Liepājnieka skats uz notiekošo Valstī.

Miljardu gaidās….
Ints Grasis
Es neesmu ne Slakteris, ne Godmanis, ne Kalvītis, ne visgudrais Šķēle. Bet es esmu Latvijas pilsonis, liepājnieks, un man ir kauns.
Par to, ka mūsu valstsvīri ir dumjāki par lēnīgajiem igauņiem, kas mums gatavi aizdot naudu, un bremzētāki par apsviedīgajiem lietuviešiem, kas nevaimanā, bet dara. Par to, ka valsts treknajos gados ir mērķtiecīgi izšeptēta, naudu trallinot šaurā politisko draugu pulkā dārgos komandējumos un ceļojumos, zemeņkūku semināros un ballītēs, nesamērīgi lielajās algās, prēmijās, piemaksās, kompensācijās un citās kanalizācijās.
Kā jūties, liepājniek, kas esi uzņēmējs? Vai jūti, ka tu esi slaucama govs? Vai jūti, ka tevi slauc pretēji dabas likumiem – kad tesmenis vēl nav pierietējis? Tikai, lūdzu, pamēģini vēl tomēr maksāt nodokļus, neslēp tos, jo citādi ar mums būs cauri pavisam. Uz tevi, tavu gudrību, veiklību mēs tikai varam paļauties.
Kā jūties, liepājniek, kas gatavojies kļūt par bezdarbnieku? Vai štata samazinājums ar 1.janvāri kādā no Liepājas uzņēmumiem vai pašvaldības iestādēm tev nav par smagu? Tikai nenolaid rokas un, nedod Dievs, nemēģini darīt sev pāri! Dzīvē ir iekārtots, ka labas dienas mijas ar sliktām. Tas nozīmē, ka pēc sliktām atkal nāks labas.
Kā jūties, liepājniek, kam alga no nākamā gada saruks par kaut kādiem procentiem? Droši vien neesi sajūsmā. Bet tev nav nekāda pamata skumt. Paskaties visapkārt. Paraugies uz tiem, kam liktenis piespēlējis vēl grūtākus pārbaudījumus. Tad tu sapratīsi, ka mūsu valstī tu dzīvo samērā labi.
Sveiks, liepājniek, kuru neskars algu samazinājums. Tu taču esi viens laimīgs cilvēks! Tu varēsi sagaidīt Jauno gadu ar pārliecību, ka dzīve ir skaista, jo tu un tavi bērni būsit paēduši un apģērbti.
Kā jūties, liepājniek, kas nākamgad pelnīs vairāk? Ak, nesaki, zinu, ka ne visai. Tāpēc, ka daudz vairāk ir tādu, kuriem nav paveicies. Ja vari, palīdzi kādam no viņiem. Un tad tu jutīsies ievērojami labāk.
Kā jūties, valsts? Gaidi miljardus? Sola, ka iedošot līdz Ziemassvētkiem. Mēs te Liepājā īsti nezinām, kā reaģēt. Par šiem miljardiem ir jāpriecājas vai jāraud? Varbūt tie šodien mūs glābs, bet rīt pazudinās visu to, ko mēs paši esam būvējuši?
Kaut nu viss labi beigtos!
Kurzemes Vārds

Latvijā rūgtums un neapmierinātība sāk uzkrāties.

Tagad visiem ir skaidrs, ka Latvijas valdība slēpj būtisku un valsts likteni noteicošu informāciju. Valdības attieksme pret sabiedrību tagad atgādina padomju laikus, kad kompartijas un valdības lēmumus pamatot nevajadzēja. Pietika pateikt, ka tā vajag! Tagad ir tieši tas pats. Valdība nepamato tik lielu nodokļu reformu, kāda Latvijā nav tikusi pieredzēta kopš 1993. gada. Bez pamatojuma. Tikai tāpēc, ka tā vajag! Kam vajag? Valdība neizskaidro! Valdība neizskaidro, kāpēc un cik liela naudas summa valstij ir jāaizņemas. Tas ir slepeni.
Valdības un koalīcijas rīcība, radikāli palielinot nodokļus laikā, kad sākusies visdziļākā ekonomiskā krīze, ir pretrunā gan ar Ministru prezidenta agrāk deklarētiem principiem, ka krīze ir jāpārvar, samazinot nodokļus, gan ar Starptautiskā valūtas fonda vadītāja Dominika Strosa-Kāna ieteikumu neveidot bāzi sociāliem nemieriem. Izskatās, ka Latvijas valdība apzināti pasliktina situāciju, lai krīzi arvien vairāk saasinātu. Tiesa, valdības rīcība kļūst saprotama, ja atceramies, ka Latvijā ir biznesa grupas, kas uz šādu soli mudināja jau sen. Ārvalstu investori, kuri ir pielaisti pie valdības konsultēšanas, jau vairākkārt un ilgstoši aicināja valdību samazināt atalgojumu valstī, un ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā. Vismaz par 15% un tā, lai visi privātie arī samazina. Jo algu kāpums Latvijā lielā mērā sagrāva daudzu ārvalstu investoru biznesa plānus, kuri ienāca Latvijā cerībā, ka šeit vienmēr būs Eiropas kvalifikācijas darbaspēks, kas, nekurnēdams un nemeklēdams labāku algu citās zemēs, līdz mūža beigām strādās par Āfrika līmeņa algu. Tiklīdz algas Latvijā apsteidza Bulgārijas līmeni, atklājās, ka daudzām ārvalstu investīcijām nav atdeves, tāpēc ārvalstu investori izdomāja, ka labākā izeja ir piespiest valdību samazināt algas visiem, arī privātajā sektorā, par 15%.
Diemžēl ārvalstu investoriem nevajadzētu pārlieku priecāties un cerēt, ka tagad Godmanis un pilnmēness nodokļu likumi uzlabos neveiksmīgu biznesu rentabilitāti. Algu lielumu Latvijā kopš 2004. gada nosaka ne tikai Godmaņa eksperimenti un dažu ietekmīgu investoru nostalģija par 2002. gada ekonomiskajiem apstākļiem, bet gan konkurence vienotajā Eiropas tirgū.
Tagad Latvijas valdība un Saeimas vairākums, kas rupji iedzen Latvijas ļaudis nabadzībā un izmisumā, uz īsu brīdi varbūt arī daļu pilsoņu piespiedīs strādāt par mazākām algām. Daļa no tiem, kas nevarēs atdot uzpūstos mājokļu kredītus, kļūs par paklausīgiem banku parādu vergiem uz atlikušo mūžu. Taču šāds biznesa plāns var radīt draudus investīciju rentabilitātei pilnīgi no citas puses.
Ja svaru kauss piepildīsies, tad būs žēl investīciju un investoru. Grieķijas nemieri ir nieks, salīdzinot ar to, uz ko varētu izrādīties spējīga latviešu mentalitāte. Tiesa, apliecinājums ir jāmeklē tam tikai pirms gadsimta – 1905. gada revolūcija, kuras laikā simtiem muižu liesmoja vēl spožāk nekā Atēnu un Soloniku veikali.
Izdabāt ārvalstu investoru alkatībai ir jauki, taču biznesa plāni, kas nokaitina ļaudis, pārejot kādu neredzamo robežu, neuzlabo rentabilitāti. Līdz šim bija uzskats, ka labējas valdības marksisma iespaidā ir iemācījušās veidot attiecības ar darbaļaudīm, neveidojot radikālus konfliktus, lai nepieļautu revolucionārus notikumus, taču Grieķija jau ir aizkūlusies uz revolūciju takas, bet Latvija tai sparīgi tuvojas.
Tiesa, Latvijai ir vēl cerības, ka neapmierinātība var izpausties legālās demokrātiskās formās (Saeimas, valdības vai prezidenta atlaišana utt.), taču Latvijai nav drosmīgas opozīcijas, kurai pietiktu harismas pūļa stihiju transformēt pozitīvās pārmaiņās.
Juris Paiders Fragments no nra.lv

Sociāls bļāviens !

Nezinu vai krīze un ar to saistītās sociālās problēmas izpaužas tik radikāli. Šodien apmeklēju Liepājas centrālos kapus. Sakopt radinieku, paziņu kapu vietas. Vienmēr priecē sakoptība un tuvinieku paliekošās rūpes par aizgājēju. Ieraudzīju pie viena kapa taisni vidū nozāģētu egli. Tā taču vieglāk tikt pie galotnes. Kādu svētību no kapiem nozagtā egle nesīs mājās nav jāstāsta. Bļāviens…….man trūkst vārdu lai to komentētu. Uzņemtas bildes ar mobīlo telefonu, bet redzēt jau var.

Kurp ejam , Latvija…

Aizņemties naudu. Katram ir gadījies un vēl gadīsies aizņemties. Tautas paruna teic , aizņemties viegli, atdot grūti. Tagad mana Valsts, Latvija, grib aizņemties piecus miljardus eiro, ko tas mums nozīmēs precīzi paskaidro Sandra Kalniete.
Klausies audio ierakstu :

Audio clip: Adobe Flash Player (version 9 or above) is required to play this audio clip. Download the latest version here. You also need to have JavaScript enabled in your browser.

Kā teikt, bez komentāriem…

Latvijas Valdība atradusi supermeni Liepājā !

Liepājnieki ar lepnumu konstatē, ka ir cilvēki ar pārdabiskām spējām. Ne velti Uldis Sesks ieņem visus atbildīgos amatus Liepājā un nedomājiet, ka Rīga tiek aizmirsta. „Sociālā palīdzības dienestā un citās iestādēs darbiniekus atlaiž no pamatdarba, no kuriem daudzi paliks bez iztikas līdzekļiem, bet te citus ceļ jaunos un jaunos amatos……interesanti, kas Seska kungs tāds par pārcilvēku, ka spēj vienlaicīgi pildīt tik daudz amatus?” , tā skaudīgo Liepājnieku daļa, bet tie taču sīkumi.
Valdība šodien pieņēma rīkojumu, saskaņā ar kuru Liepājas domes priekšsēdētājam un AS “Latvenergo” padomes loceklim Uldim Seskam atļauts savienot šos amatus ar Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes locekļa amatu. Ar Ministru kabineta (MK) 2006.gada 25.aprīļa rīkojumu Par Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļiem Sesks tika iecelts Liepājas SEZ valdes priekšsēdētāja amatā. Ar 2006.gada 8.decembra “Latvenergo” akcionāru ārkārtas sapulces lēmumu Sesks tika iecelts “Latvenergo” padomes locekļa amatā. 2005.gadā Sesks atkārtoti ievēlēts Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja amatā. 2008.gada 8.oktobrī MK saņēma Seska iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Liepājas domes priekšsēdētājam un AS “Latvenergo” padomes locekļa amatu ar Liepājas SEZ valdes priekšsēdētāja amatu. Izvērtējot Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likumā noteiktās Liepājas SEZ valdes funkcijas kopsakarā ar “Latvenergo” darbības mērķiem, kā arī ievērojot Seska pieredzi vietējās pašvaldības darbā, MK konstatēja, ka iepriekšminēto amatu savienošana interešu konfliktu nerada, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersona ētikas normām.
Viņa mēneša atalgojums ir bijis lielāks nekā Valsts prezidentam, nekā Ministru prezidentam, nekā KNAB priekšniekam, nekā Saeimas priekšsēdētājam, nekā Latvijas ģenerālprokuroram, nekā Satversmes tiesas priekšsēdētājam, nekā Augstākās tiesas priekšsēdētājam, nekā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Domes priekšsēdētāja alga pērn sasniegusi 24511,99 latus gadā (1998.gadā tā bija tikai 7800,33 latu). Taču par darbu pašvaldībā viņš saņēmis arī piemaksu pie darba algas - 3960 latu. (Liepājas domes nolikumā par darba samaksas kārtību domē paredzēts, ka pilsētas galva un vietnieki saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā, reizi gadā - prēmiju mēnešalgas apmērā, skaidro domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zane Ģirne.) Vēl U.Sesks saņēmis deputāta atalgojumu 5220,16 latu, veselības apdrošināšanu par 120 latiem, komandējumu dienas naudu 594,40 latu, dāvanu karti par 25 latiem un 10 latu atlīdzību par darbu kādā no domes komisijām. Savukārt, vadot Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi, U.Sesks pērn nopelnījis 11172,89 latus (1998.gadā - 5578,01 latu). Bez tam kopš 2006.gada U.Sesks ir akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes loceklis, un par to pērn viņš saņēmis 10800 latu (2006.gadā - 5271,61 latu). U.Sesks ieņem arī vairākus citus amatus, : viņš ir Ministru prezidenta ārštata padomnieks, Liepājas partijas valdes priekšsēdētājs, kapitāldaļu turētāju pārstāvis Latvijas Pašvaldību mācību centrā, Liepājas Direktoru padomes loceklis. Un vienkārši biedrs Liepājas Rotari klubā, Latvijas Ostu asociācijā, basketbola klubā “Liepāja”, Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, sabiedriskajā cijā “Liepājas Attīstības fonds”.Ņemot iepriekšminētos apsvērumus, sagatavotais MK rīkojuma projekts, izpildot likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteikto, paredz atļaut Seskam savienot Liepājas SEZ valdes locekļa amatu ar “Latvenergo” padomes locekļa un Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja amatu. Vai nav ciniski. Vai viens cilvēks to visu var veikt, vai Valdībai nav kauna teikt, ka tas nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Vai tiešām ‘lielā krīze’ tā izpaužas, atņem politiķiem rīcībspēju…..

Par ko atļaujos domāt, kad viss ekonomiskais piegriezies.

Par ko atļaujos domāt, kad viss ekonomiskais piegriezies.
Svētdienā, kad lielās darba aktivitātes noliekam malā, kad varam pavaļoties un daudz laika veltīt dažādiem prātojumiem, tika savilkts kopā nedēļas redzējums par Latvijas un ne tikai, bet visu pasaules ekonomikā notiekošo. Pirmo vietu iedalu runās par lata devalvāciju un to labi( koncentrētā ) veidā sniedzis tribīnes.lv lietotājs ABAB.
Lata devalvācijas plusus, mīnusus, vinnētājus un zaudētājus.
1. Bankas, kas aizdevušas latos, zaudēs, jo aizdevumi kļūs mazāk vērtīgi.
2. Iedzīvotājiem, kas aizņēmušies EUR (vai USD), būs grūti atmaksāt, jo zaudēs tieši uz valūtas maiņu.
3. Iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijā, un aizņēmās latos, nekas daudz nemainīsies, bet tie, kas pelna naudu ārzemēs, būs ieguvēji, jo ārzemēs nopelnīto naudiņu samainot iegūs vairāk Latu nekā šobrīd.
4. Iedzīvotāji, kam iekrājumi ir Latos zaudēs to vērtību.
5. Iedzīvotāji, kam iekrājumi ir EUR neko nezaudēs.
6. Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem būs vieglāk eksportēt un pārdot, jo varēs lētāk saražot produktus un pakalpojumus (piemēram, tūrisms) pasaules tirgum.
7. Tie, kas Latvijā ieved ārzemēs ražotas preces vai pakalpojumus, sajutīs tirdzniecības apgrūtinājumu, jo Latvijas iedzīvotāju pirktspēja būs kritusies.
8. Tie, kam patīk pirkt ārzemēs ražotas preces vai ceļot, sajutīs spiedienu uz maciņu.
9. Produkti un pakalpojumi, kas ražoti Latvijā neko daudz dārgāki nepaliks.
Īsumā tā.
Ja tev ir aizņēmums Latos, bet iekrājumi EUR, tu eksportē Latvijā ražotas preces vai pakalpojumus, tu labprātāk ceļo pa Latviju, un tu pērc Latvijā ražotus produktus, tu būsi pamatīgs IEGUVĒJS.
Ja tev ir aizņēmumi EUR, bet iekrājumi Latos, tu importē produktus Latvijas tirgum, tev patīk ceļot pa ārzemēm, un tu pērc tikai labi pazīstamus (vai mazāk pazīstamus) ārzemju brendus, tu būsi pamatīgs ZAUDĒTĀJS.
Par pasaulē notiekošo un kāpēc tā viss noticis ir labs video, noskaties, tā ir aizrobežu filma tulkota krievu valodā. Nauda, parādu piramīda. Precīzi no lielo naudas turētāju viedokļiem un naudas ‘taisīšanas’ netīrie paņēmieni. Skaties šeit….
Otro vietu atdosim mūsu valdībai par neizlēmību. Lielākā daļa naudas pārskaitījumu bijuši vienā virzienā – prom no Latvijas. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datu apkopojums parāda, ka Latvijas ekonomikas problēma nebūt nav naudas pārvietošana no Parex bankas uz Swedbank vai SEB banku. Kapitāla tirgus uzraugi konstatējuši, ka septembrī sākusies un oktobrī pastiprinājusies noguldījumu aizplūšana no Latvijas komercbankām. LASI SĪKĀK….
Trešais ir notikumi ar bankām un ka to pasniedz kaimiņu prese, kā arī lasi īsu vēstures ciklu par ekonomiskām krīzēm. Krieviski iznākošie mediji nevilcinoties pareģojuši Latvijas ekonomikas krahu. Laikraksta “Krievijas Vēstis” (KV) vadītājs, žurnālists Dmitrijs Jermolajevs, kuram iebraukšana Latvijā ir liegta, vienā no pēdējiem materiāliem apgalvo, ka Latvijas ekonomiku drīzumā sagaida lielas pārmaiņas. “Parex” bankas nacionalizācija, pēc Jermolajeva domām, ir tikai pirmais solis uz ekonomisko sabrukumu. Viņš pareģo, ka drīzumā “Parex” liktenim varētu sekot arī citas bankas, LASI SĪKĀK…..

Nu un ceturtais, vai tiešām benzīna cenas kritīs un kritīs. LASI SĪKĀK…

MĀJAS IEKŠĒJĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI !

Man te trāpījās dokuments ar priekšrakstiem, kā sadzīvot vienā mājā. Vai Tev nav papildinājumu vai priekšlikumi, gribas vienreiz pielikt punktu savstarpējām pārpratuma lietām.

MĀJAS IEKŠĒJĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI !

1. Visiem mājas iedzīvotājiem, kā arī personām, kuri atrodas ēkā ir pienākums saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo mājas daļu; ievērot koplietošanas telpu noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas, kā arī citus saistošus noteikumus.
2. Ievērot sabiedrības vispārīgi pieņemtās ētiskās normas. Pieklājīgi un korekti komunicēt ar mājas iedzīvotājiem un citām personām.
3. Pēc 23.00 ir stingri aizliegts trokšņot vai citādi radīt traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.
4. Remonta un citus ar traucējumiem mājas iedzīvotājiem saistītus darbus drīkst veikt tikai darba dienās no 9.00 līdz 17.00 un sestdienās no 12.00 līdz 16.00. Svētdienās un svētku dienās ir stingri aizliegts veikt remonta un/vai jebkurus darbus, kuri var radīt traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.
5. Ir aizliegts bojāt komunikāciju daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas.
6. Veicot remonta vai citus līdzīgus darbus, katras darba dienas beigās dzīvokļa īpašniekam ir jānodrošina, lai stāva kāpņu telpa, stāva gaitenis, kā arī remonta laikā lietotas lifta kabīnes un citas koplietošanas telpas būtu tīras, lai visi atkritumi ir savākti un novietoti tam paredzētajā vietā.
7. Ir aizliegts atstāt jebkāda veida celtniecības materiālus un/vai iesaiņojumus un/vai darbarīkus un/vai būvgružus ēkas vestibilā un/vai stāva kāpņu telpā un/vai jebkurā citā ēkas vietā, tai skaitā koplietošanas platībās, izņemot vietas, kuras ir speciāli paredzētas šiem mērķiem.
8. Nedrīkst izmantot tādas iekārtas vai aprīkojumu, kas rada ārpus dzīvokļiem dzirdamu troksni vai traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem un/vai citām personām, kuras likumīgi izmanto ēku vai jebkādu tās daļu.
9. Kravu pārvietošanai drīkst izmantot tikai kravas liftu.
10. Nedrīkst uzstādīt tādas instalācijas kā antenas vai cita veida instalācijas ārpus dzīvokļiem, tai skaitā uz ēkas jumta vai dzīvokļu ārējām sienām.
11. Nedrīkst uzstādīt un/vai izbūvēt dzīvokļiem piegulošajās platībās instalācijas, kuras var bojāt un/vai izmainīt ēkas ārējo izskatu.
12. Nedrīkst uzstādīt un/vai izbūvēt jebkura veida instalācijas gaiteņos un kāpņu telpās, kuras bojātu un/vai izmainītu projektā paredzētus interjerus.
13. Nedrīkst liet ūdeni no balkoniem; mest izsmēķus un citādi piesārņot citu dzīvokļu īpašnieku balkonus un terases, kā arī koplietošanas telpas.
14. Avārijas situācijās dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums nekavējoties paziņot atbilstošajai iestādei un Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai.
15. Dzīvokļu īpašnieki nedrīkst liegt Apsaimniekotāja pilnvarotām personām, Biedrības AB38 valdes locekļiem vai attiecīgiem speciālistiem apsekot viņa dzīvoklī esošās komunikāciju daļas un izpildīt darbības, kas nodrošina komunikāciju normālu funkcionēšanu.
16. Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums sadarboties ar Apsaimniekotāju vai jebkuru citu Apsaimniekotāja nozīmētu personu visos gadījumos, kad šāda sadarbība vai palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu kārtīgu un pienācīgu pakalpojumu sniegšanu.
17. Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums paziņot Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai par jebkura veida bojājumiem, kur nepieciešama Apsaimniekotāja rīcība.
18. Dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi dzīvokļa īpašumu nodot lietošanā citai personai, noslēdzot attiecīgu līgumu, paziņojot par to Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai.
19. Dzīvokļu īpašnieki ir atbildīgi Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai, un pārējiem dzīvokļu īpašniekiem par šo Noteikumu ievērošanu un par jebkādiem koplietošanas platībām vai citiem dzīvokļiem nodarītajiem zaudējumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvoklis ir dzīvokļa īpašnieka valdījumā, vai dzīvokļa īpašnieks ir dzīvokli iznomājis/izīrējis citai personai vai piešķīris citas tiesības izmantot dzīvokli. Minētā dzīvokļa īpašnieka atbildība ir attiecināma arī uz dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļiem, viesiem, apmeklētājiem un jebkurām citām personām, kas iekļuvušas ēkā vai koplietošanas platībās ar dzīvokļa īpašnieka atļauju.
20. Dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild civiltiesiskajā kārtībā

Visvairāk uzdotais jautājums.

Lai iegūtu populārāko jautājumu tika atlasīti uz konkursa pamata 101. jautājums . Tika izvēlēts viens, populārākais, un tas skan : ‘Cik uz zemes ir piedzimuši cilvēki, visas cilvēces vēstures pastāvēšanas laikā’. Konkurss un tālākie pētījumi tika veikti pēc ikmēneša žurnāla ‘Quest’ pasūtījuma, ko veica Nīderlandes skaitļošanas un informātikas centrs. Pēc viņu ziņām uz šodienu uz mūsu planētas ir 6.7 miljardi cilvēku un tas sastāda 6% no visiem jebkad dzīvojošiem cilvēkiem. Tātad ievērojot visas teorijas un pieņēmumus varam teikt, ka uz zemes ir dzimuši 107.5 miljardi cilvēku visas cilvēces vēstures pastāvēšanas laikā un tā būtu jāsāk skaitīt 162 tūkstoši gadu atpakaļ. Tātad mīts par to, ka tagad dzīvo vairāk cilvēku uz zemes , nekā visā tās pastāvēšanas vēsturē ir apgāzts. Jāpiezīmē, ka pēc ANO ziņojuma 2050. gadā uz mūsu planētas dzīvos 9.2 miljardi cilvēku. Ar skumjām uzdodu sev jautājumu, cik no visiem būs Latviešu ?

Ģimenes ārstu prasības, naudu……

Ir pienācis laiks ģimenes ārstiem slēgt jaunus līgumus par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Līdzšinējie līgumi beidzas 31. decembrī un Latvijas Ģimenes ārstu un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pieņēmušas lēmumu jaunu neslēgt. Ģimenes ārstu prasības bija – papildu 13 miljoni latu esošajam finansējumam. Veselības ministrija piedāvājusi piecus, kas nav pietiekami. Turklāt ģimenes ārstiem neesot pieņemams šo piecu miljonu avots. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska Neatkarīgajai skaidroja, ka ministrs publiskajā telpā neesot slēpis – šī nauda nāk no stacionārās veselības aprūpes finansējuma. Taču ģimenes ārsti negribot to atņemt citiem. “Mēs esam pret jebkādu šķelšanu,” Ģimenes ārsti saprotot – naudu var atrast tikai iekšējās rezervēs, taču tas esot jādara tā, lai mediķus nepretnostatītu. Tāpat ģimenes ārsti nav mierā, ka pretim šim finansējumam tiek prasītas dežūras sestdienās. Veselības ministrs I. Eglītis skaidroja : Pēc viņa aplēsēm, vienam ģimenes ārstam sestdienā sanāktu dežurēt reizi divos, trijos mēnešos. Līdzīgi viņš nevarot piekrist tam, ka ģimenes ārstiem papildus piešķirtie miljoni kādam tiek atņemti. “Un arī tas ir stāstīts. Šī nauda loģiski ietaupās, ja uzlabojas hronisko un gados veco cilvēku veselības aprūpe un tiek iedarbināts mājas medicīnas dienests, jo slimnīcās nonāk mazāk pacientu. Ja samazina šo slimnieku skaitu un vidējo ārstēšanas dienu skaitu, tad budžetā ietaupās ne pieci miljoni vien.
Pērn valsts finansējums ģimenes ārstu darba nodrošināšanai bija 49 657 884 lati, šogad – 54 237 008 lati. Saskaņā ar VM aplēsēm, šobrīd šādas prakses ieņēmumi ir ap 2200 latu, izdevumi – līdz 700 un aptuveni 1500 latu mediķim paliek uz rokas.
Ar piedāvātajiem papildu pieciem miljoniem ģimenes ārsta praksei ar 1600–1700 pacientiem ieņēmumi, no kuriem ir jāmaksā arī īre, komunālie maksājumi, medikamenti un citi, būtu aptuveni 2500 latu mēnesī.

UZZIŅAI
Finansējuma bilance ģimenes ārsta praksei ar 1600–1700 pacientiem 2008. gadā Ģimenes ārsta prakses ieņēmumi latos
Kapitācijas nauda 1104,05 Ikmēneša fiksētais maksājums praksei 240,00
Piemaksas par iedzīvotāju blīvumu, attālumu līdz slimnīcai u.c. 293,90
Piemaksa par veicamām manipulācijām 294,47 Pacientu iemaksas 149,27
Vidējie ieņēmumi mēnesī 2081,69 Maksas pakalpojumu daļa 6% 160,45
Kopā mēnesī 2242,14 Ģimenes ārsta prakses izdevumi latos
Reģistratora darba samaksa 220,09 Telpu īres izmaksas 10 lati*30m2 300,00
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no 160 39,00
Saimnieciskie izdevumi 13,00
Medikamenti 20,00 Sakaru pakalpojumi 50,00 Kancelejas preces 15,00
Apsardze 10,00 Kopā mēnesī 667,09 Atlikums (darba samaksa) 1575,05 latu
Avots: Veselības ministrija,
no nra.lv

Pesimisms vai optimisms, bet…….. kā ar latu ?

Latvijas lats spītīgi mūs pavada ciešā kopdzīvē nu jau visus šos gadus. Vai ticam latam ? Vai satraukumam ir pamats ? Katrs no mums, sev ir uzdevis šo jautājumu. Katrs ir domājis un domā mainīt vai nemainīt, būs tā lata optimizācija (vārdu devalvācija kopš neseniem notikumiem lietot nav ieteicams), vai satraukumam nav pamata. Kārtējais pārdomu, secinājumu raksts no Arņa Kluiņa.Pagājusī nedēļa bija astotā pēc kārtas, kad Latvijas Bankai nācās atpirkt Latvijas latus un iztērēt šim mērķim 183,7 miljonus eiro.Latu izņemšana no apgrozības un valūtas izņemšana no LB rezervēm pagājušajā nedēļā mazliet saruka, salīdzinot ar aizpagājušo nedēļu, kad šīs naudas plūsmas sasniedza 267,7 miljonu atzīmi, tomēr pagājušās nedēļas rādītājs ir otrs augstākais astoņu nedēļu laikā, kamēr turpinās bēgšana no latiem. LB publiskā reakcija uz latu piedāvājumu bija paziņojums, ka teorētiski tā spētu izpirkt visus apgrozībā esošos latus. Tālāk sekoja paskaidrojums, ka šāda situācija pat teorētiski nevar iestāties, jo “zināms latu daudzums tautsaimniecībā būs nepieciešams vienmēr, piemēram, algu izmaksām, nodokļu maksājumiem, lai dotos uz veikalu”. LB paziņojums noslēdzās ar brīdinājumu, ka uzņēmumiem un privātpersonām nāksies atkal mainīt valūtu pret latiem, ar kuriem nosegt savas ikdienas vajadzības Latvijā. Arī Neatkarīgā ir atkārtoti norādījusi, ka nav jēgas pārdot savus latus tiem, kuri paliek dzīvot vai veikt uzņēmējdarbību Latvijā. Savukārt Latvijas fizisko un juridisko personu pārcelšanās uz ārzemēm nemaz nevar notikt tik strauji, kā notiek latu konvertācija valūtā. Bēgšanai no latiem ir vairāki avoti. Pirmais droši vien ir ažiotāža jeb neapdomīga latu pārdošana, pēc kuras latus patiešām nāksies atpirkt. Tālāk seko Latvijas uzņēmumiem aizdotās naudas atsaukšana uz savu izcelsmes zemi. Tikpat būtiska ir nepieciešamība tikt pie valūtas tiem daudzajiem uzņēmumiem, kuri apgādā Latviju ar importa precēm. Tikai ceturtkārt būtu nosaucami gadījumi, kad Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi patiešām spēj sekot savai naudai uz ārzemēm. Pagājusī nedēļa kļuva ievērojama ar policijas represijām pret dažiem cilvēkiem, kuri bija publiski izteikušies par latu (ne)stabilitāti. Šādā gaisotnē labi iederētos lata stabilitāti apdraudošo procesu slēpšana, bet LB turpina publicēt pārskatus par saviem darījumiem. Tādējādi visiem Latvijas iedzīvotājiem un ārzemju investoriem nodrošinātas vienādas iespējas tikt pie patiesas informācijas.
Un tomēr, ja padomā, aprunāts, slavēts un pelts, atjaunotais Latvijas lats spītīgi mūs pavada ciešā kopdzīvē nu jau visus šos gadus. Nacionālā nauda ir arī viens no mūsu valstiskuma simboliem, kura atjaunošana ilgajos padomju okupācijas gados daudziem šķita nesasniedzams sapnis. Žēl patiesi žēl lata.

Naudas pārskaitījumi ceļo vienā virzienā – prom no Latvijas.

Mūs baro ar solījumiem un ‘zvērējošām’ runām par lata stabilitāti un neiespējamo lata devalvāciju. Cilvēk, atver acis un lasi par valūtas aizplūšanu no Latvijas. Pārdomu raksts no ‘Neatkarīgās’, kur Arnis Kluinis labi ar faktiem aprakstījis radušos tendenci. Noguldījumu apjoma samazināšanos šādā apmērā un tempā par “būtisku”, atzīst banku speciālisti, bet mūs, parastos mirstīgos sauc par panikas cēlājiem, vēl piedraudot ar policijas sankcijām. Noguldījumu apjoms septembrī sarucis par 2,5%, bet oktobrī – par 4,6% jeb 461 miljonu latu. Un vēl nav zināms novembra rādītāji. Gandrīz puse šīs naudas ir izņemta no Parex bankas. Lielākā daļa naudas pārskaitījumu bijuši vienā virzienā – prom no Latvijas. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datu apkopojums parāda, ka Latvijas ekonomikas problēma nebūt nav naudas pārvietošana no Parex bankas uz Swedbank vai SEB banku. Kapitāla tirgus uzraugi konstatējuši, ka septembrī sākusies un oktobrī pastiprinājusies noguldījumu aizplūšana no Latvijas komercbankām. Parex bankas zaudējumi sedz gandrīz pusi no oktobrī izņemtās naudas summas, bet galvenais ir tas, ka Parex zaudējumi nav kļuvuši par citu Latvijā strādājošo banku ieguvumiem. FKTK vadītāja Irēna Krūmane atzina noguldījumu apjoma samazināšanos šādā apmērā un tempā par “būtisku”. Gan viņa, gan viņas vietnieks Jānis Brazovskis paskaidroja, ka noguldījumu apjoma svārstības par simt miljoniem latu dienā iepriekš bijusi parasta lieta, taču tagad naudas pārskaitīšana šurpu turpu ir pārtapusi par naudas pārskaitījumiem tikai vienā virzienā – projām no Latvijas. “Tā ir sāpīgākā lieta,” uzsvēra J. Brazovskis. Viņam “nav nekāda pamata domāt, ka šādas tendences neturpināsies”. Naudas aizplūšanu no Latvijas FKTK skaidro ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos gan Latvijā, gan visā pasaulē. Proti, par vislielāko vērtību kļūst skaidrā nauda, nevis ieguldījumi ar vislabāko pamatojumu, kāpēc tie nodrošinās lielu peļņu nākotnē. Vēl pirms pāris gadiem situācija bija pretēja – tad nauda no visas pasaules ieplūda Latvijā, jo skaitījās, ka ieguldījumu atdeve šeit ir augstāka nekā attīstītajās valstīs ar nostabilizētu ekonomiku. Par galveno naudas piesaistīšanas veidu kļuva nekustamie īpašumi, kuru cenu celšanās attaisnoja nākamos naudas ieguldījumus Latvijā – līdz brīdim pagājušā gada pavasarī, kad to cenu pieauguma apsīkums pārtrauca naudas ieplūšanu Latvijā, bet naudas ieplūšanas apsīkums noteica visu ekonomisko rādītāju pasliktināšanos, kas atkal kļūst par argumentu, kāpēc naudu Latvijā nedrīkst ieguldīt. Tagad ārzemju bankas cenšas pārvērst naudā arī savus ieguldījumus Latvijā. Neatkarīgā jau ir pievērsusi uzmanību tam, ka pēdējās sešas nedēļas pēc kārtas Latvijas Banka ir bijusi spiesta atpirkt Latvijas latus un kopumā atdot 412 miljonus eiro no savām valūtas rezervēm. Nebūtu jēgas konvertēt latus valūtā tām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras turpina atrasties un darboties Latvijā, kur nodokļi un daudzi citi maksājumi jāveic latos. Naudas izvešana no Latvijas pārsvarā nozīmē tās atgriešanos tajās zemēs, kurās nauda atradās pirms 2005.–2007. gada kreditēšanas buma Latvijā. Par lielāko Latvijas banku sistēmas biedu ir kļuvuši sindicētie kredīti – lielas naudas summas, kas konkrētā brīdī jāatdod kreditoru sindikātiem, kuri nav Latvijas komercbanku mātes uzņēmumi. Sindicētos kredītus ņēmušas astoņas no 26 Latvijā strādājošajām komercbankām. Sindicētie kredīti kopā mazliet virs 1,2 miljardiem latu veido tikai 5,5% no kopējiem komercbanku aktīviem, taču atsevišķu banku bilancēs to nozīme ir būtiska. Nākamajā gadā Latvijas komercbankām būs sindicēto kredītu veidā jāatdod 894 miljoni latu, no kuriem 63% attiecas uz Parex banku. Šīs vai kādas citas lielākas Latvijas komercbankas bankrots izraisītu domino efektu – grūtības arī citām bankām, tāpēc Latvijas valsts ir pārņēmusi Parex bankas saistības. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka arī Latvijas valsts Parex sindicētos kredītus vārda tiešā nozīmē atdot nespēs. Ja Parex banka zaudēs lielo klientu – nerezidentu – uzticību, valstij nāksies lūgt starptautisko finanšu institūciju palīdzību, paredz Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds.
Cerības vienoties ar Parex bankas kreditoru sindikātiem un citiem lielākajiem noguldītājiem pamato bankas līdzšinējo īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka atrašanos bankas valdē vai pat joprojām vadītāju amatos. J. Brazovskis precizēja, ka vismaz vakar līgums par Parex bankas nacionalizāciju bija tikai parakstīts, bet ne noslēgts un reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. Vai ir vēl jautājumi, kas mūs gaida.

Maskava asarām netic.

Krieviem patīk jokot par tādām lietām par kurām latvju bāleliņi jau izraudājuši pilnu interneta ezeru. Mums viena banka , bet Maskavā ir aizklapētas 17.bankas, jo’ lācis ‘ ar naudu skops un bankām nedod, tas raksturīgi lielajiem lāčiem. Ak, jā, tās bankas :

НОМОС-БАНК ОАО
ОАО АКБ “СВЯЗЬ-БАНК”
АКБ “СОЮЗ”
КБ “МОСКОВСКИЙ КАПИТАЛ” ООО
АКБ “РОССИЙСКИЙ КАПИТАЛ” ОАО
МКБ “ЕВРАЗИЯ-ЦЕНТР” ЗАО
Кит-Финанс
Русский Банкирский дом
Росэнергобанк
Эконацбанк
Мира-банк
Международный солидарный банк
Премьер
Юнитбанк
Ру lasīt visu ierakstu

Nākošā lapa »