Horvātija, iesaku apmeklēt, mani ceļojuma padomi

Horvātija.

Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba. Valstī dzīvo 4,44 miljoni iedzīvotāju. Horvātija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts.

Horvātija, vēsture.

Valsts vēsture ir ļoti gara. Sākotnēji teritorija tika sadalīta starp citām valstīm – Romas impēriju, Bizantiju, Venēcijas Republiku u.c.

Pirms PSRS sabrukuma Horvātija bija Dienvidslāvijas federācijas sastāvā, pēc tam kļuva par neatkarīgu valsti, par ko lepojas arī tagad.

Gadiem ejot un saskaņā ar horvātu dzīves principiem, tas kopumā atstāja savas pēdas un ļāva Horvātijai atrast savu neparasto skaistumu un oriģinalitāti. Šī ir viena no skaistākajām un saulainajām valstīm Balkānu pussalā.

Horvātija, tūrisms.

Ceļojums uz Horvātiju atstās siltu zīmi ikvienā dvēselē. Ja kas, neko nenožēlosi un būsi apmierināts, ka izdotā nauda ceļojumam ir atmaksājusies no iegūtajiem lieliskajiem iespaidiem.

Ja vēl nezināji, tad šeit ir 2600 saules stundu gadā, neskaitāmi daudz nacionālo parku. Piekrastes garums gar Adrijas jūru ir 1278 km. Salīdzinājumam, Latvijas jūras robežas garums ir 498 km, tātad horvāti var plunčāties siltajos Adrijas jūras ūdeņos daudz vairāk.

Tajā pašā laikā Horvātijā ir 1185 salas, kur noteikti var atrast labas vietiņas atpūtai. Horvātija ir ekoloģiskākā valsts Eiropā, jo tajā ir tīrākais ūdens, ja kas, pat no krāna.

• Neskatoties uz Horvātijas attīstību un mūsdienīgumu, apmeklējot to, jums jāievēro valsts likumi.
• Tās teritorijā darbojas nacionālā valūta kuna. (1 EUR = 7.5341 HRK, kunas)
• Nepārkāpiet privātīpašuma robežas, jo horvāti nikni sargā savas personīgās robežas.
• Pārsvarā visi horvāti zina angļu valodu, bet labāk būtu ar viņiem sazināties dzimtajā valodā.
• Apmeklējot ēdināšanas iestādes, ir vērts norādīt porcijas lielumu, jo tās bieži vien ir lielākas par standarta.
• Horvātijas pludmales, pārsvarā ir akmeņainas, tāpēc ir vērts pārvietoties gumijas čībās, jo piekrastē var būt jūras eži.
• Dokumentu oriģinālus un vērtslietas labāk atstāt viesnīcas seifā, jo šeit gadās kabatzādzības.
• Ir ļoti svarīgi atcerēties, ka horvāti necieš, ka viņus sauc par dienvidslāviem.

Horvātija, suvenīri.

Iesaku pievērst uzmanību suvenīriem, kurus vajadzētu paņet līdzi bagāžā, kad dosities mājup. Ja kas, šeit ir kvalitatīvi vīni no izcilām vīnogu šķirnēm, dabīga kosmētika un valsts tradīciju garā ražotas rotaslietas. Īpaši suvenīri, kas var nest valsts garu un tradīciju:

• “Vucedol” balodis. Šī ir senas krūzes kopija, kas tika izrakta regulāru izrakumu laikā, apmēram 5000 gadu veca;
• trauki no “Brača” akmens;
• franču lavandas analogs – lavanda no “Hvaras” salas;
• sveces no “Rovinjas”;
• kristāls no “Samobor”.

Ceļveži un tūristu šovi par Horvātiju daudz neko nesaka, bet tomēr šī valsts ir uzmanības vērta. Tās neparastā krāsa, tradīcijas, kultūra patiks daudziem tūristiem.

Šī valsts lieliski apvieno āra aktivitāšu iespējas, slavenus pārgājienus un kāpšanu kalnos. Valsts ir slavena ar savām pludmalēm un kūrortiem.

Horvātija, iesaku apmeklēt.

Zagreba.

Atrodas starp Savas upi un Medvednicas kalnu. Mūsdienu Zagreba ir radusies no 2 viduslaiku apmetnēm un uz diviem blakus esošiem pakalniem.
Kaptols jeb garīdznieku pilsēta veidojās 11.-13. gs. ap katedrāli, un te dzīvoja galvenokārt dažādi garīdzniecības pārstāvji.

Gradeca jeb tirgotāju un amatnieku apmešanās vieta ir par 100 gadiem jaunāka, kuras centrā atrodas Sv. Marka baznīca.
Abas apdzīvotās vietas ieskāva augsti mūri un torņi, kuru drupas ir redzamas vēl šodien. 1850. gadā abas pilsētas tika apvienotas vienā administratīvajā vienībā Zagrebas pilsētā.

Mūsdienās Zagreba ir tipiska festivālu pilsēta: te atrodas 15 teātri un 10 koncertzāles, 20 muzeji, norisinās mūsdienu mūzikas koncerti, avangardistu teātra izrādes, folkloras svētki.

Populārs ir basketbols un rokasbumba, un te ir labākā komanda Eiropā. Pilsētā notiek vispasaules kara sporta spēles, vispasaules studentu sporta spēles.

Pati pilsēta ir barokāli grezna, ar senu vēsturi. Vakara pastaiga pa vecpilsētu Gorni Grad, apskatot Kapitolu ar slaveno Sv.Stefana katedrāli centrā.
Sv.Marka laukumu un prezidenta rezidenci, radīs īsti horvātisku un dienvidniecisku noskaņu.

Horvātija, Dubrovnika.

Tā ir īsta Adrijas pērle kopš 1979. gada iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Bernards Šovs ir teicis: “Tiem, kas meklē paradīzi zemes virsū, jādodas uz Dubrovniku!”

Katram ir jāatrod sava paradīze Zemes virsū! Iespējams, ka tās būs šī pasakainā, līdz „ kaulam” tipiska Vidusjūras pilsēta. „Pilsēta-cietoksnis,” tā ir kādreizējā brīvā un lepnā Dubrovnikas republika ar devīzi: “Brīvība netiek pārdota ne par kādu pasaules zeltu.”

Pilsēta, kas nesenā vēsturē pārcieta barbarisku bombardēšanu un apšaudes, kad tika iznīcināti unikāli vēstures pieminekļi. Brīvā Horvātijas republika ir dzimusi no jauna ar saules apspīdētām marmora ieliņām un laukumiem, ar nopietnām cietokšņa sienām.

Horvātija, Splita.

Tā ir Dalmācijas un Adrijas jūras piekrastes lielākā pilsēta.. To dēvē arī par “Balto Splitu”, un tā ir arī izglītības un sporta centrs. Pilsētas vēsture saistīta ar Romas imperatora Diokletiāna dzīvi, kurš 3.gs. šeit uzcēla pili – tagad tā iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.

Pilsētā var apskatīt Jupitera templi, Diokletiāna pili, Sv.Duje katedrāli, Jupitera kapellu, 400-gadīgas palmas un Horvātijas dižgaru pieminekļus.

XV. gs. rātsnamu, XV. – XVII. gs. Adrijas piekrastes dzīvojamo ēku arhitektūru, turīgo pilsētnieku villas, Zelta un Sudraba vārtus. Splita ir dziesmu pilsēta, te notiek opersvētki un popmūzikas festivāli. Ievērojama ir lielā koncertu estrāde “Poljud” ar apaļajiem jumtiem.

Horvātija, Trogira.

Tā ir skaista viduslaiku vecpilsēta uz mazas mākslīgas saliņas starp līčiem, Čiovo salu un kontinentu. Trogiras sala ir pilsēta muzejs zem zilām debesīm ar savu neatkārtojamo kolorītu.

Tur varēsi iejusties starp tirdziņiem, “konobām”, palmām, jahtām līcī un Dalmācijas liriskajām mūzikas skaņām.
Pilsētā atrodas kuģubūves rūpnīca. Pilsētas ievērojamākās vietas ir centrs ar 10 baznīcām un 13.gs. ēkām, 17.gs. pilsētas vārti un 15.gs. pilsētas mūris.

Kamerlango forts (15.gs), Hercoga pils, Cipko lielā un mazā pilis, 13.gs Sv. Lavrenca katedrāle ar meistara Radovana unikālo portālu, 15. gs.

Vienu no skaistākajiem Horvātijas dabas veidojumiem ir “Krkas Nacionālais parks”, ko noteikti ir vērts apmeklēt!
Krkas upe, lauzdama ceļu uz jūru, savā 72 km garajā plūdumā veidojusi varenu kanjonu un ūdenskritumus.

Kanjona dziļums sasniedz no 100 līdz 200 metrus, tur sastopami ezeri, kanjonā dibenā lejup krīt 7 ūdenskritumi.
Visā krāšņumā šeit redzams “Skradinski” ūdenskritums, kuru uzskata par vienu no lielākajiem pakāpju ūdenskritumiem Eiropā.

Senā tautas vēsturē aicina etnogrāfiskais muzejs un unikālas, joprojām darbojošās dzirnavas. Varēsiet gan nopeldēties, gan redzēt pa kādai eksotiskai čūskai vai putnam. Protams, milzīgi garās bambusniedres un citus eksotiskus augus, kurus iespējams aplūkosi pirmo reizi Eiropā.

Horvātija, Brijuni nacionālais parks.

Izvietojies 14 salās, netālu no Pulas. Biezi meži, veclaicīgas priedes, egļu un ciprešu alejas, olīvkoks, kuram ir aptuveni 1600 gadu.

Tā ir īsta mazā paradīze, kur lieliski un harmonijā vērojams krāšņas augu valsts briedums, bagātīga fauna, mūsdienīgas un ērtas viesnīcas un vēstures pieminekļi.

Ja kas, redzēsi Romas imperatoru vasaras rezidenci un Venēcijas laikmeta celtņu paliekas. Šeit starp kokiem var vērot, kā pa salu brīvi pastaigājas fazāni un brieži.

Turklāt, kā apgalvo paleontologi, kādreiz šeit dzīvojuši arī dinozauri. Iesakām apmeklēt lielāko arhipelāga salu – Lielo Brijunu. Tā pazīstama ar to, ka Dienvidslāvijas prezidents Josifs Brozs Tito sava mūža laikā katru gadu devās uz šo salu, lai pusgadu pavadītu tieši šeit. Lielā Brijuna salā var apmeklēt Tito dāvināto dzīvnieku izbāzeņu muzeju.

Turklāt šeit ir izvietotas arī divas fotoizstādes. Viena no tām veltīta Tito un viņa draugiem, starp tiem arī Brežņevs, Hruščovs, Tereškova, Merilina Monro un daudzas citas 20.gs. otrās puses sabiedrībā pazīstamās personas.

Lielajā Brijunā tagad ir izveidota Horvātijas prezidenta vasaras rezidence, un visās neoficiālajās politiķu vizītēs dienas kārtībā parasti tiek iekļauts arī salu un Baltās villas apmeklējums.

Saglabājušās Romas impērijas pēdas, jūtama Venēcijas Republikas ietekme.

Horvātija, Biokovo kalns.

Dalmācijas augstākais kalns un otrais augstākais Horvātijā (1762 m). Vislabāk šo rajonu izpētīt ir Biokovo nacionālā parka teritorijā. Tā ir atvērta no aprīļa līdz novembra vidum. Kalns ir ļoti labi piemērots pārgājieniem.

Vosaka virsotnes iekarošana (1422 m) ir populārākais maršruts, tas ir ļoti labi aprīkots ar maršruta norādēm.
Divu stundu pārgājienā no Vosaka un vēl viena populāra maršruta – Svētā Georga takas, var nonākt kalna pašā virsotnē (1762 m).

Šeit paveras elpu aizraujoši skati uz Horvātijas piekrasti un tās salām, kā arī skaidras dienas laikā var arī redzēt daļu no Bosnijas un Hercegovinas un pāri Adrijas jūrai pat Itāliju.

Nepalaidiet garām iespēju nogaršot neparasto ķiršu liķieri “Maraska”, kas savas izcilās garšas dēļ atzīts pat par Anglijas karaļnama oficiālo dzērienu! Īsumā viss par skaistumiem Horvātijā!

Labu Dienu!