Igaunijas mežā ir uzstādītas web interneta kameras, kurās var vērot mazo brāļu ikdienu. 🙂

Kameras un sižeti pēc iespējas tiek papildināti.

Atceries, ka tumšā laikā kameras nerāda…

Re…kur lielais datoru pazinējs…sauksim viņu par …Techno Cat !

 

Labs palīgs...

Saksim ar Liepāju:

Broadcast is powered by Baltic Live Cam

 

Jūras ērglis , Melnais stārķis, Zivju ērglis …DIEMŽĒL IR AIZLIDOJUSI, bet pavasarī web kameru darbība tiks atjaunota …cerams!

Dabasdatiem ir arī forums, kurā padalīties ar interesantākajām bildēm no kamerām.

Igauņi dabas vērošanā mums ir krietnu soli priekšā. Viņiem kameru ir vairāk, attēla kvalitāte tajās krietni labāka un tiešraidē netiek stūķētas reklāmas.

Staltbriežu barotava >>

Meža dzīvnieku barotava >>

Jūras ērgļa ligzda >>

PAR ĒRGLI:
Izmantojot ērgļu prombūtni, ligzdā viesojās vārna, kas izēda olu. Šis notikums piesaistījis visai plašu sabiedrības daļas uzmanību.

Tiešraidē bija vērojams, kā, izmantojot ligzdas saimnieku prombūtnes brīdi, vārna saknābāja un izēda vienu olu, iespējams, sabojājot arī otru.

Neuzmanības dabā var maksāt ārkārtīgi dārgi.

erglis

Šī bija klasiska neuzmanība, kad putni nomainījās uz ligzdu. Viņi perē abi divi – gan tēviņš, gan mātīte, ik pa laikam mainoties.

Intervāls starp ligzdas atstāšanu un otra putna atlidošanu bija nedaudz par ilgu, un vārnas pasteidzās.

Tās burtiski bija divas minūtes pēc tam, kad tēviņš bija izlidojis no ligzdas, kad bija klāt vārna un klusēdama izēda olu.

Otra vārna tikmēr netālu dežurēja. Mums šobrīd nav skaidrs, kas noticis ar otro olu, jo vārna četras reizes uzsita ar knābi pa to un, ja ir radušās kaut kādas mikroplaisas, tad ola ir beigta, un tas būtu skumji.

Tad putns varētu ilgstoši sēdēt perēt beigtu olu, un tas ne ar ko jēdzīgu nebeigtos.

Latvijas Dabas fonds kameras pie putnu ligzdām izvieto jau ceturto gadu. Latvijas un Igaunijas sadarbības projekta “Ērgļi pāri robežām”

Piekraste:  tur gan reti ir kas interesants http://pontu.eenet.ee/player/kasmu.html

 

Vienkārši Pūce(video) INTERESANTI uzvedības momenti:

   
MAZLIET palīdzēšu apmeklēt interesantas vietas no visas pasaules. Teiksim tā…maza izlasīte :
Un tā pa šo ielu ir staigājuši….  “The Beatles”.

Abbey Road 

 

the beatles

 

 Gribi pabūt Manhetenas ielā, kur apgrozās visas pasaules biznesa haizivis :

Slavenais Taim-skvērs, Ņujorka

 

Neesi bijis slavenajā kūrortā ? Lūdzu…

Zilā Lagūna

 

Šo vietu mēs jau zinām…par leopardiem un viņu mazuļiem…

Islandes  zooparks

 

Par ASV kosmiskajām stacijām taču esi dzirdējis ! Ir iespēja tur pabūt , ko piedāvā NASA…

Pabūsim Kosmosā

 

Domāju, ka paskatīties Āfrikas dzīvniekus ir interesanti un aizraujoši inčīgi…

Āfrikas daba un dzīvnieki

 

Bez komentāriem…jāredz !

Niagāras ūdenskritums

 

No ūdenskrituma pie arhitektūras pērles …

Pēterburgas baznīca

 

Vai Tu tici spokiem ? Reālā laikā vari vērot vai viņi parādīsies 100gadus vecā mājā !

Spoku Nams

 

Ja sapņo par aktiera karjeru…šie burti Tevi iedvesmos !

The Hollywood Sign

 

Hollywoodsign

 

Ja ir interese par pilsētu web-kamerām , tad…. šeit ir apkopotas labākās.

Ir arī Liepāja…web interneta kamera …šeit

Ekstremāliem redzama Liepājas pludmale (naktī tur ir tumšs) …. šeit

Tomēr tas būs par maz…lūk maza izlasīte ceļošanai pa pasauli :

Un kā tad ?

Ar Google Street View karti, kā ar to rīkoties lasi …ŠEIT

 

Apskatām Antarktīdu

Nav par ļaunu pabūt pie …un Lielajā barjeru rifā

Ar laivu pa AMAZONI

Apmeklējam Ziemeļ-Norvēģiju

Braucam uz Austrāliju

Vai esi bijis Bradho-Bei ?

Nokāpjam Ivami Gandzai

Apskatām radiācijas pārņemto FUKUSIMU

Apskatām Lielo Kanjonu

Uzkāpjam Kilomandžāro

Apskatām Tulumu

Kā ar Everestu ?

Elbrus arī ir skaists

Apskatām Azoru salas

Esi bijis Akuangua

Dodies uz  Overseas Highway

 Jautriem mirkļiem !

Šeit vari vērot Dienvidāfrikas rezervāta zvēru dzirdītavu. Kamera tiek kontrolēta 24h diennaktī un, ja kas interesants notiek, tas tiek iekadrēts un pietuvināts.

Ja tevi interesē putnu balsis ….un protams dažādas citas ziņas par izvēlēto spārnaini, tad vari doties uz interneta vietni kur savāktas putnu balsis no visas pasaules.

Starp citu vari ielādēt putna balsi pie sevis uz datora …esot   PAR BRĪVU…ŠEIT

***

JAUNĀKAIS VIDEO… GULBJI:

Šeit skaties kā strazds pusdieno un pēc tam mazgājas, gan video, bet interesanti >>

Video no mana dārza par STRAZDU un vēl kādu mazu čiepstētāju 😉 :

ROŅI:

Suga iedalīta trīs atšķirīgās populācijās, kas atbilstoši mīt Rietumatlantijā, Austrumatlantijā un Baltijas jūrā. Baltijas jūras pasugas roņi biežāk sastopami tās ziemeļu daļā – Botnijas un Somu līcī.

Pelēkais ronis ir Baltijas jūrā visbiežāk sastopamā un augumā lielākā (150-300 kg) roņu suga. Senāk roņus intensīvi medīja, galvenokārt, lai iegūtu taukus. 20.gs. vidū strauji samazinājās roņu skaits pārmērīgu medību un jūras piesārņojuma dēļ. Pateicoties medību aizliegumiem, pēdējos 20 gados pelēko roņu skaits Baltijas jūrā pieaug un tos arvien biežāk un lielākā skaitā sastop arī Latvijas piekrastē.

Pelēkais ronis ierakstīts Bernes konvencijas III pielikumā, Bonnas konvencijas II pielikumā, Eiropas Padomes direktīvas 92/43 EEC par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību II un V pielikumā, Latvijas Sugu un biotopu aizsardzības likuma 1.pielikumā.

Latvijas Dabas muzejs pelēko roni izsludināja par “Gada dzīvnieku – 2008”.


pelēkais ronis

 

PUTNU vērošana darbosies vasarā

Jūras ērglis  ( Haliaeetus albicilla)

Latvijā rets ligzdotājs. Biežāk novērojams ceļošanas laikā. Zināms skaits regulāri ziemo, ieskaitot putnus, kuri ieceļojuši no citām teritorijām.

Svars – 4,1– 5,5 kg. Izplatītu spārnu īsais gals ir 2,4 m. Dzīvo mežos pie jūras līčiem, lielākām upēm, ezeriem, zivju saimniecības dīķiem. Ēd zivi, ūdens putnus, retāk – zīdītājus. Ligzdas vij 11-28 m augstumā, kokos, kas aug netālu no atklātas vietas – purva klajuma, cirsmas, meža laukuma. Vidēja izmēra ligzda ir 1,5 m platuma un 1 m augstuma. Ligzdā izaug 1–3 jaunputni.

juras-erglis

 

Kluss lidojums, laba manevrēšanas spēja, laba redze, izcila dzirde, asi nagi, līks knābis, ar kuru barības objektus saraustīt gabaliņos tikko čaumalu pametušajiem mazuļiem, – tā meža pūci raksturo ornitologs Guntis Graubics.

Skaņas avota koordinātes pūce spēj ļoti precīzi nopeilēt. Putnu pētnieks Kārlis Grigulis Putnu grāmatā (1964.g.) raksta: “Neviens putns nespēj sataisīt tādas grimases kā pūce:

brīžiem sarauc pieri, izstiepj uz priekšu degunu un izskatās pēc vecas vecenītes, brīžiem pamirkšķina vienu vai otru aci, bet dažreiz sataisa smaidošu un laimīgu izteiksmi.” Pieradināta pūce, iemācīta ķert peles, atnesot vairāk labuma nekā trīs kaķi.

pūces

 
 
KAROŠKNĀBJI

karosknabis

Savu dīvaino nosaukumu karošknābji (dēvēti arī par platknābja ibisiem) ieguvuši , pateicoties savam interesantās formas – platajam knābim.

Ar to var veiksmīgi atrast un noķert sīkas zivtiņas, kukaiņus, kurkuļus un citus sīkus ūdens bezmugurkaulniekus, bradājot un vēzējot galvu kā „izveicīgs pļāvējs izkapti”.

Savvaļā šie putni apdzīvo Āfrikas sekos ezerus, mitrājus un citus pārpurvotus seklūdeņus, arī piekrastes lagūnas un līčus niedrājus.

Ligzdas būvē piekrastes kokos, krūmos vai niedrēs, kā arī uz klinšu saliņām. Parasti dēj 2-3 olas, no kurām pēc 25-29 dienām izšķiļas mazuļi. Jau pēc pusotra mēneša jaunuļi uzsāk patstāvīgu un neatkarīgu dzīvi.

Latviski:Baltais karošknābis
Angliski:African Spoonbill
Latiniski:Platalea alba
Krieviski:Колпица белая

ZĪRIŅI…….zīriņšs

 
 
Ornitologi zīriņus mēdz pēc to spalvu krāsas dalīt tumšajos un gaišajos. No Latvijā ligzdojošajiem zīriņiem gaišie ir Latvijā populārākie un pilsētā ūdeņu tuvumā nereti novērojamie upes zīriņi (ligzdo no 1500 – 2000 pāru), jūras zīriņi un mazie zīriņi. Tumšie ir melnie zīriņi (ap 2000 pāru), baltspārnu zīriņi (50 – 300 pāru) un baltvaigu (5 – 10 pāri) zīriņi.

Latvijā zīriņi pavada samērā īsu laiku – aptuveni četrus mēnešus no atlidošanas laika aprīļa otrajā pusē līdz aizlidošanai jūlija nogalē un augustā. To laikā tiek nodrošināta sugas nākotne.

PIEKŪNS…………piekūns

Lauku piekūns ir gājputns, kurš marta beigās – aprīlī atgriežas Latvijā no ziemošanas vietām DR Eiropā un Z Āfrikā. Latvijā lauku piekūns apdzīvo kultūrainavu, kur lauki mijas ar viensētām un koku puduriem, lielus lauku masīvus, ir sastopams arī pilsētās .

Lauku piekūnam pamatā nepieciešama atklāta teritorija (kurā sastopama to galvenā barība – grauzēji), kur baroties, un vieta ligzdai – vārnas, žagatas vai kraukļa ligzda, vai arī kādas celtnes niša. Līdzīgi citām piekūnu sugām, lauku piekūns ligzdu pats neveido.

STĀRĶIS……..baltais-starkis

ZĪLĪTES………….Lielā zīlīte
Lielākā un biežāk sastopamā zīlīte. Tai ir melna galva un balti vaigi, un visa vēdera garumā stiepjas melna svītra. Garums: 14 cm Ļoti labprāt apmeklē barotavas. Barību meklē arī uz zemes, sevišķi ziemā.

Sastopama dažādās mežaudzēs, biežāk ar lapu koku piejaukumu, parkos, dārzos, kapsētās, arī viensētās, pilsētu un citu apdzīvotu vietu apstādījumos.Latvijā ligzdo 400 000 – 500 000 pāru, ziemo 700 000 – 1000 000 putnu.

Maza un veikla zīlīte. Koši zilo galvas virspusi aptver balta josla, tai ir zili spārni un aste. Vēdera lejasdaļā šaura tumša svītra. Garums: 11,5 cm

Rudenī un ziemā klejo, veidojot lielus barus.

Sastopama lapu koku un jauktos mežos, parkos, dārzos, kapsētās, dažādos apstādījumos. Rudenī un ziemā bieži arī niedrājos un krūmos pie ūdeņiem.

Ligzdo 100 000 – 140 000 pāru, ziemo 200 000 – 400 000 putnu.

 

Foto: Aivars Petriņš

Pelēkā zīlīteŠai zīlītei ir brūngani pelēka mugura un gaiši pelēcīgi vēders un vaigi. Garums: 11,5 cm

Ligzdošanas laikā sastopama mitros skuju koku un jauktos mežos, rudenī un ziemā – arī citur, parasti bariņos kopā ar citām zīlīšu sugām.

Ļoti līdzīga pelēkajai zīlītei ir purva zīlīte, kas arī mēdz apmeklēt barotavas. Drošākā noteikšanas pazīme dabā ir balss. Pelēkās zīlītes sauciens ir aizsmacis, gari stiepts “čē-čē-čē” ar uzvērtām katras zilbes beigām (it kā sauc savu vārdu “pe-lē-kā”), savukārt purva zīlītes sauciens ir ātrs “či-dedededede”.

Latvijā ligzdo 180 000 – 250 000 pelēkās zīlītes pāru, ziemo 300 000 – 400 000 putnu.

 

 

Foto: Jānis Ķuze

Cekulzīlīte

Neliela, ļoti kustīga zīlīte ar raibu cekulu. Vēderpuse bēša, bet mugura – riekstu brūna. Garums: 11,5 cm

Mēdz veidot barības krājumus.

Sastopama skuju koku, galvenokārt priežu mežos. Pārsvarā vecās audzēs.

Ligzdo 300 000 – 370 000 pāru, ziemo 600 000 – 800 000 putnu.

No putniem un roņiem uz pilsētu Web  – kamerām

un netikai… apskati visu valstu interneta TV kanālus un web kameras vienkop skaties  ŠEIT 

Laba vieta pasaules pilsētu apskatei: http://www.earthcam.com/?lang=ru

Ja Tev ir zināmas labas Web- kameru vietas , sūti šurp linku, un liksim šeit apskatei, protams, liekot klāt sūtītāja niku vai vārdu, nu ko sirds vēlēsies

Liepājā būvē koncertzāli… tur pieslēgtas veselas divas web kameras.

http://www.irliepaja.lv/lv/webcam/

http://www.liepaja.lv/modules/page/tmpl/camera3.html

 

Viedokļi

  1. Lauķis says:

    Kas par cuķiem,nobarojušies un trekni. man tādi nākum tupeņus grauzt, gan vasarā . Visiem labu vakaru

  2. laimisk says:

    VIENMĒR ATCERIES PAR LAIKA JOSLĀM !

    JA pie mums ir diena, tad Amerika ir nakts. Lielākā daļa kameru darbojas reālā laikā un tāpēc nav ko brīnīties ja bilde ir tumša. 😉 😉 🙂

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

pieci × divi =