Domāt pozitīvi, pasmaidīt, varbūt sanāks …….

Laime ir kolektīvs pasākums un laimes sajūta ir atkarīga no Tavu draugu, un viņu draugu laimes sajūtas. Ja Tu esi laimīgs, tad tava laimes sajūta var izplatīties tālāk un veicināt laimes izpausmi tāliem cilvēkiem, kas ar Tevi nav kontaktā reālajā laikā. Tātad, Tu esi laimīgs, Tu veicini sev tuva drauga laimes sajūtu par 25%, viņa draugs Tavas laimes sajūtas dabūs 10% apmērā, bet tālāk pozitīvisms izplatās 5.6% apmērā visiem, kas ir kontaktā ar tālajiem draugu paziņām. Tātad sabiedrības laimes formulu veidojam mēs visi kopā.

Johaidī ir taču svētki, ja redzi apkārt līdzpilsoņus ar redzami rūpju nomāktu vaigu sāc domāt pozitīvi, pasmaidi, varbūt sanāks …….
Smaidam un pozitīvismam…..

SKATIES VĒL , karikatūras

The Sketch Show , vecie labie joki (video).

Laba vēlējumi nekad nevar būt par daudz.(video)

Iedegsim šodien baltu sveci
ar baltām domām, baltiem sapņiem un
ļausimies būt tie, kas mēs esam…
Priecīgus Ziemassvētkus!

Šodien ir Pirmie Ziemassvētki. Ar mīlestību un paša rokām gatavotās, kā arī ilgi un dūšīgi meklētās, dāvanas ir pasniegtas, svētku galda gardumi, piparkūkas un karstvīns nobaudīts, sirds siltums un labestīgums viens otram dāvāts. Taču zināms, ka laba vēlējumi nekad nevar būt par daudz, tāpēc video materiālā piedāvājam lielo un mazo liepājnieku vēlējumus Jums Saulgriežu svētkos. Tiem pievienojamies arī mēs un sakām – priecīgus Ziemassvētkus! Lai sirsnīgs un gaišs ir Ziemassvētku laiks katra ģimenē un sirsniņā.
novēl liepājniekiem.lv

Liepājnieku novēlējumi ziemassvētkos.

Baltus un sirsnīgus Ziemassvētkus! from Tvliepajniekiem on Vimeo.

Mazā Paula ziemassvētku sveiciens Liepājniekiem, no Īrijas.

Paskaties 2009 gada horoskopu.

Tāpat nav par ļaunu zināt mīlestības saderību vai sex.sakritību jūtās, vēlmēs, iespējās….

Ekonomiski attaisnoti dzejoļi. ( ziemassvētku)

Pareizie dzejoļi ziemassvetkos. Nodrošinājums ekonomiski pareizs un humora pilns. Ja jau citi, domāti leiši un esti velk latvjus uz zoba, ko tad mēs snīpjus nokārsim. Jokot jau prāts nenesās, bet visu laiku par PVN,stulbo valdību, krīzi arī nevar. Ja jau…… tad jau……
Priecīgus ziemassvētkus.

Vāverīte kokā smej-
Velti draugu meklēt ej!
Jaunzēlandē aizlaidies,
Aitu ganos pieteicies!
/V. Lēvalde/.

Finanšu krīze
Veļas pa gaisu.
Sētā nāk jurists
Ar līguma maisu.

Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns, -
Bet, kur tas bija bijis,
Ātri izslēdzās guns.
/V. Vikmanis/

Skaitiet visi pantiņus
Angļu mēlē skanīgā
Bet ja nezinat - nekas
Nothing special derēs ar’
/I. Mārtiņa/

Atis lepnā intervijā
Aizmirsis bij krīzi
Kādēļ gan tam neaizmirst
Atpūšoties Brazīlijā?
/J. Lasmanis/

Pie eglītes sēž kreditors
Tam rokās vekselis
Viņš nezin, kur nolikt to
Jo aizbēdzis ir debitors.
/J. Lasmanis/

Salaveča sniegbaltīte
Šogad ballē nepiedalās
Alga mazāka uz pusi
Jāpiepelnās ārzemēs
/I.Mārtiņa/

Reiz mežā dzima eglīte
Un mežā auga tā.
Tik nezināja muļķīte,
Ka mežs ir apķīlāts!
/V. Lēvalde/

Krīzes dvaka nāsīs cērt
Ausīs bada laiki brēc
Kredīts drūmā dīķī mērc
A’ man pofigs - ir Ziemassvētki
/J. Lasmanis/

Pēc finanšu krīzes zemeslode smaržo
Un dažās mājā svētku galds nav klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai SVF kredīts ceļu redz.
/V. Vikmanis/

Žurnālisti skaļi raud-
PVN ar badu draud!
Avīzes vairs nepirks ļaudis,
Vairums krišnu zupu baudīs..
/V. Lēvalde/

Velk ragaviņas Godmanis
Sēž iekšā Slakteris
Sniega nav un naudas nav,
Nekas sevišķs nav noticis…
/A.Aune/

Gribu naudu, gribu naudu,
Kas to naudu gribināja?
Slakters naudu gribināja,
Veldres zirgus pārdodams
/A.Aune/

Zvaniņš skan, zvaniņš skan
Finanšu krīze nāk…
Maki tukši tev un man visi bērni raud.
/V.Vikmanis/

Ai, bagāti Kalvīšgadi,
Bankrotiņa nesējiņi:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
I’ mājiņa apķīlāta.
/D. Preisa/

Visi, kas man atsūtīja laba vēlējumus Jaunajā 2008. gadā - nekas labs nav noticis …

Tāpēc 2009. gadam sūtiet man vai nu naudu, alkoholu vai dāvanu kartes benzīnam. Paldies!

Tā Lēvalde par dāvanām.

Būs labdarības koncerts ar Liepājas Sarkanā kora piedalīšanos.

Daudzi atzinīgi vērtēja to, ka televīzijas šova “Koru kari” dalībnieki - Liepājas Sarkanais koris - uzvaras gadījumā naudu būtu novirzījuši Liepājas Reģionālās slimnīcas Bērnu nodaļai. Ne viens vien balsoja par mūsējiem, cerot, ka tieši Liepājas koris uzvarēs un piepildīsies skaista iecere. Diemžēl liepājnieki palika trešie. Taču koristu griba palīdzēt mazuļiem atbalsi radusi citu sirdīs, kuri ir gatavi nākt talkā, lai tomēr varētu iegādāties tik ļoti nepieciešamos elpošanas aparātus. Te jānosauc viens no projekta “Bunker” vadītājiem Mareks Alberts un Liepājas 6.vidusskolas skolēnu līdzpārvaldes vadītāja Laura Flaksa. Viņi savukārt tālāk uzrunāja vai nejauši satika citus, kuri bija ar mieru iesaistīties vai palīdzēt veidot labdarības koncertu “Ieklausies sirdī”, kas 23.decembrī pulksten 19 notiks Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē. Abi jaunieši arī noorganizēja ziedojumu tālruni, pa kuru jau tagad var zvanīt un palīdzēt krāt naudiņu elpošanas aparātu iegādei.

Par piedalīšanos samaksu neprasa

Ideja rīkot labdarības koncertu un palīdzēt īstenot Chilli un Liepājas Sarkanā kora sapni, radās 24 gadus vecajam Marekam Albertam. Tas notika, skatoties televīzijas šovu ‘Koru kari’. Nesen Mareks Brēmenē apciemoja draudzeni Margaritu Vilsoni, kura Vācijā studē operdziedāšanu. Jaunā māksliniece piedalās dažādu valstu konkursos un gūst ļoti labus panākumus. Ciemošanās reizē viņa Marekam ieminējusies, ka savu balsi, savu talantu gribētu lietā likt labdarības mērķiem, dziedāt kādā koncertā, kura ienākumi būtu novirzīti, lai palīdzētu kādam, kam tas ir ļoti nepieciešami. Tad Mareks atcerējās, ka palīdzība vajadzīga Liepājas Reģionālās slimnīcas Bērnu nodaļai.

Iepriekš Mareks jau bija rīkojis dažādas lielākas un mazākas ballītes, tāpēc viņam bija zināma prakse, iemaņas, kā viss darāms. Viņš apzinājās, ka viens pats nespēs noorganizēt lielu koncertu Sv.Trīsvienības katedrālē. Lai īstenotu savu sapni, viņš uzrunāja senu paziņu Lauru Flaksu. “Manuprāt, esmu ļoti cilvēciska, vienmēr atbalstu labdarību, tai naudu nežēloju,” sacīja Laura. Liepājas Skolēnu domes bijusī vadītāja vienmēr centusies izcelt, atbalstīt arī jaunos talantus. Palīdzot rīkot labdarības koncertu, viņa saprata, ka ar vienu šāvienu var nošaut divus zaļus - palīdzēt savākt naudu elpošanas aparātu iegādei un liepājniekus iepazīstināt ar jaunu, talantīgu dziedātāju, kura dzimusi un pirms došanās svešumā skolojusies Liepājā. “Kad Margarita dzied, man skudriņas skrien pa ķermeni,” apgalvo Laura.

Margarita nebūs vienīgā, kura uzstāsies koncertā. Pirmajā daļā klausītājus priecēs Liepājas Sarkanais koris, atsevišķas dziesmas dziedās kora dalībnieki Linda Zāģere, Emīls Balceris un Raivis Bružis. Otrajā daļā skanēs klasiskā mūzika Margaritas sniegumā. Koncertā nebūs Ziemassvētku dziesmu, bet skaņdarbi, kas asociējas ar Adventes laikam piemītošo pieklusināto, gaišo noskaņu. To palīdzēs radīt arī vairāki mūziķi no Liepājas Simfoniskā orķestra - čelliste Adīne Stirna, trompetists Oleksijs Demčenko un flautiste Liene Denisjuka, Liepājas Jūras spēku orķestra saksofonists Agris Bušs un studente, vijolniece Madara Drulle. Lielu darbu koncerta tapšanā, programmas izveidē ieguldījusi ērģelniece Maija Zaķis. Mareks un Laura sola, ka koncertā būs daži muzikāli pārsteigumi, piemēram, skaņdarbs, kurā ērģeļu mūzika savīsies ar trompetes skaņām.

Koncerta rīkotāji piebilst - viņi ir ļoti priecīgi, ka mums Liepājā ir labestīgas sirds mākslinieki, kuri par uzstāšanos neprasa samaksu. Viņu starpā ir arī aktieris Ēriks Vilsons, kurš, neskatoties uz aizņemtību, atsaucās Mareka un Lauras aicinājumam un piekrita vadīt koncertu.

Tie, kuri dažādu iemeslu dēļ nevarēs apmeklēt šo koncertu, nākamajā vakarā, Ziemassvētku priekšvakarā to varēs noskatīties televīzijā “Dzintare”. Un, ja cilvēks nevēlas apmeklēt koncertu, bet vēlas ziedot naudu Liepājas Reģionālās slimnīcas Bērnu nodaļai, to var izdarīt kaut vai tūlīt, piezvanot uz ziedojumu tālruni, kas darbosies vēl mēnesi pēc koncerta.

Daudzi uzņēmēji labdarībai nedzirdīgi

Lai sarīkotu labdarības koncertu, Mareks un Laura apstaigāja daudzas iestādes un uzņēmumus. Dažs viņus uzklausīja, dažs ne. Abiem jauniešiem ir mazliet skumji, ka vairums bija nedzirdīgi pret šo labdarības akciju. Tāpēc viņi jo īpaši novērtē tos, kas atsaucās. Tā ir Liepājas dome, kura atvēlēja 150 latu afišu izveidei, tirdzniecības nams “Kurzeme”, kā arī laikraksts “Kurzemes Vārds”, portāls liepajniekiem.lv un TV “Dzintare”, kuri sniedz informatīvo atbalstu.

Ir arī daudz cilvēku, kuriem nav naudas, ko ziedot, bet kuri var palīdzēt citādi. Tie ir jaunieši no piecu Liepājas skolu līdzpārvaldēm, kuri jau no trešdienas pilsētā izplata kartītes, izvieto afišas un cilvēkiem stāsta par šo labdarības pasākumu. Tāpat vairāki aktīvie jaunieši palīdzēs vecajiem ļaudīm koncertā atrast sev vietu.

Labdarības projektā vēl iesaistījies mākslinieks Andris Vītoliņš. Jaunieši stāsta, ka satikšanās notikusi nejauši. Kādu dienu viesnīcā “Promenāde Hotel” viņi devušies apskatīt A.Vītoliņa izstādi “220 kilometru līdz laimei”. Dzirdot Lauras sajūsmu par darbiem, izstādes kuratore piedāvājusi iepazīties ar pašu mākslinieku, kurš bijis turpat zālē. Runājot par dažādām lietām, aktīvie jaunieši māksliniekam pastāstījuši, ar ko pašlaik visvairāk pārņemti. Arī bijušais liepājnieks bijis gatavs palīdzēt viņu labdarības akcijai. Un tā tapusi oriģināla, ar A.Vītoliņa rokām izgatavota ziedojumu kaste, kas izvietota tirdzniecības namā “Kurzeme”. Šī kaste redzama arī uz koncerta afišām.

Taču ar koncertu Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē nekas nebeigsies. 29.decembrī sadarbībā ar galeriju ‘Ten’ uz Liepājas Reģionālo slimnīcu dosies vairāki Liepājas mākslinieki, kuri Bērnu nodaļai dāvinās savas gleznas. Viņiem līdzi posīsies vairāki Liepājas Sarkanā kora dalībnieki, kuri slimnīcas personālu un bērniņus priecēs ar savu dziedājumu. Arī šī ideja pieder Marekam, kurš kopā ar palīgiem domā rīkot vēl vienu labdarības koncertu Lieldienu laikā.

Uzziņai
Jau tagad ir atvērts ziedojumu tālrunis 90006089 - uz to piezvanot, var ziedot vienu latu Liepājas Reģionālās slimnīcas Bērnu nodaļai.

Cilvēka sirds pasaulei

No 18. līdz 26.decembrim svētku gaisotni Liepājas teātrī rada arī Latvijas Nacionālās operas solisti Kristīne Zadovska un Ingus Pētersons, izpildot komponista Jāņa Lūsēna dziesmas koncertā “Mazu brīdi pirms…”. Mākslinieki izpilda jau zināmas un iemīļotas, kā arī pavisam jaunas dziesmas ar latviešu dzejnieku vārdiem. Par muzikālo pavadījumu koncertā rūpējas mūziķu grupa Jāņa Lūsēna vadībā.

Ingus Pētersons dalās iespaidos par Ziemassvētku koncertu “Mazu brīdi pirms…”: “Koncertā tiek izpildītas dziesmas ar Kārļa Skalbes un Viļa Plūdoņa dzejas rindām, veidojot programmu, kas vērsta uz cilvēka sirds pasauli. Dzeja ir brīnišķīga - tā pieskaras dvēselei un liek aizmirst ikdienas rūpes un bēdas. Par jaunu var pārliecināties, ka dzīvot ir privilēģija, kas mums piešķirta. Katra dziesma ir kā neliela glezniņa, kas gleznota ar meistarīgu otu. Jānim (Lūsēnam) dzeja ir dvēseliski tuva un radniecīga, tāpēc viņa mūzika dzejoļa kompozīciju un noskaņu neizārda, bet bagātīgi papildina ar saviem iespaidiem un sajūtām. Esmu priecīgs un pateicīgs, ka Jānis mani uzaicināja piedalīties koncertos. Tie man ir svētki, un par tādiem tie kļūst arī klausītājiem īpaši šajā gaidīšanas laikā.” Jaunieši gādās, lai elpošanas aparāti būtu
Inita Gūtmane Kurzemes Vārds

Amerikāņiem jāpiemaksā par ziemassvētku pirkumiem.

Kas gan tur īpašs, bagāta nācija to var atļauties. Rozīnīte slēpjas tanī apstāklī, ka piedāvājums plašāk atvērt maku nāk Krievijā veikalos ASV tūristiem. Tādi necili plakāti, kas amerikāni ievaino sirdī. Un tici vai netici, maksā 50 % vairāk.
Man liekas tādus plakātus jāizvieto Latvijas veikalos, mūsu vietējiem miljonāriem, deputātiem un citādi pār mēru bagātiem, kas pēc piena brauc ar ‘Bentliju’. Jā, pie reizes jaunākā karikatūra par jauno ASV dolāru.

Piecpadsmit gadi cietumā par video Youtube.

Arābu students, Ahmed Abdellatif Sherif Mohamed, kas mācās Dienvidu Floridas mācību iestādē ievietoja Youtube video rullīti ar sīku instrukciju, kā izgatavot bumbu. Par to vēsta wired.com . ASV tiesa video rullīti ir atzinusi par labu palīglīdzekli teroristiem. Video rullītis ir 12.minūšu garumā, kur tiek parādīts, kā rotaļu automobili ar radio pulti pārvērst sprāgstošā un bīstamā ierocī. Par šo terorisma veicinošo video rullīti studentam turpmākie 15.gadi būs jāpavada cietumā. Jā, Youtube cenzūra strādā līmenī, bet tas sods, manuprāt, ir par bargu.

Latvijā rūgtums un neapmierinātība sāk uzkrāties.

Tagad visiem ir skaidrs, ka Latvijas valdība slēpj būtisku un valsts likteni noteicošu informāciju. Valdības attieksme pret sabiedrību tagad atgādina padomju laikus, kad kompartijas un valdības lēmumus pamatot nevajadzēja. Pietika pateikt, ka tā vajag! Tagad ir tieši tas pats. Valdība nepamato tik lielu nodokļu reformu, kāda Latvijā nav tikusi pieredzēta kopš 1993. gada. Bez pamatojuma. Tikai tāpēc, ka tā vajag! Kam vajag? Valdība neizskaidro! Valdība neizskaidro, kāpēc un cik liela naudas summa valstij ir jāaizņemas. Tas ir slepeni.
Valdības un koalīcijas rīcība, radikāli palielinot nodokļus laikā, kad sākusies visdziļākā ekonomiskā krīze, ir pretrunā gan ar Ministru prezidenta agrāk deklarētiem principiem, ka krīze ir jāpārvar, samazinot nodokļus, gan ar Starptautiskā valūtas fonda vadītāja Dominika Strosa-Kāna ieteikumu neveidot bāzi sociāliem nemieriem. Izskatās, ka Latvijas valdība apzināti pasliktina situāciju, lai krīzi arvien vairāk saasinātu. Tiesa, valdības rīcība kļūst saprotama, ja atceramies, ka Latvijā ir biznesa grupas, kas uz šādu soli mudināja jau sen. Ārvalstu investori, kuri ir pielaisti pie valdības konsultēšanas, jau vairākkārt un ilgstoši aicināja valdību samazināt atalgojumu valstī, un ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā. Vismaz par 15% un tā, lai visi privātie arī samazina. Jo algu kāpums Latvijā lielā mērā sagrāva daudzu ārvalstu investoru biznesa plānus, kuri ienāca Latvijā cerībā, ka šeit vienmēr būs Eiropas kvalifikācijas darbaspēks, kas, nekurnēdams un nemeklēdams labāku algu citās zemēs, līdz mūža beigām strādās par Āfrika līmeņa algu. Tiklīdz algas Latvijā apsteidza Bulgārijas līmeni, atklājās, ka daudzām ārvalstu investīcijām nav atdeves, tāpēc ārvalstu investori izdomāja, ka labākā izeja ir piespiest valdību samazināt algas visiem, arī privātajā sektorā, par 15%.
Diemžēl ārvalstu investoriem nevajadzētu pārlieku priecāties un cerēt, ka tagad Godmanis un pilnmēness nodokļu likumi uzlabos neveiksmīgu biznesu rentabilitāti. Algu lielumu Latvijā kopš 2004. gada nosaka ne tikai Godmaņa eksperimenti un dažu ietekmīgu investoru nostalģija par 2002. gada ekonomiskajiem apstākļiem, bet gan konkurence vienotajā Eiropas tirgū.
Tagad Latvijas valdība un Saeimas vairākums, kas rupji iedzen Latvijas ļaudis nabadzībā un izmisumā, uz īsu brīdi varbūt arī daļu pilsoņu piespiedīs strādāt par mazākām algām. Daļa no tiem, kas nevarēs atdot uzpūstos mājokļu kredītus, kļūs par paklausīgiem banku parādu vergiem uz atlikušo mūžu. Taču šāds biznesa plāns var radīt draudus investīciju rentabilitātei pilnīgi no citas puses.
Ja svaru kauss piepildīsies, tad būs žēl investīciju un investoru. Grieķijas nemieri ir nieks, salīdzinot ar to, uz ko varētu izrādīties spējīga latviešu mentalitāte. Tiesa, apliecinājums ir jāmeklē tam tikai pirms gadsimta – 1905. gada revolūcija, kuras laikā simtiem muižu liesmoja vēl spožāk nekā Atēnu un Soloniku veikali.
Izdabāt ārvalstu investoru alkatībai ir jauki, taču biznesa plāni, kas nokaitina ļaudis, pārejot kādu neredzamo robežu, neuzlabo rentabilitāti. Līdz šim bija uzskats, ka labējas valdības marksisma iespaidā ir iemācījušās veidot attiecības ar darbaļaudīm, neveidojot radikālus konfliktus, lai nepieļautu revolucionārus notikumus, taču Grieķija jau ir aizkūlusies uz revolūciju takas, bet Latvija tai sparīgi tuvojas.
Tiesa, Latvijai ir vēl cerības, ka neapmierinātība var izpausties legālās demokrātiskās formās (Saeimas, valdības vai prezidenta atlaišana utt.), taču Latvijai nav drosmīgas opozīcijas, kurai pietiktu harismas pūļa stihiju transformēt pozitīvās pārmaiņās.
Juris Paiders Fragments no nra.lv

Krievijā, lietotāji, boikotē populāro saitu “Одноклассники”.

Kas tad noticis ? Kā visur un vienmēr interneta vietne “Одноклассники” sāka ņemt samaksu par dažādām vietnes iespējām. Nogāja tik tālu, ka sāka tirgot lietotāju foto. Maksā un ielādē telefonā bildi. Gluži, kā pie mums. Nebaidos teikt, ka mūsu ‘sociālais’ tīkls draugiem.lv iet to pašu ceļu. Tur taču drīz par reģistrāciju prasīs naudu, varbūt nepiekrīti, bet atļauj atgādināt, ka sociālām lapām būtu jāpelna ar reklāmu. Lietotājiem, Tev un man, ( rada reitingu, lai radītu interesi reklāmdevējiem uz šo vietni) nebūtu vēl papildus jānoskaita skanošais par savām aktivitātēm interneta vietnē. Ko tad Krievi ? Apskaužāmi aktīva publika, viņi 23.decembrī baikotēs “Одноклассники” un neapmeklēs šo resursu, kas radīs zaudējumus “Одноклассники” saimniekiem un liks izmainīt savu politiku naudas iekasēšanas jomā. Ja domā nelīdz - maldies. Tāds pats gadījums bija ar vietni ‘Livejournal.ru’, boikots un īpašnieki atcēla maksas pakalpojumus. Atceries, mūziku pasūta lietotājs, un nevis, negausis, interneta vietnes īpašnieks. Varbūt Latvijas sociālo resursu īpašnieki izdarīs secinājumus, bet neticās. MŪS taču viss apmierina. Vai ne tā ?

Vēsturiskais kuģis “Libava” (video)

Vēsturiskais kuģis “Libava” ir konkursa “Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2008″ uzvarētājs kategorijā “Veiksmīgākais jaunais izklaides tūrisma produkts 2008″, informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras projektu vadītāja Ieva Ruka. Uzvarētājam balva tiks pasniegta 18.decembrī, pulksten 19, Lielajā Ģildē, Rīgā, 5.Latvijas Tūrisma foruma ietvaros. Konkurss “Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts” notika jau ceturto gadu.
Tā mērķis ir izcelt un apbalvot veiksmīgākos jaunos tūrisma produktus, kas savus pakalpojumus sākuši piedāvāt 2008.gada laikā un guvuši ievērību tūrisma profesionāļu vidū.
liepājniekiem.lv
Kuģītis redzams netālu no tramvajtilta , skaists un mazliet vientuļš, varbūt bēdīgs par nākotni, jo saimniekam jāatmaksā teju 350 tūkstoši par kuģa būvi. Kuģim nosaukumu dod saimnieks, Libava, vai nu būs tas īstais, pārāk stipri atgādina vēsturisko faktu par Liepājas ilgo atrašanos zem dažādu valstu zābaka. Nu ko es te par seno, kuģītis taču peld. „Septiņas pēdas zem ķīļa”, tā novēl kuģiem jūrnieki.

Milijardieri, kas raksta savus blogus.

Žurņāls Forbes ir izveidojis miljardieru sarakstu par 2008.gadu, kas aktīvi nodarbojas ar bloga rakstīšanu. Tika ņemts vērā bloga regularitāte un , protams, dažādi reitingi. Nav grūti uzminēt kuram no milijardieriem savam blogam uzrādās lielākais reitings.
Tas ir viens no Google dibinātajiem Sergey Brin, kas savā aktīva var skaitīt 15.9 milijardus dolāru. Facebook dibinātājs 24.gadus vecais Mark Zuckerberg ir sakrājis 1.5 milijardus dolāru un reitingā (bagātības) ieņem necilo 11. vietu. Savā blogā viņš raksta par Facebook jaunumiem, iespējām un uzlabojumiem. Daži no Bagātākajiem blogeriem pasaulē. Es tā padomāju, šie zēni taču varētu nopirkt Latviju ar visu saeimu. Kā šeit neatcerēties Tēvoci Marksu ar teoriju par taisnīgu bagātību pārdal, bet ko tur, lai zēniem tiek.

Sergey Brin ($15,9 milijardi.)
Mark Cuban($2.6, milijardi.)
Pierre Omidyar ($6,3 milijardi.)
Михаил Прохоров ($19.5 млд.)
Donald Trump ($3 milijardi.)
Oprah Winfrey ($2,7 milijardi.)
Jerry Yang ($2.3 млд.)
Mark Zuckerberg ($1,5 млд.)
Sergey Brin

Pierre Omidyar

Mark Zuckerberg

Mark Cuban

Donald Trump

Oprah Winfrey

Jerry Yang

Degvielas cenas kāps gandrīz par septiņiem santīmiem litrā.

Precīzas degvielas cenas, kādas tās būs pēc nodokļu likmes celšanas, nav iespējams prognozēt. Degvielas cenu lielā mērā nosaka ne vien likumdošana un birokrātisko normu izpilde, bet arī norises pasaulē - gan ekonomiskā, gan politiskā stabilitāte un naftas cenu dinamika.
no nākamā gada 1.janvāra tiks paaugstināts PVN, kas degvielas cenu varētu palielināt par aptuveni 1,8 santīmiem litrā. Tas nozīmē, ka, ja šodien litrs 95E markas degvielas maksā 0,576 latus par litru un ja mēs pieņemam, ka līdz 1.janvārim attiecīgās markas degvielas cena nemainās, no nākamā gada 1.janvāra litrs 95E degvielas maksās aptuveni 0,594 latus. Savukārt akcīzes nodokļa kāpums, ar kuru saskarsimies no nākamā gada 1.februāra, sadārdzinās degvielu vēl aptuveni par 4,1 santīmu litrā. Tomēr jāatceras, ka pie šī pieauguma jārēķina klāt vēl arī paaugstinātais PVN un tas nozīmē, ka kopumā, paaugstinot akcīzes nodokli, degvielas litra cena pieaugs jau par apmēram pieciem santīmiem litrā.
Ja pieņemam, ka no šodienas degvielas cena nemainās, tad litrs 95E markas degvielas no 2009.gada 1.februāra varētu maksāt aptuveni 0,644 latus par litru,
Tā kā akcīzes nodoklis tiek palielināts no 1.februāra, bet PVN - no 1.janvāra, būs divi soļi degvielas cenu kāpumam. Pirmais būs vērojams 1.janvārī, un tas ir saistīts ar PVN palielināšanu līdz 21%. Absolūtos skaitļos tas ietekmēs degvielas cenu par aptuveni santīmu litrā.
Otrais pieaugums no 1.februāra jau ir saistīts ar akcīzes nodokļa likmes izmaiņām, un benzīnam pieaugums būs par 5,7 santīmiem litrā, bet dīzeļdegvielai - par 5,5 santīmiem litrā.
Nu neļauj atvilkt elpu, ja ne arābu šeihi ar savu OPEC, tad Latvju Valdība šo lietu noregulēs, ko ievēlējām to arī dabūjām.

Kalvītis paliek politikā un pārvietosies ar speciālu auto. (foto)

Bijušais premjers un Tautas partijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis nolēmis arī turpmāk darboties politikā, ziņo LETA. Viņš sacījis, ka nolēmis turpināt strādāt Saeimā un palīdzēt valstij grūtos laikos. A.Kalvītis iepriekš bija pieļāvis iespēju aiziet no aktīvās politikas.
Tauta, kurai Kalvītis nodrošinājis ‘septiņus treknos’ gadus nolemj saziedot naudu jaunajam politiķa auto. Lai redz pa gabalu, kur brauc palīgs, politiķis un vienīgā cerība valstij grūtajos laikos

Nākošā lapa »