Vai vajadzētu pakļauties reklāmai un vakcinēties ?

Lai arī plašsaziņas līdzekļi sabiedrības uzmanību patlaban pievērsuši vīrushepatīta A uzliesmojumam – par dzelteno kaiti dēvētā infekcija bija pamanījusies iekļūt pat Saeimas gaiteņos… tomēr nav šaubu, ka avīžu un portālu sleju galvgaļos drīzumā gozēsies biedinoši virsraksti:

Gripa nāk!

Laiks vakcinēties!; Apspriež rīcības plānu pandēmijas gadījumā.

Vairākums šo rakstu, gluži tāpat kā iepriekšējos gados, pirmām kārtām aicinās doties uz tuvāko vakcinācijas kabinetu un, samaksājot 15-25€, saņemt gripas vakcīnu. Gripa, protams, ir nopietna infekcijas slimība, ar kuru saslimt neviens nevēlas.

Taču vai vakcinācija ir labākais veids, kā no tās izvairīties?

Vai gripas vakcīna ir tik nekaitīga un droša, kā to apgalvo Sabiedrības veselības aģentūra (SVA), kuras īstenotajā imunizācijas programmā paredzēts panākt, lai  vakcinācijai tiktu pakļauti 75% no noteiktajām riska grupām…

Bērni no 6 līdz 23 mēnešu vecumam, pieaugušie, kas vecāki par 65 gadiem (pēc jaunākajiem ieteikumiem riska grupā tiek ieskaitīti pieaugušie jau no 50 gadu vecuma), ārstnieciskais personāls un sabiedrisko iestāžu darbinieki, kā arī ar hroniskām saslimšanām sirgstošie ļaudis.

Oficiālais viedoklis

Ja vadāmies pēc Veselības ministrijas, SVA un Latvijas Infektoloģijas centra mājaslapās iegūstamās informācijas, var secināt, ka gripas vakcīna ir drošs un efektīvs profilakses līdzeklis. “Vakcīna nesatur dzīvu vīrusu, tāpēc vakcinācija nevar izraisīt saslimšanu ar gripu.

Vairāki pretgripas vakcīnas klīniskie pētījumi pierādījuši, ka nopietnus blakusefektus un simptomus, kas raksturīgi gripas infekcijai, mūsdienu vakcīnas neizraisa,” rakstīts Veselības ministrijas mājaslapā publicētā rakstā.

Tajā gan nav ievietotas atsauces uz pētījumu rezultātu publikācijām vai informācija par to finansētājiem.

Toties kā vienīgā iespējamā pretgripas vakcīnas blakusparādība minēts “neliels apsārtums un pietūkums dūriena vietā”.

Savukārt izvairīties no vakcinēšanās esot ieteicams tikai “cilvēkiem, kuriem ir putnu olbaltumvielu nepanesamība, kā arī cilvēkiem ar kādu akūtu infekciju”.

Izklausās ļoti skaisti un potēties ierosinoši, bet vai tā ir patiesība, kurai vajadzētu uz vārda ticēt?

Viena vakcīna – dažādi apraksti

Šķiet, ka tomēr nevajadzētu, jo ne tik rožaina aina paveras, ja ielūkojamies, piemēram, Latvijā kompensējamo medikamentu A grupā iekļautās (Zāļu cenu valsts aģentūras lēmums 03.10.2008. Nr. 654) farmakoloģiskās korporācijas GlaxoSmithKline piegādātās vakcīnas Fluarix zāļu aprakstā.

Punkts 4.3. (Kontrindikācijas) šajā dokumentā brīdina, ka vakcīna nav izmantojama, ja ir “paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, pret jebkuru no palīgvielām, pret atlieku vielām, pret olām un pret vistu olbaltumvielām.

Vakcīna var saturēt šādu vielu atliekas: formaldehīds, gentamicīna sulfāts un nātrija deoksiholāts”. Vakcīnas sastāvā esošās palīgvielas uzskaitītas punktā 6.1:

“Nātrija hlorīds, nātrija hidrogēnfosfāta dodekahidrāts, kālija dihidrogēnfosfāts, kālija hlorīds, magnija hlorīda heksahidrāts, ? – tokoferila hidrogēnsukcināts, polisorbāts 80, oktoksinols 10 un ūdens injekcijām.”

Ļoti maza iespējamība, ka Latvijā ir kaut viens cilvēks, kam būtu veikti alerģiskie testi, lai noteiktu organisma reakciju pret visām nosauktajām vielām.

Turklāt formaldehīds ir kancerogēna, indīga, alerģiska un kodīga gāze, kuras šķīdumu ūdenī, sauktu par formalīnu, izmanto bioloģisko paraugu uzglabāšanai laboratorijās un muzejos. Gan GlaxoSmithKline, gan vairāki citi vakcīnu ražotāji šo indi izmanto kā lētu konservantu, lai izvairītos no nevēlamas mikroorganismu savairošanās vakcīnās.

Arī ražotāja sniegtās ziņas par novērotajām blakusparādībām ievērojami paplašina Veselības ministrijas sabiedrības informētāju teikto.

Izrādās, saskaņā ar klīnisku pētījumu rezultātiem pirmajās četrās dienās pēc potes saņemšanas var nākties rēķināties ne vien ar “lokālu apsārtumu un pietūkumu”, bet arī galvassāpēm, svīšanu, muskuļu un locītavu sāpēm, drudzi, savārgumu, drebuļiem, nogurumu un zemādas asinsizplūdumiem (gripas infekcijai raksturīgiem simptomiem, kuru parādīšanos pēc “modernu vakcīnu” saņemšanas noliedz Veselības ministrija).

Ar to viss vēl nebeidzas

papildus klīniskajos pētījumos novērotajām blakusparādībām vakcīnu saņēmušie ziņojuši par tādiem traucējumiem kā alerģiskas reakcijas, kas retos gadījumos izraisa šoku, angioneirotiskā tūska, neiralģija, parestēzija, febrilie krampji, neiroloģiski traucējumi, piemēram, encefalomielīts, neirīts un Gijēna–Barē sindroms.

Taču situācija kļūst vēl interesantāka, ja iepazīstamies ar paša Fluarix ražotāja mājaslapā lejupielādējamo ASV tirgum paredzēto vakcīnas aprakstu.

Lai arī vakcīna tā pati, kas Eiropā (sastāvā ietilpst identiski antigēni), virkne slēdzienu, norāžu un ietverto vispārējo ziņu krasi atšķiras.

Salīdzināšanai aplūkosim

LR Zāļu valsts aģentūras (ZVA) datu bāzē pieejamā Fluarix apraksta fragmentus un attiecīgās vietas no ASV Zāļu un pārtikas aģentūras (ZPA) apstiprinātā, patērētāju informēšanai paredzētā teksta. Ja Latvijā Fluarix paredzēts injicēšanai bērniem no sešu mēnešu vecuma, tad ASV šī vakcīna paredzēta tikai pieaugušajiem no 18 gadu vecuma.

Ja ZVA par vakcīnas izmantošanu grūtniecēm un zīdītājām norāda:

“Ierobežoti dati par vakcināciju grūtniecēm neliecina, ka vakcīna būtu saistīta ar kaitīgu ietekmi uz augli un māti. Varētu apsvērt šīs vakcīnas izmantošanu, sākot no grūtniecības otrā trimestra. Grūtniecēm, kuru veselības stāvoklis paaugstina gripas komplikāciju risku, ieteicams ievadīt vakcīnu neatkarīgi no grūtniecības perioda. Zīdīšanas periodā Fluarix drīkst lietot”

Tad ZPA uzsver:

“Pētījumi par Fluarix ietekmi uz dzīvnieku reprodukciju nav veikti. Nav zināms, vai Fluarix, ja lietots grūtnieces vakcinācijai, neietekmē augli vai sievietes reproduktīvo kapacitāti. Fluarix var ordinēt grūtniecei tikai tad, ja viņai tas patiešām vajadzīgs. (..) Nav zināms, vai Fluarix izdalās mātes pienā. Tā kā daudzi medikamenti izdalās pienā, parakstot zīdītājai Fluarix, jābrīdina par iespējamām sekām.”

Kāpēc tādi dubultstandarti?

Vai ne tāpēc, ka Beļģijā bāzētā megakorporācija, Eiropā trešā lielākā zāļu ražotāja GlaxoSmithKline ir sekmīgi lobējusi savas intereses Eiropas Zāļu aģentūrā un Eiropas Komisijā?

Ja tā nav, tad kāpēc Eiropā Fluorix izmanto jau kopš 1992. gada, bet ASV šis medikaments tika iekļauts pretgripas vakcīnu sarakstā tikai 2005. gadā, kad no tā sastāva pazuda toksiskā dzīvsudraba sāls?

(Fluarix ražošanā dzīvsudrabs joprojām tiek izmantots, taču pirms vakcīnu iepildīšanas ampulās to no šķīduma atdala.)

Līdzīga situācija ir ar citu Latvijā reģistrētu vakcīnu – Influvac. ZVA to apstiprinājusi izmantošanai bērnu vakcinēšanai no sešu mēnešu vecuma, savukārt Kanādā ar Influvac var vakcinēt cilvēkus tikai no 18 gadu vecuma.

*

Atziņa “Veselība”

  1. Juris saka:

    Rudens laikā ir nepieciešams pasargāt sevi no straujas temperatūras maiņas – sakaršanas un ātras atdzišanas, kā arī jālūkojas, lai būtu sausas kājas un apavi.
    Svarīgi ir arī mazgāt rokas – vīrusi apkārtējā vidē izplatās ne tikai gaisā, bet arī ar netīru roku palīdzību. Tas nenozīmē, ka mēs viņus apēdam, bet ar rokām aiznesam mājās. Šķaudot un klepojot, vīrusi izplatās gaisā, tad tos var arī ieelpot. Tādēļ – jo mazāk mēs uzturamies vidē, kur ir vīrusi, jo ir mazāka iespēja saslimt!
    Vīrusu un dažādu infekcijas slimību gadījumos galveno lomu „nospēlē” cilvēka imunitāte. Svarīgi faktori ir arī kārtīgi atpūsties, izgulēties un stiprināt savu imunitāti ar veselīgu dzīves veidu.
    Ja ir iespēja, arī tikai iesnu gadījumā, ieteicams palikt mājās un ārstēties. Šādi rīkojoties, tiek pasargāti arī apkārtējie cilvēki, kolēģi un bērni no inficēšanās.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *