Kādēļ vajadzīgi grozījumi likumā “Par valsts pensijām”
Papildināts: 23.augusts
Katrs lems par savu izvēli iet vai nē, balsot vai kā vienmēr……Daži mūsu tautiešu izteikumi par referendumu:
balsošu PAR, jo nevar saukties valsts par civilizētu, kur veciem un slimiem cilvēkiem jācieš bads.
Cik gan aprobežoti reizēm var spriest cilvēki.
Taisnīguma vādā viņi tagad slīcinās vecus cilvēkus, lai tiem netiek. To nestrādājušo ir ārkārtīgi maz, un daļa ir sievietes, kuras bija spiestas skatīties bērnus un mazbērnus. Un tas arī ir ļoti atbildīgs darbs, par kuru nemaksā…
Tuklāt, tiem skopajiem būtu jāatceras, ka skopums rada nabadzību. Jo vairāk cilvēku ir pirktnespējīgi, jo grūtāk ir uzņēmējiem un viņu darbiniekiem, līdz ar to arī valstij. Tātad, skopuma un nenovīdības aplis noslēdzas pie pašiem skopajiem, sarežģījot viņu ienākumus un apkārtējo vidi, jo nabadzība un noslāņošanās ir noziedzības un gara degradācijas “mātes”.
Tāpēc jau Latvija ekonomiski ir tik lielā pakaļā, un to mēs pēc laiciņa sāksim izjust arvien asāk, ka vadībā ir tādi skopuļi un trūcīgo mocītāji, kuri neredz, kā tas viss atgriežas pie viņiem atpakaļ
Šodien, visi uz referendumu, un lai tā valdošā nelietība kļūst nolādēta un sabrūk pati savos mēslos.
viedoklis ir par vai pret, bet jāpiedalās ir noteikti. Es balsošu par saviem vecākiem, saviem bērniem un par sevi pašu, kā arī lai tautai būtu iespēja dzīvot cienīgu cilvēka dzīvi!!!
PAPILDINĀTS: 22.augusts
Kāpēc par?
Par “Pensiju likuma” grozījumiem valdība apgalvo, ka tos nevarot īstenot – neesot naudas, ekonomiski grūta situācija, valstī varot sagraut pensiju sistēmu.
Oponē politiskās organizācijas “Sabiedrība citai politikai” līderis Aigars Štokenbergs: “Ja kāds lieto vārdu sistēma, tad viņam vajadzētu paskaidrot, ko viņš ar to sistēmu domā. Ja ar to domā sistēmu, kurā vairāki simti tūkstoši cilvēku dzīvo nabadzībā, tad “jā!”, tā ir sistēma, ko mēs tiešām gribam sagraut. Nezin kāpēc pašlaik ar sociālā budžeta naudu tiek aizbāzta izšķērdība valsts pamatbudžetā. Bet tā taču ir tā nauda, kas pienākas pensijām un pabalstiem! Normālās Eiropas valstīs, kurās vispirms domā nevis par izšķērdību valsts pārvaldē, bet par to, kā panākt sociālo stabilitāti, pensijām un pabalstiem tiek lietota pamatbudžeta nauda, nevis otrādi. Ja saskaitāt visus Valsts kontroles ziņojumos šogad konstatētos izšķērdības gadījumus valsts pārvaldē, tad tie jau pārsniedz simt miljonu latu. Acīm redzami budžeta nauda tiek tērēta nelietderīgi, un, ja šo sistēmu sakārtotu, tad nebūtu problēmas atrast naudu lielākām pensijām.”
Kāpēc pret?
Bet Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece aicina nopietni izvērtēt referenduma piedāvājumu: “Protams, ir saprotama katra cilvēka vēlme dzīvot labāk, tomēr pirms izvēles izdarīšanas vēlos aicināt uz šo jautājumu palūkoties no dažādiem aspektiem.
Pirmkārt, aicinu ikvienu iepazīties ar jau padarīto pensionāru dzīves apstākļu uzlabošanai šogad un nākamajā gadā.
Otrkārt, ierosinātais grozījums var radīt negatīvas sekas gan pensiju sistēmai, gan kopumā valsts ekonomikai.
Treškārt, grozījums nav vienlīdzīgs pret visiem, kuriem tiešām ir nepieciešams lielāks atbalsts no valsts. Referenduma pozitīvs rezultāts var negatīvi ietekmēt valsts sniegto atbalstu invalīdiem kopš bērnības, ar celiakiju slimiem bērniem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem u.c.”
Kā tas notiks?
Rīt, tautas nobalsošanas dienā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā, un vēlētāji varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.
Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī, desmit dienas pirms tautas nobalsošanas dienas varēja pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā.
Tautas nobalsošanā varēs piedalīties arī vēlētāji ārvalstīs. Vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu vai balsot kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem tautas nobalsošanas dienā, 23.augustā.
Lai piedalītos tautas nobalsošanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.
Lai likumprojekts iegūtu likuma spēku, tautas nobalsošanā jāpiedalās vismaz 453 730 vēlētājiem jeb pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākumam jābalso par likumprojekta pieņemšanu.
———————————————————————————————-
Vēl nav rimušās kaislības ap 2.augustā notikušo referendumu par tautas tiesībām atlaist Saeimu, bet Latvijā gaidāms jauns referendums – 23.augustā vēlētājiem būs iespēja balsot par atbalstu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”". Vienlaikus daudziem nav īsti saprotams, kāda ir iecerēto izmaiņu jēga, tādēļ nepieciešams īss skaidrojums.
Grozījumu būtība ir likumā “Par valsts pensijām” noteikt, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, tiks piemērots koeficients – 3, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, tiks piemērots koeficients – 3,5, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem – 4, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk, – 4,5. Koeficients tiek reizināts ar valsts noteikto sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir 45 lati. Tātad, ja jūsu darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, jūsu pensija būs vismaz 157 lati un 50 santīmu, bet, ja jūsu apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, tad pensijai jābūt ne mazākai par 180 latiem, un visbeidzot personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk, pensija būs 202 lati un 50 santīmu.
Šeit jāpiebilst, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Latvijā pensijas bija vidēji 124,30 latu, Lietuvā – 127,90 latu, bet Igaunijā – 168,67 lati. Tāpat statistika rāda, ka 27 procenti Latvijas pensionāru pagājušā gada beigās saņēma summu, kas ir mazāka par 100 latiem mēnesī, bet 60 procentiem pensijas vecuma iedzīvotāju pensija bija robežās no 100 līdz 150 latiem. Realitātē 87 procenti Latvijas pensionāru saņēma summu, kas nepārsniedz 150 latu un tātad ir mazāka par iztikas minimumu, kamēr abās pārējās Baltijas valstīs gados veco cilvēku stāvoklis ir jūtami labāks. Lai arī inflācija abās Latvijas kaimiņvalstīs nav sasniegusi divciparu skaitli, pensijas nemitīgi tiek palielinātas ievērojami lielākos apmēros nekā pie mums.
Diemžēl virkne valdošās koalīcijas pārstāvju pašlaik nodarbojas ar demagoģiju, sakot, ka gadījumā, ja tiks pieņemti ieteiktie likuma grozījumi, sabrukšot Latvijas pensiju sistēma. No šādiem izteikumiem izriet, ka Latvijas pensiju sistēma ir laba, godprātīga un taisnīga, taču jāšaubās, vai atradīsies daudz pensionāru, kuri sistēmu par tādu atzīs – Latvijas pensiju sistēma ir netaisnīga, un arī tas vēl ir maigi teikts. Šā iemesla dēļ sistēmā ir nepieciešamas reformas, un konkrētie likuma grozījumi tādas piedāvā.
Valdībā aprēķināts, ka gadījumā, ja tiks pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, no budžeta gadā papildus būs nepieciešami 230 miljoni latu. Tiek apgalvots, ka šādu līdzekļu valstij neesot, taču arī šis apgalvojums ir melīgs. Vispirms jau šā gada sociālajā budžetā ir paredzēts 130 miljonu latu pārpalikums, kas tā vietā, lai tiktu izmaksāts pensionāriem, iekļauts valsts pamatbudžetā, kur tiks izmantots dažādu ministriju un birokrātu tēriņiem. Šos 130 miljonus latu ir nepieciešams izmantot mērķim, kādam tos paredzēja nodokļu maksātāji, – pensiju izmaksām.
Vēl viena nianse – valdībai pašlaik ir problēmas ar pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu, savukārt, kas attiecas uz sociālo nodokli, tad valstij samaksātās summas ir lielākas, nekā iepriekš bija cerējuši budžeta sastādītāji. Lieki piebilst, ka “virsnormas” sociālais nodoklis kārtējo reizi tiek novirzīts nevis adresātiem, bet gan ministriju un valsts iestāžu tēriņiem.
Tomēr gadījumā, ja budžets atbilstu visām prognozēm, atliktu vēl 100 miljoni latu, un arī ar to atrašanu valdībai nevar būt grūtības. Pašlaik valsts sociālajā budžetā ir uzkrāts gandrīz miljards latu (977,3 miljoni), kas ar Valsts kases starpniecību ieguldīti depozītos. Vidēji peļņas procenti gadā no šādiem ieguldījumiem ir 5– 6 procentu robežās. Laikā, kad inflācija stabili turas divciparu skaiļa robežās, notiekošais nozīmē tikai to, ka sociālajā budžetā uzkrātā nauda kļūst aizvien mazvērtīgāka.
Valdībai tātad ir visas iespējas jūtami palielināt pensijas, trūkst vienīgi vēlēšanās. Diemžēl praksē ir pierādījies, ka valdošā koalīcija turpina pašas uzņemto, bieži vien valstij un tās iedzīvotājiem postošo kursu līdz pat brīdim, kamēr vēlētāji to nepiespiež mainīt nostāju. Referendums par grozījumiem pensiju likumā ir iespēja panākt ja ne ideālu, tad daudz taisnīgāku valsts sociālā budžeta sadali. Likuma grozījumu neatbalstīšana vai referenduma ignorēšana nozīmēs vienīgi to, ka mēs klusībā jau pielāgojam mūsu vecākajai paaudzei valsts sagatavotās ragaviņas braucienam uz mežu.
Ainars Latkovskis
Viedokļi, kas krasi atšķiras no ierasti dzirdētajiem.
Latvijas valstī nav tiesiskuma, tāpat aizvien vēl nav atrisināta Aivara Prūša 10 gadu vecā lieta. Šādus uzskatus pauž kādreizējais Liepājas Pašvaldības policijas priekšnieks Aivars Prūsis un grupas "Helsinki – 86" dibinātājs Linards Grantiņš. Viņi ieradās redakcijā, lai izklāstītu savu redzējumu par Latvijā notiekošo un kam būtu jānotiek nākotnē. Abu šo cilvēku skatījumu var uzskatīt par neordināru, tāpēc vērtējums – lasītāju pašu ziņā. Vispirms savu sakāmo izklāstīja A.Prūsis – Nekas jau nav mainījies. Domāju, ka desmit gadu garumā pēc tam, kad mani izdzina no valsts un vajāja manu ģimeni, jo acīmredzot es ļoti traucēju, dzīve Latvijā ies uz augšu. Bet izrādās, ka tieši otrādi. Dzīve iet uz leju. Tāpēc es gribētu atgriezties pagātnē un pastāstīt, kā tas viltotais dokuments, kura izmantošanā mani apvainoja, radās, un kā viss sākās… – Par to jau ir rakstīts. Vairākkārt. – Bet to nevar nodalīt no šodien notiekošā. Beigās jau es cīnījos ar valsts policiju. Kad sāku izņemt no kafejnīcām to nolādēto kontrabandas dziru, kas bija savesta valstī iekšā, un cilvēki mira, Kriminālpolicijas priekšnieks Arturs Vaiteiks mums visiem draudēja ar krimināllietām. Tāpat pēc amatpersonu rīkojuma mani tūlīt pēc operācijas izrakstīja no slimnīcas. Dakteris Vigulis man pateica: "Aivar, man tevi jāizraksta no slimnīcas, tu šeit nevari palikt ne minūti ilgāk. Man ir ģimene, man ir darbs, citādi es to visu pazaudēšu." Viņam piedraudēja Juris Aizezers un Normunds Dīķis. Vēlāk es sapratu, ka traucēju ne tikai Liepājas, bet visādiem darboņiem valsts līmenī. Tāpēc jau man nelikumīgi atņēma ieroci. Prokurore Opincāne arī par to brīnījās un teica: "Tu taču čučiņāji slimnīcā, kad tapa viltotie dokumenti. Un arī ierocis tev atņemts nelikumīgi. Uzraksti iesniegumu, un saņemsi to atpakaļ." Taču nekas no tā nenotika. Mani turpināja vajāt, apmelot, līdz biju spiests pamest valsti. Anglijā es tolaik lūdzu politisko patvērumu. Tad Latvija vēl nebija Eiropas Savienības dalībvalsts, tāpēc briti mani pārbaudīja līdz pēdējam sīkumam un patvērumu piešķīra. Tas nenotiktu, ja es kaut mazliet būtu melojis. Tagad esmu beidzis Londonas piecgadīgo institūtu, man ir arī diplomi informācijas tehnoloģijās un kriminoloģijas psiholoģijā. Tam pašam Prūsim, par kuru Liepājā apgalvoja, ka viņš rakstīt neprot. Tie ir starptautiski atzīti dokumenti nevis kaut kāda skolnieka apliecība, ko Liepājas policisti meklēja. – Vai pa šo laiku tiešām nekas nav mainījies? – Varbūt es vairs šodien nevienam netraucēju, taču man tā ir goda lieta. Un to, ka mana lieta bija nopietna, apliecina kaut vai tas, ka vairāki tajā iesaistītie cilvēki pašlaik jau ir miruši. – Kuri tie ir? – Vispirms jau izmeklētājs Vītoliņš, kurš izmeklēja manu lietu. Miris ir toreizējais iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs, kurš brauca uz Liepāju samierināt abas policijas un pēc tam nodeva mani saplosīšanai. Starp dzīvajiem nav arī mana māsa Aija Prūse, kura uzrakstīja iesniegumu par mani, acīmredzot kāds viņai kaut ko bija sasolījis. Miris arī jūsu žurnālists Gundars Matīss, kurš par to visu rakstīja. Un arī bandīts Dubrovenko ir pazudis bez pēdām. – Pēdējos gados jūs Liepājā ierodaties regulāri. Vai esat saņēmis kādus draudus, mājienus? – Cilvēki te aizvien ir iebaidīti. Viendien satiku savu bijušo kolēģi. Viņš ātri pārmija ar mani dažus vārdus un atvadījās: "Atvaino, Aivar, bet tu jau zini, ka es tā nevaru ilgi ar tevi stāvēt, kad visi redz." Taču nekādas tikšanās ar manā lietā iesaistītajām personām un draudi nav bijuši. Es braucu pie saviem mazbērniem un mani neviens netraucē. Vainīgie zina, kādas cūcības sastrādājuši un ka man tagad ir britu aizsardzība, kādēļ mani vairs nevar vienkārši pazudināt. – Tad ko jūs tagad vēlaties panākt? – Es tikai gribu panākt taisnību. Negrasos kaut kādās Eiropas tiesās piedzīt naudu no valsts, ko mīlu un cienu. Gribu, lai paskaidro, kāpēc tad mani vajadzēja pazemot un nicināt. Tikai par to, ka es pildīju savu pienākumu. Tāpat vēlos saņemt atpakaļ sev nelikumīgi atņemto dienesta ieroci un atjaunošanu amatā. Tālāk saruna norisinās ar grupas "Helsinki – 86" dibinātāju un Triju Zvaigžņu ordeņa īpašnieku Linardu Grantiņu, kurš izveidojis Latvijas Republikas tautas tribunālu. Šis tribunāls nodarbojas ar to personu uzskaiti un diskreditēšanu, kuri, pēc tribunāla dibinātāju domām, ir noziegušies pret latviešu tautu. – Ir svarīgi apzināties to, ka Aivars Prūsis lika šķēršļus kontrabandai un ka kontrabandas dēļ cieta visa mūsu tauta. Lauksaimniecība tika iznīcināta. Un tas notika it kā atjaunotā Latvijā. Tādēļ arī cilvēki tika iznīcināti. Aivaru Gardu mēģināja nosist, Juri Podnieku novāca, vēlēšanu priekšsēžus, kas atteicās Godmanim viltot rezultātus, mājās nošāva, mani pašu jau 1992.gadā šakāļi atnāca un mēģināja noindēt. – Jūs esat izveidojuši Latvijas Republikas tautas tribunālu. Kā tas radās un kāds ir tā mērķis? – Brīdināt tos, kurus pienākas brīdināt. Šodien pat man zvanīja no redakcijas un teica, lai nebūtu nekādas runas par šaušanu un kāršanu. Bet mēs taču neko tādu nerakstām. – Jūsu pašu izsūtītajā vēstījumā rakstīti draudi kādai amatpersonai, ka "tauta jūs sagaidīs pie vārtiem un noraus jums visu, kas ir raujams, un pašus pakabinās tirgus laukumā". Vēl apgalvojat, ka cita un jau bijusī valsts amatpersona esot piedalījusies seksa orģijās ar VDK virsniekiem… – Vēstījuma sākumā ir oficiālā daļa. Bet pielikumu es izklāstu tautas valodā. Tas ir informatīvs un nav obligāti paredzams publicēšanai. Bet mums visi tie mēsli ir jādiskreditē, un es atbildu par šiem vārdiem. Atvērsim čekas maisus, un tur jūs ne tikai to vien redzēsiet. Tautas tribunāls ir paziņojis, ka piespriež augstāko sodamēru, taču, kāds tas būs, lems tauta. Kaut vai referenduma ceļā. Ja tauta teiks, ka jānošauj, tad tiks nošauti. Ja liks izdzert Baltijas jūru, tad arī tas būs jādara. Tāpēc brīdinām visus tos, kas apzaga un apzog Latvijas valsti. Jo Latvijas uzņēmēji tiek vākti nost cits pēc cita, un viņu vietā nāk cittautieši. Bet prese neko nedara. Ir jāiestājas tiesiskumam, un ne es, ne Aivars neprasu neko vairāk par to, ko paredz starptautiskie likumi. Tiesiskums, tiesiskums un vēlreiz tiesiskums. Un pienāks brīdis, kad visiem būs jāatbild par saviem darbiem. Visiem! Un smagi! Arī žurnālistiem, kuri klusējuši. – Vai jums zināms, cik liels ir tautas atbalsts jūsu tautas tribunālam? – Varu atbildēt ar pretjautājumu: kāds man bija tautas atbalsts, kad "Helsinku" grupu dibināju? Starp citu, laikraksts "Komunists" bija pirmais, kas mani par to norēja. Bet es par to saņēmu Triju Zvaigžņu ordeni. Un, kas zina, varbūt par to, ko tagad saku, es vēlāk saņemšu Piecu Zvaigžņu ordeni. Viktors Ulberts, "Kurzemes Vārds"
