LIELDIENAS.

LIELDIENAS un tradīcijas, Lieldienu olas un zaķis..

Viena no senākajām tradīcijām, kas tiek veikta Pūpolsvētdienā ir pēršana ar pūpolu zariem.

Apaļš kā pūpols, slimība ārā, veselība iekšā!

Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.

Ja klāt ir Pūpolsvētdiena tad tieši pēc nedēļas būs arī pašas Lieldienas. Kāpēc tiek atzīmēta Pūpolsvētdiena, kāpēc to sauc tieši tā un, kāpēc notiek tā pēršana ar pūpolzariem, skandējot augstākminēto frāzi?

Pūpolsvētdiena ievada Kluso nedēļu. Daudzviet pasaulē Pūpolsvētdiena tiek saukta par Palmu svētdienu, jo sagaidot Jēzu Jeruzalemē, cilvēki viņu sveica, uz ielām izklājot palmu zarus. Tā kā Latvijā palmas neaug, bet ap Lieldienām tradicionāli viskrāšņāk zied tieši pūpoli, tad iegājies, ka pie mums šo dienu sauc par Pūpolsvētdienu un pūpoli tiek izmantoti arī telpu rotājumos.

Pūpolsvētdienā izmantotus teicienus, ko var izmantot pie pēršanas:

- Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!

- Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!

- Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!

- Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!

- Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!

- Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!

Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību.

Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām. Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks. Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena..

Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota: tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu, veselību

Ola ir apaļa kā saule un ola ir sava veida atdzimšanas simbols. Ola ir pašas dabas radīts ideāls iepakojums jaunajai dzīvībai. Jauna dzīvība ir reāla auglības izpausme, vienalga, vai tas ir mazs, zaļš asniņš, tikko atskrējis lopiņš vai cilvēka zīdainis.

Citāts: viens no ticējumiem ir tāds - kuram sitoties
pirmajam ola saplīst, tam mazāka laime

Ola ir arī noslēpums, burvestība, ārstniecisks līdzeklis, barība, zīme. Šodien tikai retais tic olai kā zīmei vai noslēpumam, taču katru pavasari olas krāso un izgrezno miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Lieldienu olu krāsošana:
Ar sīpolu mizām olas var nokrāsot dzeltenīgi brūnas, ar alkšņu mizām - iesarkanas, bērzu lapām un sūnām - dzelteni zaļas, kumelītēm - viegli dzeltenas, rudzu zelmeni - koši zaļas. Lai iegūtu vienkrāsainas olas, tās vāra nokāstā novārījumā, mazliet raibākas sanāks, ja biezumus atstāsi katliņā. Ja gribi lāsumainas vai rakstainas, samitrini olu, ar lupatiņu pietin mizas vai putraimus klāt un cieši nosien. Lai iegūtu svītrainas olas, tās jāapsien ar dažādu krāsu diegiem. Var nosiet arī ar baltiem, bet tad tās jāvāra krāsainā ūdenī.

Pervēsim, māsiņas,
Raibas oliņas,
Šķiņķosim bāliņam
Lieldienas rītā.

To, cik sena ir olu krāsošana, pateikt nevar, taču pie senākajām Lieldienu tradīcijām tā nepieder. Visparastākais un visbiežāk sastopamais olu krāsošanas veids bija vārīt tās sīpolu mizās, tad olas ieguva zeltaini brūnganu krāsu. Tautas ticējumos minēti arī citi krāsošanas paņēmieni : ‘Ar bērza slotu pervē uz Lieldienām olas.’

Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai.

Lielās piektdienas rītā

vajagot iet uz upi mazgāties, tad nemetīšoties vasarraibumi. Bet, ja tādi jau esot, tad tie noiešot. Starp citu, ja seju mazgās strautā, tad mazgātājs nebūs slinks, kā arī nenāks miegs.

Ja Lielās piektdienas vakarā kārpas apsmērē mēness gaismā, tad tās noiet.

Šajā dienā labāk nesukāt matus, jo tad vasarā, mežā ejot, vienmēr redzēs čūskas. Tomēr, ja vēlas garus matus, tad Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāiet zem apiņiem un jāķemmējas, tad augšot gari mati kā apiņi. Ja matus sukās zem eglēm, tad galva nesāpēs.

Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.

Lietus Lielajā piektdienā nes auglību - ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem.

Lielajā piektdienā jāiet pie skudru pūžņa, jānoliecas un jāļauj, lai skudras seju «apdzelda», tad būs balta seja. Tāpat senie latvieši ieteica Lielajā piektdienā ielikt ūdens pudeli skudru pūznī un Lieldienu pirmajā dienā ar šo ūdeni mazgāties.

Lielās piektdienas rītā, kas pēc saules lēkšanas pieceļas, tas to gadu guļ lāča miegu, proti, nekad nevar pietiekami izgulēties un arvien gribas gulēt. Starp citu, Lielajā piektdienā pa dienu nedrīkst atgulties, jo tad visu gadu miegs nākšot.

Ja Lieldienas rītā pirms saules lēkta nomazgā muti tekošā ūdenī vai zirgu silē, tad visu gadu būs jautrs miegs.

Lieldienu rītā jāvelk gluži jauns krekls mugurā - tāds, kas vēl nekad nav valkāts.

Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos. Bērniem Lieldienās jāēd daudz olas, lai augtu apaļi kā olas.

Lieldienu pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.

Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam, - derīgs visām slimībām.

Ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā pirms saules apēst vismaz 13 dzērvenes (ja ēd vairāk, tad vaigi ir sārtāki).

Lieldienas rītā, saulei lecot, jāķemmē mati ar zaķa kāju, apiņos stāvot, tad augs skaisti mati.

Lieldienu naktī redzētie sapņi piepildās.

Lieldienu zaķis

Bērnus ar olām zaķis sāka apdāvināt ap 1682. gadu. Kāpēc tieši zaķim ir uzticēts šis gods, nav zināms, taču līdz mūsdienām saglabājušies atsevišķi minējumi par to:

• Pavasara dieviete Ostere zaķi kā labo gariņu sūta pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek cilvēku mājās. Par to viņa reizi gadā ļauj zaķim dēt raibas olas cilvēkiem.
• Zaķis, tāpat kā ola, tiek uzskatīts par auglības simbolu.
• Lieldienās zaķis ir tas pats, kas Ziemassvētkos vecītis vai rūķis, kurš ciemojas un apdāvina čaklus un paklausīgus bērnus.
• Tas ir vienkārši joks, kam grib ticēt gan pieaugušie, gan bērni.
• Jā, zaķi jau olas nedēj, bet Lieldienu zaķis to dara. Lai tas Lieldienu zaķis olas spētu dēt, mums, cilvēkiem, nekas cits neatliek, kā krāsot olas visdažādākajās krāsās un izmantojot atšķirīgas krāsošanas tehnikas. Lai varētu olas Lieldienu rītā ne tikai apēst, bet arī sisties ar tām. Uz lielu laimi.

Tradicionālie Lieldienu ticējumi:
Ja Ziemassvētki melni (t. i. bez sniega), tad Lieldienas baltas. (sakrīt, ne?)
Kad pāriet lieldienas, tad iesākas silts laiks. (Cerēsim, gan)
Lieldienas nakti, pulksten divpadsmitos jāšauj ar plinti, tad būs laba vasara.
Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.
Kas vienu gadu taisa Lieldienās šūpalas, un otru ne, tad to apsēž ļauni gari.
Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.

Laika paredzēšana ticējumi

- Ja zaļās ceturtdienas naktī salst - sals vēl četrdesmit dienas.
- Cik dienu ar rasu būs pirms Lieldienām - tikpat daudz būs arī salnu pēc tam.
- Ja Lieldienās ir lietus - tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem.
- Ja Lieldienās līst - būs ražīga vasara, govis dos daudz piena un aitām būs gara vilna.
- Ja Zaļas ceturtdienas rītā ola uz jumta nesasalst - būs laba vasara.
- Ja Zaļajā ceturtdienā pirms saules noslauka logus - tie visu gadu nesvīst.
- Ja Zaļajā ceturtdienā cērt kokus - mājā visi koki sāk kalst.
- Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam - būs lietaina vasara.
- Ja Lieldienu rītā saule uzlēks spodra - būs karsta vasara. Ja lecot saule “mirkšķinās” - būs bagāts gads; ja saulīte “tinas krekliņā” - būs auksts nās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.

Mūsdienīgie Lieldienu ticējumi:
Kas agri Lieldienu rītā redz kā Lieldienu zaķis ar nelabo mīlējās, tas ir sapīpējies zāli.
Lieldienās olas jāēd tikmēr, kamēr sāc vemt, tad Tev būs slikti.
Ja Lieldienās no olu ēšanas nepaliek slikti, vajag šūpoties, ja arī tas nepalīdz, nāksies kā parasti piedzerties.
Kas Lieldienās šūpojoties izkrīt no šūpolēm un nolauž kaklu, to nekad vairs nepiemeklē nelaime.
Stiprāko Lieldienu olu vajag glabāt vēsā vietā līdz nākamām lieldienām un tad apēst. Tad nākotni varēs redzēt, vai arī halucinācijas.
Lieldienu rītā novelc bikses un notupies pie kaimiņa mājas krūmos un steni. Ja nāks kaimiņš, saki, ka esi lieldienu zaķis un dēj olas. Ja arī olas izdēt neizdosies, vismaz pa zobiem dabūsi.
Kas olas ēdīs bez sāls, tas kļūs par ministru.
Kas Lieldienās apēdīs 666 olas, tam sātans netiks klāt.

Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.
Lieldienās pirmo olu ēdot, nedrīkst to skrāpēt, jo tad būs tik slimību, cik olai skrambu.
Ja Lieldienās šūpojas, tad vasarā odi nelien acīs un lopi labi barojas.
Lai kurmji zemes neizceltu, Lieldienās jāvāra gaļa un kauli un jāaprok dārzā visos četros stūros.Ja negrib, lai ir resnas kājas, tad Lieldienu rītā priekš saules vajag ar kailām kājām uzkāpt uz akmens.
Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
Kas olu ēd bez sāls, tas visu vasaru melos.
Lai mājās nebūtu odu un knišļu, tad Lieldienas rītā jāsaslauka druskas no galda un jānes pāri robežai.
Kurš pirmās Lieldienas rītā pirmais iziet laukā, tam tai gadā laba laime.
Ja grib, lai vaigi būtu sārti, tad lieldienas rītā pirms saules vajag apēst 13 dzērveņu ogas.
Cik dienu ar rasu būs pirms Lieldienām - tikpat daudz būs arī salnu pēc tam.
Ja Lieldienās ir lietus - tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem.
Lieldienās sitas ar olām. Kam ola stiprāka, tas ilgāk dzīvos.
Ja Zaļajā ceturtdienā purina ābeles - toruden tās dod daudz ābolu.
Lieldienas priekšvakarā durvis nosprauda ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiek iekšā.
Lieldienas rītā redzētie sapņi piepildās.
Ja zaļās ceturtdienas naktī salst - sals vēl četrdesmit dienas.

Lieldienu rotaļa:
Sētas vidū izkaš mazu bedrīti, kur nu jāiedzen koka klucītis, saukts par cūciņu. Viens nostājas pie bedrītes ar koka nūju, tas ir cūciņas sargātājs, bet pārējie stāv ar nūjām pie savām bedrītēm un mēģina cūciņu iedzīt sargātāja bedrītē. Ja kādam spēlētājam tas izdodas, tad spēlīte ir vinnēta.

Lieldienās, lai saule silda,
Olas tavu punci pilda,
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.

Svētkos olas katrā stūrī-gultā,
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!

Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties!

Zaķīts aiziet ciku,caku-
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!

Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!

Klausījos, brīnījos,
kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā.

Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizais ir ēdis?
Zilas olas kakā blēdis!

Sniga sniga putināja,
Zaķiem olas kutināja.
Viena zila, otra raiba,
Ilgi sniegā paliek svaiga.

Cieniet olas tākā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.

Zaķis paklupis un kritis,
Vienu kāju stipri sitis,
Tomēr laimīgs ir nu tas -
Olas dzīvas, tas ir fakts!

Augstu šūpoties,
Zemu krist,
Tikai olas nesasist!
Priecīgas Lieldienas!

Auksti vēji norimuši,
Mākulīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.

Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos;
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņu daudzino

easter,egg

Paraksties uz KLlproject.lv jaunumiem, spied uz RSS Ikonas

Ievadi savu e-mail un saņem jaunāko…

Jautrāki dzejoļi un arī tēmā….

Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties!

Gailim shodien skumiigs praats,
Nestraadaa tam ”aparaats”
Vistinjas tik saldi smeeja,
Zakjis kruumos olas deeja…

Zakjiem shodien darba diena
Olas jaastiepj simtu viena,
Tiks taas kraasotas un sistas,
Taa ka baalees ciema vistas…

Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!

Ai zaķīti, garausīti,
Kā es tevi sen gaidiju.
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziedieņiem.

Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti.
Tikai Lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti.

Vistas dārzā acis bola,
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu omu,
Lec ar lielu, pilnu somu!

Garausītis olas svaida,
Visi viņu ciemos gaida,
Cieniet olas tā kā nākas,
Jo no olām dzīve sākas.

Sniga sniga putināja,
Zaķiem olas kutināja.
Viena zila, otra raiba,
Ilgi sniegā paliek svaiga.

Klausījos, brīnījos,
kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā

.