Ziemassvētki, populāri ticējumi un dzejoļi Ziemassvētkos

 

 

Dzejoļi Ziemassvētkos, Ziemassvētku ticējumu kamols… tas viss kopā mūsu sirdis pilda ar siltām jūtām.

Ziemassvētku vakarā vajag visas lampas sadegt, lai Laimīte redzētu, kur staigāt.

Galvenais, ka dzejoļi Ziemassvētkos palīdzēs Tev iegūt možumu un labas domas!

Šai Ziemassvētku naktī,kad svecītes mirdz,
Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!

 

Ziemassvētku ticējumi…

Ziemassvētku rītā jāceļas agri, lai visu gadu varētu agri celties.
Ja Ziemassvētku naktī debesis zvaigžņotas, nākamajā gadā būs laba raža, turpretī apmākušās debesis sola neražu.
Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz darbi, lai tie labi veiktos visu gadu.
Ziemassvētku naktī jāēd 9 reizes pēc kārtas, tad nākamais gads būs bagāts.


Ziemassvētku vakarā velk ar krītu uz visām durvīm krustus, tad ļaunais gars iet prom.dzejoļi ziemassvētkos Ziemassvētku vakarā jālej bļodā ūdens, jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa.

Ja pilieni saiet kopā, tad pāris apprecēsies, ja ne, tad izšķirsies.


Ziemassvētku vakarā vajag visas lampas sadegt, lai Laimīte redzētu, kur staigāt.


Ja pirms Ziemassvētkiem daudz sniega, pirms Jāņiem būs daudz lietus.


Lai naudas nekad netrūktu, tad Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot.


Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā.
Ziemassvētki ir auglības svētki, tāpēc Ziemassvētku sestdienā jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmitiem, tad būs auglīga vasara.
Ja ūdeņi pirms Ziemassvētkiem trīs reizes pārsalst, būs bagāta vasara.


Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
Kad Ziemassvētku naktī iet uz krusta ceļu, tad var dabūt visu zināt, kas nākamā gadā notiks.
Lai būtu daudz naudas, tad Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu.
Ja Ziemassvētkos ir sniegputenis, nākamgad būs daudz medus.

 

 

dzejoļi Ziemassvētkos
Ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža.

No kaudzes velk žagarus. Ja gadās kupls un taisns, līgavainis būs stalts un bagāts, ja mazs un līks — ķeists un nabags.
Zem traukiem… uz galda saliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu, smiltis un ļauj katram paņemt savējo.
Kas izvelk maizi — būs pārticis,
atslēgu — būs saimnieks,
gredzenu — apprecēsies,
naudu — kļūs bagāts,
smiltis — viss izjuks, kā uz smiltīm būvēts.

 

UN VĒL… Ziemassvētku ticējumi.

Ziemassvētku sestdienas vakarā jāuzliek uz grīdas gabaliņš gaļas un maizes, tad jālaiž istabā suns. Ko suns pirmo ķers, tas tai gadā būs dārgāks.
Zaļi Ziemassvētki dara baltas Lieldienas.
Ja Ziemassvētku nedēļā prusaki pa kūlu rāpo, tad būs badīga vasara.
Ziemassvētku nakti jāiet basām kājām ābeles purināt, tad nākošu gadu būs pulka ābolu.
Ziemassvētku naktī jāiet uz kūti klausīties, ko zirgi runā, tad dabūs zināt nākamas lietas.
Lai uzzinātu, cik gadus vēl dzīvos vai arī pēc cik gadiem sasniegs to, ko vēlas, tad Ziemassvētku priekšvakarā jāņem glāze, jāizrauj pašam savs mats no galvas un mats jāiever zelta laulājamā gredzenā.
Gredzens jāliek glāzē. Pēc tam jānodomā, ko vēlas zināt. Gredzens pašam jātur tik ilgi, kamēr tas sit pa glāzes malām. Ja nesit, tad domātais piepildās tanī pašā gadā.
Kura meita grib precēties, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas:
«Ū, ū!» Kurā pusē suns ieriesies, no tās puses nāks izredzētais tautas dēls.

Ja meita redz Ziemassvētku naktī sapnī kādu puisi viņai kreklu pasniedzam, tad tas būs viņas brūtgāns. Ja tāpat puisis redz meitu, tad tā būs viņa brūte.
noel-christmas-pictures

Dzejoļi Ziemassvētkos ir svarīga Ziemassvētku sastāvdaļa! Tie būs atrodami raksta apakšā, saite uz dzejoļiem.

Ziemassvētki jeb ziemas saulgrieži ir laiks, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā. Pēc Ziemassvētkiem saulīte sāk atgriezties un dienas stiepjas garākas.

Pati saulgriežu diena … 22. decembrī.
Taču, cik var spriest pēc tautas dziesmām un citiem materiāliem, Ziemassvētki svinēti trīs četras dienas, sākot ar 20.–21.decembri. Ziemassvētkiem savulaik cilvēki gatavojušies ļoti ilgi — sakopuši sētu, izpušķojuši istabu ar dažādiem rotājumiem no salmiem, kaltētām puķēm, ēveļskaidām, putnu spalvām un dziju.

Ziemassvētkos īpaši iecienīti bijuši puzuri — pakarami pušķojumi, kas parasti gatavoti no salmu vai niedru gabaliņiem, saverot tos uz vilnas dzijas, kā arī saulītes — kartupeļos sadurti salmi vai niedres.

Svētku cienastam tikuši gatavoti dažādi ēdieni un dzērieni.

Par neatņemamu Ziemassvētku galda sastāvdaļu latvieši uzskatījuši cūkas šņukuru, ķūķu jeb koču (Ziemassvētkus pat citkārt saukuši par Ķūķu vakaru), pupas, zirņus, putraimu desas.

Ziemassvētkos dziedājuši dziesmas un gājuši rotaļās. Par īpašām Ziemassvētku rotaļām pētnieki uzskata tās, kurās mēnesim jāķer saule vai vilkam kaza — tā esot gaismas cīņa ar tumsu, kas noris ziemas saulgriežu laikā.

Ziemassvētku vakaru dēvējuši arī par Bluķa vakaru saistībā ar bluķa vilkšanas tradīciju — iepriekš sagatavotu lielu ozola bluķi vēluši pa pagalmu vai no vienām mājām uz otrām un tad sadedzinājuši.

Daži pētnieki uzskata, ka bluķī attēlota saule, kuru ļaudis tā velk augšup un mudina atgriezties, citi — ka, izvelkot bluķi pa malu malām, no tām tiek savāktas likstas un nelaimes, kuras pēcāk iznīdē sadedzinot.

Viena no pazīstamākajām Ziemassvētku nodarbēm ir budēļos, ķekatās jeb čigānos iešana — pārģērbšanās dažādās maskās un iešana no vienas mājas uz otru.

Maskotos gājienus bieži dēvēja par budēļiem, ķekatām, kūjniekiem, čigāniem, danču bērniem, bukiem, ļekatniekiem, Zīmassvātku čigoniem, ķekatām, vastlāvjiem, kuozu ciganiem, budēļiem, kurcumiem, miežvilkiem, galenkām, tatriem, kaitys, spokstiņiem un vēl visum-visādi sauktiem ķekatniekiem.

Pārģērbtā galvenais uzdevums ir panākt, lai viņu nevarētu pazīt ne pēc izskata, ne pēc balss. Šai nolūkā mutē jāņem kāds priekšmets, piemēram, no kartupeļa vai kāļa izgriezti liekie zobi, un skaļā, pārvērstā balsī jābrēc.

Seju visvieglāk noslēpt it, to aizsedzot. Vīri mauca dziļi uz acīm cepuri, bet sievas tīstījās lielos lakatos. Primitīvu sejas masku varēja izgatavot no drānas, kažoka, mizas, koka, zeķes. Citkārt maskai malās piesēja aukliņas un pret acīm, degunu un muti izgrieza caurumus.

Viens no vienkāršākajiem pārģērbšanās veidiem ir uzvilkt uz otru pusi izgrieztas drēbes, sevišķi kažoku. Pie jostas tiek piekārti dažādi zvani un zvārguļi, koka duncis.

Citkārt apģērbu apšuva ar izkrāsotām ēveļskaidām, lupatiņām. Jo raibāks un dīvaināks izskatījās ķekatnieks, jo vairāk ticēja viņa maģiskajam spēkam. Bieži vien sievietes un vīrieši mainījās apģērbiem – ne tikai jokiem, bet arī auglības vairošanai.

Senos latviešu Ziemassvētkus laika gaitā stipri ietekmējušas citu zemju tradīcijas. Tā kristīgās baznīcas svinētie Kristus bērniņa piedzimšanas svētki pamazām sajaukušies ar latviešu pagāniskajiem ziemas saulgriežu svētkiem, un tagad mēs tos svinam ne vairs īstajā, astronomiskajā saulgriežu dienā — 22. decembrī —, bet gan 24. decembrī.

Arī pazīstamā Ziemassvētku eglīte un Ziemassvētku vecītis ienākuši latviešu mājās pirms nieka 100–150 gadiem.

Latviešiem ziemas saulgrieži nekad nav bijuši klusi miera svētki, tajos visi skaļi līksmojušies un priecājušies…

Ziemassvētki un dzejoļi Ziemassvētkos atrodami …ŠEIT.

 

UH! Re, kur podziņas sociālai aktivitātei:

Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

2 komentāri... “Ziemassvētki, populāri ticējumi un dzejoļi Ziemassvētkos”

  1. Jautrene saka:

    Pārliecinies pati!

    *Pusnaktī iet uz krustcelēm, tur var dzirdēt visu par savu nākotni
    *Iet savai mājai trīs reizes apkārt, tad skatās pa logu iekšā, tur var ieraudzīt nākotni.
    *Ziemassvētku vakarā istabā ienes graudus un gaili. Neprecētās meitas sastājās aplī, katra sev pie kājām nober sauju graudu. Gailis stāv meitām pa vidu – pie kuras meitas gailis vispirms ies graudus ēst, tā nākamajā gadā izies pie vīra.
    * Neprecētas meitas pusnaktī caur kājstarpi atmuguriski skatās krāsnī, tur var ieraudzīt savu brūtgānu.
    *Jāņu vainagus met eglē – pēc cik reizēm vainags uzķeras egles zarā un nekrīt nost, pēc tik gadiem būs kāzas.
    *Ziemassvētku sestdienas vakarā sabaro suņus un tad laiž laukā. Ja suņi rej, tad nākošā gadā izprecēs; un uz kuru pusi suņi skrej, uz to pusi aizvedīs. Tā meitas pareģo.
    *Ja Ziemassvētku vakarā suņus labi pabaro un izdzen ārā, un ja viņi sāk riet bez iemesla, tad tanīs mājās nākošā gadā būs kāzas.
    *Meitas vakarā nes malkas klēpi – ja pāra pagales klēpī – izies pie vīra, ja nē – vēl jāgaida precinieku.
    *Kura meita grib precēties, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas: «Ū, u!» Kurā pusē suns ieriesies, no tās puses nāks izredzētais tautas dēls.
    *Ziemassvētku naktī, ejot gulēt, neprecētai meitai viena zeķē jāatstāj kājā. Tas, kurš sapnī nāks otru zeķi uzvilkt, būs īstais precinieks.
    *Zem trauka uz galda saliek maizi, atslēgas, gredzenu, naudu, smiltis un ļauj katram no trauka apakšas vienu lietu izvilkt. Kas izvelk maizi – būs pārticis, atslēgu – kļūs par saimnieku, gredzenu – apprecēsies, naudu – kļūs bagāts – smiltis – mirs.
    *Ziemassvētkos jāiet basām kājām vabas saistīt, pie kam vienu vabu apzīmē ar tēvu, otru ar dēlu. Ja pēdējai vabai iznāk tēvs, tad tanī gadā neapprecēsies, ja dēls, tad apprecēsies.
    *Bļodā ielej ūdeni, neprecēts pāris no sveces iepilina bļodā divus pilienus tauku, samaisa ūdeni, ja tauku lāses saiet kopā – pāris apprecēsies, ja nē – šķirsies.
    *Ja meita grib zināt, kāds būs viņas līgavainis, tad Ziemassvētku priekšvakarā jāiet klēts slaucīt; tad klētī ieiet kāds tautu dēls un meitai kaut ko dāvina. Tas, kurš meitai dod dāvanu, būs meitas nākošais līgavainis, bet ja tāds klētī neieiet, tad meitai jāpaliek bez līgavaiņa.
    *Meita jāj uz krāsns čaukstura uz cūkkūti un saka: «Labvakar, suvenmāte!» Ja kuilis atrūc, tad meitai nāks brūtgāns; bet ja cūka atrūc, tad precinieka nebūs.
    *Ziemassvētku priekšvakarā uz sava mata uzver laulības gredzenu, iedomājas vēlēšanos, gredzenu matā ieliek glāzē. Ja gredzens kustās un sit pa glāzes malām – iedomātais nepiepildīsies, ja nesit – notiks.
    *Ziemassvētku vakarā pie vakariņām saimniece sagriež mazos kumosiņos maizi, gaļu un plāceni un saliek juku jukām uz galdiņa. Tad visu noliek zemē un piesauc suni. Visi uzmanīgi lūkojas, ko suns ēdīs pirmo, jo tas tad būs dārgs nākošā gadā.
    Kad suns bija paēdis, tad laida to laukā. Ja suns, izgājis, apgūlās, tad nākošā gadā šai mājā būs kādas bēres, bet ja rēja, tad kādai no jaunajām meitām kāzas.

    Are, šiten tā!

  2. Vecūksnis saka:

    Lūk, Ziemassvētku ticējumi, kurā aptverta nākotnes, darba un ražas, laimes, veiksmes un veselības, mīlestības, darba, naudas un bagātības tematika.

    Nākotne

    * Zem traukiem uz galda saliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu, smiltis un ļauj katram paņemt savējo. Kas izvelk maizi – būs pārticis, atslēgu – būs saimnieks, gredzenu – apprecēsies, naudu – kļūs bagāts, smiltis – viss izjuks, kā uz smiltīm būvēts.
    * Ziemassvētku sestdienas vakarā jāuzliek uz grīdas gabaliņš gaļas un maizes, tad jālaiž istabā suns. Ko suns pirmo ķers, tas tai gadā būs dārgāks.
    * Kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi esot nākamie 12 mēneši.

    Laime, veiksme, veselība

    * Ziemassvētku vakarā vajag visas lampas sadegt, lai Laimīte redzētu, kur staigāt.
    * Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā.
    * Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
    * Lai veiktos darbi un arī citādi būtu izveicīgs, tad Ziemassvētku rītā pirms saules lēkta jāiekur uguns.
    * Cūkas šņukurs jāēd visai saimei, lai viss gads būtu svētīgs un nekā netrūktu.
    * Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīsreiz mājai apkārt, lai nesāp zobi.
    * Ziemassvētku vakarā ēdot nedrīkst pirkstus laizīt, tad tos bieži pārgriež.
    * Ziemassvētkos jāapēd visi zirņi: cik neapēstu zirņu, tik neizraudātu asaru.
    * Ziemassvētkos vajag vilkt krustu uz visām durvīm, jo savādāk nāk velns iekšā.

    Mīlestība

    * Ziemassvētku vakarā jālej bļodā ūdens, jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa. Ja pilieni saiet kopā, tad pāris apprecēsies, ja ne, tad izšķirsies.
    * Ziemassvētku vakarā meitas nes malku uz istabu, ja pagales pa pārim, tad drīz apprecēsies, ja nepārī, tad ne.
    * No kaudzes velk žagarus. Ja gadās kupls un taisns, līgavainis būs stalts un bagāts, ja mazs un līks – necils un nabags.
    * Kura meita grib precēties, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas: „Ū, ū!” Kurā pusē suns ieriesies, no tās puses nāks izredzētais tautas dēls.
    * Ja meita redz Ziemassvētku naktī sapnī kādu puisi viņai kreklu pasniedzam, tad tas būs viņas brūtgāns. Ja tāpat puisis redz meitu, tad tā būs viņa brūte.
    * Kad Ziemassvētku rītā suņi stipri rej, tad to gadu tai mājā būs kāzas.
    * Ziemassvētku naktī meitām guļot jātur kājas neapsegtas – tad puisi pielabinās.
    * Ziemassvētku vakarā nedrīkst uz bluķa sēdēt, tad visu gadu vecmeitās būs jāpaliek.
    * Jaunas meitas Ziemassvētkos lai sviež pār plecu tupeli: uz kuru pusi krīt purngals, uz to aizprecēs.
    * Ziemassvētkos, kad dedzina eglīti, jāizvēlas katram sava svecīte; kam pirmajam svecīte nodzisīs, tas pirmais precēsies vai aizbrauks ceļojumā, vai vēl ko citu izdarīs – kā norunā.

    Darbs, nauda, bagātība

    * Ziemassvētku vakarā deviņas reizes jāēd un galdā jābūt divpadsmit ēdieniem: cūkas šņukurs, cūkas vai zoss cepetis, šmorētas ribiņas, sutināti kāposti, pelēkie zirņi, speķa pīrādziņi, grūdenis, koča, cepta zivs, plātsmaize, piparkūkas.
    * Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz darbi, lai darbi labi veiktos visu gadu.
    * Lai naudas nekad netrūktu, tad Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot.
    * Pirmajā Ziemassvētku rītā ir jāsargā bērni, lai tie neaizskrietu uz kaimiņiem, jo tad darbs neveicoties.
    * Ziemassvētku rītā visi darbi tumsā jāpadara. Tad turpmāk visi darbi labi veiksies.
    * Kas Ziemassvētku rītā pirmais pieceļas, tas visu gadu ies pirmais ar darbiem priekšā.
    * Ziemassvētkos vajag ēst daudz zirņu – tad būs daudz naudas.
    * Ziemassvētku naktī jāiet basām kājām ābeles purināt – tad nākamajā gadā gaidāma bagātīga ābolu raža.

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

8 − 3 =