Liepājas mēra kandidāts Stīns Lorenss, viņa nedienas

Papildinājums 2009.03.septembris

“Kārtējais mēģinājums tikt galā ar opozīciju,” tā Liepājas domes deputāts Valerijs Kravcovs vērtē priekšlikumus ar likumu uzlikt pienākumu deputātiem pārvaldīt Latvijas valsts valodu – latviešu valodu, bet pretējā gadījumā – deputāta mandātu anulēt.

Latvijas pilsonis V. Kravcovs un Dānijas pilsonis Stēns Lorenss ir divi Liepājas domes deputāti, kuri sēdēs lēmumus pieņem ar pašu nolīgtu tulku palīdzību, jo brīvi izteikties latviski nespēj.

“Tikpat labi varētu arī ieviest priekšlikumu, ka deputāts nedrīkst būt smagāks par 100 kilogramiem,” ironizēja V. Kravcovs, “bet galvenais taču ir, kas deputātam ir galvā. Nu, protams, valoda arī ir galvā. Ja deputāta vienīgā vērtība ir valoda, tad nāksies pildīt tādu likumu, ja tāds būs.”

Jau ziņojām, ka sagaidāms, ka dažu mēnešu laikā Ministru kabinets varētu izdot noteikumus, kuros būtu noteikts deputātiem nepieciešamais valsts valodas prasmes līmenis. Savukārt Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš ierosinājis, ka pašvaldībai vajadzētu apmaksāt pusgadu ilgus kursus deputātiem, kuriem valodas prasmes trūkst, un ja viņi atteiktos vai vēl pēc tam nemācētu latviešu valodu tā, lai spētu strādāt bez tulkiem, tad šādiem deputātiem mandāts būtu jānoliek. J. Lagzdiņš uzsvēra, ka tas nepieciešams, lai deputāti spētu strādāt vēlētāju labā.

V. Kravcovs uzskata, ka nebūtu pareizi tērēt pašvaldības naudu deputātu mācībām, jo tagad nauda ir citur vairāk vajadzīga. Viņš domā, ka ar sešiem mēnešiem pietiks, lai viņš pats latviešu valodu šajā laikā apgūtu pietiekami un problēma būtu atrisināta. Viņš sacīja, ka pašlaik atrodas Kazahstānā un tur esot “reāla trīsvalodība”.

“Es savukārt varētu ierosināt, ka visiem politiķiem ir jāmācās angliski,”
tā uz J. Lagzdiņa ierosinājumu atbild S. Lorenss.

Viņš nedomājot, ka būtu iespējams šādus likumgrozījumus pieņemt, jo te ir Eiropas Savienība un viņš ir ievēlēts tāds, kāds viņš ir. “Nedomāju, ka šādu likumu būtu nopietni pieņemt. Esmu ievēlēts, un tā ir mana iespēja.

Man ir tulks, un valoda ir mana, nevis kāda cita problēma,” teica S. Lorenss, un tā ir arī viņa atbilde uz jautājumu, cik ilgs laiks viņam būtu vajadzīgs, lai domē sāktu strādāt patstāvīgi bez tulka. Viņš uzskata, ka likuma grozījumu ierosinājumi esot vienīgi politiska spēle.

S. Lorenss arī piebilda, ka nav atmetis nodomu panākt, lai domes komitejās deputāti būtu pārstāvēti proporcionāli, un, ja citādi tas neizdošoties, tad viņš iešot ar sūdzību uz Eiropas tiesu. Bez tam viņš noliedza pilsētā paklīdušās baumas, ka esot nolicis deputāta mandātu. Nav nolicis un negrasās to darīt.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”

Jaunumi no S. Lorenss gaitām Liepājas domē… 11.septembris 2009.g.

Vakar, sākoties Liepājas domes sēdei, deputāts Oskars Zīds pieprasīja kolēģim Stēnam Lorensam publiski atvainoties domei par iepriekšējā sēdē izteiktajiem apvainojumiem “valsts un citā valodā”, bet šādu atvainošanos nesaņēma.

Redakcijai O. Zīds vēlāk sacīja, ka apsverot iespēju vērsties tiesā vai policijā par viņa cieņas un goda aizskaršanu. Liepājas domē ir sākts izstrādāt deputātu ētikas kodeksu, pēc domes sēdes preses konferencē teica domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Redakcija jau rakstīja, ka pēc tam, kad vairākkārt nesaņēma atbildes uz saviem jautājumiem un sadusmots, ka opozīcijas deputāti spiesti balsot par papildjautājumiem, neiepazīstoties ar jautājumu būtību, S. Lorenss 13. augusta domes sēdi atstāja, nolamājis domes priekšsēdētāju un purpinādams vēl citus vārdus angliski, kurus daži sadzirdēja un teicās sapratuši, bet citi ne. Vēlāk todien domnieki devās iepazīties ar Liepājas Reģionālās slimnīcas situāciju, un slimnīcā S. Lorenss bija U. Seskam atvainojies. U. Sesks pēcāk atzina, ka nezinot, par ko tieši S. Lorenss atvainojies.

Vakar S. Lorensu aizstāvēja Elita Kosaka, sakot, ka S. Lorenss ticis izvests no pacietības, kad domes priekšsēdētājs Uldis Sesks “trīs stundas par viņu ņirgājās”.

Savukārt pats S. Lorenss, šoreiz tikai ar tulka starpniecību, atbildēja, ka “tas tika izraisīts ar to, ka Uldis Sesks trīs reizes neatbildēja uz jautājumiem”. Valērijs Kravcovs (ar tulka starpniecību) bilda, ka viņam nevajag S. Lorensa atvainošanos, bet S. Lorenss iebilda, ka viņš savus vārdus adresējis tikai U. Seskam. Taču Ivars Ķervis atzinās, ka arī viņš attiecinājis S. Lorensa apvainojumus uz sevi. Visai neauglīgo vārdu pārmaiņu faktiski pārtrauca V. Kravcovs, aicinot deputātus drīzāk ķerties pie domes lēmumprojektu izskatīšanas.

Savukārt jau pēc domes sēdes S. Lorenss lūdza U. Sesku turpmāk atbildēt uz jautājumiem konkrētāk nekā 13. augusta sēdē, citādi viņam nākšoties visu sēdes procesu ierakstīt. Turklāt viņš lūdza iespēju saņemt domes lēmumprojektu materiālus un vairāk dokumentu vismaz piecas dienas iepriekš, lai var izstudēt visus jautājumus. G. Ansiņš ieteica S. Lorensam apmeklēt komiteju un komisiju sēdes, lai varētu labāk iedziļināties topošajos lēmumos.

Domes sēdē tika izskatīts arī S. Lorensa lūgums viņu atbrīvot no pienākuma darboties Izglītības, kultūras un sporta komitejā. Ar astoņām balsīm pret šis lūgums tika noraidīts – tātad S. Lorensam joprojām ir jāstrādā šajā komitejā, kurā viņš nevēlas būt un kuras sēdes viņš vēl nekad nav apmeklējis. S. Lorenss vēlāk sacīja, ka komitejā nedarbosies un nepadosies tikmēr, kamēr viņam tiks dota iespēja strādāt divās domes komitejās, nevis tikai šajā vienā. U. Sesks teica, ka citās komitejās vakanču S. Lorensam neesot.