Virsstundas, vai zini visas nianses, kas attiecas uz tevi
Virsstundas.
Kas īsti skaitās virsstundas? Ja normāls darba laiks ir 160 stundu mēnesī, tad sanāk, ka visas stundas, kas ir pāri tām, ir virsstundas. Vai par tām jāmaksā dubultā? Cik daudz virsstundu, pēc likuma, drīkst strādāt mēnesī?
Virsstundas, par to tad arī parunāsim.
Darba likuma 136. panta otrā daļa nosaka, ka virsstundu darbs pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas darba devējam ir tiesības tikai šādos izņēmuma gadījumos.
- Ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;
- Lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;
- Steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.
Turklāt, ja minētajos gadījumos virsstundu darbs turpinās ilgāk par sešām dienām pēc kārtas, darba devējam nepieciešama VDI atļauja turpmākam virsstundu darbam, izņemot gadījumus, kad līdzīgu darbu atkārtošanās nav paredzama.
Virsstundas, izpratne.
Izpratne par virsstundu samaksu ir pirmais solis, lai nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par papildu darba stundām. To primāri nosaka Darba likums un darba koplīgumi. Šeit ir galvenie punkti, kas jāņem vērā.
Standarta darba nedēļa sastāv no 40 stundām. Jebkurš darbs, kas veikts pēc šīm 40 stundām, parasti tiek uzskatīts par virsstundām. Virsstundu likumi parasti attiecas uz plašu darbinieku loku, tostarp pilna laika, nepilna laika un pagaidu darbiniekiem. Kritēriji var atšķirties atkarībā no darba veida un darba līguma.
Virsstundu darba samaksas aprēķins.
Virsstundu samaksu parasti aprēķina, pamatojoties uz darbinieka parasto stundas algu. Latvijā šo aprēķinu nosaka atalgojuma likme 100% no algas.
Darbinieku likumīgās tiesības.
Darbiniekiem Latvijā ir noteiktas tiesības uz virsstundu apmaksu. Šīs tiesības ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu taisnīgu atlīdzību un aizsargātu pret jebkādiem iespējamiem pārkāpumiem.
Virsstundu uzskaite.
Darba devējiem ir jāsaglabā precīza darbinieku darba stundu uzskaite, ieskaitot nostrādātās virsstundas.
Virsstundu apstiprināšana.
Darbiniekus nedrīkst piespiest strādāt virsstundas bez viņu piekrišanas. Darba devējiem jāsaņem darbinieka piekrišana, kas var būt gan mutiska, gan rakstiska.
Apmaksas termiņi.
Virsstundu samaksa ir jāizmaksā savlaicīgi, parasti iekļauta nākamajā regulārajā algas ciklā.Taču Darba likumā noteikti arī virsstundu darba ierobežojumi, lai nodrošinātu darbiniekam pienācīgu atpūtas un darbspēju atjaunošanas iespēju.
Proti, virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.
Attiecīgā norma nosaka, ka darbinieku virsstundu darbā ir pieļauts nodarbināt vidēji astoņas stundas nedēļā. Vidēji tas nozīmē, ka kādā nedēļā darbinieks tiek nodarbināts vairāk nekā astoņas stundas, bet kādā citā nedēļā darbinieks tiek nodarbināts mazāk par astoņām stundām virs.
Astoņu virsstundu limita ievērošana tiek noteikta atskaites perioda beigās, summējot darbinieka pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus, nostrādātās virsstundas un izdalot tās ar nedēļu skaitu pārskata periodā.
Vidēji četru mēnešu periodā ir 144 virsstundas (vidējais kalendāro nedēļu skaits 4 mēnešu periodā reiz pieļaujamās astoņas virsstundas septiņu dienu periodā).
Līdz ar to nedēļā pieļaujamais virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 8 stundas, neraugoties uz to, ka tās, iespējams, pie noteiktā summētā darba laika pārskata perioda izlīdzināsies līdz normālajam darba laikam.
Virsstundas, tiesības uz piemaksu vai apmaksātu brīvdienu.
Darbiniekam par virsstundu darbu izmaksājama piemaksa – ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstīgi nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību.
Tiesiskās aizsardzības līdzekļi.
ja darba devējs nemaksā virsstundu apmaksu, kā to nosaka darba noteikumi, darbiniekiem ir likumīgas tiesības vērsties pēc tiesību aizsardzības ar darba iestādēm vai tiesām.
Virsstundu likumu izpratne ir būtiska gan darbiniekiem, gan darba devējiem. Zinot atbilstības kritērijus, aprēķina metodes un likumīgās tiesības, kas saistītas ar virsstundu samaksu, darbinieki var nodrošināt taisnīgu atlīdzību par papildu darbu.
Virsstundu likumi ir ieviesti ne tikai, lai aizsargātu darbinieku tiesības, bet arī veicinātu līdzsvarotu un harmonisku darba tirgu, kurā dominē godīgums un vienlīdzība.
Viss ir skaisti un valstiski pareizi taču dzīvē, ja uzņēmējs jūt, ka būs jāievieš virsstundas kādam no darbiniekam notiek parodoksāli risinājumi.
Proti, ja no katriem desmit darbiniekiem vienu samazina (kas uzprasās uz virsstundām), tad tiem palikušajiem paliek tas pats atalgojums, kā pildot darbu kopā ar atlaisto darbinieku. Ja kas, palikušie tiek gala ar dotajiem uzdevumiem. Tā notiek un nesakiet, ka tā nevar būt. Var!
Labu Dienu!
