Latvijas Valdība atradusi supermeni Liepājā !

Liepājnieki ar lepnumu konstatē, ka ir cilvēki ar pārdabiskām spējām. Ne velti Uldis Sesks ieņem visus atbildīgos amatus Liepājā un nedomājiet, ka Rīga tiek aizmirsta. „Sociālā palīdzības dienestā un citās iestādēs darbiniekus atlaiž no pamatdarba, no kuriem daudzi paliks bez iztikas līdzekļiem, bet te citus ceļ jaunos un jaunos amatos……interesanti, kas Seska kungs tāds par pārcilvēku, ka spēj vienlaicīgi pildīt tik daudz amatus?” , tā skaudīgo Liepājnieku daļa, bet tie taču sīkumi.
Valdība šodien pieņēma rīkojumu, saskaņā ar kuru Liepājas domes priekšsēdētājam un AS “Latvenergo” padomes loceklim Uldim Seskam atļauts savienot šos amatus ar Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes locekļa amatu. Ar Ministru kabineta (MK) 2006.gada 25.aprīļa rīkojumu Par Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļiem Sesks tika iecelts Liepājas SEZ valdes priekšsēdētāja amatā. Ar 2006.gada 8.decembra “Latvenergo” akcionāru ārkārtas sapulces lēmumu Sesks tika iecelts “Latvenergo” padomes locekļa amatā. 2005.gadā Sesks atkārtoti ievēlēts Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja amatā. 2008.gada 8.oktobrī MK saņēma Seska iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Liepājas domes priekšsēdētājam un AS “Latvenergo” padomes locekļa amatu ar Liepājas SEZ valdes priekšsēdētāja amatu. Izvērtējot Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likumā noteiktās Liepājas SEZ valdes funkcijas kopsakarā ar “Latvenergo” darbības mērķiem, kā arī ievērojot Seska pieredzi vietējās pašvaldības darbā, MK konstatēja, ka iepriekšminēto amatu savienošana interešu konfliktu nerada, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersona ētikas normām.
Viņa mēneša atalgojums ir bijis lielāks nekā Valsts prezidentam, nekā Ministru prezidentam, nekā KNAB priekšniekam, nekā Saeimas priekšsēdētājam, nekā Latvijas ģenerālprokuroram, nekā Satversmes tiesas priekšsēdētājam, nekā Augstākās tiesas priekšsēdētājam, nekā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram. Domes priekšsēdētāja alga pērn sasniegusi 24511,99 latus gadā (1998.gadā tā bija tikai 7800,33 latu). Taču par darbu pašvaldībā viņš saņēmis arī piemaksu pie darba algas - 3960 latu. (Liepājas domes nolikumā par darba samaksas kārtību domē paredzēts, ka pilsētas galva un vietnieki saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā, reizi gadā - prēmiju mēnešalgas apmērā, skaidro domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zane Ģirne.) Vēl U.Sesks saņēmis deputāta atalgojumu 5220,16 latu, veselības apdrošināšanu par 120 latiem, komandējumu dienas naudu 594,40 latu, dāvanu karti par 25 latiem un 10 latu atlīdzību par darbu kādā no domes komisijām. Savukārt, vadot Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi, U.Sesks pērn nopelnījis 11172,89 latus (1998.gadā - 5578,01 latu). Bez tam kopš 2006.gada U.Sesks ir akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes loceklis, un par to pērn viņš saņēmis 10800 latu (2006.gadā - 5271,61 latu). U.Sesks ieņem arī vairākus citus amatus, : viņš ir Ministru prezidenta ārštata padomnieks, Liepājas partijas valdes priekšsēdētājs, kapitāldaļu turētāju pārstāvis Latvijas Pašvaldību mācību centrā, Liepājas Direktoru padomes loceklis. Un vienkārši biedrs Liepājas Rotari klubā, Latvijas Ostu asociācijā, basketbola klubā “Liepāja”, Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, sabiedriskajā cijā “Liepājas Attīstības fonds”.Ņemot iepriekšminētos apsvērumus, sagatavotais MK rīkojuma projekts, izpildot likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteikto, paredz atļaut Seskam savienot Liepājas SEZ valdes locekļa amatu ar “Latvenergo” padomes locekļa un Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja amatu. Vai nav ciniski. Vai viens cilvēks to visu var veikt, vai Valdībai nav kauna teikt, ka tas nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Vai tiešām ‘lielā krīze’ tā izpaužas, atņem politiķiem rīcībspēju…..

Vai nav par maz pieci miljardi ?

Ieslēdzu no rīta radio, klausos ziņas, gribas taču dzirdēt cik tad Finanšu ministra Ata Slaktera gudrā galva (Kikas pārliecība) izdomājusi īsti ņemt to naudu, stabilizācijas programmai, trīs vai piecus miljardus eiro. Varbūt šodien ceineris uzpeldēs ? Savukārt premjers Ivars Godmanis runā par visu, izņemot par iespējamo aizņēmuma skaitli, sakot vien, ka valdības prioritāte sarunās ar SVF ir lata stabilitātes saglabāšana. Redzot banku pieaugošo vēlmi iepriecēt pilsoņus ar tiešam augstiem %, tāds mazs jautājums, vai netiek liktas likmes uz lata d……(vardu nedrīkst izrunāt). Tāpat jaunums, ka finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēmusi lēmumu noteikt ierobežojumus AS “Parex banka” . Aizliegts veikt debeta operācijas klientiem juridiskām personām, ja šīs operācijas nav paredzētas saimnieciskās darbības veikšanai. Savukārt minētajām operācijām saimnieciskās darbības veikšanai juridiskām personām ir noteikti ierobežojumi - 35 000 latu (ar darbinieku skaitu līdz desmit) un 350 000 latu (ar darbinieku skaitu no 11 līdz 250) kalendārajā mēnesī. Turpmāk bankai atļauts veikt debeta operācijas, tostarp ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā, bankas klientiem fiziskām personām ne vairāk kā 35 000 latu apmērā kalendārajā mēnesī. Atkal jautājums, kas notiks ar Latvijas Valsti, ja sindicēto kredītu īpašnieki, kurus paņēmusi Parex banka tos atprasa tūlīt un nekavējoties, tie ir apmēram 800. miljoni eiro. Ko par to domā Atis Slakteris, ja domā, bet Partijas Jaunais laiks (JL) valde pieņēmusi lēmumu iesniegt Saeimā finanšu ministra Ata Slaktera (TP) demisijas pieprasījumu. JL uzskata, ka Slakteris ir neprofesionāls. JL uzsver, ka Atis Slakteris radīs problēmas arī nākotnē, nespējot formulēt un pamatot nepieciešamību aizņemties naudu Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF). Slakteris rada bažas, ka aizņēmums tiks nesaimnieciski izšķērdēts, jo ministrs līdz šim brīdim nav spējis pamatot, kam nauda tiks novirzīta. Nu un ko Valdība, kā vienmēr apspriežas, kā samazināt valsts 2009. gada izdevumus par 320 miljoniem latu vai pat vēl vairāk. Tāpat nepopulāra varētu būt papildu nodokļu iekasēšana simts miljonu latu apmērā. Ministru prezidents Ivars Godmanis un finanšu ministrs Atis Slakteris vakar kārtējo reizi izvairījās apbēdināt valsts kalpotājus un pakalpojumu sniedzējus ar konkrētu informāciju par valsts izdevumu samazināšanas un ieņēmumu palielināšanas metodēm. Atkal skanēja priekšlasījums par šo pasākumu nepieciešamību, kā arī vispārēji apsvērumi, ka papildu ienākumus nodrošināšot nodokļu likmju celšana. Šķiet, ka lauvas tiesu papildieņēmumu valdība cer iegūt no pievienotās vērtības nodokļa likmes celšanas siltumapgādei. I. Godmanis apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, vai iespējama valsts kalpotāju pamatalgu samazināšana un iestāžu likvidēšana arī tagadējo ministriju līmenī. Tātad visu taupām, darbiniekus atlaižam, mazo un vidējo biznesu pasūtam……., bet tomēr, kur liks tos piecus miljardus.

Chilli, Liepājas koris šovu pameta.

Ilvas Šeškauskas–Štāles jeb Chilli vadīto Liepājas kori cīņā par pirmo vietu neredzēsim, jo 30.novembra vakarā viņi šovu pameta, tādējādi ierindojoties trešajā vietā septiņu koru konkurencē. Kāds šobrīd ir noskaņojums un vai pirms šova izvirzītais mērķis ir sasniegts, jautājām kora vadītājai – dziedātājai Chilli. “Ne tikai es, bet visa mūsu komanda ir ļoti gandarīta par sasniegto un paveikto,” portālam sacīja Chilli. “Konkurence bija stipra, tāpēc priecājamies par iegūto trešo vietu. Turklāt, kaut tikai nedaudz, īstenojām iecerēto mērķi – no 16.novembra labdarības koncerta neliela naudas summa tika arī Liepāja Reģionālās slimnīcas Bērnu nodaļai.” Par iemeslu, kāpēc iespējams Liepājas koris netika finālā, dziedātāja minēja mazo mēģinājumu skaitu, ko nebija iespējams palielināt vai stundu ziņā pagarināt, jo lielākajai daļai kora dalībnieku ir ģimenes un bērni, tāpēc katra iznāciena noslīpēšanai nebija iespējams veltīt neskaitāmas stundas. “Mēģinājumi tiešām bija sūri un grūti,” piebilda dziedātāja. Viņasprāt, viss notika tā, kā tam bija jānotiek. “Patiesībā vislielākais prieks man ir par pašiem koristiem, jo daži uz skatuves kāpa pirmo reizi, arī televīzijas kameras priekšā stājās pirmo reizi. Turklāt viņi spēja saglabāt to dzirksti un mirdzumu acīs līdz pat šova beigām.” Liepājas sarkanais koris tiksies arī šonedēļ, lai sagatavotos šova “Koru kari” pēdējam raidījumam. Kā atzina dziedātāja Chilli, līdz ar piedalīšanos šovā vairāku nedēļu garumā, koris ir kļuvis pazīstams un skatītāju iemīļots, tādēļ šobrīd aktīvi tiek aicināts piedalīties dažādos pasākumos un sniegt labdarības koncertus.

Bildes no portāla < Mango

Barakam Obamam ir izveidota darba grupa.

ASV nākamais prezidents Baraks Obama 1.decembrī oficiāli paziņoja par savu darba komandu, Ņujorkas senatori Hilariju Klintoni izvirzīja valsts sekretāres amatam par to šaubu nebija jau laiciņu atpakaļ. Robertu Geitsu izvirzīja aizsardzības ministra amatā, jāpiebilst, ka viņš jau bija šajā amatā.
Bijušais NATO spēku galvenais komandieris ģenerālis Džeimss Džounss izraudzīts nacionālā drošības padomnieka amatam. Obamas padomniece ārpolitikas jautājumos Sjūzena Raisa nominēta par ASV vēstnieci ANO, Arizonas gubernatore Dženeta Napolitano izvirzīta par iekšzemes drošības ministri, bet Ēriks Holders - par ģenerālprokuroru. Obama teica īsu uzrunu , kur uzsvēra rūpēties par amerikāņu labklājību šeit mājās un mieru aiz robežām. Obama teica, ka ASV jābūt gudrai un diplomātiskai armijai, vienlaikus jaunievēlētais prezidents pauda apņēmību nodrošināt, lai ASV armija joprojām būtu spēcīgākā “uz planētas”. Jaunievēlētais ASV prezidents pauda arī “pilnīgu uzticību” mērķim iznīcināt terorisma draudus un izteica atbalstu Indijas centieniem notvert tos, kas ir atbildīgi par teroristu uzbrukumiem Mumbajai. “Mēs nevaram samierināties ar pasauli, kurā, pamatojoties uz sagrozītām ideoloģijām, nevainīgos nogalina ekstrēmisti,” preses konferences laikā uzsvēra Obama. Par vienu no Galvenajām figūrām Obamas administrācijā būs Hilarija Klintone. Var teikt, ka tā būs ASV ārpolitikas seja, kuru mums nāksies bieži redzēt un dzirdēt.