Zvejnieku laiva, latviešu tautas simbols un mākslas objekts

Zvejnieku laiva.

Nesen apmeklēju gleznu galeriju. Izstādes apmeklētājiem tika piedāvātas gleznas, kurās atpazīstamas formas un parādības mijas ar krāsu laukumu nosacītību – personīgās pieredzes un vispārinājuma apvienojumu. Ieejot Izstāžu galerijā, skatienu piesaista kāds īpašs izstādes objekts- zvejnieku laiva.

Kas tad ir zvejnieku laiva? Kāpēc tas ir aktuāli latviešu tautai?

Zvejnieku laiva ir ne tikai vienkāršs transporta līdzeklis, bet arī simbols, kas ir cieši saistīts ar Latvijas tautas vēsturi un kultūru. Tā ir kļuvusi par būtisku mākslas objektu, kas atspoguļo latviešu identitāti un tautas gudrību.

Latvijas tauta ir cieši saistīta ar jūru un zvejniecību. Zvejnieku laiva ir bijusi viena no svarīgākajām un izplatītākajām transporta līdzekļiem piekrastes un upju apvidos. Tā ir kalpojusi kā veids, kā pārvietoties pa ūdeni, iegūt iztiku no zvejniecības un uzturēt saikni ar dabu un jūras elementiem.

Tomēr zvejnieku laiva ir daudz vairāk nekā tikai praktisks transporta līdzeklis. Tā ir kļuvusi par simbolu, kas atspoguļo latviešu tautas saikni ar dabu, jūru un zvejniecību. Zvejnieku laiva ir kļuvusi par mākslas objektu, kas tiek izmantots, lai izteiktu un atspoguļotu latviešu tautas gudrību un vērtības.

Latviešu tautas mākslā zvejnieku laiva ir bieži sastopams motīvs. To var atrast gan gleznās, gan tēlniecībā. Zvejnieku laiva tiek attēlota dažādos veidos un stiliem, bet vienmēr tā saglabā savu simbolisko nozīmi. Tā ir kļuvusi par mākslas objektu, kas tiek izmantots, lai atspoguļotu latviešu tautas vēsturi, identitāti un māksliniecisko izteiksmi.

Zvejnieku laiva gleznās.

Latvijas tautas mākslā zvejnieku laiva ir arī saistīta ar dažādiem mītiem, leģendām un folkloras stāstiem. Tā ir kļuvusi par simbolu, kas atspoguļo tautas gudrību, izturību un cieņu pret dabu. Zvejnieku laiva ir kļuvusi par svarīgu daļu no latviešu kultūras mantojuma un tautas identitātes.

Tāpēc nav pārsteigums, ka zvejnieku laiva ir tik aktuāla latviešu tautai. Tā ir simbols, kas atgādina par mūsu saknēm, par mūsu senčiem, kas dzīvoja un strādāja pie jūras. Tā ir mākslas objekts, kas atspoguļo mūsu vēsturi un kultūru. Tā ir daļa no mums, no mūsu identitātes un no mūsu stāstiem.

Tāpēc, ieejot Izstāžu galerijā un redzot zvejnieku laivu, es ne tikai apbrīnoju skaistumu un māksliniecisko izteiksmi, bet arī atgādināju sev par to, kas mēs esam un no kurienes nākam. Zvejnieku laiva ir simbols, kas mums atgādina par mūsu vēsturi, mantojumu un tautas gudrību. Tā ir vērtīgs objekts, kas ir jācienā un jānovērtē.

Katrai tautai ir sava vēsture, un latviešu tautas vēsture nav iedomājama bez mūsu tālajiem, senajiem un nesenajiem senčiem - jūrasbraucējiem, kaut vai tāpēc vien, ka Latvijas jūras robeža stiepjas piecsimt kilometru garumā.

Šī jūras krasta dēļ jau kopš izseniem laikiem mūsu zemīti ir skauduši un iekārojuši daudzi jo daudzi. Par šo krastu ir cīnījušies un dzelmei savas dzīvības atdevuši kurši, lībieši un mūsu kaimiņi igauņi. Un ne tikai vāci mūs ir lādējuši un vikingi savas sāgas sacerējuši…

Zvejnieku laiva, gāja laiki un gadi.

Latviešu kuģīpašnieki un jūrnieki, ejot pa sava dižā tautieša Krišjāņa Valdemāra norādīto ceļu, sasniedza materiālu patstāvību un līdz ar to deva lielu ieguldījumu latviešu nācijas izveidošanā, tās neatkarībā no vācu muižniecības un buržuāzijas.

Pirmais Pasaules karš gandrīz pilnīgi iznīcināja Latvijas jūras transportu. Baltijas jūras ostas pārtrauca darbību. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas tika bloķētas, ieejas tajās mīnētas un izbeigta navigācija. Kara gados Latvijas tirdzniecības flote zaudēja ap 230 burinieku.

1918. gada 18. novembrī tika proklamēta neatkarīgā Latvijas Republika. Pirmais kuģis, uz kura 1918. gada decembrī pacēla Latvijas karogu bija tvaikonis “Maiga”, nākošais “Saratow”, ar kuru 1919. gada jūlijā no Liepājas Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.

Latvijas brīvvalsts tirdzniecības flotes likvidācija sākās 1940 gada jūnijā. Padomju Savienībai okupējot Latviju, daļa tvaikoņu atradās Latvijā un tika nacionalizēti, citi palika ārzemju ostās un nekad vairs neatgriezās Rīgā, Ventspilī vai Liepājā, vēl citi, nonākuši dažādu PSRS resoru pakļautībā, pazuda “plašajā padomju dzimtenē”.

Procesu vēl paātrināja PSRS un Vācijas karš. Vairums kādreizējo latviešu kuģu karā gāja bojā, bet pārējie, kas palika ekspluatācijā vēlāk izklīda pa visu pasauli.

Latvijas spēks ir Latvijas zemē, bet Latvijas varenība ir uz jūras. Mums būtu aizvien jāsaka, ka Latvija sastāv no zemes un jūras. Ja kāds gribētu teikt, ka Latvijas teritorija ir maza, tas būtu pratis saskatīt tikai mūsu valsts vienu daļu - visā neizmērojamā jūras plašumā ir Latvija līdzdalībniece.

Labu Dienu!