Ziemassvētki.
Šai Ziemassvētku naktī,kad svecītes mirdz,
Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!
Ziemassvētku ticējumi…
Ziemassvētku rītā jāceļas agri, lai visu gadu varētu agri celties.
Ja Ziemassvētku naktī debesis zvaigžņotas, nākamajā gadā būs laba raža, turpretī apmākušās debesis sola neražu.
Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz darbi, lai tie labi veiktos visu gadu.
Ziemassvētku naktī jāēd 9 reizes pēc kārtas, tad nākamais gads būs bagāts.
Ziemassvētku vakarā velk ar krītu uz visām durvīm krustus, tad ļaunais gars iet prom.
Ziemassvētku vakarā jālej bļodā ūdens, jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa.
Ja pilieni saiet kopā, tad pāris apprecēsies, ja ne, tad izšķirsies.
Ziemassvētku vakarā vajag visas lampas sadegt, lai Laimīte redzētu, kur staigāt.
Ja pirms Ziemassvētkiem daudz sniega, pirms Jāņiem būs daudz lietus.
Lai naudas nekad netrūktu, tad Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot.
Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā.
Ziemassvētki ir auglības svētki, tāpēc Ziemassvētku sestdienā jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmitiem, tad būs auglīga vasara.
Ja ūdeņi pirms Ziemassvētkiem trīs reizes pārsalst, būs bagāta vasara.
Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
Kad Ziemassvētku naktī iet uz krusta ceļu, tad var dabūt visu zināt, kas nākamā gadā notiks.
Lai būtu daudz naudas, tad Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu.
Ja Ziemassvētkos ir sniegputenis, nākamgad būs daudz medus.
Ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža.
No kaudzes velk žagarus. Ja gadās kupls un taisns, līgavainis būs stalts un bagāts, ja mazs un līks — ķeists un nabags.
Zem traukiem… uz galda saliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu, smiltis un ļauj katram paņemt savējo.
Kas izvelk maizi — būs pārticis,
atslēgu — būs saimnieks,
gredzenu — apprecēsies,
naudu — kļūs bagāts,
smiltis — viss izjuks, kā uz smiltīm būvēts.
UN VĒL… Ziemassvētku ticējumi.
Ziemassvētku sestdienas vakarā jāuzliek uz grīdas gabaliņš gaļas un maizes, tad jālaiž istabā suns. Ko suns pirmo ķers, tas tai gadā būs dārgāks.
Zaļi Ziemassvētki dara baltas Lieldienas.
Ja Ziemassvētku nedēļā prusaki pa kūlu rāpo, tad būs badīga vasara.
Ziemassvētku nakti jāiet basām kājām ābeles purināt, tad nākošu gadu būs pulka ābolu.
Ziemassvētku naktī jāiet uz kūti klausīties, ko zirgi runā, tad dabūs zināt nākamas lietas.
Lai uzzinātu, cik gadus vēl dzīvos vai arī pēc cik gadiem sasniegs to, ko vēlas, tad Ziemassvētku priekšvakarā jāņem glāze, jāizrauj pašam savs mats no galvas un mats jāiever zelta laulājamā gredzenā.
Gredzens jāliek glāzē. Pēc tam jānodomā, ko vēlas zināt. Gredzens pašam jātur tik ilgi, kamēr tas sit pa glāzes malām. Ja nesit, tad domātais piepildās tanī pašā gadā.
Kura meita grib precēties, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas:
«Ū, ū!» Kurā pusē suns ieriesies, no tās puses nāks izredzētais tautas dēls.
Ja meita redz Ziemassvētku naktī sapnī kādu puisi viņai kreklu pasniedzam, tad tas būs viņas brūtgāns. Ja tāpat puisis redz meitu, tad tā būs viņa brūte.
Ziemassvētki jeb ziemas saulgrieži ir laiks, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā. Pēc Ziemassvētkiem saulīte sāk atgriezties un dienas stiepjas garākas.
Pati saulgriežu diena … 22. decembrī.
Taču, cik var spriest pēc tautas dziesmām un citiem materiāliem, Ziemassvētki svinēti trīs četras dienas, sākot ar 20.–21.decembri. Ziemassvētkiem savulaik cilvēki gatavojušies ļoti ilgi — sakopuši sētu, izpušķojuši istabu ar dažādiem rotājumiem no salmiem, kaltētām puķēm, ēveļskaidām, putnu spalvām un dziju.
Ziemassvētkos īpaši iecienīti bijuši puzuri — pakarami pušķojumi, kas parasti gatavoti no salmu vai niedru gabaliņiem, saverot tos uz vilnas dzijas, kā arī saulītes — kartupeļos sadurti salmi vai niedres.
Svētku cienastam tikuši gatavoti dažādi ēdieni un dzērieni.
Par neatņemamu Ziemassvētku galda sastāvdaļu latvieši uzskatījuši cūkas šņukuru, ķūķu jeb koču (Ziemassvētkus pat citkārt saukuši par Ķūķu vakaru), pupas, zirņus, putraimu desas.
Ziemassvētkos dziedājuši dziesmas un gājuši rotaļās. Par īpašām Ziemassvētku rotaļām pētnieki uzskata tās, kurās mēnesim jāķer saule vai vilkam kaza — tā esot gaismas cīņa ar tumsu, kas noris ziemas saulgriežu laikā.
Ziemassvētku vakaru dēvējuši arī par Bluķa vakaru saistībā ar bluķa vilkšanas tradīciju — iepriekš sagatavotu lielu ozola bluķi vēluši pa pagalmu vai no vienām mājām uz otrām un tad sadedzinājuši.
Daži pētnieki uzskata, ka bluķī attēlota saule, kuru ļaudis tā velk augšup un mudina atgriezties, citi — ka, izvelkot bluķi pa malu malām, no tām tiek savāktas likstas un nelaimes, kuras pēcāk iznīdē sadedzinot.
Viena no pazīstamākajām Ziemassvētku nodarbēm ir budēļos, ķekatās jeb čigānos iešana — pārģērbšanās dažādās maskās un iešana no vienas mājas uz otru.
Maskotos gājienus bieži dēvēja par budēļiem, ķekatām, kūjniekiem, čigāniem, danču bērniem, bukiem, ļekatniekiem, Zīmassvātku čigoniem, ķekatām, vastlāvjiem, kuozu ciganiem, budēļiem, kurcumiem, miežvilkiem, galenkām, tatriem, kaitys, spokstiņiem un vēl visum-visādi sauktiem ķekatniekiem.
Pārģērbtā galvenais uzdevums ir panākt, lai viņu nevarētu pazīt ne pēc izskata, ne pēc balss. Šai nolūkā mutē jāņem kāds priekšmets, piemēram, no kartupeļa vai kāļa izgriezti liekie zobi, un skaļā, pārvērstā balsī jābrēc.
Seju visvieglāk noslēpt it, to aizsedzot. Vīri mauca dziļi uz acīm cepuri, bet sievas tīstījās lielos lakatos. Primitīvu sejas masku varēja izgatavot no drānas, kažoka, mizas, koka, zeķes. Citkārt maskai malās piesēja aukliņas un pret acīm, degunu un muti izgrieza caurumus.
Viens no vienkāršākajiem pārģērbšanās veidiem ir uzvilkt uz otru pusi izgrieztas drēbes, sevišķi kažoku. Pie jostas tiek piekārti dažādi zvani un zvārguļi, koka duncis.
Citkārt apģērbu apšuva ar izkrāsotām ēveļskaidām, lupatiņām. Jo raibāks un dīvaināks izskatījās ķekatnieks, jo vairāk ticēja viņa maģiskajam spēkam. Bieži vien sievietes un vīrieši mainījās apģērbiem - ne tikai jokiem, bet arī auglības vairošanai.
Senos latviešu Ziemassvētkus laika gaitā stipri ietekmējušas citu zemju tradīcijas. Tā kristīgās baznīcas svinētie Kristus bērniņa piedzimšanas svētki pamazām sajaukušies ar latviešu pagāniskajiem ziemas saulgriežu svētkiem, un tagad mēs tos svinam ne vairs īstajā, astronomiskajā saulgriežu dienā — 22. decembrī —, bet gan 24. decembrī.
Arī pazīstamā Ziemassvētku eglīte un Ziemassvētku vecītis ienākuši latviešu mājās pirms nieka 100–150 gadiem.
Latviešiem ziemas saulgrieži nekad nav bijuši klusi miera svētki, tajos visi skaļi līksmojušies un priecājušies…
Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs -
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.
Gaišus, saticīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu:
Jaunā gadā medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību laimi prieku,
Un vēl kādu latu lieku.
Ziemssvētku pantiņi no draugiem
Sniegpārsliņa izkususi,
Inflācija atnākusi.
Treknie gadi arī cauri,
Atliek tikai kasīt pauri.
Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt neiespējamo.
Par spīti ikdienišķībai -
Uzplaucēt brīnumu dzīvē!
Ziemassvētki ir ceļā
pasauli sasildīt,
ikviena cerības laimei,
un sapņus piepildīt.
Sniegpāsliņu mirdzums sirdī
atkal tik balts un tīrs,
vai tas ir bērniņs smaidīgs
vai arī noskrandis vīrs.
Katra mājā prieks ienāks
svētību nesdams sev līdz,
ziemasvētki ir ceļā
ikvienu tie sasildīs.
/Jānis Damroze/
Priecīgus Ziemassvētkus!
…Tik balts un kluss…
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.
(V.Mora)
Šai svētā naktī zem’ un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas -
Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
(V. Mora)
Mirdz laukos sniegs tik balts un neaizskarams,
Ka nolaisties tik reta pārsla drīkst:
Kā šūpojams kas būtu, maigi skarams,
Un gaisos, liekas, eņģeļu spārni švīkst.
Kad egles zaros sveces degs,
un tiiksmi sapni zemi segs,
lai Tavaas aacis laime mirdz
un visu skumjo aizmirst sirds!
Salavecim divi vaigi-
divi maigi, divi bagi!
maigie vaigi sārti,
baigie vaigi biksēm klāti!!
No taalaa krievu ciema
Kur valda muuzjiigs bads
Ir atvilkusies ziema
Tai liidzi jaunais gads
Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Stallī bērus kumeliņus!
Kad egles zaros sveces degs,
un tīksmi sapņi zemi segs,
lai Tavās acīs laime mirdz
un visu skumjo aizmirst sirds!
Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu - vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu.
Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz,
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds!
Satumst debesis - vējaina egle…
Viļņojas klusa Ziemassvētku nakts,
Sirdī iesmeldzas priecīgi zvani:
“Klusa nakts… svēta nakts…”
Mirdz zvaigznes pusnaktī vēlā,
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
Pie jums atnāk svētku prieks.
Kad Ziemassvētku rīts
Ir atnācis tik drīz,
Tad ātri visam sniegs nu krīt
Kailo zemi sasildīt.
Ziemassvētku naktī
Zeme un debess vizuļo,
Ziemassvētku naktī
Arī sirdis sarunājas.
Ieliec egles zarā sveci,
Lai par mīlestību deg
Un kā klusa ziedēšana
Gaisma tavu sirdi sedz!
Es gribu pacelt acis un klusi pateikties
Par jauno skaisto dienu,
Ko dāvāja man Dievs
Un solijumu siltu es gribu viņam dot
Ar tīru jaunu sirdi šo dienu nodzīvot.
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts,
Cik mīļa bij’, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!
Kristus bērns lai pār mums staro,
Saldi, saldi skujas garo —
It kā sveiciens tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas!
Laime nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņas maigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.
Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt neiespējamo,
Par spīti ikdienišķībai -
Uzplaucēt brīnumu dzīvē.
Par spīti grūtumam -
Laimīgiem būt
Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.
Ritini, laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!
Lai Ziemassvētku laiks ir klusi tuvinieku lokā pavadīts,
Lai Jaunais gads ir jautri draugu pulkā sagaidīts,
Lai ziemā sniega dēlis labi slīd,
Un dzīvē kāja nepaslīd!
agri ziemassvetku rītā, pēc darba grūtā padarītā.
skrienu es pie eglītes, lūkoties kur dāvanas.
zem egles tikai vēstule, neviena paša dāvana.
vēstulē ir rakstīts tā: te tev raksta santa klauss,
rakstīto tu liec aiz auss.
šogad negrēkoji nevienu dienu,
nepietiks ar dāvanu tev vienu.
par cik tu biji labiņais, tevi ārā gaida vesels maiss!!!
Jaunā gadā medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi,
Veselību, laimi, prieku
Un vēl kādu latu lieku!
Gaišas domas, prieks un labestība
Lai pār slieksni Ziemassvētkos nāk!
Un ne tikai saņemt mīlestību — citiem dot to arī sirds lai māk!
Lai svecīšu liesma sasilda Tavu sirdi :)
Miiljo sala veciiti,Tevi luudzu es,
Kad Tu paku nesiisi, labi pilnu nes.
Daudzus simtus dolaarus,
Virsuu melnu dzhipu.
Maniem darba koleegjiem,
Lai Tev nav tik gruuti,
Atnes kaadu kartinju
Un veel konfekshtuuti!
meži meži tumšie meži
tajos dzīvo baltie eži
staigā tie pa taciņām
pliki un bez jaciņām :) :)
Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks,gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs -
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.
/J.Tabūne/
Viena balta
Lido kaija
Diena salta
snieg
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle!
Dziļi mežā, tumšā bargā
Dzīvo rūķu saime maigā
Visu cauru gadu strādā
Viss visādas mantas gādā.
Cilvēks un darbs
Mūžīgi kopā,
Workingday rūpes
Dzīvē tik daudz!
Super ir strādāt,
Strādāt ar prieku
Strādāt ir dzīvot,
Jo dzīve ir darbs.
Laimīgus sapņus,
Sirds tikai redz:
Bet laimīgu darbu,
Workingday sniedz!
Ziemassvētku zvaigzne,
Lai pār visiem mirdz.
Miers,lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds.
Tālumā nāk sarkans vecīts,
ne jau sejā, bet gan tērpā,
nāk ar lielo maisu plecā,
ne jau sakumpis, bet stalts.
Kas gan vecītim tur maisā?
Protams grib to zināt katrs,
bet pirms svētku gunis degsies,
neuzzinās to neviens!
Un tad pienāks Ziemsvētku brīdis,
tad to uzzinās ikviens.
Ik nams, ik nakts ar skuju smarzzu pildaas
Prieks aciis briinumainu gaismu dedz.
Shkkiet visi cilveeki pie vienas uguns sildaas
Un miilestiibas ceelo ziimi redz.
Luugsim Ziemassveetku zvaigzneem
Taa kaa ziediem debess laukaa plaukt.
Zaljo eglju zaros sveceem,
Taa kaa ugunskuram spozhaas liesmaas degt.
Luugsim Ziemassveetku naktij,
Gaismas speeku muusu sirdii liet.
Iesim Ziemassveetku naktii,
Mieru,miilestiibu savaas dvees’lees smelt!
Agnese
Lai nākamajā gadā visas vēlmes piepildītos,
ņem visskaistāko aukliņu un iesien tajā mezgliņus:
mezgliņu par katru mīļu cilvēciņu,
mezgliņu par labām domām un apņemšanos,
mezgliņu par to, kas Tev visvairāk pietrūkst,
mezgliņu par… nu, to jau Tev zināt labāk.
Ziemassveetki sabraukushi,
kaiminjam suni!
Lai sildās sirds tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme debesīm dzied.
Lai nosargā sevī to svecīšu liesmu,
Ar kuru var droši caur puteņiem iet.
/k. Apškrūma/
Baltu sniega kamoliņu
sūtu tev ar šādu ziņu:
svētkos atšķetini viņu — pilns tas mīļu sveicieniņu!
Ceļš nekļūs īsāks mums no labiem vēlējumiem
Un arī nesamais par gramu vieglāks nepaliks,
Bet labo vēlējumu ceļā, ātrāk uzzied ievas
Un ziema mīkstām, siltām pārslām snieg!!!
Labvakar svētvakarā-
atkal balts ceļa sākums
un vien pati cerību zvaigzne
pa visu debesi
ir pietiekama,
lai būtu tik gaišs
ka neiespējami paiet
ne saviem sapņiem,
ne saviem draugiem garām -
labvakar
svētvakarā…
Mīļo salavecīti,
Dod man vienu svecīti,
Lai es sveču gaismiņā,
Redzu, kas Tev maisiņā.
Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdij,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt!
Ikvienai dienai tavā mūžā
Kā jaukam,skaistam sapnim būt
Un katram sapnim,katrai dienai
Par dzīves īstenību kļūt!
Jaunaa gadaa tadu sparu,
kas uz priekshu rauj ar varu,
Darbaa lai daudz speeka,
Miilestiiba mazliet greeka!
Jaunaa gadaa laimi guut,
Vecaa gadaa jautram(ai) buut!!!
Salavecim gara bārda,
vairāk nezinu ne vārda!!!!
Tek rūķim siekala gar kāju,
Un salatētis rokas trin,
Kad sniegbaltīte gandzrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin!
Laimīt, mums Ziemsvētkos mīļumu dāvā un svecīti gaiši, kas mirdz!
Laimīt, mums sirsniņā prieciņu ielej un actiņās spožumu liec!
Laimīt, mums Ziemasvētku brīnumu sūti, lai piepildās sapnītis kluss!
Laimīt, Tu svētkos nāc arī pati un svētība visiem mums būs
Sniega pārslas lēni rit
Un pie loga rūtīm sit
Kas tas brīnums kas tur nāk
Un aiz loga gavilēt sāk
Tas ir Ziemassvētku brīnums
Kurš uz mani raugās
Bet vai vinš mani redz?
Tikai pārslām lauku sedz… =)
Nākamajā gadā vēlu 365 priecīgus rītus,
zvaigžņu apmirdzētus vakarus;
52 daudzsološas nedēļas;
12 pārvērtību mēnešus
un 4 lieliskus gadalaikus!
Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist,
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo
Un siltums, ko izstaro sirds-
Tas nezūd. Tas paliek un mirdz.
Tik balts un kluss…Tie gaidot aiztur elpu…
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
Un gaišām rokām skaudams zemes telpu
Nāk senais mīļais ziemassvētku vakars!
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku
Un naktī šai uz katra galvu klusi,
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
Nobira eņģelim prieka asara
Kā balta pērlīte sniegā
Un cilvēks pavisam klusītiņām
Ir noticējis brīnumam.
Šim vakaram spožākās zvaigznes,
Šim vakaram skaistākai sniegs,
Bet spožāks par svecītēm eglē,
Lai sirdī nāk cerību prieks!
Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!
Ko Tu vairies no sirdēstu saimes!
Visas sāpes reiz beidzas un klīst.
Nav nevienam, kas nepazīst laimes,
Nav neviena, kas mūžīgi nīst.
Tas, kas pasaulei dzīvību devis, Šinī naktī no mūžibas cēls,
Zvaigžnu apmirdzēts, atnāks pie Tevis
Tevi mīlēt kā Cilvēka dēls.
J.Ziemeļnieks
Prieks virs zemes, viss tik balts,
Dziesmas skan, un gaiss tik salts,
Labas atmiņas lai būtu
Salaveci ciemos lūgtu!
Lai Jums pīrāgs pilns ar speķi,
lai uz biksēm nepil sveķi,
vēl naudu pilnu zeķi
un meiteni zem deķi!
Pasaule sidrabaini mirdz,
Klusumā mīl kāda sirds.
Sveces liesma spoži spīd,
Tumsa samta svecēm slīd.
Kokiem pilni zari sniega,
Bērniem acīs nav vairs miega,
Katra pļava baltā krāsā -
Sniegamāte viņām māsa
Sals gan mākslinieks ir izcils.
Rokā tam ir burvju zizlis.
Ziedos atmirdz katra rūts,
Salnu darbs ir skaists, bet grūts.
Salatēvs ar Ziemeļbriedi
Apčurāja meža priedi!
Mazais rūķīts lamājās,
Slapjš zem priedes vazājās!
Šeku - reku, kā pa gaisu.
Salavecis nāk ar maisu!
Maisā - šampis, zacenīte,
Līdzās - smuka Sniegbaltīte!
Rūķi taisīs salūtu,
Sniegbaltīte striptīzu!
Zilas zvaigznes naktī baltā
Sudrabotu gaismu lej
Un mums visiem klusi uzliek
Siltu roku dvēselei.
Putniņš pārlidoja,
Vakars nolaidās.
Visos ciema logos
Sveces iedegās.
Tie bija Ziemassvētki,
Kas tur ieradās
Un ar savu gaismu
Namos apmetās.
(B. Martuževa)
Šai Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz,
Sakiet visu, kas sakāms, sakiet no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt.
Vectētīņs ar bērnu saimi,
Naktspodiņā bļitko laimi,
Rūķīts jautri noskatās,
Kā tante štūrē ķekatās;
Svētki jāsvin praktiski,
Lai tie būtu latviski,
Vecais sērkociņus meklē,
Riepu dedzināšot eglē,
Man šie svētki šķiet kā flirts,
Bet apsveikums man nāk no sirds :)
Ziemassvētkos - gaišas domas,
Panākumus - visās jomās.
Jaungadā - vēl laimi
Un jauku kolēģīšu saimi!
Kad gada visgarākās naktis
Nāk ar tumsu mūs biedēt
Mēs katrs pa svecītei iededzam
Lai liesmiņa tumsu kliedē.
Mēs katrs pa svecīei iededzam
Lai tumsa bēg projām pa kaktiem
Mēs katrs pa svecītei iededzam
Par spīti naktij.
Esmu rūķis garākais,
Ģimenē - visstiprākais
Lielos šā un lielos tā,
Lielīb’ naudu nemaksā!
Kad Ziemssvētku naktī sāk drebēt jums rūtis,
Tad ziniet-aiz loga sit Ziemsvētku rūķis!
Kas ielaidīs viņu, tas sapratīs pats,
Ka rūķis ja ienāk, būs laimīgs tad gads!
Kā gribas ko skaistu un vērtīgu -
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti - vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu -
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis - glups kā arvien -
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.
Kas tur nāk pār laukiem, kalniem,
Kam tāds kažoks smags un plats,
Kuram kājas pinas kūlā,
Kam ir rokā lāpas dakts -
Tas ir Salatēvs nosvīdis - domājis ka Jāņu nakts….
Lūk, decembra beigās, caur zibeņu vāliem,
Caur pērkoņa dārdiem, tuviem un tāliem,
Ar cepumu rokā, bet otrā – ar glāzi
Es piesaucu tevi, tu bārdainais āzi,
Kas ragavās šķībās kratās pa gaisu,
Kas skursteņos spraucās ar dāvanu maisu,
Ar elpu kā cirvi un pampušu seju
Tu deklamēt pieprasi sūdīgu dzeju…
Šai zvaniņu jūklī un akciju tvanā
Tu iebrūc kā nelaime mājoklī manā.
Ar vēderu resnu un bārdu no vilnas
Tu reklamē preces un čakarē filmas.
“Nopērc šo desu! Nopērc šo telti!
Prostamol Uno – tikpat kā par velti!
Bārbijas slaidas ar zeltainiem matiem!”
Tu cilvēkus pārvērt par pirkumu ratiem.
Tu bezvainas bērniņus klēpī sev cilā,
Un, pierijies, notinies vakarā zilā.
Ar cepumu rokā, bet otrā – ar glāzi
Es piesaucu tevi, tu bārdainais āzi.
Es cērtu tev acīs ar skatienu cietu:
Un saku tev, resnais - apzinies vietu!
Aiztaisi maisu, nolīmē bārdu, nopogā vēderu, nomaini vārdu.
Aizej no Spices un mierā liec Molu
Līgumu saplēs ar Koku un Kolu
Izkāp no vitrīnām, pazūdi dzīlēs,
Tinies ar galiem – tad tevi mīlēs.
Izglāb Ziemassvētkus, vecais!
Sidraba mēnestiņš veļas pār gaisu,
Sētā nāk rūķīts ar dāvanu maisu.
Atnāca nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne dzirdēja sētnieks,ne ierējās suns,
Bet kaut kur tur tālumā iedegās guns.
Šai ziemassvētku naktī,
kad svecītes mirdz
Sakiet visu, kas sakāms,
sakiet visu no sirds
Tas palīdzēs ielīksmot,
piedot un lūgt,
Tas palīdzēs pašiem
labākiem kļūt.
Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks
Atmiņu kupenās brada,
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs,
Vienu vakaru gadā.
Raugies, kā zvaigznāju atspīdums drūp
Sniegpārslu vieglajās sprogās,
Dūmi no mīlīgiem skursteniem kūp,
Ledus puķes zied logā.
Varbūt bērnības rūķis tev mās,
Braukdams ar sudraba slēpēm;
Varbūt, ka pagalma kamanas stās-
Zirgi mirdzošām krēpēm.
Varbūt sirds apburta atkal spēs lūgt,
Auklēta saskaņā maigā,
Zvani sāks skanēt, un zvani sāks dūkt,
Miers plauks pasaules vaigā.
Viss , kas vēl tevī bij šaubīgs un salts,
Izkusis ticība liegā,
Ziemassvētku pusnaktī iesnigsi balts,
Iesnigsi sapnī kā sniegā.
Vai Tu zini, kas ir Ziemassvētki, vai Tu zini, kas ir Ziemassvētki?
Mazs pantiņš un liela, liela dāvana, lūk tie ir Ziemassvētki!
Kad lauskis kniebj…
Un sniegi putina…
Pat arī kūtī…
Zirgi svin un sutina…
Ziemassveetku vakars klusi
Panaacies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekshaa sauc,
Lai Tev panaakumu daudz!
Šī nakts ir mūsu cerība un māja,
Ar saules griežiem jaunu loku sāc.
Un pats visdārgākais, sen gaidīts dāvinājums
Ikkatram mums ir mīlestības vārds.
Ir dīvaina sajūta gadu mijā
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs -
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.
Šajā naktī zvaigznes lejup laižas
Un kā sudrabs egļu zaros krīt.
Sveču staros visas domas gaišas, -
Lai tās būtu tādas mums arvien,
Un lai jaunā gada dienu rakstā
Laimes māte dzīpariņu sien!
Sniegpārslu lietus
kartiņu lietus
mīļvārdu lietus
ziemas saulgriežu vakarā
lai pāri Tev līst
lai Tu staro kā egle
zaļu nākotnes cerību dzietos
un lai vārdu sudrabs
ap Tevi arvien ir īsts!
Lai balts zied Ziemassvētku laiks
Un laimes zvaigzne Jaunam gadam-
Tā gaidītājiem saulains vaigs!
Lai balts zied Ziemassvētku laiks,
Kā roze un kā sniedziņš svaigs-
Tam klāt tu piespiedies kā radam
Lai balts zied Ziemassvētku laiks
Un laimes zvaigzne Jaunam gadam.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām
Sētas durvis izlauzuši
Ar savām dāvanām.
Un sirsnīgs sveiciens Ziemassvētkos!
Mirdz zvaigznes pusnaktī vēlā,
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
Pie jums atnāk svētku prieks.
Uz gadu miju daavinaasim
Cits citam labus vaardus mees,
Lai tie pavisam neizzustu
No stegas pilnaas pasaules!
Šim vakaram spožākās zvaigznes,
Šim vakaram skaistākais sniegs.
Bet spožāk par svecītēm eglē
Lai sirdī nāk cerību prieks!
Ak mīļais Ziemassvētku vecīti,
Es zinu- Tu mani jau pazīsti:
JAu kuro gadu Tev pleijeri prasu-
Bet Tu tikai zeķes man nes….
Sniegbaltīte rūķus meklē,
Sēž tie augstu, augstu eglē,
Sadzērušies sarkanvīnu,
Prāto eglē iespraust mīnu!
Tu papu saki man taisnību:
Kā ir ar to Ziemassvētku vīriņu?
Vai Ziemassvētku naktī tiešām viņš nāktu,
Apbalvotu labos un ļaunos maisiņā vāktu?
“Nu kā tev pašam tā lieta šķiet?”
Man pašam šķiet, ka tā nevar iet-
Dot visiem balvas, tur tak vajadzētu kaudzi!
Jau bērnu rītos, cik tur ir daudzi!
Un kā tad viņš labos no ļaunajiem šķir?
Nu, varbūt viņam skolotājs to saka?
Nu tad tam jānes visa liecību paka!
Nu pērn mūsu naskākais Jānītis,
Nekā nav no viņa dabūjis!
Nu, aizmirsās, ak tavu miega mici!
“Nu labi, tad šoreiz es būšu tas Vīriņš,
Tev došu, ja turēsies rātns un tīriņš!”
Tā gaisma, kas cilvēkos dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd. Tas palīdz.
Un mirdz.
Vienu zaļu egles zaru,
Vienu siltu saules staru,
Mīļus sveicienus no Manis
Jaunais gads, lai aiznes Jums.
Salavecis brien pa lauku,
gumijnieki kājās.
Skriesim ļaudis skatīties
Vai tam visi mājās.
Ja vienu nakti liels un resns vīrs iekāps pa logu sagrābs un ieliks Tevi maisā,
Neuztraucies, es palūdzu salatētim, ka gribu Tevi Ziemassvētkos :)
Žurka paēdusi sieru
Sludina mums šogad mieru
Nākat mīļie skatīties
Un ar žurku dauzīties.
Baltā mīkstā kažociņā,
Ziema eglēm tērpties liek
Zaķēns apsēžas uz ciņa,
Arī viņam pūka tiek.
Ziema, ziema sūti sniegu
Lai uz zariem sarma zied.
Sargā meža balto miegu,
Bērniem ļauj ar slēpēm skriet!
Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks
Atmiņu kupenas bradā.
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs,
Vienu vakaru gadā.
Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.
Nāk Ziemssvētki no sniegota sila
Un baltu mieru pār pasauli klāj
Un debesis svēta ikvienu šai naktī,
kas cerību gaismu dvēselē krāj!
(K. Apšukrūma.)
Ziemassveetku veciiti,
Iededz luudzu sveciiti,
Lai es redzu gaisminjaa,
Kas ir Tavaa maisinjaa.
Lai aiziet prom pa baltu sniegu
Tas ruupes, kuras nomaac juus,
Lai Jaunais gads naak ar prieku,
Ar ceriibu - viss labi buus!!!
No tālā krievu ciema
Kur valda milzīgs bads
Ir atvilkusies Ziema
Un tai līdzi Jaunais gads!
Velk ragaviņas vecītis
Sēž iekšā trakais zirgs
Tas eglīti ir apēdis
Un tagad skaļi smej!
Kā laimes asaras baltas
Pasaulei pāri krīt sniegs.
Kūst dvēselē bēdas saltas,
Un sirdī ielīst prieks.
Balts ceļš caur tumsu lokās,
Un tālē zvaigznes māj -
Kāds siltas, mīļas rokas
Pār zemi svētot klāj.
Ivars
Ziemas svētki balti mirdz,
kā sirsniņa azotē,
dod man spēku,dod man gribu,dod man darbu devējiņ,
lai mirdz mana sirsniņa, kā darbiņu darīdams…..
Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!
Pārticību - tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - gaišu kā svecītes!
Ziemassvetki, Ziemassvetki
Kas tie tadi ziemassvetki
Ziemassvetki, Ziemassvetki
Ziemassvetki, Ziemassvetki
Mazliet sniega, mazliet prieka,
Mazliet spēka, mazliet grēka,
Bet visvairāk - mīlestības
Mirgo svecīšu liesmiņas siltas,
Ziemassvētki un Jaunais gads klāt.
Un mēs ejam pa cerību tiltu,
Gadam nākamam spožumu krāt.
Ziema klāt ar lielu sniegu,
Ielas pilnas skaņu liegu.
Esi nu pret visiem labs -
Mīlēt sāks pat sētas stabs.
Atnāks Salatēvs ar maisu,
Sajauks visu svētku gaisu.
Steidzat viņam dziesmas spēlēt,
Vēlējumus daudz, daudz vēlēt,
Ēdamo uz galda celt,
Tīrus sniegavīrus velt.
Katram dvēsele gaišāka kļūs,
Iezagsies sirsiņā prieks - Ziemassvētki būs!
Neej garām, Laimes mate, Vecā gada vakarā:
Dod mums laimes atslēdziņu,
Darba prieku, veselību,
Lai varētu jaunu gadu
Bez bēdiņu nodzīvot.
Lai priekam pieder Jaunais gads,
Lai smaidam atplaukst acu skats,
Jo smaidot ,sirdī pazūd viss tas tumšākais,
kas palicis!
Ir divaina sajuuta gadu mijaa,
Kad zvaigznjotaa debess sudrabu sijaa,
Tad zogas gan prieks,gan nezinja krutiis,
Ko naakamaa gada putenji suuutis-
Ir divaina sajuutaa taada briidii,
Kad satiekas gadi uz iiisu briidii,
Tu pats it kaa staavi veel durvju priekshaa,
Bet domas sen jau atrodas iekshaa.
Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg;
Pats jau zini, kas tu esi,
Kāds ir tavu sapņu ceļš!
Kas tur nāk pār laukiem grāvjiem,
Kam tāds kažoks balts un plats.
Tas ir Jaņa tēvs zem grādiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads!
Lido sala vecīši, Ja tev kādreiz paliek grūti
Tad pie velna bēdas sūti
Un ar draugiem iedzer šņabi
Gan jau atkal viss būs labi.
Klusi krīt sniegs uz tavām plaukstām un tajās kūst.
Tu tagad esi ļoti tālu un man tevis trūkst.
Es gribu par sniegu kļut.
Un tavās plaukstās būt.
Sniegpārsliņa izkususi,
Inflācija atnākusi.
Treknie gadi arī cauri,
Atliek tikai kasīt pauri.
Laukā rāmi,vēsi klusi …….
Mīkstas sniega pārslas krīt -
Kalnus,lejas,ēkas,kokus
Baltā segā ievīstīt.
Un tad domu pilna lēni
Tumša nakts gar mežu nāk,
Un pa aizsnigušiem logiem
Uguntiņas mirdzēt sāk….(A.Saulietis).
sniegi sniegi putinaaja,
aukstums kaajas kutinaja.
ziemassveetki nu ir klaat,
visiem prieks un varam saakt,
daavanu es veru valaa,
domaaju ,ka buusu staraa,
visiem pukiits ,man nekaa.
dzied tik vini tralallaaa!!!
Zem eglītes mazs zaķītis
ar bisi vikli rīkojas
un dažu brīdi dažu brīdi dusmīgs vilks
pif paf! ar lodi pierē krīt!!! ;)
Lai ziemsvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs.
Lai aiziet prom pa tīru sniegu,
Tās rūpes kuras nomākušas mūs.
Gaišus, saticīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu:
Jaunā gadā medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību laimi prieku,
Un vēl kādu latu lieku.
Zvaigžņu lietus
nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads
uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk!
Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.
Baltu sniega kamoliņu sūtu tev ar šādu ziņu: svētkos
atšķetini viņu — pilns tas mīļu sveicieniņu!
Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.
Kaut arī baltās pūkas nekrīt vēl no gaisa,
Gaišas domas sirds tik un tā raisa.
Lai laimīgs katrs šodien ir un rīt,
Lai Ziemassvētku brīnums visiem sirdī mīt.
Ar gaišu laimi,spožām zvaigznēm
Ar dziļu domu,labu dziesmu,
Ar zaļu kuplu egles zaru
Lai atnāk Jaunais gads!
Lai Jaunaa gadaa shtimmee raksti
Un miilestiibaa labi iet,
Lai sirds veel klapee valsha takti
Un naudas maks lai neiet ciet!!!
Sniga sniegi putināja,
Meža zvēri kāzas svin.
Lūsīts’ ņēma caunas meitu,
Zaķīts’ sila vāvaliņu.
Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltums, smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistākos jau pateicis ir kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai svēto stundu sveiktu,
gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu -
Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!
miljo salaveciti!
uzsauc vienu konfekti!
bet ja nebus konfektes,
dabusi ar trompeti!
***
Tas baltais ziemas miers, kas iespīd istabā
No sniega laukiem rīta klusumā,
Ir tā kā Dieva miers tur, augstībā,
Kur, baltos spārnus klusi saglauduši,
Uz ceļiem eņģeļi stāv galvas noliekuši.
Uz ceļiem eņģeļi
Kā sniega mākoņi.
(K. Skalbe)
Lai Jums gaiši un mierpilni Ziemassvētki!
Jaunajā 2012. gadā – piepildīt iecerēto, nepazaudēt iegūto, atrast meklēto!
Ar sveicieniem,
Jūsu Liepājas Latviešu biedrības nams
ziemassvetki ziemassvetki nak mani mili svetki ziema ziema paklausies mani lai ir daudz snieks mili mani svetki
ziema ziema klusa mila ziema var puikoties pika pika pika un snieks