Zvejnieku diena, kas pārtapusi par Jūras svētkiem, Liepājā

Zvejnieku diena vai Jūrnieku diena, kā arī Jūras Svētki.

Kādreiz tika atzīmēta, nevis tā, kaut kā, bet ar lielu iedvesmu un izdomu. Bija zvejnieki un bija zvejnieku diena. Taču tagad, Zvejnieku diena ir izčabējuši nebūtībā.

Tā vairs nav Zvejnieku diena, bet gan Jūras svētki.

Jūras svētkus ar Jūrasbraucēju airēšanas sacensībām un Kuģu parādi. Arī šogad Jūras svētku ietvaros norisināsies pasākums Tirdzniecības kanālā pie Jahtu ostas “Pilsētas platumā no ezera uz jūru”.

Šogad skatītājiem uz pasākuma laiku tiks atvērta krastmala Jaunajā Ostmalā, kas nākotnē plānota kā publiska zona līdzīgi kā tas ir Vecajā Ostmalā, kur osta, kuģi un saimnieciskā darbība ikdienā veiksmīgi sadzīvo ar iedzīvotāju un tūristu klātbūtni.

Programma:
15.00 – 19.00 Jūrasbraucēju airēšanas sacensības
19.00 – 20.00 Kuģu un laivu parāde

Skatītājiem
Pulcēšanās – Vecajā Ostmalā un Jaunajā Ostmalā pretī Liepājas Jahtu ostai.
Apmeklējums – pēc vēlmēm un iespējām, pilnīgi par brīvu!

Dalībniekiem.

Jūrasbraucēju airēšanas sacensības   
• Atrodi domubiedrus vismaz vēl 6, piesakies, trenējies un piedalies.
• Komandā jābūt 7 dalībniekiem (6 airētāji un 1 airēšanas ritmu turētājs un saucējs).
• Komandas var pieteikties treniņbraucieniem, kas norisināsies četrus vakarus no 03.07.2023. – 06.07.2023. no plkst. 19:00-21:00. Treniņbraucieni norisināsies Liepājas tirdzniecības kanāls pie Liepājas jahtu ostas piestātnes. Treniņbraucieniem pieteikties pa tālruni – 26490324
• Lai reģistrētos sacensībām un treniņbraucieniem jānosūtas e-pasts (komandas nosaukums, komandas dalībnieki, kontaktinformācija) uz e-pastu: tkoga@inbox.lv .
• Pieteikšanās sacensībām līdz 05.07.2023. vai līdz pieteikušās 20 komandas.

Kuģu un laivu parāde.

Vienkārši piedalies!!!  Atrodi to vienu vienīgo iemeslu, lai piedalītos parādē un piesaki sevi, savu komandu un ūdens transporta līdzekli līdz 6. jūlijam dalībai svētku parādē, sūtot savu brīvas formas pieteikumu uz e-pasta adresi: web@lsez.lv.

Iepazīties ar svētku programmu, ieplānot un atrast sev tīkamāko notikumu plašajā svētku piedāvājumā var www.liepaja.lv/jurassvetki2023.

Zvejnieku diena, netālu no Liepājas.

Pāvilostā svētku apmeklētājus gaidīs jau no pulksten 11 ar pludmales volejbola un futbola turnīru Dienvidu mola pludmalē.

Dienas gaitā arī svētku tirgus, vizināšanās ar laivām, piemiņas brīdis jūras dzelmē palikušajiem zvejniekiem, kuģu un laivu parāde ostā un citas aktivitātes visai ģimenei. Svētku muzikālo noskaņu radīs grupu “Opus Pro” un “Pipari” koncerts, bet dejas līdz rīta gaismai zaļumballē ar grupu “Laika upe”.

Savukārt Jūrmalciemā no pulksten 14 pie sabiedriskā centra “Ievas” svētku andele, pasākumi gan bērniem, gan pieaugušajiem, svētku koncerts ar Ainaru Bumbieri un zaļumballe ar “Lauku muzikantiem”.

Kā neatņemama svētku sastāvdaļa gan Pāvilostā, gan Jūrmalciemā ir Jūras valdnieka Neptūna sagaidīšana un zvejnieku sumināšana, kas būs arī šogad.

Pieturēsimies pie tradīcijām – Jūras valdnieks, zivis un garda lašu zupa. Viss kā nākas Zvejnieksvētkos!

Zvejnieku diena, ko es par to domāju.

Liepājā uz  pasākumiem nedošos, jo tā jau nav zvejnieku diena. Zvejnieku Liepājā nav! Domāju tos, kas zvejoja jūrā ar kuģiem.

Liepāja taču vienmēr bijusi zvejnieku pilsēta. Kā stāstīja vectēvs, Ulmaņlaikos par valsts naudu taisīja molus, lai attīstītu piekrastes zveju, lai cilvēkiem būtu darbs un ienākumi.

To visu darīja nevis privātie, bet par valsts līdzekļiem. Vēl tagad ir vietas, kur saglabājušies šajā laikā taisītie moli. Piemēram, Jūrmalciemā joprojām saglabājušies pāļi, kas tika iedzīti laivu piestāšanai.

Nemaz tik sen atpakaļ Latvijā bija zvejnieki un labi lomi.

Zveji nozvejoto lomu veda uz ostu un no tā bija atkarīga viņa materiāla labklājība. Nepatīk teikt bija, bet uz zvejniecību Latvija, kā nozari būs jāpārvelk trekns krusts.

Nelaimējās ar ministriem, kas nīcināja visu un visapkārt klanoties Eiropas Savienības ierēdņu priekšā. Tādu sīkumu, kā nozvejas kvotas, dāļāja zviedriem, dāņiem un citiem zvejiem, kurus viņu Valsts spēja aizstāvēt.

Ja parēķina par ko nabaga zvejam jāmaksā brīnums, kā vispār Latvijā ir palikuši desmitos skaitāmo mazo kuģīšu, kur apkalpe ir no 5 līdz 6 cilvēki.

Gan zvejniecības inspektori, gan ostu uzraudzība, gan sanitāras pārbaudes, kuģa apskate, gan ugunsdzēsējs(inspektors), gan….. Visus jau nesaskaitīsi, kas barojas no zvejnieka grūtā un bīstamā darba.

Liepājas ostā, tagad palikušo komerczvejnieku skaits ir saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem. Varbūt vēl mazāk!

Secinājums teiktajam.

Jūras svētki, jo zvejnieku vairāk nav!

Labu Dienu!