Liepājnieka skats uz notiekošo Valstī.

Miljardu gaidās….
Ints Grasis
Es neesmu ne Slakteris, ne Godmanis, ne Kalvītis, ne visgudrais Šķēle. Bet es esmu Latvijas pilsonis, liepājnieks, un man ir kauns.
Par to, ka mūsu valstsvīri ir dumjāki par lēnīgajiem igauņiem, kas mums gatavi aizdot naudu, un bremzētāki par apsviedīgajiem lietuviešiem, kas nevaimanā, bet dara. Par to, ka valsts treknajos gados ir mērķtiecīgi izšeptēta, naudu trallinot šaurā politisko draugu pulkā dārgos komandējumos un ceļojumos, zemeņkūku semināros un ballītēs, nesamērīgi lielajās algās, prēmijās, piemaksās, kompensācijās un citās kanalizācijās.
Kā jūties, liepājniek, kas esi uzņēmējs? Vai jūti, ka tu esi slaucama govs? Vai jūti, ka tevi slauc pretēji dabas likumiem – kad tesmenis vēl nav pierietējis? Tikai, lūdzu, pamēģini vēl tomēr maksāt nodokļus, neslēp tos, jo citādi ar mums būs cauri pavisam. Uz tevi, tavu gudrību, veiklību mēs tikai varam paļauties.
Kā jūties, liepājniek, kas gatavojies kļūt par bezdarbnieku? Vai štata samazinājums ar 1.janvāri kādā no Liepājas uzņēmumiem vai pašvaldības iestādēm tev nav par smagu? Tikai nenolaid rokas un, nedod Dievs, nemēģini darīt sev pāri! Dzīvē ir iekārtots, ka labas dienas mijas ar sliktām. Tas nozīmē, ka pēc sliktām atkal nāks labas.
Kā jūties, liepājniek, kam alga no nākamā gada saruks par kaut kādiem procentiem? Droši vien neesi sajūsmā. Bet tev nav nekāda pamata skumt. Paskaties visapkārt. Paraugies uz tiem, kam liktenis piespēlējis vēl grūtākus pārbaudījumus. Tad tu sapratīsi, ka mūsu valstī tu dzīvo samērā labi.
Sveiks, liepājniek, kuru neskars algu samazinājums. Tu taču esi viens laimīgs cilvēks! Tu varēsi sagaidīt Jauno gadu ar pārliecību, ka dzīve ir skaista, jo tu un tavi bērni būsit paēduši un apģērbti.
Kā jūties, liepājniek, kas nākamgad pelnīs vairāk? Ak, nesaki, zinu, ka ne visai. Tāpēc, ka daudz vairāk ir tādu, kuriem nav paveicies. Ja vari, palīdzi kādam no viņiem. Un tad tu jutīsies ievērojami labāk.
Kā jūties, valsts? Gaidi miljardus? Sola, ka iedošot līdz Ziemassvētkiem. Mēs te Liepājā īsti nezinām, kā reaģēt. Par šiem miljardiem ir jāpriecājas vai jāraud? Varbūt tie šodien mūs glābs, bet rīt pazudinās visu to, ko mēs paši esam būvējuši?
Kaut nu viss labi beigtos!
Kurzemes Vārds

Latvijā rūgtums un neapmierinātība sāk uzkrāties.

Tagad visiem ir skaidrs, ka Latvijas valdība slēpj būtisku un valsts likteni noteicošu informāciju. Valdības attieksme pret sabiedrību tagad atgādina padomju laikus, kad kompartijas un valdības lēmumus pamatot nevajadzēja. Pietika pateikt, ka tā vajag! Tagad ir tieši tas pats. Valdība nepamato tik lielu nodokļu reformu, kāda Latvijā nav tikusi pieredzēta kopš 1993. gada. Bez pamatojuma. Tikai tāpēc, ka tā vajag! Kam vajag? Valdība neizskaidro! Valdība neizskaidro, kāpēc un cik liela naudas summa valstij ir jāaizņemas. Tas ir slepeni.
Valdības un koalīcijas rīcība, radikāli palielinot nodokļus laikā, kad sākusies visdziļākā ekonomiskā krīze, ir pretrunā gan ar Ministru prezidenta agrāk deklarētiem principiem, ka krīze ir jāpārvar, samazinot nodokļus, gan ar Starptautiskā valūtas fonda vadītāja Dominika Strosa-Kāna ieteikumu neveidot bāzi sociāliem nemieriem. Izskatās, ka Latvijas valdība apzināti pasliktina situāciju, lai krīzi arvien vairāk saasinātu. Tiesa, valdības rīcība kļūst saprotama, ja atceramies, ka Latvijā ir biznesa grupas, kas uz šādu soli mudināja jau sen. Ārvalstu investori, kuri ir pielaisti pie valdības konsultēšanas, jau vairākkārt un ilgstoši aicināja valdību samazināt atalgojumu valstī, un ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā. Vismaz par 15% un tā, lai visi privātie arī samazina. Jo algu kāpums Latvijā lielā mērā sagrāva daudzu ārvalstu investoru biznesa plānus, kuri ienāca Latvijā cerībā, ka šeit vienmēr būs Eiropas kvalifikācijas darbaspēks, kas, nekurnēdams un nemeklēdams labāku algu citās zemēs, līdz mūža beigām strādās par Āfrika līmeņa algu. Tiklīdz algas Latvijā apsteidza Bulgārijas līmeni, atklājās, ka daudzām ārvalstu investīcijām nav atdeves, tāpēc ārvalstu investori izdomāja, ka labākā izeja ir piespiest valdību samazināt algas visiem, arī privātajā sektorā, par 15%.
Diemžēl ārvalstu investoriem nevajadzētu pārlieku priecāties un cerēt, ka tagad Godmanis un pilnmēness nodokļu likumi uzlabos neveiksmīgu biznesu rentabilitāti. Algu lielumu Latvijā kopš 2004. gada nosaka ne tikai Godmaņa eksperimenti un dažu ietekmīgu investoru nostalģija par 2002. gada ekonomiskajiem apstākļiem, bet gan konkurence vienotajā Eiropas tirgū.
Tagad Latvijas valdība un Saeimas vairākums, kas rupji iedzen Latvijas ļaudis nabadzībā un izmisumā, uz īsu brīdi varbūt arī daļu pilsoņu piespiedīs strādāt par mazākām algām. Daļa no tiem, kas nevarēs atdot uzpūstos mājokļu kredītus, kļūs par paklausīgiem banku parādu vergiem uz atlikušo mūžu. Taču šāds biznesa plāns var radīt draudus investīciju rentabilitātei pilnīgi no citas puses.
Ja svaru kauss piepildīsies, tad būs žēl investīciju un investoru. Grieķijas nemieri ir nieks, salīdzinot ar to, uz ko varētu izrādīties spējīga latviešu mentalitāte. Tiesa, apliecinājums ir jāmeklē tam tikai pirms gadsimta – 1905. gada revolūcija, kuras laikā simtiem muižu liesmoja vēl spožāk nekā Atēnu un Soloniku veikali.
Izdabāt ārvalstu investoru alkatībai ir jauki, taču biznesa plāni, kas nokaitina ļaudis, pārejot kādu neredzamo robežu, neuzlabo rentabilitāti. Līdz šim bija uzskats, ka labējas valdības marksisma iespaidā ir iemācījušās veidot attiecības ar darbaļaudīm, neveidojot radikālus konfliktus, lai nepieļautu revolucionārus notikumus, taču Grieķija jau ir aizkūlusies uz revolūciju takas, bet Latvija tai sparīgi tuvojas.
Tiesa, Latvijai ir vēl cerības, ka neapmierinātība var izpausties legālās demokrātiskās formās (Saeimas, valdības vai prezidenta atlaišana utt.), taču Latvijai nav drosmīgas opozīcijas, kurai pietiktu harismas pūļa stihiju transformēt pozitīvās pārmaiņās.
Juris Paiders Fragments no nra.lv

Sociāls bļāviens !

Nezinu vai krīze un ar to saistītās sociālās problēmas izpaužas tik radikāli. Šodien apmeklēju Liepājas centrālos kapus. Sakopt radinieku, paziņu kapu vietas. Vienmēr priecē sakoptība un tuvinieku paliekošās rūpes par aizgājēju. Ieraudzīju pie viena kapa taisni vidū nozāģētu egli. Tā taču vieglāk tikt pie galotnes. Kādu svētību no kapiem nozagtā egle nesīs mājās nav jāstāsta. Bļāviens…….man trūkst vārdu lai to komentētu. Uzņemtas bildes ar mobīlo telefonu, bet redzēt jau var.