Trīs krīzes pārvarēšanas alternatīvas.

Tā kā kredītu iespējas nelielu valstu budžetu un tirdzniecības deficītu finansēšanai ir ierobežotas, tad, krīzei padziļinoties, ir trīs alternatīvas.

Pirmā – devalvēt nacionālo valūtu.

Šādu ceļu jau iet Ukraina. Ukrainas Centrālā banka devalvēja grivnu par trim procentiem pret eiro un dolāru. Latvijā devalvācijas politika atdurtos pret skarbu problēmu. Latvijas Banka un valdība gadiem ilgi nelikās manām, ka, pateicoties vietējo banku politikai, liela iedzīvotāju daļa ir uzņēmusies nenormālu valūtas risku. Cilvēki, kam ienākumi ir un būs tikai latos, ir aizņēmušies nenormāli lielas naudas summas eiro. Liela valūtas vērtības krišanās būs kapa zvans daudzām no 200 tūkstošiem Latvijas ģimeņu, kas iebāza galvu kredītu cilpā.

Otra alternatīva ir radikāli samazināt valsts un privātos izdevumus.

Visdrīzāk, ka būs jāsamazina par trešo daļu pret 2007. gada līmeni. Efekts ir līdzīgs devalvācijai. Latvijas gadījumā 100 latu algas vietā tiks izmaksāti 70 lati, un efekts būs tieši tāds pats! Importa patēriņš tiks samazināts, jo pietrūks latu! Šo ceļu tagad iet Latvijas valdība, kas gatavojas samazināt jebko – māmiņu algas, sociālās izmaksas utt. Taču ekonomiskais efekts no algu samazināšanas vai darbinieku masveida atlaišanas būs tāds pats kā no devalvācijas. Mazākas algas valsts un privātajā sektorā, un bez darba palikušie valsts sektora un privātā sektora darbinieki nespēs samaksāt par saviem kredītiem.

Un trešais variants, kur maina  valūtas kursa noteikto koridoru.

Ko nozīmē iespējamās izmaiņas lata piesaistes koridorā? Tās var nozīmēt kā revalvāciju, tā arī devalvāciju. Lai gan viens no ES Ekonomikas un monetārās savienības kritērijiem paredz vismaz divus gadus pirms eiro ieviešanas lata piesaisti eiro un lata kursa attiecībā pret eiro svārstības ne vairāk kā +/-15% robežās, Latvijas Banka noteikusi Latvijai šaurākas svārstību robežas attiecībā pret eiro nekā maksimāli pieļaujamās, tas ir, +/-1% robežās. Saskaņā ar šo noteikumu vienu eiro nedrīkst pārdot lētāk par 0,6958 un dārgāk par 0,7098 latiem. Savukārt Eiropas Savienība pieļauj kursa svārstības robežās no 0,5973834 līdz 0,8082246 jeb aptuveni no 60 līdz 80 santīmiem par vienu eiro. Latvijas Banka jau sen secināja, ka lata devalvācijai būtu negatīva ietekme. Lata vērtības samazināšana izraisītu jaunu cenu kāpuma vilni. Sadārdzinātos importētās preces, izejvielas, energoresursi. Cerētais atvieglojums eksportējošiem uzņēmējiem līdz ar to būtu vai nu īslaicīgs, vai nekāds. Labklājības celšanos tas attālinātu, jo attiecīgi samazinātu arī latu ietaupījumu vērtību. Ievērojami pieaugtu kredītņēmēju saistību slogs – lai nopirktu maksājumiem nepieciešamos eiro, būtu jāmaksā vairāk latu.

Lielā mērā tieši tagad izšķiras Latvijas ekonomiskā nākotne, lai cilvēku likteņi nekļūtu atkarīgi no banku klerku labās vai ļaunās gribas, valdībai nekavējoties jāpiespiež visas bankas mainīt kredīta līguma noteikumus par labu iedzīvotājiem, īpaši gadījumos, ja kredīts ir ņemts vienam mājoklim, kurā kredīta ņēmējs dzīvo. Runā, ka ASV šāds solis guva banku atbalstu. Kuru ceļu ies Valdība, pagaidām kārts ir kritusi uz otro variantu, sāpīgs solis, bet vēl ļaunāk būtu pirmais vai trešais variants.