Vai Bušs paliks atmiņā ( jancīgi foto).
Nu tas ir noticis, Obama ir uzvarējis …. pēc diviem mēnešiem pirmais ASV vēsturē nēģeris prezidents nomainīs Bušu. Kāds mums paliks atmiņa Džordžs Volkers Bušs… vai tāds, kā to mums deklarē K. Streips ?
ASV ekonomikas grāvējs un lielākā neveiksme ? …tas lai paliek Streipa apziņas plauktā…grozi, kā gribi viedoklis ir amerikānisks, jo pēc savas būtības Streips tāds arī ir.
Var jau arī tā, bet atceramies, ka Bušs ir aizstāvējis Baltijas Valstis un daudzreiz sniedzis draudzīgu roku baltiešiem.
Buša kungam novēlu arī turpmāk būtu savas zemes patriotam un nenokārt degunu. ..
Džordžs Volkers Bušs (dzimis 1946. gada 6. jūlijā ) ir 43. un pašreizējais ASV prezidents līdz amatu pārņems Baraks Obama.
Pirmoreiz par prezidentu viņš kļuva 2001. gada 20. janvārīgada , bet otrreiz – 2005. gada 20. janvārī.
Bušs pirmoreiz par prezidentu tika ievēlēts 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās, kas bija vienas no sīvākajām un diskutablākajām vēlēšanām valsts vēsturē.
Mēnesi pēc balsu saskaitīšanas kļuva skaidrs, ka Bušs vēlēšanās ir apsteidzis savu konkurentu Alu Goru. 8 mēnešus pēc viņa stāšanās amatā, 2001. gada 11. septembrī teroristiskās organizācijas “al-Qaeda” sponsorētie teororisti-pašnāvnieki ar lidmašīnām ietriecās ēkās Ņujorkā un Vašingtonā.
Džordžs Bušs atbildēja ar “Kara pret terorismu” izsludināšanu, kas kļuva par galveno viņa prezidentūras laika notikumu. 2001. gada oktobrī viņš pavēlēja sākt Afganistānas ieņemšanu un talibu režīma gāšanu, lai iznīcinātu ar to saistīto “al-Qaeda” organizāciju.
2003. gada martā Bušs sāka iebrukumu Irākā, balstoties uz pieņēmumiem par to, ka Irākai ir pieejami masu iznīcināšanas ieroči, kuri pēcāk tā arī netika atrasti. Karš Irākā noveda pie Sadama Huseina režīma gāšanas un paša līdera pakāršanas, taču ne stāvokļa stabilizācijas.
Bušs sāka demokrātijas ieviešanu Tuvajos Austrumos, sākot ar Afganistānu un Irāku. ASV vienpusēja politika nopietni sarežģījusi Vašingtonas attiecības ar sabiedrotajiem Eiropā un citviet pasaulē.
Irākas kara vidū Bušs tika atkārtoti ievēlēts ASV prezidenta amatā 2004. gadā, pārspējot savu konkurentu Džonu Keriju.
Lai tiešām būtu interesantāk atcerēties 43. ASV prezidentu viņa foto…
…. tādi jocīgāki momenti :
