Zvejnieku diena, kas pārtapusi par Jūras svētkiem, Liepājā

Zvejnieku diena vai Jūrnieku diena, kā arī Jūras Svētki.

Kādreiz tika atzīmēta, nevis tā, kaut kā, bet ar lielu iedvesmu un izdomu. Bija zvejnieki un bija zvejnieku diena. Taču tagad, Zvejnieku diena ir izčabējuši nebūtībā.

Te būs iespējamā vieta TAVAI reklāmai! Nopietns reklāmdevējs gaidīts! Raksti vienosimies...

Tā vairs nav Zvejnieku diena, bet gan Jūras svētki.

Liepājā jūras svētki notiks atšķirīgi no iepriekšējiem gadiem. Starp citu 9. jūlijā. Kā gan citādi, jauns mērs un jauni tikumi.

Ansiņš piedāvā liepājniekiem un viesiem vienkāršu izklaides pasākumu kopumu.  Jūras svētku norises vieta šogad būs Jūrmalas parks – teritorijā no Jūrmalas līdz Rožu ielai, ietverot pludmales zonu.

Jūras svētki sāksies ar piemiņas brīdi pie pieminekļa bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem Kūrmājas prospekta galā. Svētku muzikālā, kultūras un izklaidējošā daļa sāksies pulksten 12.00.

Uz svētku skatuves apmeklētājiem tiks piedāvāta muzikālā programma dažādām gaumēm un vecumiem, īpaši piedomājot par jūras tēmu un noskaņu, kas valda piejūras pilsētā.

Dienas programmā līdz pat pulksten 17.00 mazākie Jūras svētku apmeklētāji varēs piedalīties un rotaļāties aizraujošās un izglītojošās atrakcijās.

Pludmalē svētku dalībniekiem – ģimenēm, darba kolektīviem, draugiem un visiem interesentiem būs iespēja profesionāļu vadībā veidot smilšu skulptūras.

Ar savu piedāvājumu visas dienas garumā liepājniekus un Liepājas viesus priecēs amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Kā arī notiks daudzas citas aizraujošas aktivitātes un notikumi, kuros iesaistīties gan lieliem, gan maziem svētku apmeklētājiem.

Vakara programmā no pulksten 19.00 līdz 23.00 paredzēta Jūras svētku balle, kurā uzstāsies Latvijā populāri un iemīļoti mūziķi.

Zvejnieku diena, ko es par to domāju.

Liepājā uz  pasākumiem nedošos, jo tā jau nav zvejnieku diena. Zvejnieku Liepājā nav! Domāju tos, kas zvejoja jūrā ar kuģiem.

Liepāja taču vienmēr bijusi zvejnieku pilsēta. Kā stāstīja vectēvs, Ulmaņlaikos par valsts naudu taisīja molus, lai attīstītu piekrastes zveju, lai cilvēkiem būtu darbs un ienākumi.

To visu darīja nevis privātie, bet par valsts līdzekļiem. Vēl tagad ir vietas, kur saglabājušies šajā laikā taisītie moli. Piemēram, Jūrmalciemā joprojām saglabājušies pāļi, kas tika iedzīti laivu piestāšanai.

Nemaz tik sen atpakaļ Latvijā bija zvejnieki un labi lomi.

Zveji nozvejoto lomu veda uz ostu un no tā bija atkarīga viņa materiāla labklājība. Nepatīk teikt bija, bet uz zvejniecību Latvija, kā nozari būs jāpārvelk trekns krusts.

Nelaimējās ar ministriem, kas nīcināja visu un visapkārt klanoties Eiropas Savienības ierēdņu priekšā. Tādu sīkumu, kā nozvejas kvotas, dāļāja zviedriem, dāņiem un citiem zvejiem, kurus viņu Valsts spēja aizstāvēt.

Ja parēķina par ko nabaga zvejam jāmaksā brīnums, kā vispār Latvijā ir palikuši desmitos skaitāmo mazo kuģīšu, kur apkalpe ir no 5 līdz 6 cilvēki.

Gan zvejniecības inspektori, gan ostu uzraudzība, gan sanitāras pārbaudes, kuģa apskate, gan ugunsdzēsējs(inspektors), gan….. Visus jau nesaskaitīsi, kas barojas no zvejnieka grūtā un bīstamā darba.

Liepājas ostā, tagad palikušo komerczvejnieku skaits ir saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem. Varbūt vēl mazāk!

Secinājums teiktajam.

Jūras svētki, jo zvejnieku vairāk nav! Tomēr, ja iesi tad svētku programma apskatāma šeit.

Labu Dienu!