Par lata devalvāciju, bet no citas puses.

Liktos, jāmet miers jo viss ir pateikts… Latvijas valdība nepieļaus devalvāciju ,’bet’ atkal Godmaņa zīmīgā pauze, nedos un laikam nevienam mūsu valstī 100% skaidrības tomēr līdz galam nebūs.

Ieskats mūsu devalvāciju vēsturē ar Edgars Gertnera  rakstu  palīdzēs salikt šaubu un maldu domas pareizajos plauktiņos.

Šobrīd augsne tenkošanai ir vairāk nekā piemērota, nacionalizēta “Parex” banka(itkā), plosās globālā finanšu krīze, ir problēmas ar valsts budžetu.

Turklāt runas par lata nestabilo stāvokli rada ne tikai vietējie spekulanti, bet arī Kremlim tuvas personas. Ja baumas izrādītos patiesas, Latvijai tas beigtos ar ekonomisku sabrukumu.

Noticot, ka runas par lata nestabilitāti ir patiesas, devalvācijas gadījumā valūtas maiņas operācija no lata uz eiro būtu atmaksājusies par 30%. Tomēr tie, kuri nobijās un steidza naudu mainīt, šobrīd guvuši lielākus vai mazākus zaudējumus (atbilstošus samainītās summas apmēram).

Turpretī maiņas punkti uz valūtas kursa un baumu rēķina veiksmīgi nopelnījuši. “Baumām parasti vairāk tic tad, kad apkārt ir slikti. Bezdarba līmenis pieaug, patēriņš, eksports un imports krītas,” notikušo pamato “Nordea Markets” vecākais analītiķis Andris Lāriņš:

Pārmest cilvēkiem lētticību būtu nevietā, jo jēdziens “devalvācija” latviešu leksikā tiek lietots jau kopš 1995. gada komercbanku krīzes.

Bijušais “Bankas Baltija” (BB) prezidents Tālis Freimanis tiesā nespēja atbildēt, kāpēc BB uzraudzības padome noteica tik augstus depozīta procentus, taču lika noprast, ka lielā mērā to sekmēja bankas vadības cerība uz lata devalvāciju.

Freimanis paskaidroja, ka arī viņam bijis zināms par Latvijas valdības un “Lattelekom” līgumu, kurā abas puses bija paredzējušas, ka tuvāko gadu laikā lata vērtība kritīsies vismaz par 30%.

Pretēji gaidītajam, lats kļuva arvien stabilāks, un līdz ar to lielos depozītprocentus vajadzēja samazināt. Tas noveda pie katastrofālas situācijas – bankas bankrota, kura rezultātā liela daļa Latvijas iedzīvotāju zaudēja savus noguldījumus, kurus atgūt diemžēl ir vāja cerība. Nejaukt ar 1998. gada krīzi!

Pašreizējā Krievijas ekonomiskā situācija liek vilkt paralēles ar 1998. gadu, kas baumām par lata svārstībām nenoliedzami rada piemērotu fonu.

Mūsu austrumu kaimiņš piedzīvo lielāko finanšu krīzi pēdējo 10 gadu laikā un gatavojas devalvēt rubli. Laikraksts “Kommersant” norāda, ka Krievijas valdība, runājot par situāciju valstī, izturas tikpat pašpārliecināti kā 1998. gada augustā, kad rubļa kurss vienā mirklī nokrita no sešiem līdz 25 rubļiem par vienu ASV dolāru.

Toreiz kaimiņvalstī notiekošie procesi tieši ietekmēja arī Latviju, jo cieta eksports un uzņēmēji, kuriem bija sadarbība ar Krieviju. Latvijas uzņēmējiem nācās pārorientēties uz Rietumeiropas tirgu, kas radīja papildu haosu, un šajā situācijā runām par lata (ne)stabilitāti atradās dzirdīgas ausis.

Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītājs Helmūts Ancāns uzstāja, ka lata devalvācija situāciju būtiski neuzlabotu, jo Latvijai ir maza un atvērta ekonomika.

Devalvācijas gadījumā, kā ierasts, iegūtu eksportētāji, kuri par pārdoto saņemtu vairāk latu. Taču 1998. gada apstākļos šī formula bija nederīga, jo kam gan Latvijas eksportētāji grasījās kaut ko pārdot?

Daļēji bankrotējušai Krievijai? Rietumiem, kuri tolaik nebūt nekāroja pēc Latvijas ražojuma? Atbildot uz šiem jautājumiem, bija skaidrs, ka lata kurss netiks mainīts, tomēr papildu bažas radīja runas par valdošās elites savtīgajām interesēm.

Proti, politiķis Jānis Ādamsons publiski pieļāva iespēju, ka valdība (ar Andri Šķēli priekšgalā) varētu mēģināt devalvēt latu, lai glābtu savu biznesu.

“Avelat” gada laikā bija cietis zaudējumus vairāku miljonu latu apmērā, un devalvācija būtu viens no uzņēmuma glābšanas risinājumiem.

Pats Andris Šķēle šos izteikumus noraidīja. Latviskā prese valūtas stabilitāti apšaubīja ar krietni mazāku vērienu nekā krieviski iznākošie mediji, kuri uzsvēra, ka pasaules krīzes ietekmē Latviju sagaida Krievijas liktenis.

Bijušais ministru prezidents Guntars Krasts bija neizpratnē par šādu ažiotāžu un pieļāva, ka cilvēku tracināšana ir izdevīga bankām. “Kad sākās baumas par atsevišķu Latvijas banku nestabilo stāvokli Krievijas notikumu ietekmē, dažas bankas izsecināja, ka krīzei var sekot visa finanšu sektora krahs, tādēļ lielos daudzumos iepirka ASV dolārus.

Tagad, kad dolāra kurss ir pazeminājies, lata devalvācija ļautu tām kompensēt radušos zaudējumus. Es gribu uzsvērt, ka lata devalvācijai nav ne iekšēju, ne ārēju iemeslu.

Godīgi sakot, šo runu parādīšanās Latvijā izskatās vienkārši dīvaini: jau pirms laba laika ASV paziņoja, ka pazemina procentlikmes, kas nozīmē dolāra kursa pazemināšanos, viss notiek pilnīgi otrādi, nekā šajos rakstos pareģots,” intervijā aģentūrai LETA toreiz stāstīja G. Krasts.

Pat ja prognozes par lata devalvāciju neapstiprinājās, sabiedrībā bija radīts satraukums un šķelšanās, kas izdevīgos apstākļos var kalpot kā politisks ierocis.

Krievija paredz Latvijas krahu

Arī šoreiz vairāki krieviski iznākošie mediji nevilcinoties pareģojuši Latvijas ekonomikas krahu. Laikraksta “Krievijas Vēstis” (KV) vadītājs, žurnālists Dmitrijs Jermolajevs, kuram iebraukšana Latvijā ir liegta, vienā no pēdējiem materiāliem apgalvo, ka Latvijas ekonomiku drīzumā sagaida lielas pārmaiņas.

“Parex” bankas nacionalizācija, pēc Jermolajeva domām, ir tikai pirmais solis uz ekonomisko sabrukumu.

Viņš pareģo, ka drīzumā “Parex” liktenim varētu sekot arī citas bankas, taču situāciju neizdotos glābt pat nacionalizācijas gadījumā. Proti, Latvijai nav pietiekami daudz naudas, lai segtu rezidentu kredītus. Tādējādi Latvijā neglābjami gaidāma lata devalvācija, par kuru, pēc KV rīcībā esošās informācijas, apspriežas valdība un Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

Politiska lēmuma pagaidām vēl neesot, taču tas esot laika jautājums. “Līdz gada beigām mūs sagaida pietiekami interesanti notikumi postpadomju valstīs. Tie uz ilgu laiku mainīs ne tikai “finanšu”, bet arī ģeopolitisko karti,” rakstā draud Jermolajevs. Gan valdība, gan Latvijas Banka pieņēmumus par lata devalvāciju kategoriski noliedz.

Portālā “Kompromat.ru” žurnāliste Jeļena Semicvetova “pseidožurnālista” Jermolajeva apgalvojumus dēvē par melīgiem. Viņa norāda, ka laikrakstam ir cieša saistība ar Krievijas valdību un ir skaidri nojaušams, kā interesēs tiek izplatīti šādi paziņojumi.

Kremlim tuvu stāvošais Jermolajevs un viņa vadītais izdevums “palīdz” Krievijas valdībai radīt vēlamus viedokļus ne tikai par Latviju. Žurnāliste iesaka mūsu valdībai būt īpaši uzmanīgai, jo runas par lata devalvāciju minētas arī citās krievvalodīgo avīzēs, tostarp Latvijā (laikrakstā “Telegraf” publicēta attiecība, kā lata kurss tiks pielīdzināts eiro – 1:1).

Devalvācija nebūs risinājums

Devalvāciju kā vēlamu ekonomiskās krīzes risinājuma scenāriju pērn izteica arī Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) izpilddirektors Alfs Vanags, saceļot milzu ažiotāžu.

BICEPS un Rīgas Ekonomikas augstskola bija veikusi pētījumu “Inflācija Latvijā: cēloņi, izredzes, sekas”, kurā secināja, ka valdības izstrādātais inflācijas novēršanas plāns ir pārāk vājš. A. Vanags prognozēja, ka šogad inflācija sasniegs 10% (realitāte, kā zināms, izrādījās daudz skarbāka).

Viņš pieļāva, ka, ja latu pielīdzinātu eiro attiecībā 1:1, būtu problemātiski palīdzēt tiem, kas kredītus ņēmuši eiro valūtā, taču lata vērtību kabatā tas nemazinātu.

Turpretī A. Lāriņš norādīja, ka devalvācija paaugstinātu Latvijas ražotāju un eksportētāju konkurētspēju, ļaujot par produkciju, kas eksportēta uz eirozonu, iegūt vairāk latu.

Tomēr tā sadārdzinātu importu no eirozonas, kas ir lielākā daļa Latvijas importa, un ievērojami paceltu jau tā augsto inflāciju. Tad atkal būtu jāceļ algas, kas atstātu Latviju tajā pašā apburtajā lokā – aug algas, aug patēriņš un atkal aug inflācija.

“SEB Unibankas” galvenais ekonomists Andris Vilks prognozēja, ka devalvācija var nedot vēlamo rezultātu. Nav teikts, ka tas paaugstinās Latvijas eksporta konkurētspēju, jo liela daļa no ražotājiem ir saistīti ar modernizāciju, par kuru norēķinās ar eiro.

Bez patēriņa precēm importā ir daudz Latvijas attīstībai nepieciešamu lietu, kas devalvācijas gadījumā maksātu vēl dārgāk.  Ārvalstīs Latviju vērtē pozitīvi

Šobrīd, salīdzinot ar pērno gadu, Latvijas ekonomiskā situācija nav uzlabojusies (šā gada trešajā ceturksnī tā samazinājās par 4,2%, kas ir straujākā lejupslīde ES).

Lāriņš uzsver, ka lata devalvāciju tā varētu nepārdzīvot.

“Pirmkārt, Latvijai ir izsniegti 17 miljardu eiro kredīti, latos tie ir 12 miljardi. Piemēram, ja lata cena pamainās par 10%, parāds pārvēršas par 13,2 miljardiem, neskaitot procentu maksājumus, kas ir vairāku miljardu apmērā.

Otrkārt, kurš spētu pārdzīvot procentu pieaugumu par savu kredītu? Daļa spētu, taču liela daļa nespētu,” pesimistiski secina A. Lāriņš.

Arī “Swedbank” sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka nosacīti ieguvēji būtu tikai tie, kuriem ir lielas parādsaistības latos. Devalvācija palielinātu inflāciju, tātad veicinātu šo saistību vērtības samazināšanos.

Tā nodarītu lielu kaitējumu ekonomikai, proti, visiem Latvijas iedzīvotājiem. Nosacīti ieguvēji būtu eksportētāji. Piemēram, ja kāds uzņēmējs pārdod koka durvis par 100 eiro, pie eiro cenas svārstībām viņš saņemtu vairāk latu, kurus savukārt varētu investēt uzņēmuma attīstībā. Ja lata vērtība pazeminās, tas nozīmē, ka uzņēmējs koka durvis Vācijā var tirgot nevis par 100, bet 90 eiro.

Tomēr, tā kā Latvijā ir krietns importa pārsvars, mēs esam atkarīgi no patēriņa un nedrīkstam pieļaut mahinācijas, kas labumu nestu tikai noteiktai nozarei.

“Klasiski devalvācija nozīmē,

ka tiek atbalstīts eksports un kavēts imports.

Jautājums: cik apjomīgs ir Latvijas eksports? Patēriņš samazinās ar ātrumu 10 un vairāk procentu gadā, tātad arī imports ies uz leju. Patēriņa globālais kritums ietekmēs eksportu, jo arī citās valstīs, līdzīgi kā Latvijā, patēriņš krīt,” argumentē A. Lāriņš.

Paralēli patēriņa samazinājumam krīt arī iekšzemes kopprodukts. Savukārt kreditēšana 80% notikusi eiro, kas krīzes gadījumā radītu domino kauliņa efektu.

Proti, problēmas kredītu sektorā iekustinās problēmas finanšu sektorā, un tas beigsies ar problēmām ekonomikā. Plusus devalvācijai varēs atrast vienmēr, bet pašlaik mīnusu būs daudz vairāk. Var samazināt izdevumus, pieņemt likumus, darīt jebko citu, tikai ne devalvēt latu, kategoriski ir eksperti.

Baumas par iespējamu lata vērtības samazināšanos pagaidām radījušas zaudējumus tikai indivīdiem, kuri steidza mainīt valūtu. Finanšu sistēmu kopumā tas neietekmē, norāda P. Strautiņš. Arī starptautiskās reitingu aģentūras “Moody”s” analītiķis Kenets Orčards ir pārliecināts, ka Baltijas valstis izvairīsies no devalvācijas.

“Valūtas devalvācijai var būt tikai daži ekonomiski iemesli. Šo valstu centrālās bankas un valdība darīs visu, lai izvairītos no devalvācijas. Viņi aizņemsies ārzemēs, dosies uz Starptautisko Valūtas fondu vai Eiropas Centrālo banku,” pavēstīja Orčards.

Viņš norādīja, ka Baltijas valstīm gaidāmi lielāki parādu apjomi, lēnāks ekonomiskais pieaugums, taču vidēja termiņa prognozes Baltijas valstīm vēl joprojām ir pozitīvas.

Sākušās grēkāžu medības?

Visticamāk, šī nebūt nav pēdējā “pīle” par iespējamu lata kursa samazināšanu, un teorētiski tai varētu nepievērst uzmanību. Tomēr uzmanīgu dara paņēmieni, ar kādiem tiek meklēti vaininieki.

Šobrīd atrasti divi: Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektors Dmitrijs Smirnovs, kurš laikrakstā “Ventas Balss” ekspertu diskusijā izteica savas prognozes par Latvijas ekonomikas attīstību, banku un kreditēšanas sistēmas nākotni:

“Problēmas ASV ir sīkums salīdzinājumā ar to, kas sagaida mūs. Viņiem tagad dziļums ir sasniegts un sāksies atveseļošanās.
Savukārt ES problēmas tagad tikai sāksies, un mums būs varbūt desmit vai divdesmit reižu dziļāka krīze nekā ASV.”

Savukārt grupas “Putnu balle” dalībnieks Valters Frīdenbergs pirms koncerta it kā esot mudinājis klausītājus doties uz bankām izņemt naudu. Dziedātāja pārstāvji gan apgalvo, ka tas esot bijis draudzīgs joks, kuru klātesošie esot sapratuši un smējušies.

“Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnālists Juris Paiders, apelējot pie vārda brīvības tiesībām izteikt viedokli, uzskata, ka šāda “vaininieku” meklēšana būtu jānosoda. “Taču aicinu nevērst sašutumu tikai pret Drošības policiju un policistiem.

Daudz lielāka atbildība par Satversmes piesmiešanu ir jāuzņemas Latvijas valdībai un koalīcijas vadībai. Policiju tagad skar masveida atlaišanas vilnis. Ikviens policists, kas nepildīs no augšas dotu politisku pasūtījumu, riskē palikt bez darba.

Tāpēc krīzes un draudošā bezdarba nobiedētie policisti meklē valstij bīstamos elementus tur, kur patiesībā to nav,” uzskata J.Paiders. Glābējriņķis premjera rokās Arī politologs Filips Rajevskis uzskata, ka šāda policijas rīcība ir nepieļaujama. “Jānodala divas lietas. Vārda brīvība un tiesības izplatīt viedokli.

Arī ekonomistiem ir atšķirīgi redzējumi, taču, ja par to sāks sodīt, nonāksim situācijā, kur soda par viedokļa paušanu. Protams, ka tie, kas izplata nepatiesas īsziņas par bankām un latu, ir jāsoda,” pārliecināts ir F. Rajevskis. Jāatgādina, ka līdz šim sodu par šādām izdarībām neviens nav saņēmis.

Pērn aizturētais bijušā ministru prezidenta Aigara Kalvīša biroja darbinieks, kurš alkohola reibumā bija palaidis baumas par lata devalvāciju, ir attaisnots.

F.Rajevskis uzskata, ka šaubas par lata stabilitāti nav saistītas ar makroekonomiku, bet gan neuzticību valdošajai elitei. Sentiments un pacēlums, ar kādu deviņdesmito gadu sākumā tika uztverta nacionālās valūtas ieviešana, ir pagaisis.

“Tā ir uzticības krīze, kas ir neatrisināta Rimšēviča kunga problēma, jo viņš ar savu tēlu, politisko un publisko darbību nav spējis radīt cietu pārliecību, ka tam, ko viņš saka, var no sirds ticēt.

Viņš ir saplūdis ar politisko eliti daudz ciešāk, nekā būtu nepieciešams,” uzskata F. Rajevskis. Eksperts sliecas ticēt, ka neviens no valdības par lata stabilitāti nemelo, jo pretējā gadījumā lats jau sen būtu sagrauts.

Tomēr ir svarīgi, lai valdība ar savu darbību šo uzticību atjaunotu. Salīdzinot ar 1998. gadu, kad krīze skāra noteiktas iedzīvotāju grupas, šobrīd līdz ar kredīta izplatīšanos tā skar lielāko vairākumu.

Pēc F. Rajevska domām, pagaidām vienīgais tēls, kurš ir spējīgs uzspodrināt valdības un arī valsts tēlu, ir premjers Ivars Godmanis, jo viņa vārdi sakrīt ar darbiem. Komentējot situāciju valstī, LNT ziņās I. Godmanis apgalvoja, ka lata devalvācijas draudu nav.

“Es pietiekami labi zinu, kāda ir finanšu situācija, tāpēc par lata devalvāciju runas nav,” teica premjers.

Edgars Gertners