu, vai nepieciešama negadījuma izmeklēšana un kura puse to nepieciešamības gadījumā veiks. Nav informācijas, kādi ir kuģa kapteiņa tālākie plāni, taču ir doma, ka, ja pēc pārbaudes inspektori dos atļauju kuģim turpināt ceļu, tas varētu doties uz iepriekš nosprausto galamērķi - Tallinas ostu.

Jau ziņots, ka kuģa glābšanu izdevās sākt tikai vakar pēc plkst.13. Līdz tam to kavēja nepiemērotie laika apstākļi. Vakar ap plkst.17 velkonis “Ventspils” ar piecas tonnas smagas tauvas palīdzību novilka “Romanku” no sēkļa.

Ir zināms, ka kapteinis nevar loģiski pamatot, kāpēc notikusi novirzīšanās no kursa un kuģis uzskrējis sēklī. Zinātāji prāto, ka stūres vīrs piemidzis…

PAPILDINAJUMS 29.decembris 2009.g

Apņemšanos iemūžināt granītā konkrētu bojā gājušo kolēģu vārdus un uzvārdus pauduši piekrastes zvejnieki.

Viņi uzskata, ka nepietiek ar pieminekli, kas uzcelts Kūrmājas prospekta galā. Netālu ir jāizveido memoriāla siena, kurā būtu iekalti jūras paņemto zvejnieku un jūrnieku vārdi.

“Tāda ideja virmo jau aptuveni gadu. Tā īpaši aktualizējās pēc tam, kad bojā aizgāja zvejas kuģa “Beverīna” komanda, jo piederīgajiem nav pat īstas vietas, kur nolikt ziedus. Amerikāņi par savējiem ir parūpējušies, jo piemineklim piestiprināta īpaša plāksnīte, bet par mūsējiem tur nekādas konkrētas informācijas nav,” teica kuģa “Libau” kapteinis Anatolijs Molokanovs.

Viņš pastāstīja, ka iecere jau sākusi īstenoties. Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns apņēmies izveidot fondu līdzekļu vākšanai. Šajā nolūkā tuvākajā laikā paredzēts atvērt īpašu kontu. Zvejnieki, ar kuriem par to runāts, visi kā viens ieceri apsolījuši atbalstīt. Savukārt mākslinieks Raimonds Kalniņš izgatavojis memoriālās sienas skiču projektu. Sienas garums – aptuveni astoņi metri. Tā veidota, izmantojot pazīstamā fotogrāfa Ulda Brieža uzņemtu attēlu, kurā fiksēta sabangota jūra un viļņu nežēlīgi svaidīts kuģis.

Bojāgājušo vārdus un uzvārdus, kā arī kuģa nosaukumus ir paredzēts iecirst akmenī. Liels darbs vēl jāpaveic, lai savāktu un apkopotu informāciju. Šajā jomā palīdzēt apsolījuši akciju sabiedrības “Kursa” ļaudis un Liepājas muzeja darbinieki. Anatolijs Molokanovs cer, ka atsaucīgi būs arī jūras paņemto zvejnieku un jūrnieku piederīgie.