MĀJAS IEKŠĒJĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI !

Man te trāpījās dokuments ar priekšrakstiem, kā sadzīvot vienā mājā. Vai Tev nav papildinājumu vai priekšlikumi, gribas vienreiz pielikt punktu savstarpējām pārpratuma lietām.

MĀJAS IEKŠĒJĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI !

1. Visiem mājas iedzīvotājiem, kā arī personām, kuri atrodas ēkā ir pienākums saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo mājas daļu; ievērot koplietošanas telpu noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas, kā arī citus saistošus noteikumus.
2. Ievērot sabiedrības vispārīgi pieņemtās ētiskās normas. Pieklājīgi un korekti komunicēt ar mājas iedzīvotājiem un citām personām.
3. Pēc 23.00 ir stingri aizliegts trokšņot vai citādi radīt traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.
4. Remonta un citus ar traucējumiem mājas iedzīvotājiem saistītus darbus drīkst veikt tikai darba dienās no 9.00 līdz 17.00 un sestdienās no 12.00 līdz 16.00. Svētdienās un svētku dienās ir stingri aizliegts veikt remonta un/vai jebkurus darbus, kuri var radīt traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.
5. Ir aizliegts bojāt komunikāciju daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas.
6. Veicot remonta vai citus līdzīgus darbus, katras darba dienas beigās dzīvokļa īpašniekam ir jānodrošina, lai stāva kāpņu telpa, stāva gaitenis, kā arī remonta laikā lietotas lifta kabīnes un citas koplietošanas telpas būtu tīras, lai visi atkritumi ir savākti un novietoti tam paredzētajā vietā.
7. Ir aizliegts atstāt jebkāda veida celtniecības materiālus un/vai iesaiņojumus un/vai darbarīkus un/vai būvgružus ēkas vestibilā un/vai stāva kāpņu telpā un/vai jebkurā citā ēkas vietā, tai skaitā koplietošanas platībās, izņemot vietas, kuras ir speciāli paredzētas šiem mērķiem.
8. Nedrīkst izmantot tādas iekārtas vai aprīkojumu, kas rada ārpus dzīvokļiem dzirdamu troksni vai traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem un/vai citām personām, kuras likumīgi izmanto ēku vai jebkādu tās daļu.
9. Kravu pārvietošanai drīkst izmantot tikai kravas liftu.
10. Nedrīkst uzstādīt tādas instalācijas kā antenas vai cita veida instalācijas ārpus dzīvokļiem, tai skaitā uz ēkas jumta vai dzīvokļu ārējām sienām.
11. Nedrīkst uzstādīt un/vai izbūvēt dzīvokļiem piegulošajās platībās instalācijas, kuras var bojāt un/vai izmainīt ēkas ārējo izskatu.
12. Nedrīkst uzstādīt un/vai izbūvēt jebkura veida instalācijas gaiteņos un kāpņu telpās, kuras bojātu un/vai izmainītu projektā paredzētus interjerus.
13. Nedrīkst liet ūdeni no balkoniem; mest izsmēķus un citādi piesārņot citu dzīvokļu īpašnieku balkonus un terases, kā arī koplietošanas telpas.
14. Avārijas situācijās dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums nekavējoties paziņot atbilstošajai iestādei un Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai.
15. Dzīvokļu īpašnieki nedrīkst liegt Apsaimniekotāja pilnvarotām personām, Biedrības AB38 valdes locekļiem vai attiecīgiem speciālistiem apsekot viņa dzīvoklī esošās komunikāciju daļas un izpildīt darbības, kas nodrošina komunikāciju normālu funkcionēšanu.
16. Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums sadarboties ar Apsaimniekotāju vai jebkuru citu Apsaimniekotāja nozīmētu personu visos gadījumos, kad šāda sadarbība vai palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu kārtīgu un pienācīgu pakalpojumu sniegšanu.
17. Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums paziņot Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai par jebkura veida bojājumiem, kur nepieciešama Apsaimniekotāja rīcība.
18. Dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi dzīvokļa īpašumu nodot lietošanā citai personai, noslēdzot attiecīgu līgumu, paziņojot par to Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai.
19. Dzīvokļu īpašnieki ir atbildīgi Apsaimniekotājam vai jebkurai citai Apsaimniekotāja nozīmētai personai, un pārējiem dzīvokļu īpašniekiem par šo Noteikumu ievērošanu un par jebkādiem koplietošanas platībām vai citiem dzīvokļiem nodarītajiem zaudējumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvoklis ir dzīvokļa īpašnieka valdījumā, vai dzīvokļa īpašnieks ir dzīvokli iznomājis/izīrējis citai personai vai piešķīris citas tiesības izmantot dzīvokli. Minētā dzīvokļa īpašnieka atbildība ir attiecināma arī uz dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļiem, viesiem, apmeklētājiem un jebkurām citām personām, kas iekļuvušas ēkā vai koplietošanas platībās ar dzīvokļa īpašnieka atļauju.
20. Dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem un nekustamā īpašuma bojāšanu atbild civiltiesiskajā kārtībā

JAUNUMI, APSAIMNIEKOŠANĀ

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, ko Saeima pieņēma šī gada jūnijā, namu pārvaldīšanā pieļaus darboties tikai speciālistiem ar atbilstošu augstāko izglītību.

Intervija par apsaimniekošanas nākotni :

Ikvienā biznesā, ikvienā uzņēmējdarbībā, arī valsts pārvaldē primārā nepieciešamība ir zināšanas par ekonomiku, uzņēmējdarbību, vadīšanu un organizēšanu. Tā kā nekustamā īpašuma apsaimniekošana un pārvaldīšana ir saistīta gan ar būvniecības, enerģētikas un arhitektūras jomām, gan arī inženierkomunikācijām, tad ar ekonomikas un menedžmenta zināšanām vien apsaimniekotājam nepietiek. Līdz ar to apsaimniekotājiem ir nepieciešamība pēc tādas izglītības, kurā būtu sabalansētas vairākas zinātņu nozares, skaidroja profesore.

Piemēram, lai namu pārvaldnieks varētu vadīt un kontrolēt inženierus, tehnologus, kuri reāli strādā šajā jomā un ir augsti kvalificēti speciālisti, pārvaldniekam jābūt atbilstošai izglītībai, pretējā gadījumā viņa darbošanās var nebūt efektīva, dažbrīd padotie viņu var nesaprast un otrādi, uzskata Geipele.

Pirms četriem gadiem tika izveidota pirmā augstākās izglītības programma nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomās, pašreiz darba tirgū strādā jau 59 pirmie jaunie nekustamā īpašuma pārvaldnieki un astoņi nekustamā īpašuma ekonomisti, kuriem ir arī bakalaura profesionālais grāds nekustamā īpašuma pārvaldībā.

Bakalaura grāds tiem sniedz iespējas turpinot studijas, pilnveidot savas zināšanas ne tikai būvuzņēmējdarbībā, bet arī starptautiskajos darījumos ar nekustamo īpašumu, investīciju un projektu vadīšanas jomās, iegūstot maģistra profesionālo grādu būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšanā. Nekustamo īpašumu jomā šogad ir sagatavoti un darbojas pirmie 14 diplomētie maģistri.

“Varu teikt, ka 2005.gads atzīstams kā vēsturiskais pirmsākums augstākās izglītības izveidei nekustamā īpašuma jomā, bet 2009.gads paliks vēsturē ar pirmajiem kvalificētajiem, diplomētajiem nekustamā īpašuma pārvaldniekiem un nekustamā īpašuma ekonomistiem Latvijā,” intervijā “nozare.lv” saka profesore.

Jaunais Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums kopumā varētu sakārtot apsaimniekošanas tirgu, tā dalībniekus. Pieņemsim, ja mēs ieejam daudzdzīvokļu mājā Vācijā, Austrijā un pat Polijā, tad ir redzams, ka viss ir sakārtots tādā līmenī, ka iedzīvotājs pilnībā uzticas, mainot dzīves vietu, pārejot no vienas mājas uz otru.

Savukārt pie mums dažbrīd ir bijusi tāda situācija, ka cilvēks vēlas iegādāties kādu konkrētu dzīvokli, taču to nedara, jo māju apkalpo apsaimniekotājs, kas viņam nepatīk. Nu jau situācija ir aizgājusi arī tiktāl, ka iedzīvotāji pēc padoma sāk vērsties pat pie mums, augstākajās mācību iestādēs.

Bija arī gadījums, kad kādas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja vēlējās padalīties savā pozitīvajā pieredzē par mājas siltināšanas pasākumiem. Šis gadījums norāda uz to, ka mūsu iedzīvotāji vairs nav vienaldzīgi pret notiekošajiem procesiem apsaimniekošanā. Līdz šim tas netika novērots. Jo gudrāki būs iedzīvotāji un viņiem būs vairāk zināšanu, jo viņi būs prasīgāki pret apsaimniekotāju. Tas rosinās konkurenci, veicinās apsaimniekošanas un pārvaldīšanas tirgus attīstību arvien kvalitatīvākā virzienā.

Profesore pieļauj iespēju, ka tiesiski normatīvajām bāzēm ir jābūt vairāk saskaņotām. Dažviet sastopamas pretrunas, piemēram, vienam formulējumam ir dažādi traktējumi. Tie ir jāprecizē, lai cilvēkos neradītu pārpratumus. Bieži vien šādi var kļūdīties.

Ekonomikas ministrija 5.augustā informēja, ka būvniecības procesa vienkāršošanai ir izstrādāts jauns Būvniecības likums. Jāsaka, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums pieņemts ir tieši laikā, jo vienkāršojot būvniecības procesu, pārvaldniekam jākļūst kompetentākam.

Pašreizējo namu apsaimniekošanas tirgu Rīgā un Latvijā profesore vērtēja kā līdz galam nesakārtotu. “Skumji ir tas, ka Rīgas saimnieki situācijas ar atsevišķām mājām, kas nav sakārtotas un traucē pilsētas attīstībai, risina lēni. Proti, jābūt stingrai procedūrai, kā un ar kādām metodēm risināt šos gadījumus. Arī pašreizējā likumdošana pieļauj iespējas risināt problēmas par šādām mājām, iedzīvotājiem un īpašniekiem, nav nekas jāgaida,” sacīja Geipele.

“Ko dara apsaimniekotājs ar tādiem īpašniekiem, kas nemaksā komunālos maksājumus? Piedzen caur tiesu. Citi saka, tas ir ilgi. Bet tad ir divi varianti - vai nu samaksā, vai arī ej un strādā par brīvu pie apsaimniekotāja un atpelni parādu. Trešais variants - visnepatīkamākais - atvadies no sava īpašuma un turpmāk sāc nomāt. Tā kā visu var risināt,” situāciju skaidroja profesore.

Kopumā nekustamā īpašuma tirgus faktiski jau ir attīstījies, pašlaik tas turpina pilnveidoties. 82% apsaimniekošanas tirgus veido pašvaldības uzņēmumi. Šī daļa, iespējams, samazināsies, pašvaldības uzņēmumus privatizējot.

Pirmā īpatnība, kas sastopama visā Latvijas tirgū, - daudzdzīvokļu mājās ir gan turīgi iedzīvotāji, gan pensionāri un mazāk nodrošinātie cilvēki un ģimenes. Gadījumos, kad apsaimniekotājs ir pašvaldības uzņēmums, pašvaldība var ātrāk noreaģēt, apzināt un palīdzēt daudzdzīvokļu mājā esošajiem maznodrošinātajiem. Ja apsaimniekotājs ir privātais - būs grūtāk, taču noteikti var izdomāt, ko šai situācijā darīt.

Pastāv viedoklis, ka privatizējot pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumus, tiem būs straujāk jāpilnveidojas konkurences apstākļos. Tomēr gribētu teikt, ka tirgū esošie pašvaldības uzņēmumi arī līdz šim ir pilnveidojušies, lai izturētu konkurences spiedienu no privātuzņēmēju puses. Tādējādi tie ir kļuvuši konkurētspējīgi.

Pašvaldības uzņēmumiem ir izveidojušās savas tradīcijas, noteikta lietu kārtība, pie kuras pieraduši iedzīvotāji. Ja ir jāpasūdzas par pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu, mēs varam vērsties Rīgas domē, taču ko darīt ar privāto apsaimniekotāju? Paši iedzīvotāji taču viņu izvēlējās. Nebūs kam sūdzēties. Procedūra, pieņemot šo likumu, kļuvusi sarežģītāka, jo jāsauc visas mājas pilnsapulce, jāievēl pilnvarotā persona, atsevišķu lēmumu pieņemšanā jāiegūst noteiktais balsu skaits starp iedzīvotājiem. Tas nav grūti, bet gan sarežģītāk noteikti, īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem. Tomēr likums piespiež dzīvokļu un ēku īpašniekus beidzot pašiem uzņemties atbildību, ne tikai prasīt to no apsaimniekotāja.

Mēs līdz šim neesam īpaši pievērsuši uzmanību ratificētai Enerģētikas hartai, jo domājām, ka varbūt mūs tas neskars. Es varu pilnīgi noteikti apgalvot - skars ikvienu iedzīvotāju. Skars gan tās privātmājas un daudzdzīvokļu mājas, kas ir jau nodotas ekspluatācijā, gan tās, kuras vēl nav. Latvijai noteikti būs jāreaģē uz prasībām par energoresursu efektīvu un racionālu izmantošanu. Ja mēs to nedarīsim, tad nespēsim izpildīt Enerģētikas hartas prasības, kam var sekot soda naudu uzlikšana. Šo naudu piedzīs no visiem mums kopā, lai cik tas skumji neizklausītos. Līdz ar to katrs iedzīvotājs ir ieinteresēts šai procesā, jo energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ir domāti ne tikai izmaksu samazinājumam, bet gan enerģijas izmantošanas efektivitātes uzlabošanai, ēku energoefektivitātes celšanai.

Lasi vairāk:

1. Nodoklis…. par Nodokļiem.
2. Liepājas policijas priekšnieks zaudē tiesā.
3. Blogeri drīkst savās mājas lapās pārpublicēt ‘YouTube’.( video)
4. Jaunu nodokļu ieviešana.
5. Liepājas mājas un to arhitektoniski elementi.
6. SONY palaiž virtuālo spēļu vietni mājas -PlayStation Home.
7. Prātiņ, nāc mājās, vai tas ir iespējams (foto)