Vāvere, mana tikšanās ar šo skaisto zvēriņu

Vāvere.

Protams, ka biju redzējis šo skaisto lēcēju arī agrāk. Šoreiz tā sanāca, ka līdzi bija video rīks ar kuru tad arī iemūžināju šo zvēriņu.

Nekas īpaši vērtīgs, ko varētu rādīt, kā izcilu sasniegumu jau nebūs, bet man šie daži satikšanās mirkļi ar Vāveri bija patīkam.

Vāvere, ko mēs zinām?

Vāvere Latvijā ir sastopama visdažādākajos meža veidos, kā arī parkos, dārzos, kapsētās un citos lielākos apstādījumos.

Īpašu priekšroku dod skujkoku un jauktu koku mežiem. Domāju, ka pieejamo čiekuru un dažādu sēkliņu dēļ.

Ja apkārt vienmēr ir pietiekoši daudz ēdamā un maz barības konkurentu un ienaidnieku, kuplastes labprāt izvēlas dzīvot noteiktā vietā. Ziemās dzīvo pa vienai, bet vasarās – ģimenēs.

Turklāt ģimene vāverēm var būt ne tikai viena vien – dažkārt iespējams arī otrais un trešais mazuļu metiens vienā siltajā sezonā.

Čaklas gan tās vāveru mammas, uzņemoties tik daudzu bērnu audzināšanu! Nevar pat salīdzināt ar latvju daiļavām, kas knapi tiek galā ar vienu mazuli.

Savas guļamās un bērnu auklējamās migas kuplastes nereti izvēlas iekārtot putnu būrīšos vai koku dobumos. Ja gatavu dzīvokļu nav, tad taisa pašas no sīkiem zariņiem, sausas zāles, lapām, sūnām un ķērpjiem.

Vāveres ir sēklēdājas, kuru ēdienkartē ietilpst skuju koku čiekuru sēklas, rieksti, zīles, egļu, priežu, retāk lapu koku, pumpuri, dažādas cepurīšu sēnes, kā arī meža ogas, dārza augļi un kauleņaugļu sēklas.

Vāverēm raksturīga barības krājumu veidošana un ēdiena slēpšana (īpaši rudeņos).

Vāvere, vai zināji?

Pārvietojoties no koka uz koku, var izdarīt pat piecus metrus tālus lēcienus, bet lecot no koka zemē slīpā trajektorijā, var noplanēt arī 10-15 metrus.

Lēcienu laikā kuplā aste kalpo kā stūre. Lēkājot pa kokiem, vāverēm ļoti svarīga ir labā redze, lai nekļūdīgi varētu novērtēt attālumu un pareizo piezemēšanās trajektoriju.

Vajadzības gadījumā kuplastes labi peld. Kuplastšu priekšķepām ir 4 pirksti, bet pakaļkājām – 5.

Vāveru asie priekšzobi aug visu mūžu. Graužot dažādu barību, tie nepārtraukti tiek uzasināti un turēti gatavībā kādam īpaši cietam riekstam.

Vāvere

Apakšējiem priekšzobiem ir īpaši muskuļi, kas zobus var saspriest ciešāk kopā un atslābināt – tas lieti noder iegraužoties stiprajos lazdu riekstu vai ozolzīļu apvalkos.

Kuplastes itin labi satiek un mēdz sadarboties ar sīļiem, krustknābjiem un dzeņiem gardākā barības kumosa ieguvē.

Vāveres zinātniskais ģints nosaukums “Sciurus” radies no grieķu valodas (“skia” – ēna un “oura” – aste) un jēdzieniski nozīmē “dzīvnieks, kas sēž savas astes ēnā”. Trāpīgs salīdzinājums!

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top