Bedrīšu remonta imitācija Liepājā.
Ielās sākts bedrīšu remonts.
Kāds tad ir stāvoklis ar ceļiem, brauktuvēm un trotuāriem Liepājā. Labākajā gadījumā šo stāvokli var saukt par neapmierinošu, bet ja lietas jāsauc īstajos vārdos, tad droši var apgalvot, ka ceļi, it īpaši mazo ielu ceļi, ir vienkārši katastrofālā stāvoklī!
Šī ziema uzskatāmi parādīja, ka vasarā lāpītie un remontētie (lasi – PIELABOTIE) ceļi un to segumi nespēj turēt transporta plūsmas intensitāti ar tur pielietoto remonta tehnoloģiju nepareizo izvēli, un praktiski ir pārvērtušies par jaunu remontu placdarmu..
Īpaši jāizceļ tieši tie ceļi, kuri pagājušajā gadā, kā arī aizpagājušajā gadā tika pielāpīti! Kā es neciešu šo bedrīšu pielāpīšanas talku.
Ja tieši tā – Talku.
Darbu ko izdara tik vien, lai atgrieztos pie tā atkal un atkal, kā talku vien varam saukt. Liepājniekos jau raksta par labajiem vīriem, kas sajūtot siltāku laiku cenšas ievērot visas tehnoloģiskās prasības, un darbs esot sākts, kā Jaunliepājas, tā Vecliepājas pusē – Brīvības, Cukura, Ganību, Klaipēdas ielā.
Pēc tam bedres, bedrītes asfaltēs arī citviet, piemēram, Zemnieku, J. Janševska, Jaunā, K. Barona ielā. Darbus veiks uzņēmums “Aizputes ceļinieks”. Bedrīšu asfaltēšanai un ielu ikdienas uzturēšanai šogad paredzēts izlietot apmēram 250 tūkstošus latu.
Katrai ielai noteikts savs termiņš, kad jābeidz tās asfaltēšana ‑ bedrīšu aiztaisīšana, bet kopumā plānots visā pilsētā šos darbus beigt jūnija vidū. Ar apņemšanos un solīšanu vis ir čikiniekā, bet kā ar kvalitāti. Interesanti būtu zināt cik liela ir ceļu būves un remonta pasūtītāju, projektētāju tuvredzība un nespēja saprast un aptvert, ka Latvijā un sevišķi Liepājā sen jau mainījušies klimatiskie apstākļi, ka ziemas nav ilgstoši aukstas un salnoturīgas, ka nevar būvēt un remontēt ceļus, izmantojot metodes, kuras bija labas nesenajos ‘treknajos gados’.
Daudzviet ir redzams, ka gan Eiropas, gan Latvijas uzņēmēji citās nozarēs jau sen ir sākuši piemēroties jaunajiem apstākļiem, maina ražošanas tehnoloģijas, apgūst jaunus risinājumus savas nozares produkta vai pakalpojuma uzlabošanā.
Taču ceļu nozarē neko jaunu, radikālu un revolucionāru nemana. Man liekas tas ir kādam un kādiem izdevīgi. Izmest naudu regulāri un katru gadu. Vai remontu pasūtītāji(lasi – dome) spētu samierināties un samaksāt par darbu pie savas mājas, ja nākošā gadā tai sāktu nolobīties apmetums, vai tecēt jumts, bet vēl pēc gada atklātos, ka pamati sāk iesēsties.
Nu, tieši tāpēc man gluži vienkārši nav saprotams, piemēram, kā jaunajam asfaltam, pie nograutā Tosmares tilta , renovētajā krustojumā, jau nākošā gadā pēc tā ieklāšanas uzradās caurumi?
