Vārīts ūdens, ko vērtīgu zaudējam ūdeni vārot

Vārīts ūdens.

Vārītu ūdeni bieži sauc par “mirušu” un pamatota iemesla dēļ. Var rasties jautājums, kāpēc?  Atbilde būs šajā rakstā. Iesākšu ar visiem zināmu darbību, sākumā tējkannu uzliekam uz uguni.

Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:  

Protams, ka ne jau tieši ugunskurā, bet gan uz gāzes plīti vai izmantojam elektrisko tējkannu, vai kādu citu šādai darbībai piemērotu siltuma avotu. Gaidām ūdens vārīšanās brīdi.

Tagad galvenais, kas notiek ar ūdeni pēc vārīšanās procesa, kā zināms mūsu platuma grādos tas būtu 100 grādu pēc celsija.  Starp citu, jo augstāk atrodies no Zemes virsmas, jo vārīšanās notiek ātrāk.

To varam attiecināt, ja atrodies augstu kalnos, piemēram, 3600 m augstumā ūdens uzvārīšanai pietiek ar 85 grādiem pēc C.

Tātad, vārīts ūdens.

Kad ūdens sasniedz augstu temperatūru, ūdens sāk vārīties, skābeklis to atstāj. Ja gribi zināt, tā pēc būtības ir nepieņemama greznība.

Skābekļa molekulas, kas atrodas ūdenī, uztver vitamīnus, derīgās minerālvielas un nogādā tos ar asinsriti uz visiem audiem. Tāpēc, pēc vārīšanas procesa ūdenī, šī skābekļa funkcija zaudē savu nozīmi.

Starp citu, tieši tāpēc uztura bagātinātājus ieteicams lietot tikai ar nevārītu ūdeni. Jāpatur prātā arī tas, ka savienojumi ar hloru vārot tiek pārvērsti kancerogēnos.

Dažādi smagie metāli, naftas produktu atliekas mēdz uzkrāties un galu galā kaitēt organismam.

Kāpēc tad vāram ūdeni?

Galvenais vārīšanas mērķis ir dezinfekcija. Patiešām, liels skaits dažādu mikroorganismu nonāk ūdens vidē no “netīrām” ūdens caurulēm.

Ir noskaidrots, ka ne visu tavs ūdens piegādātājs spēj neitralizēt pievienojot hloru. Tādējādi vārīšana palīdz sasniegt infekcijas drošību. Vēl viens labums, samazināsies ūdens cietība un hlora daudzums ūdenī.

Pastāv arī viedoklis, ja ūdeni vāra ne vairāk kā vienu reizi, tad tas spēj organismam attīrīties no toksīniem. Izrādās, ka tas var būt pat noderīgi. Tomēr, skaidras atbildes nav. Galvenais ir ievērot noteiktus noteikumus vārot, kā arī ikdienas lietošanai izmantot neapstrādātu filtrētu ūdeni.

Daudzi veselīga dzīvesveida cienītāji cenšas noņemt tējkannu no uguns uzreiz pēc vienmērīgas vārīšanās sākuma. Tāpat ir lietderīgi pēc iespējas biežāk no tējkannas noņemt katlakmeni.

Tas viss ļauj iznīcināt mikrobus un nepadara ūdeni “mirušu”, turklāt veselīgas dzīves piekritēji dzer arī parastu neapstrādātu ūdeni. Protams, ka filtrējot caur dažādiem filtriem.

Piemēram, man stāv vesela filtru kaskāde. Pirmais ir rupjais filtrs, tad seko divi smalkie filtri. Ja godīgi, kafiju dzeru ar vārītu ūdeni, protams karstu. Ja nomoka slāpes dzeru filtrētu “dzīvo” ūdeni.

Labu Dienu!