Vārds un ticība, mūsu veselība ir tieši saistīta ar domām

Vārds un ticība.

Ir tāds teiciens: “Cilvēka ļaunākie ienaidnieki nenovēlētu viņam tās nepatikšanas, ko viņam var sagādāt viņa paša domas.”

Vārds un ticība savām domām.

Viens no slavenākajiem senatnes dziedniekiem Avicenna teica: “Ārstam ir trīs līdzekļi cīņā pret slimību – vārds, augs, nazis.” Pievērsiet uzmanību – vārds ir pirmajā vietā.

Vienā no Parīzes slimnīcām jaunā psiholoģe Emīlija Kji, uz savu risku, uzlika par savu pacientu pienākumu skaļi desmit reizes atkārtot frāzi: “Katru dienu es jūtos labāk un labāk.”

Frāze bija jāatkārto pēc iespējas emocionāli un pārliecinoši nevis mehāniski, nedomājot par teikto. Var piebilst, ka psiholoģes ieteikums bija saskaņots ar slimnīcas galveno ārstu.

Un ko jūs domājat!

Pēc mēneša šī ārsta pacienti kļuva par galveno sarunu avotu slimnīcas medicīnas personālam, bet pēc tam arī visai Francijai. Pārsteidzoši, bet fakts: smagi slimie pacienti atveseļojās mēneša laikā, daļai pacientu nepieciešamība pēc ķirurģiskas iejaukšanās pat izzuda.

Vārds un ticība

Piepildījās lielā senatnes zinātnieka “Paracelza” minējums, kurš apgalvoja, ka ticība rada brīnumus.

Vārds un ticība, dažas domas no viņa prātojumiem.

Laime ir labāka par bagātībām; laimīgs ir tas, kurš ceļo, kam nepieder nekas tāds, kas prasītu rūpestus. Ja grib apgūt dabas gudrības grāmatu, tad ir jāiet pa tās lapām. Grāmatu apgūst aplūkojot burtus, ko tā satur, savukārt dabu – izpētot tās katras valsts dārgumu glabātavā apslēpto. Katra pasaules daļa ir lappuse dabas grāmatā, un visas lapas kopā veido grāmatu, kas satur sevi diženas atklāsmes.”

Kāda jēga no filozofijas, ja tā nav pastiprināta ar dvēseles atklāsmēm?

“Mozus necentās mācīt fiziku (zinātne par dabu); viņš rakstīja ar teoloģisku ievirzi, cenšoties iedarboties uz jūtu pasauli un atmodināt vienkāršo ļaužu ticību, un, var būt, ka pats nemaz nav pārzinājis fiziku.

Zinātnieks, atšķirībā no dievticīgā, nepavisam netic savām jūtām, jo tic tikai savai pieredzei, tādēļ, ka esošās zinātnes darbojās tikai ar parādībām, bet ne ar ticību. Jūdi, vēl piedevām, bija maz zinoši praktiskajās zinātnēs, šī tauta vienmēr ir sliktāk izturējusies pret tām nekā citas.”

„Ticība ir mirdzoša zvaigzne, kas ved godīgu meklētāju pie dabas noslēpumiem. Tev ir jāmeklē savs atbalsta punkts un vajag tiekties uz svētu, patiesu, tīru un spēcīgu ticību, jābūt uzticīgam ar visu sirdi.

Ja tevī ir tāda ticība, tad Gudrība neliegs tev Savu patiesību, bet atklās tavā priekšā Savu klātbūtni ticami, redzami un uzmundrinoši.” Atgādināšu, ka tas teikts 16. gadsimtā!

Mūsu veselība ir tiešas cilvēka domāšanas sekas.

Neviens nešaubās, ka starp cilvēku garīgo un fizisko stāvokli ir tieša saikne. Vislabākā aizsardzība pret visām slimībām, pret jebkuru infekciju ir stingra pārliecība par savu veselību un pozitīvām emocijām.

Negatīvās domas ir destruktīvas. Piemēram, dusmas izraisa kuņģa-zarnu trakta slimības. Aizvainojums galu galā noved pie aknu, aizkuņģa dziedzera slimībām, holecistīta.

Viens no svarīgākajiem psiholoģiskajiem likumiem saka: verbāla mīlestības, simpātijas un apbrīnas izpausme vairo tā vitālo enerģiju, kam tā ir adresēta. Ļauni un nelaipni vārdi samazina sarunu biedra enerģiju.

Ir noskaidrots, ka kopējais slimību skaits, kas saistītas ar sliktām domām, turpina nepārtraukti pieaugt. Lai tam pretotos, jāseko seno gudro padomam. Izbaudi dzīvi, lai cik smaga tā būtu, bet ar saprātu un pareizām domām!

Ar pārliecību varam konstatēt, ka no domām ir tieši atkarīga cilvēka veselība, dzīvība un liktenis.

Vārds un ticība, domā labi, gaidi labu.

Ja tu domā slikti, tev kļūs slikti. Tas, par ko mēs pastāvīgi domājam, pārvēršas pārliecībā, ka tam vajadzētu vai noteikti jānotiek. Šāda ticība izauklē notikumu par kuru tu patstāvīgi domā.

Pats sliktākais ir domāt par iespējamām slimībām. Šāda sevis šaustīšana ar pašu sliktāko, kas tikai iespējams varētu notikt, nes tikai ļaunumu savai veselībai.

Tāpēc no šodienas sāc domāt tikai par labo, ceri tikai uz labāko!

Nekad neuztraucies par sīkumiem! Ņemsim lietā amerikāņu kardiologa Roberta Eliota, atzīta sirdslēkmes un sirds mazspējas profilakses speciālista, divus zelta likumus.

Pirmais noteikums, nedusmojies par sīkumiem. Otrais noteikums, visas muļķības nav tā vērtas lai par tām domātu. Būt veselam ar labām domām ir pareizākais kas var būt!

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top