Turīnas līķauts, kā attēls nonācis uz audekla, skaidrojums

Turīnas līķauts.

Daudzi, joprojām nezina, kas ir Turīnas līķauts. Ir pamats to izskaidrot, jo daudzi reliģiskie ticējumi ir saistīti ar Jēzus Kristus ciešanu un labestības ticējumiem. Kas tas tomēr ir?

Skaidrojums, Turīnas līķauts.

Tā ir linu drānā, kurā, kā uzskata daudzi kristieši, tika ietīts Jēzus Kristus pēc noņemšanas no krusta. Tā ir 4,4 metrus gara un 1,2 metrus plata un tur ir redzams krustā sistā atveids, kas atgādina fotogrāfijas negatīvu.

Zinātniekiem joprojām nav izdevies noteikt, kādā veidā attēls nonācis uz audekla, bet daudzi ir vienisprātis, ka tas nav nedz zīmēts, nedz spiests.

Arī strīdi par līķauta patieso vecumu turpinās jau desmitiem gadu. Pirmās liecības par tā esamību saglabājušās no 1357. gada Francijā.

Kopš tā laika tas cietis vairākos ugunsgrēkos.

Trīs laboratorijas Oks¬fordā, Cīrihē un Arizonā ar radioaktīvā oglekļa metodi pārbaudīja līķautu un atzina, ka tas radīts laikā no 1260. līdz 1390. gadam un nevar būt saistīts ar Kristus dzīves laiku.

Kā žurnālā «Thermochimica Acta» raksta ķīmiķis Rodžerss, minētajā pētī¬jumā analizēta tā drānas daļa, ko mūķenes bija restaurējušas pēc 1532. gada ugunsgrēka, kurā daļa līķauta apdega.

Pēc viņa aplēsēm, patiesais līķauta vecums varētu būt no 1300 līdz 3000 gadu. Kā uzskata amerikāņu zinātnieks, kam bija pieejami paraugi, kuri ņemti no Turīnas līķauta gan 1978. gadā, gan 1988. gadā.

Restaurētā drānas vieta ķīmiskā sastāva ziņā būtiski atšķiras no pamata auduma!

Turīnas līķauts, analīze.

Mikroķīmiskās analīzes uzrāda lāpījumā ķīmisko vielu vanilīnu, bet pamata audumā tā nav. Vanilīns rodas, linšķiedras sastāvdaļas lignīna termiskās sadalīšanās procesā, bet laika gaitā vanilīna daudzums šķiedrās mazinās.

Rodžerss, kas savulaik strādājis Losalamosas laboratorijā Ņūmeksikā, salīdzinājis līķauta pamata auduma sastāvu ar citiem seniem audekliem.  Arī linu drānām.

Tās atrastas kopā ar Kumrānas rokrakstiem alā pie Nāves jūras un datējamas ar Jēzus Kristus dzīves laiku.

Viņš secinājis, ka audums noteikti ir daudz senāks par viduslaikiem. Savukārt restaurētā auduma daļa īpaši piekrāsota, un pēc krāsošanas tehnoloģijas tā var būt datējama ar 13. gadsimta beigām.

Arī Rodžerss atzinies, ka šī līķauta daļa nav tapusi agrāk par 1290. gadu, kas atbilst 1988. gadā veikto analīžu rezultātiem. Rodžersa pētījums saskan ar informāciju, ko atklāja Izraēlas zinātnieki, kas atrada auduma šķiedrās tādu augu putekšņus un daļiņas, kas tolaik bija raksturīgi vienīgi Tuvajiem Austrumiem.

Amerikas Turīnas līķauta pētniecības asociācijas vadītājs Maikls Minors nosaucis Rodžersa publikāciju par nozīmīgāko pētījumu šajā jomā kopš 1988. gada.  Tomēr apšaubījis iespēju, ka Vatikāns tagad varētu atļaut veikt jaunas paraugu analīzes.

«Baznīca šajā ziņā ir ļoti piesardzīga, jo saņēmusi pārāk daudz pretrunīgu atzinumu,»
viņš piebildis.

STRĪDUS OBJEKTS.

Turīnas līķauta pētnieki vēl līdz šim brīdim nav nonākuši pie viena secinājuma.  Vai šis audums ir tik vecs kā Jēzus Kristus, vai jaunāks.

Turīnas līķauts

Tomēr, ticībai ir savs spēks! Varbūt, tā ir pat labāk. Kas mēs būtu bez ticības!

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

2 Atziņas “Turīnas līķauts, kā attēls nonācis uz audekla, skaidrojums”

  1. zigis saka:

    Man liekas, ka to visu pārspīlē. Pēc būtības tas nevar būt patiesi.

  2. zanuks saka:

    Ticu!!!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top