Vasarsvētki man ir īpaša diena, par to arī Tev stāstīšu

 

 

Vasarsvētki sagaidāmi pavisam drīz, šo svētdienu.

Tos sāka atzīmēt jau diezgan sen, 425. gadā vai 1596. gadus atpakaļ.

Tie  tiek uzskatīti par Kristīgās baznīcas dzimšanas dienu.

Ir draudzes, kuras tā arī sauc – Vasarsvētku draudzes (baptisma paveids).

Vasarsvētki tiek svinēti 50.dienā pēc Lieldienām.

Vasarsvētku simbols ir balts balodis. Angliski runājošās zemēs Vasarsvētku nosaukumi ir Pentecost, Whitsunday, Whitsun.

Vasarsvētki saistās ar meiju smaržu, līdzīgi kā Jāņos ir meijas (dzīvi augi ar ziediem), tā arī Vasarsvētkos ir meijas (dzīvi augi bez ziediem).

Vasarsvētku sestdienā visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka pagalmus, izpušķo māju ar bērziem, ceriņiem.

Istabās tiek ienesti bērzi un nolikti pie gultām, kur, reibinoši smaržodami, tie rada sajūtu, ka ir ienākusi vasaras pilnība.

Daba ir atvērusies visā savā krāšņajā jaukumā, Vasarsvētki allaž tiek gaidīti ar skaidru, siltu un jauku laiku, kurš dabu jau ir pilnīgi uzmodinājis, tērpdams mežus un pļavas jaunā zaļumā.

Vasarsvētki

Tradīcijas Vasarsvētkos.

*Ar bērzu zariem un meijām tiek rotātas istabas un saimniecības ēkas.
*Vasarsvētku meijas pēc tam izmanto siena šķūnī, paliekot tās zem siena, lai tas nepelē.
*Vasarsvētku rītā agri no rīta jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai seja būtu tīra un nekad neaizgulētos.
*Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad nevedas ar lopiem.
*Gan zālēm, gan meijām, ja tās saglabāja un izžāvēja, piemita dziednieciskas īpašības.
*Peldēties un sēdēt uz kailas zemes senāk drīkstēja tikai pēc Vasarsvētkiem.
*Ja pērkons ir piedzīvots pirms Vasarsvētkiem, tad ir gaidāma ražīga vasara.

Senie Vasarsvētku ticējumi:

Vasarsvētkos Dievs izņem no ūdens otru aukstuma akmeni, jo pirmo jau ir izņēmis Lieldienās. Ja Vasarsvētku meijas liek šķūnī zem siena, tas nepelē.

Vasaras svētku naktī dzen zirgus pieguļā uz kopu ganību. Tur izmeklē vietu ugunskuram, skrien ap to apkārt ar maizes kulēm un ugunīm.
Tad iedur tur ar mietu caurumu, kur nu ieliek Pieguļas mātei vispirms vienu olu, tad ielej alu, brandvīnu un pienu, liek arī sieru, gaļu, taukus un pantogu. Tad uzkur tai vietā uguni un sāk paši ēst un dzert.

Pantogs tiek ēsts tikai bez maizes. Kas vakarā paliek pāri, to apēd rītā. Tādā kārtā zirgi tiekot sargāti no vilkiem un slimībām. Kas šai pieguļā neņem dalību, tam klājas ar zirgiem slikti.

Vasarsvētku naktī burvji un raganas staigājuši apkārt. Tāpēc Vasaras svētku rītā govis nedzinuši ganos, līdz bez rasas apburtā zāle vairs nebijusi kaitīga.

Labu Dienu!

 

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *