Turcija, manas ceļojuma piezīmes un interesantas fotogrāfijas

Turcija, skaista zeme ar savu pretrunu bagāžu.

Visu pēc kārtas…

Valsts pēc teritorijas platības ir 37. lielākā pasaulē un tās platība ir līdzīga Francijas un Lielbritānijas teritoriju summai.

Valsts  savaldzina ar krāšņo kultūru, kas sakņojas nacionālajās tradīcijās, ar viesmīlīgajiem un gurdajiem cilvēkiem, kuri vienmēr smaida un ir gatavi steigties palīgā, ar daudzveidīgo virtuvi, ko papildina mūzika, leģendas un austrumu pasakas par preces cenu.

Turcijā ir ļoti daudzveidīga kultūra, kas ir tjurku, Anatolijas, osmaņu (grieķu-romiešu un islāma kultūras sajaukums) un Rietumu kultūru elementu sajaukums ar tradīcijām, kuras aizsāktas līdz ar Osmaņu impērijas rietumniecisko virzību, kas turpinās arī mūsdienās.

Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam starp divām pasaules daļām, tās kultūra ir austrumnieku un rietumnieku kultūru īpatnējs sajaukums.

Turcija ir kļuvusi par stratēģiski svarīgu valsti, jo tai vēsturiski ir cieši sakari rietumos ar Eiropas Savienību, austrumos ar Centrālāziju, ziemeļos ar Krieviju un dienvidos ar Tuvajiem Austrumiem.

Dodoties uz Turciju, noteikti jāievēro dažas tās valsts nacionālās īpatnības:

* Musulmaņu tradīcija prasa, lai, ieejot mošejā vai privātā mājā, apavi tiktu novilkti, tāpēc līdzi vajadzētu vairākus zeķu pārus, ja plānots apmeklēt mošejas.

*Sarunu ar pieklājīgajiem turkiem nevajadzētu sākt ar galveno tēmu, jāiemācās ievērot atturību. Turkiem patiks, ja vismaz dažas frāzes varēsiet izrunāt viņu valodā.

*Nav ieteicams dzert krāna ūdeni. Veikalos lēti var nopirkt pudelēs pildītu dzeramo ūdeni ar lielisku garšu.

*Vietējie iedzīvotāji labprāt fotografējās par samaksu. Tomēr nevajadzētu fotografēt sievietes melnās parandžās, savukārt, fotografējot vīriešus, tomēr labāk to darīt ar viņu piekrišanu.

* Alkohola lietošanu uz ielas vietējie iedzīvotāji noteikti uzskatīs par nepieklājīgu žestu.

* Sarunās ar vietējiem labāk izvairīties no Turcijas salīdzināšanas ar Grieķiju, tāpat arī nav ieteicams Stambulu dēvēt par Konstantinopoli.

* Jokošana par nacionālo varoni Kemalu Ataturku var beigties ar apcietināšanu.

* Elektrības spriegums tīklā 220-235 V / 50 Hz.

* Ieteicams nēsāt galvas segu, saulesbrilles un lietot aizsargkrēmu. Pirmajās atbraukšanas dienās izvairies no ilgas uzturēšanās saulē. Tici man …tā nav Latvijas saule. Apdegt vari pat ēnā.

* Nav ieteicams dzert stipri atdzesētus dzērienus, jo temperatūru starpības ietekmē ir risks saslimt ar angīnu.

* Naudu, dārglietas un pasi glabā viesnīcas seifā. Manā gadījumā seifs jau bija viesnīcas numurā. Ja kas…viesnīcai bija piecas zvaigznes.

* Visbiežāk restorānos dzeramnaudu 10% apmērā no rēķina summas jau pieskaita apmaksai. Savukārt ir tradīcija 10% no rēķina summas atstāt viesmīlim vai viesnīcas kalpotājiem (atkarībā no apkalpošanas līmeņa).

Īsumā visas pamācības, bet kā man tur gāja…. lai stāsta daži foto :

Šajā viesnīcā apmetos

Viesnīcas iekšējais lielais baseins, kur vietējie netiek..

Protams jāizmēģina baseina jaukumi…es tur tālumā ūdenī

Kādus simtu metru no viesnīcas pludmale, kas nav pieejama vietējiem turkiem

Ja sagribēju aizbraukt uz pilsētu tika dota mašīna ar šoferi…pasaki tikai cikos

Mazliet turku kalorīta pilsētā

Fotografēju lielāko tiesu veco pilsētas daļu…šoferis no autiņa laipni visu izrāda

Suvenīru pārpilnība, bet …protams viss austrumniecisks

Liela daļa turku sieviešu staigā šādos tērpos…kā nav karsts !

Zeme tiešām ir kalnaina

Vakaros tiem kas grib noklāj galdiņus svaigā gaisā, pārējie restorānos, baros, saunās utt… 😉

Nakts uzdzīve var sākties…

Viens kadrs no lidmašinas…

Klikšķini uz bildi…speciāli saldajam lielizmēra skaistums, kur es plunčājos