Vēja parki, attīstības nianses un iespējami risinājumi jūrā

Vēja parki.

Energoresursu cenu kāpums palielinājis interesi par vēja parku izveidi. Pirmais lielais bums Latvijā bija pirms aptuveni diviem gadiem, kad pateicoties tehnoloģiju attīstībai, parku izveide kļuva komerciāli izdevīga.

Ja mēs runājam tieši par vēju, tad jāsaka, ka vējš šobrīd nav populārākais enerģijas ieguves resurss, pārsvarā visi attīstītāji vēlas attīstīt saules enerģijas stacijas. Tomēr, ņemot vērā, ka nākotnē pieprasījums pēc elektrības un atjaunojamiem energoresursiem pieaugs.

Droši var teikt, ka vēja parku Latvijā kļūs arvien vairāk.

Lai arī šo projektu realizācija prasa laiku, cilvēkiem jāgatavojas, ka tuvākajā piecgadē vēja turbīnas kļūs par ierastu mūsu ainavas sastāvdaļu.

Turklāt, tehnoloģiju attīstība ļauj tās veiksmīgi uzstādīt ne tikai piejūras novados, bet visā valstī. Turpinot šo domu varu to papildināt ar atziņu, ka vēju parki tiks uzstādīti arī jūrā.

Vai tie līdzināsies Zemes vēja parkiem, vai būs citādi? Par jaunākajām idejām šādu vēja parku realizācijā domā Norvēģijā.

Vēja parki jūrā.

Pareizāk teikt, ka runa ies par pilnīgi jaunu pieeju vēja turbīnas izveidē. Norvēģijas uzņēmumi “Hydro” un “World Wide Wind” kopīgi izveidos jauna tipa peldošās vēja turbīnas prototipu.

Turbīnu lāpstiņas pēc izskata būs neparastas, un tās atradīsies uz vertikāli orientētas ass. Tas piešķirs vēja turbīnai kompaktu izskatu un padarīs to vieglāku un lētāku.

Vēja parki
Lāpstiņas būs izgatavotas no alumīnija, nevis tērauda, ​​kur alumīnijs spēlēs “zaļā” metāla lomu, ko var ražot, izmantojot atjaunojamo enerģiju. Projektu izstrādās uzņēmums “World Wide Wind” un “Hydro”,  kā viens no pasaulē lielākajiem alumīnija ražotājiem, kas ražos konstrukcijas daļas.

Turpmāk “Hydro” cer padarīt alumīnija vēja turbīnas par zīmolu, lai tās būtu klimata pasākumu priekšgalā. Ierosinātais peldošās turbīnas risinājums balstās uz vertikāli izvietotu, pretēji rotējošu rotoru pāri. Apgriezti V-veida lāpstiņas, trīs katram rotoram.

Rotācijas ass sasveras līdz ar vēju un katru reizi griežas ar tai vislabvēlīgāko slīpumu neatkarīgi no vēja virziena. Šādai turbīnai nav nepieciešams pamats apakšā, gondola un pārnesumkārbas, tas ir milzīgs izmaksu ietaupījums.

Pamatnē esošais ģenerators spēlē pretsvara lomu, kas vienkāršo uzstādīšanu. Izstrādātāji uzsver, ka nav iespējams akli pārnest sauszemes vēja turbīnu projektus uz jūras vēja turbīnu projektiem.

Pat piekrastes zonām ar seklu ūdeni ir nepieciešams izstrādāt savus pielāgotos risinājumus. Redzēsim, kā ar to tiks galā Latvijā, protams, ja pietiks drosmes “iebrist” jūrā. Visiem taču zināms, ka nav prāta darbs aizņemt derīgas zemes platības enerģijas iegūšanai, ja to var izdarīt uz ūdens.

Ja kas, jūrā vējš būs gandrīz vienmēr, to varu apgalvot, kā liepājnieks.

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top