Lāčplēša diena, par Latviju, par brīvu un neatkarīgu valsti

Lāčplēša Diena.

Latvijas valsts armijas uzvara. Uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku. Ne visi zina vēsturiskos notikumus, kuru rezultātā tika pasludināta Lāčplēša diena.

Lāčplēša diena, atskats vēsturē.

Cīņu ar Bermonta armiju, ko organizēja krievu, respektīvi, cara, armijas pulkvedis Pāvels Bermonts (dzimis 1884. g.).

Viņš 1919. gada 12. jūnijā ieradās Jelgavā pie vācu ģenerāļa Golca, kuŗa armijai, pamatojoties uz Strazdu muižas līgumu, bija jāatstāj Latvija.

Taču Golcs nepildīja līguma noteikumus un jau 26. septembrī noslēdza slepenu līgumu ar Bermontu. Mērķis bija iekarot Latviju.

Bermonta armijā bija 50 000 vīri, 40 000 vāciešu, bet pārējie krievi. Sestajā oktobrī tika dota pavēle uzbrukt Rīgai. (9. oktobrī Bermonts sevi nosauca par kņazu Avilovu.)

Uzbrukums sākās 8. oktobrī. Latvijas valdība tādu notikumu gaitu nebija paredzējusi.

Pret ienaidnieka 50 000 vīriem Latvijas armijā bija tikai 544 virsnieki un 10 662 kareivji. Bermontieši ātri nonāca Daugavas kreisajā krastā. Latvijas armija atkāpās uz labo krastu, izgrieza Daugavas tiltus.

Rīgā sākās liels satraukums, jo bermontiešu ienākšana Pārdaugavā bija reāls drauds Rīgai. Tieši šis ienaidnieka tuvums izraisīja milzīgu patriotismu.

Par padošanos neviens nedomāja.

Organizēja jaunas karavīru vienības, uz kuŗām Daugavmalas ierakumos devās studenti un pat skolnieki no skolas sola. Latviešu tauta cēlās kājās, lai pretotos bermontiešiem.

Daugavā iebrauca arī angļu un franču kaŗakuģi, kas sākumā izturējās neitrāli, bet, kad bermontieši sāka arī tos apšaudīt, 15. oktobrī atklāja uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni.

Latviešu kaŗavīriem radās iespēja pārcelties pāri Daugavai un ieņemt Daugavgrīvu un Bolderāju. Sākās Rīgas atbrīvošanas cīņas. 4. novembrī Rīgas 6. kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju.

Sevišķi asiņainas kaujas notika pie Sudrabkalna.

Cīņās pret skaitliski lielāku un labāk apbruņotu pretinieku latviešu karavīri cīnījās ar lielu sajūsmu un varoņgaru.

Latvijas armija cīnījās par mūsu zemes atbrīvošanu no ienaidnieka, bet bermontieši bija algotņu bars. Bermontu armija sīvās kaujās tika sakauta un atkāpās.

Lāčplēša diena
Vienpadsmitā novembrī, agrā rīta stundā, ienaidnieku izdzina no Pārdaugavas.

Rīga bija atbrīvota. Sāka zvanīt Rīgas baznīcas, ļaudis sajūsmā pulcējās ielās.

Šajā dienā iedibināja Lāčplēša kaŗa ordeni ar devīzi…«Par Latviju», 11. novembri pasludināja par Lāčplēša dienu.

Beidzot bija piepildījies Andreja Pumpura pareģojums par Lāčplēša uzvaru pār melno bruņinieku.

Lāčplēša diena ir Latvijas armijas uzvaras triumfs.

Uzbrukumi Bermonta armijai turpinājās, bermontiešus dzina pavisam ārā no Latvijas. 18.novembrī Bermonta-Avilova vietā par šīs armijas komandieri kļuva vācu ģenerālis Eberhards.

Viņš tūdaļ lūdza pārtraukt karadarbību, bet Kārļa Ulmaņa valdība paziņoja, ka atbrīvošanas kaujas turpinās, jo ir kara stāvoklī ar Vāciju. 21. novembrī atbrīvoja Jelgavu, bet jau 28. novembrī bēgošos bermontiešus iedzina Lietuvā.

1919. gada 1. decembrī Latvijas armijas vadība ziņoja, ka visa Kurzeme iztīrīta no ienaidnieka. Viens Latvijas atbrīvošanas cīņu posms bija beidzies.

Lāčplēša Kara ordenis ir pirmais un augstākais militārais apbalvojums Latvijas Republikā. Tas simboliski dibināts 1919.gada 11.novembrī – dienā, kad Latvijas armija no Rīgas padzina uzbrucēju karaspēku.

Ordeņa darbības laikā – no 1920. līdz 1928. gadam kopumā pasniegtas vairāk nekā divtūkstoš visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeņa zīmes.

Lāčplēša diena

Lāčplēša diena
Aigara Prūša foto Liepājā, gan daudzus gadu atpakaļ, bet toties karavīri ir braši…

Lāčplēša diena, Liepājā.

 

Lāčplēša diena

Autors: Egons Zīverts

Lāčplēša diena

Autors: Egons Zīverts

Lāčplēša Diena

Lāčplēša dienas svinības parasti sākas ar piemiņas dievkalpojumiem, dažādi pasākumi notiek visā Latvijā. Rīgā svētku atzīmēšana sākas ar ziedu nolikšanu Rīgas Brāļu kapos.

Dienas laikā pie Brīvības pieminekļa notiek militārā parāde, ko apmeklē arī valsts augstākās amatpersonas. Savukārt novakarē tūkstošiem cilvēku dodas uz Daugavmalu, lai pie Rīgas pils noliktu svecītes kā piemiņu varonīgajiem karotājiem.

Vakarā notiek svētku koncerti, Brāļu kapos un citās piemiņas vietās notiek lāpu gājieni.

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

2 Atziņas “Lāčplēša diena, par Latviju, par brīvu un neatkarīgu valsti”

  1. laimisk saka:

    Aizsardzības ministrija jau tradicionāli aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti.

    Savas valsts karoga krāsas lentīti pie apģērba.

  2. liepnieks saka:

    Lāčplēša dienā, 11.novembrī, pulksten 17 Jāņa Čakstes laukumā liepājnieki un pilsētas viesi aicināti uz Lāčplēša dienai veltītu koncertu, kurā piedalīsies vīru ansamblis ar mūziķiem Māri Muktupāvelu, Egonu Kronbergu un Gati Gaujenieku no grupas “Iļģi”, muzicējot kopā ar komponistu un mūziķi Uģi Prauliņu.

    Pēc divu gadu pārtraukuma Lāčplēša dienā tiek rīkots lāpu gājiens, kurā piedalīties aicinātas Liepājas militārā garnizona vienības, nacionālpatriotiskās organizācijas, bruņoto spēku veterāni, Liepājas skolu vecāko klašu skolēni, ugunsdzēsēji, robežsargi, policisti un patriotiski noskaņotie liepājnieki, lai svinīgā solī dotos no Jāņa Čakstes laukuma līdz Ziemeļu kapiem.

    No pulksten 17.30, uzklausot gājiena rīkotāju norādes, ikviens aicināts stāties lāpu gājiena ierindā un pulksten 18 svinīgā solī doties pa pilsētas ielām – no Jāņa Čakstes laukuma pa Kuršu, Katoļu un Lielo ielām, šķērsojot Tramvaja tiltu, turpinot pa Raiņa un Oskara Kalpaka ielām līdz Ziemeļu kapiem. Gājiena noslēgumā pie pieminekļa Latvijas 1919.gada atbrīvošanas cīņās kritušiem varoņiem ap pulksten 18.45 pasākuma dalībniekus uzrunās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vadība un kapelāns, Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

    Par pasākuma muzikālo noskaņu rūpēsies Liepājas teātra aktrise Agnese Jēkabsone un pianists Normunds Kalniņš.

    Satiksmes ierobežojumi Liepājā 10. un 11. novembrī.

    Satiksmes dalībnieki lūgti sekot un ievērot izliktās norādes un aizlieguma zīmes. Īslaicīgi ierobežojumi paredzēti tieši gājiena laikā no pulksten 18 līdz 18.45. Ierobežojumus plānots pakāpeniski atcelt līdz 11. novembra pulksten 23.00.

    Pie J. Čakstes laukuma un Ziemeļu kapiem ierobežojumi būs jau 10. novembrī. No pulksten 14 Rožu ielas posmā no Alejas ielas līdz K. Valdemāra ielai, kā arī Alejas ielas posmā no J. Janševska ielas līdz Rožu ielai, kā arī O. Kalpaka ielas posmā no Strazdu ielas līdz Siļķu ielai transportlīdzekļiem būs noteikts aizliegums apstāties un stāvēt.

    11. novembrī no pulksten 16 tiks pilnībā slēgta transporta kustība Alejas ielas posmā no J. Janševska ielas līdz Peldu ielai, kā arī Rožu ielas posmā no Alejas ielas līdz Kuršu ielai.

    11. novembrī no pulksten 18.30 līdz 19.30 piemiņas pasākuma laikā pie Ziemeļu kapiem tiks slēgta transportlīdzekļu kustība O. Kalpaka ielas posmā starp Flotes un Siļķu ielu. No pulksten 10 šajā posmā satiksme tiks ierobežota daļēji – līdz pulksten 23 transportlīdzekļi virzienā no Karostas slēgto ielas posmu varēs apbraukt, nogriežoties pa Siļķu ielu, savukārt virzienā no centra aicināti izmantot pagriezienu uz Flotes ielu.

    Sabiedriskais transports turpinās noteikto kustības grafiku līdz pat pasākuma sākumam – aptuveni pulksten 18.30. Slēgto O. Kalpaka ielas posmu 10. maršruta autobuss (virzienā no M. Ķempes ielas) un 22. maršruta autobuss (virzienā no Atmodas bulvāra) apbrauks pa Flotes, Krūmu un Siļķu ielām.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top