Viendienīte, daylily vai latīniski Hemerocallis Liepājā

Viendienīte.

Tā nu sanācis, ka šis visnotaļ skaistais augs vai puķe, kā nu kuram liekas pievilcīgāk, aug pie manis dārzā Liepājā. Ziedēšana ir īsa, bet krāšņa gan. Par to izveidoju video, kuru tad varēsi apskatīt.

Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:  

Viendienīte, ko saka zinoši dārzkopji

Dienlilijas (Hemerocallis), sauktas arī par dienziedēm un viendienītēm, ir dienziežu dzimtas Xanthorrhoeaceae augs.

Šīs ģints zinātniskais nosaukums ir cēlies no grieķu vārdiem “hēméra”, kas nozīmē diena, un “kállos” – skaistums, kas atspoguļo šī krāšņā auga būtību un galveno atšķirību no citiem augiem, proti, katrs atsevišķs zieds uzplaukst dienas sākumā un tās beigās novīst.

Taču, tā kā dienliliju cerā var uzziedēt pat līdz 500 ziediem, nākošajā dienā blakus noziedējušajam ziedam atveras arvien jauni ziedpumpuri, un tā šis process var turpināties vismaz četru nedēļu garumā.

Dienlilijas ir vienas no vieglāk kopjamiem dārza augiem.

Tā lapas ir spēcīgas un kuplas, zem tām neaugs nekādas nezāles. Daudzām dienliliju sugām piemīt skaista smarža, bet, atšķirībā no lilijām, tām ir saknes, nevis sīpoli, kas labi palīdz pārciest sausuma periodus.

Katram augam parasti ir divi stublāji, kuru galos veidojas ziedi. Dienliliju lapas ir garas, lineāras, ar nosmailotu galu. Pēc ziedēšanas veidojas augļi, kuros atrodas vai nu ļoti maz, vai ļoti daudz sēklu.

Savus pumpurus dienziedes sāk raisīt maija beigās un zied līdz pat pirmajām salnām, taču viskrāšņākās tās ir jūlijā.

Lūk arī video:

Viendienīte, no kurienes?

Pirmie dienziežu paraugi uz Eiropu atceļoja no tālajiem Dienvidķīnas reģioniem, taču, tā kā tos nevarēja labi izkaltēt un nospiest, dienliliju ziedi nebija atrodami nevienā herbārijā.

Tā nu ilgu laiku eiropiešiem dienliliju oriģinalitāte un botāniskās īpašības palika neizzinātas. Attīstoties tirdzniecībai un atveroties aizvien jauniem tirdzniecības ceļiem, arī šis augs izplatījās visā pasaulē.

Sākotnēji dienziedes bija ļoti dārgi augi, tādēļ tās tika stādītas tikai publiskajos parkos. Savvaļas dienziežu pētnieks Džordžs Jelds 1893. gadā reģistrēja pašu pirmo dienziedi ‘Apricot’, kas joprojām ir sastopama gan piemājas dārzos, gan arī botānisko dārzu kolekcijās.

Viendienīte, izskats.

Pastāv neskaitāmas krāsu, rakstu, formu kombinācijas, kā arī ziedēšanas laiks dažādām šķirnēm atšķiras. Dienziežu šķirnēm ir salīdzinoši lieli dažādu formu un krāsu ziedi (līdz pat 20–30 cm diametrā).

Zziedlapu malas var būt krokotas, zobainas un burbuļotas, tās var būt citā krāsā nekā pats zieds.

Uz ziedlapām ir sastopami dažādu formu un krāsu zīmējumi, ir arī selekcionēti ziedi ar 8 ziedlapiņām (parasti 6), kā arī pildīti un daļēji pildīti ziedi.

Krāsu toņu paletē iekļautas visas varavīksnes krāsas: sākot no visu veidu oranžā un dzeltenā līdz rozā, sarkanam un violetam, sasniedzot gandrīz melnu nokrāsu, kā arī sastopamas gandrīz baltas dienlilijas.

Vienīgā krāsa, kāda vēl nav iegūta selekcijas rezultātā, ir zila.

Viendienīte, dēstīšana.

Dienlilijas vajadzētu dēstīt laika posmā no aprīļa līdz oktobrim, lai tās iesakņotos un sagatavotos ziemas periodam. Vispiemērotāk tās būtu dēstīt saulainā vietā ar ūdens caurlaidīgu augsni. Protams, dienlilijas augs arī daļēji noēnotā vietā, taču ziedēs mazāk.

Pēc bedrīšu izrakšanas to vidū no augsnes uzber nelielu paaugstinājumu, pār kuru izkārto stāda saknes. Jāpievērš uzmanība tam, lai sakņu sākšanās vieta atrastos tikai 1-2 cm zem zemes.

Ja stāds iedēstīts pārāk dziļi, var tikt kavēta tā ziedēšana, vai tā var nebūt vispār, līdz stāds dabiski «pacelsies».

Attālumam starp dēstiem un blakus augošajiem augiem jābūt 40-50 cm (atkarībā no to lieluma), lai dienlilijām būtu pietiekami daudz vietas, kur izplesties,- tas paātrinās arī to augšanu. Pārāk ciešos stādījumos augi var neziedēt, vai arī atsevišķi stādi var pat aiziet bojā.

Labi dienlilijas jutīsies arī mitrās un pārpurvotās vietās, piemēram, dīķu malās. Dienziedēm patiks mitra augsne, kas tāda ir arī 20-30 cm dziļumā.

Lai to nodrošinātu, dienziežu stādījumus var mulčēt ar neitralizētu kūdras mulču. Vēlamais augsnes ph līmenis ir 5.5- 6.5, taču dienziedes nav pārāk izvēlīgas augsnes ziņā.

Tomēr tām ļoti nepatīk augsnes pārplūšana pavasaros, kā arī pārlieku augsts gruntsūdens līmenis (50 cm); tādā gadījumā dēstus stāda paaugstinātās dobēs.

Pavasarī, to galvenajā augšanas laikā no aprīļa līdz maijam, dienziedes papildus jālaista un jāmēslo ar komplekso mēslojumu.

Dienlilijas pavairo ar ceru dalīšanu pavasarī vai rudenī. Turklāt šie augi tiek dēvēti par «inteliģento sliņķu puķēm», jo neprasa daudz pūļu, ir pieticīgi, ilgi aug vienā vietā (7-8 gadi) un priecē ar bagātīgu, košu un krāsainu ziedu rotu.

Labu Dienu!