YouTube cīnīsies par ievietotā materiāla satura ‘nevainīgumu’.

Populārais video serviss YouTube nolēmis kontrolēt pievienoto video materiālu uz seksuālu ainu esamību. Tāpat tiks izskausti video, kur tiks pieminēts par seksu vai citādā veidā popularizētas neveselīgas cilvēku attiecības. Tas attiecas uz pieaugušo sadaļām, ka arī uz pārējiem ievietotajiem materiāliem. Raksta France Presse.
Ar to diskriminējošie noteikumi YouTube lietotājiem nebeigsies. Tiks ieviests aizliegums uz nekorektiem vārdiem. Tāpat stingri sodīs lietotājus, kas savā ievietotā video faila nosaukumā būs ielicis, piemēram, vārdu ‘sex’, lai varētu pievilināt lielāku skaitu apmeklētāju. YouTube administrācija šādus video failus izdzēsīs no saita.
Jāpiezīmē, ka šobrīd YouTube ir pats populārākais no šāda veida servisiem. Katru minūti uz YouTube serveriem tiek ielādēts 13. stundu video materiāls. Visi jaunievedumi ir aprakstīti YouTube blogā.

Vai var glābt vidējo biznesu Latvijā ?

Tāds ir aktuālais jautājums krīzes periodā visiem Latvijas uzņēmējiem. To, ka grūtos laikos uzņēmumi no bankrota balansē uz ‘naža asmens smailes’ nevienam nav jāstāsta vai jāpierada. Uztrauc Valsts ierēdniecības neitrāls notiekošā traktējums.
Par to ir pārliecināts tagad jau bijušais uzņēmuma ‘Liepājas maiznieks’ īpašnieks Arvis Rove. Viņš ir šokēts par to, ka glābšanas riņķa vietā, ko viņš meklējis Maksātnespējas aģentūrā, patiesībā viņš tur saņēmis dzirnakmeni, ar ko uzreiz nogrimt dibenā. A.Rove papētījis maksātnespējas procesu statistiku un secinājis, ka lielākoties visi maksātnespējīgie uzņēmumi tiek likvidēti, nevis atveseļoti. Bez tam lielākā daļa maksātnespējīgo uzņēmumu tam tika laikus sagatavoti, proti, iztukšoti. “JLM grupas” gadījumā tika apturētas funkcionējošas ražotnes ar visām iekārtām, izejvielām noliktavās, gatavo produkciju un savu vietu tirgū. Vai uzņēmumu varēja glābt? “Esmu par to pārliecināts!” laikrakstam “Kurzemes Vārds” sacīja A.Rove. Vēl dienu pirms darbības apturēšanas viņš sēdējis ar administratoru pie viena galda, un telekonferences laikā kāds igauņu uzņēmējs solīja apgrozāmajos līdzekļos tūlīt pat ieskaitīt 40 tūkstošus latu, taču arī tas netika ņemts vērā. Lai arī A.Rove rakstījis sūdzības Maksātnespējas aģentūrai, atbildē saņēmis paziņojumu, ka Birsāns ir rīkojies atbilstoši likumiem. “Visur atdūros kā pret sienu,” atminas A.Rove. Viņš ir neizpratnē, jo, kam no tā kāds labums? Visu aprēķinot, “JLM grupas” darbības apturēšana līdz šim brīdim valstij jau nodarījusi zaudējumus 150 tūkstošu latu apmērā. A.Rove uzskata, ka šobrīd glābt uzņēmumu “Liepājas maiznieks” vairs nav iespējams, jo būtu tas pats, kas nodibināt jaunu uzņēmumu. Tāpēc jau decembrī būs kreditoru sapulce, un visticamāk, ka tiks nolemts uzsākt bankrota procedūru. Nu ko žēl, tikai ir neatbildēts jautājums, vai Valsts institūcijām nevajadzēja ar visiem spēkiem palīdzēt uzņēmējam, kas deva darba vietas, reāli ražoja, un tātad pildīja Valsts kasi .
liepajniekiem.lv

UZŅĒMĒJS ARVIS ROVE

Premjers atbildēja, ka tas nozīmētu bankas slēgšanu.

Kārtējās rīta ekonomikas ziņas nepārsteidz. Kaut kā šoreiz nedzirdēju reklāmu par labo ieguldījumu veidu ‘Parex’ bankā, ja atmiņa neviļ 12%, kā bankas ‘Baltijas’ laikā.
Ne velti jūtot krahu, Krasovicka un Kargina kungi ir gatavi atteikties no savām akcijām par labu valstij. Toties Premjerministrs Ivars Godmanis no rīta intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» informēja, ka tad kad valdība slēdza līgumu ar Parex bankas izveidotājiem, bija paredzētas četras lietas. Trīs no tām paņēmās valdība izdarīt, bet viena bija jāizdara, proti, viņiem vajadzēja vienoties ar sindicēto kredītu devējiem, ka valdība šos kredītus atmaksās, ja banka to nespēs. Taču viņi šādu vienošanos nav spējuši panākt. Godmaņa kungs ? Vai Valdība nezināja par sindicētiem kredītiem ? Vai nezinaja par ‘Parex’ mantas norakstīšanu citām firmām, apsaimniekošanai? Kāpēc tādā steigā tika stutēta ‘Parex’banka ar nodokļa maksātāju naudu, galvojumiem ? Jautāts, kas notiks, ja sindicēto kredītu devēji atteiksies sadarboties ar Latvijas valdību, premjers atbildēja, ka tas nozīmētu bankas slēgšanu. Jautājumi ir ? Man nav…….

foto no AFI

Pie Liepājas nogrimis kuģis “Beverīna”.(papildināts)

Kārtējais bēdīgais stāsts, 2.decembrī ap pulksten 22.01 nogrimis kuģis „Beverīna” ar sešiem apkalpes locekļiem.
Liepājas ostas Kapteiņdienests otrdien plkst.16:20 saņēma ziņojumu, ka zvejas kuģim Beverīna ir dzinēja bojājums. Kuģis aptuveni trīs līdz piecas jūras jūdzes no krasta plkst. 22:01 nogrima. Šobrīd nav informācijas par apkalpes likteni. Glābšanas darbi jūrā turpinās, un tos koordinē Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs. Ir izsaukts arī helikopters no Zviedrijas, lai palīdzētu meklēt jūrā kuģa apkalpi arī no gaisa. Kā pastāstīja Liepājas ostas kapteinis Eduards Raits, nekavējoties informācija tika nodota Glābšanas dienestiem un tuvumā esošajam zvejas kuģim Gints, kas veica visus iespējamos pasākumus.. Glābšanas darbus apgrūtināja spēcīgs vējš, kas pastiprinājās un brāzmās sasniedza 22 m/s. Kuģim bija konstatēta arī ūdens sūce.
Izskanēja informācija, ka kuģis netika ielaists ostā, sakarā ar slikto laiku, protams, ir priekšraksti, instrukcijas, bet gaidot labāku laiku un atļauju ieiet ostā kuģis nogrima, apgāžoties, jo ja nestrādā dzinējs grūti veikt manevrus lai pagrieztu kuģi pret lielajiem viļņiem.
Ir 0.1% cerība, ka kāds var izglābties, cerēsim uz brīnumu.

Kuģis from TVliepajniekiem on Vimeo.

PĒDĒJAIS ZINĀMAIS PAR TRADĒĢIJU

Nakts laikā neviens no pazudušajiem nogrimušā kuģa „Beverīna” apkalpes locekļiem nav atrasts. Meklēšana notikusi līdz pulksten 3 naktī un atsākas līdz ar gaismas iestāšanos. Meklēšanas darbos iesaistījies robežsardzes helikopters no Ventspils, savukārt līdz pulksten 3 naktī jūrā bijis kuģis „Varonis”. Taču naktī ievērojami pasliktinājušies laika apstākļi, un darbi pārtraukti.
Kā liecina ziņu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, kuģa apkalpē strādāja kapteinis Sergejs Volkovs, Sergejs Naumovs, mehāniķis Dainis Bagātais, Igors Gergeša, Igors Semjonovs un Valērijs, kura uzvārds nav zināms.