UN kā ar gripu.

Pret gripu ar D vitamīnu

No jaunākajām metodēm lielāko interesi izraisa vairāki Latvijā līdz šim maz popularizēti pētījumi par D vitamīna nozīmi imūnsistēmas darbībā, tai skaitā cīņā pret dažādiem vīrusiem. Šķiet, viens no pilnīgākajiem šo pētījumu apkopojumiem atrodams 2008. gada 25. februārī profesionālajā brīvpieejas tīmekļa izdevumā Virology Journal publicētajā rakstā Par gripas epidemioloģiju.
Tajā ievietotas atsauces arī uz trīs gadu garumā veiktu kontrolētu eksperimentu, kurā pētīta D vitamīna saistība ar gripas saslimšanu. Eksperimentā piedalījās 104 afroamerikānietes pēcmenopauzes vecumā. Eksperimenta dalībnieces divu gadu garumā ik dienas saņēma 800 starptautisko vienību (SV) lielu D vitamīna devu. Šajā laikā, salīdzinot ar placebo grupu, ievērojami samazinājās viņu saslimšanas gadījumi ar gripu un gripai līdzīgām infekcijām, turklāt izzuda arī saslimšanas sezonālais raksturs.
Trešajā gadā, kad deva tika palielināta līdz 2000 SV dienā, pētnieki eksperimenta dalībnieču vidū reģistrēja tikai vienu saslimšanas gadījumu! Apkopojot pieejamās ziņas par epidemioloģiskiem pētījumiem un ar problēmas izpēti saistītiem eksperimentiem, raksta vadošais autors Džons Kenels secina, ka D vitamīna nepietiekamība, kas iestājās līdz ar tā dabīgā avota – saules gaismas – samazināšanos rudenī un ilgst līdz pavasarim, ir tieši saistāma ar gripas infekcijas izplatīšanos.
Protams, lai ar pilnīgu pārliecību varētu apgalvot, ka izdevies atrast efektīvu līdzekli cīņā pret gripu, nepieciešami tālāki pētījumi un atkārtoti eksperimenti ar visu vecuma grupu dalībnieku iesaistīšanu. Tomēr jau patlaban D vitamīna regulāra lietošana gripas sezonas laikā komplektā ar iepriekšminētajiem vispārzināmajiem profilakses līdzekļiem varētu būt nopietna alternatīva vakcinācijai. Te gan jāatzīmē, ka D vitamīna pārdozēšana ir ne mazāk bīstama kā tā nepietiekamība.
Pārāk liels D vitamīna daudzums izraisa kalcija izgulsnēšanos asinsvados, hipertensiju un nieru kalcinozi, kuras dēļ rodas arī nieru mazspēja. Saskaņā ar nesen izteiktu hipotēzi (kas gan nav pierādīta eksperimentāli) pārāk liels D vitamīna aktīvās formas daudzums var arī nobloķēt imūnsistēmas darbību, tādējādi panākot gaidītajam pretēju efektu. Tāpēc, pirms sākt D vitamīna profilaktisko uzņemšanu, būtu nepieciešams veikt laboratorisku asins sastāva izmeklēšanu, lai noteiktu šīs hormonālās vielas līmeni organismā. Kā 2006. gadā
Neatkarīgās pielikumā Māja stāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe, medicīnas doktore Ināra Ādamsone: “Mēs Latvijā esam veikuši šādas analīzes epizodiski, bet iegūtie dati rāda, ka D vitamīna deficīts ir ārkārtīgi izplatīts. Arī citās pasaules valstīs, kur veikts vairāk šo izmeklējumu, konstatēts, ka faktiski visās vecuma grupās D vitamīna līmenis nav pietiekams. Tas ir zemāks par normu aptuveni pusei sieviešu, kas vecākas par 50 gadiem. Turklāt daļai cilvēku ir ārkārtīgi zems D vitamīna līmenis asinīs, neraugoties uz to, ka viņi kārtīgi lieto D vitamīna preparātus.
Valters Grīviņš

PAPILDINĀJUMS

Speciālisti ir pārliecināti, ka jaunā gripa H1N1 jeb tā dēvētā cūku gripa Latvijā plašāk izplatīsies šī gada rudenī. Potenciālo slimnieku skaits lēšams 70 tūkst. iedzīvotāju apmērā. Līdz šim Latvijā reģistrēti 18 saslimšanas gadījumi ar H1N1 vīrusu.Sabiedrības veselības aģentūra uzskata, ka tā kā pret jauno gripas vīrusu cilvēkiem nav imunitātes, iespējams, tai uzliesmojot, būtu jārēķinās ar vismaz tādu saslimušo skaitu, kāds bija, kulminējot sezonālajai gripai 2006./2007.gada sezonā, t.i. ir aptuveni 70 tūkst. saslimušajiem. Skarbākās prognozes paredz pat simtus tūkstošus sirdzēju.

Kopumā līdz 2009.gada 24.septembrim Latvijā apstiprināti 30 jaunās gripas saslimšanas gadījumi (pirmais no tiem tika apstiprināts 23.jūnijā). Savukārt kaimiņvalstīs Lietuvā apstiprināti 51 un Igaunijā 68 jaunās gripas saslimšanas gadījumi.Kopumā Eiropas valstīs apstiprināti vairāk kā 53 000 gripas saslimšanas gadījumi, no kuriem 163 ir letāli.

Visvairāk saslimušo ir Vācijā -19538 un Lielbritānijā -13471.
Jaunā A H1N1 gripa ir akūta elpceļu vīrusu infekcija, ko pārnēsā cūkas, bet ir iespējams, ka cūku gripas vīrus izplatās arī no cilvēka uz cilvēku. Saslimšanu izraisa A tipa gripas vīruss.Un neaizmirsīsim, ka sezonālā gripa arī nesnaudīs.
Gripas vīruss pastāvīgi attīstās, un tā antigēnās īpašības ātri mainās, līdz ar to ķīmiskie medikamenti nevienmēr sniedz gaidīto efektu.
Gripa ir ļoti kontagioza(lipīga) slimība. Ar to ir iespējams inficēties ģimenē, darbā, uz ielas,
par gripas izplatības areālu ŠEIT IR KARTE