Zvaigznes diena un ar šo dienu saistītie ticējumi un ieteikumi
Zvaigznes diena tiek atzīmēta 6.janvārī.
Var rasties jautājums, kas tā par dienu? Ja pavisam īsi, tad Zvaigznes diena ir saistīta ar reliģiskiem priekšrakstiem un ticējumiem. Zvaigznes dienas izcelsme saistāma ar arābu apokrifiskā evaņģēlija leģendu.
Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:Par zvaigžņveidīga eņģeļa parādīšanos Persijas debesīs, kas vēstīja, ka ir piedzimis ķēniņu ķēniņš un dievu dievs.
Ja precīzi tad, Ziemassvētku laiks ilgst no 24. decembra vakara (nakts) līdz Zvaigznes dienai – 6. janvārim.
Tie ilgst 12 dienas un 12 naktis.
Visiem ticīgajiem tas ir svētais laiks, kad visi esam aicināti pārdomāt Kristus piedzimšanas brīnumu. Tas norāda uz procesu, kurā Kristus mūs atkal no sadalītiem cilvēkiem dara par viengabalainiem, vienojot mūsu sirdi un prātu.
Neesmu spēcīga bībeles rakstos, bet no lasīta noprotu, ka katoļu ticības apvidos, tiek ievērots baznīcas proponētais Trijkungu dienas kanons.
Tātad sastopami divējādi nosaukumi sestā janvāra apzīmēšanai… Trijkungu diena un Zvaigznes diena.
Sestajā janvārī, mājās eglītē pēdējo reizi tiek aizdegtas sveces.
Pēc tam eglīte ar godu tiek iznesta no svinību vietas. Zvaigznes dienā daudz uzmanības tiek veltīts aizsardzībai pret ļauniem gariem un lietuvēniem.
Krustus un lietuvēna krustus velk ne vien uz durvīm, bet arī uz logu slēģiem, stenderēm, uz dažādiem priekšmetiem un pat cits citam uz muguras, jo vairāk, jo lielāka aizsardzība no visiem ļaunumiem.
TICĒJUMI:
Ja Trijkungu dienā saule spīd visu dienu, tad tai gadā kara nebūs. Savukārt, ja Zvaigznes dienas naktī debesis nosētas zvaigznēm, tad būs daudz ogu un būs labs siena laiks.
Ja Zvaigznes dienā neatspīd saule, tad vasara būs lietaina, bet jo sevišķi siena laiks.
Saulītes atspīdēšana Zvaigznes dienā norāda uz to, ka laikā starp 2. Februāri līdz 16. februārim var būt saulainas dienas, bet aukstas naktis. Auksta Zvaigznes diena liecina, ka arī ap Miķeļiem (29.septembrī) būs auksti.
Latgalē šajā dienā vērotas zīmes, lai noteiktu, kāds būs nākamais gads.
Piemēram, ja pēc deviņiem vakarā iestājas gaiša nakts, tā ir laba zīme. Ja debesīs vēl redz arī trīs spožas zvaigznes, dēvētas par triju ķēniņu zvaigznēm, gaidāma ražīga vasara. Savukārt, ja debesis apmākušās un bez zvaigznēm, gaidāma slikta raža.
Mums tas ir Ziemassvētku laika nobeigums, tad citiem – tikai svinību sākums.
Sestais janvāris ir pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku vakars, bet 7.janvārī viņi svinēs Pirmos Ziemassvētkus. Pareizticībā šī diena tiek atzīmēta 19. janvārī.
Pareizticīgo baznīca seko Jūlija Cēzara kalendāram.
Tomēr vēŗts atzīmēt, ka 6.janvārī svin Krievu pareizticīgie, nevis pareizticīgie vispār, jo Konstantinopoles pareizticīgo baznīca svin kopā ar pārējiem kristiešiem, tas pirmkārt
Otrkārt, tas nav jūlija kalendārs, tas pēc kāda kalendāra svin krievijā ir velns viņu zina kas, jo jūlija kalendārs neņem vērā uzkrātās stundas reizi 4 gados, t.i. 29.februāri, līdz ar to ja krievi svinētu pēc jūlija kalendāra, šobrīd viņu ziemassvētkiem jābūt tā, ap vasarassvētkiem, tomēr tā nav.
Pēc vēstures faktiem jāatzīst, ka krievu popi svin sava stulbuma svētkus – jo līdz pat 60 gadiem XX gadsimtā šo ārkārtīgi svarīgo kļūdu neņēma vērā, bet jau uz to brīdi nobīde bija uzkrājusies par divām nedēļām, šie kundziņi tad nolēma, no šodienas mēs šo kļūdu apstādinām un turpinam dzīvi pēc jaunā kalendāra, tikai svētkus svinēsim ar divu nedēļu nobīdi.
Lūk, stulbuma svētku sākuma atslēga. un nekāda vecā jaunā gada vai kā tamlīdzīga. Tikai muļķibas slavinājums, nav pat nekāda reāla attaisnojuma….
Tā nu tas ir…pateikšu pat vairāk. Latvijā (Ulmaņlaiki) pareizticīgie pieņēma lēmumu svinēt Ziemassvētkus kopā ar citām konfesijām.
Tā kā pēc idejas Latvijā Ziemassvētki pareizticīgajiem nebūtu jāsvin jnvārī. Kāpēc notiek citādi?
Domāju, ka daļai krievu tas liekas svarīgi, lai šķeltu sabiedrību.
Un vēl pieci eiro centi rakstam:
Ar Zvaigznes dienā svētīto ūdeni jāmazgā visādas vainas – kā cilvēku, tā lopu, – lai ātri dzīst.
Triju kungu dienā pulksten 12 naktī jāiet dzert pie akas ūdens, jo tad viņš ir pārvērties par vīnu. Gaidot jāskatās, ja izlec melna pelīte, tad drīz notiks pārvēršanās, ja izlec jau melns zaķis, tad jau pārvēršanās ir notikusi, tad jādzer.
Zvaigžņu dienas vakarā līdz pusnakti kājās stāvam, jo tad vīns akās ronoties.
Kas Zvaigznes dienā sukā galvu, tam aug utis kā zvaigznes.
Triju kungu dienas priekšvakarā jāizcep, nevienam nezinot, trīsstūru plācenis un, gulēt ejot, jāpaliek zem pagalvja. Kas nāks sapnī ēst, tas būs īstenais.
Zvaigznes dienas naktī paber auzas pagultē. Ko sapnī redz auzas pļaut nākam, tas ir nākošais vīrs.
Triju kungu dienas vakarā, kad ir gaišs mēness, iet ārā ēnu skatīties. Kura ēnai nav galvas, tam tai gadā būs jāmirst.
Ja Zvaigžņu dienā saule spīdot tikai tik ilgi, kamēr jātnieks zirgu apseglojot, tad tanī gadā kara nebūšot.
Pa Zvaigznes dienu velk uz durvīm lietuvēna krustu, lai lietuvēns nejāj ļaudis vai lopus.
Apmēram tā,,,