Mūžīgā mīkla.
Likteņgaitas, ja tā var izteikties par valsts vadītājiem. Tās ir pilnas ar “mīkstību” un nevarēšanu, kas visus fascinē pat tautas neizpratnes gaisotnē. Dažreiz likteņgaitas kļūst tik neskaidras, raizējošas un sarežģītas, ka gribot negribot tapa šis raksts.
Mūžīgā mīkla, apjausma par to kādi ir iemesli.
Latvija ir piedzīvojusi daudzus izcilus politiķus un amatpersonas, dažreiz viņu ceļš ir nonācis līdz negatīvām likmēm. Izpētot šo parādību iemeslus, ir acīmredzams, ka iekšējie un ārējie faktori spēlē milzīgu lomu Latvijas “lielo līderu” lejupslīdē.
Mūžīgā mīkla, iekšējie faktori
Viens no iekšējā “lielo līderu” (prezidents, deputāti un saeima kopumā) lejupslīdes iemesliem ir politiskais un koruptīvais spektrs, kas joprojām ieņem svarīgu vietu Latvijas politiskajā arēnā.
Korupcija var nopietni apdraudēt valsts vadības integritāti, un tā ir bieži vien saistīta ar valdības valsts augsta līmeņa politiķiem.
Korupcijas gadījumi izraisa publiskās uzticības zudumu, kā arī iedzīvotāju neapmierinātību ar politiskām struktūrām. Tā rezultātā daudzi no šiem “lielajiem līderiem” tiek “nosūtīti pensijā” vai pat tiesāti par savu koruptīvo rīcību.
Otrs iekšējais faktors.
Tas ir noteicis Latvijas “lielo līderu” lejupslīdi, tā ir ekonomikas krīzes ietekme. Ekonomiskās problēmas ir bieži vien konsekventas ar politisko situāciju valstī.
Latvijas “lielos līderus” var saukt par “labprātīgiem upuriem” sarežģītajās ekonomiskajās situācijās, no kurām valsts ir cietusi pēdējo gadus.
Neko nedarīt, bet rādīt aktīvu (fiktīvu) darbību ir ierasta Latvjas politiķu prakse.
Nereaģējot pienācīgi uz ekonomikas problēmām, daudzi politiķi un valsts augstākā ierēdniecība grib saglabāt sabiedrības atbalstu. Tomēr, cik saprotu no tautas loģiskiem spriedelējumiem, tas tracina vēl vairāk.
Mūžīgā mīkla, ārējie faktori.
Vienaldzība no starptautiskās sabiedrības un atkarība no ārējām varas struktūrām (Eiropas Savienība) var kavēt valstī pieejamo līdzekļu iegūšanu, kas ir būtisks veids, kā uzturēt un veicināt Latvijas izaugsmi.
Cik zināms ar Eiropas fondu apgūšanu ir bēda, bet varbūt trulums un vienaldzība par tautas labklājību. Tas, kā tu noproti lasītāj ietekmē politiskos procesus valstī un varētu traucēt kompetentu, gudru un uzņēmīgu līderu attīstību.
Tomēr nevar noliegt, ka Latvijā ir bijuši izcili politiķi, kas ir palīdzējuši virzīt valsti uz priekšu. Kā vienu no viņiem atzīmēšu Vairu Vīķi Freibergu.
Tikai izpratne par iemesliem, kas kaitē Latvijas līderiem, var palīdzēt sagatavot un veicināt tālāku attīstību un veiksmīgu politisko gaitu valstī.
Mūžīgā mīkla, kādēļ elites cieš no lejupslīdes?
Latvijas valsts elites, tostarp politiķi, uzņēmēji un iestāžu vadītāji, ir pakļauti nopietnam lejupslīdes riskam un kritikai.
Daži no iemesliem, kas ir noveduši pie šādas situācijas, ir saistīti ar fokusu uz nepareizajiem jautājumiem un izšķērdīgu resursu izmantošanu.
Piemēram, nesen Eiropas Prokuratūras (EPPO) organizētās kratīšanas Latvijā notikušas saistībā ar kriminālprocesu par “Rīgas satiksmes” iespējamu slepenu sadarbību ar privātiem uzņēmumiem, lai mākslīgi palielinātu piegādāto preču un pakalpojumu cenas.
Vai tas nav duncis mugurā Latvijas attīstībai?
Lai labotu šo situāciju, ir nepieciešams mainīt uzmanību no nevajadzīgiem pūliņiem uz būtiskām problēmām, kas skar Latviju un tās iedzīvotājus.
Nepieciešams veikt efektīvāk iespējamo resursu izmantošanu.
Viens no galvenajiem iemesliem, kas ir nogāzis Latvijas valsts tēlu pēdējā vietā starp Baltijas Valstīm, ir politiskā korupcija un vajadzīgās vietās ievietoti “savējie”, kas bieži ir nekompetenti un iztapīgi “pamuļķīši”.
Nepareizs fokuss uz šiem jautājumiem ir izšķērdējis daudzus valsts resursus un neļāvis valsts vadībai un institūcijām izvērtēt un risināt būtiskās reformas visās attīstības jomās.
Šāda nepareizā uzmanības sadale ir novājinājusi politiskās un ekonomiskās sistēmas Latvijā, kā arī izraisījusi sabiedrības neapmierinātību un neuzticību valsts vadības spējām.
Tāpat ir svarīgi atzīt, ka neefektīva resursu izmantošana var radīt arī iekšējas spriedzes starp dažādām valsts institūcijām un eliti.
Bieži vien resursu nepareiza izmantošana un neapdomīga rīcība, kā arī korupcija, var veicināt augstāko amatpersonu un vadītāju neapmierinātību, kas var izraisīt konfliktus.
Lai saglabātu valsts elites spēju būt efektīvai, ir būtiski veikt atbilstošu resursu plānošanu un sadali, kā arī nodrošināt atklātību un pārredzamību, lai novērstu korupciju un mazinātu konfliktus.
Mūžīgā mīkla, noslēgumam.
Latvijas valdība ir piedzīvojusi gan iekšējos, gan ārējos negatīvos faktorus. Tas ir sagādājis grūtības valsts elites attīstībai.
Politiskā korupcija, ekonomiskās problēmas, ārējās atkarības un neefektīva resursu izmantošana ir tikai daži no faktoriem, kas ir veicinājuši lejupslīdi Latvijā.
Lai gan šīs problēmas ir sarežģītas un prasa rūpīgu risinājumu, Latvijai ir potenciāls attīstīties un veidot stipru un kompetentu elites grupu, kas veicinātu valsts progresu.
Izpratne par iemesliem, kas ietekmē VALSTS likmes, ir pirmais solis uz šo mērķi. Iegaumē, ka Latvijas problēma nav ne “krievi”, ne “nabadzība”, lai kā Kremļa polittehnologi censtos iztēlot Latviju par etniski sašķeltu “neizdevušos valsti”.
Latvijas lielākā problēma būtu Ušakova, Lemberga, Šlesera vai jau aizmirstās Sudrabas un līdzīgu “draugu” nonākšana valdībā.
Viens Likums – Viena Taisnība Visiem! Latvijas Republika – tā ir milzu atbildība, kuru var uzņemties tikai šai atbildībai sagatavoti cilvēki.
Labu Dienu!