Vai ir vērts doties uz Īriju ?

Ekonomiskā krīze un Latvijas valdības tuvredzīgā politika ir novedusi pie jauna Latvijas iedzīvotāju aizceļošanas viļņa. Latvijā nav iespējams atrast darbu. Latvijā nav perspektīvas jaunajiem speciālistiem. Latvijā pazeminās dzīves līmenis. Šādi avīžu virsraksti dominē masu mēdiju izdevumos.

Grūti ir apelēt valdībai pie pilsoņu patriotisma jūtām, ja pati nevar nodrošināt saviem pilsoņiem saistības, kas būtu jāpilda valstij pret saviem pilsoņiem – nodrošināt ar darbu, saņemt adekvātu medicīnisko aprūpi, būt aizsargātiem, saņemt pienācīgu izglītību. Visas šīs valsts pamatfunkcijas tiek ‘apgrieztas’ un samazinātas līdz galīgajam minimumam. Latvijā ir 122000 darba meklētāji, kas ir reģistrēti, bet cik Lasīt tālāk

Latvijas iedzīvotāji vēlas pievienoties Krievijai.

Lakoniski un interesanti raksti top Latvijas krievvalodīgo presē un TV5 televīzijas aptaujās, kas Krievijas presē tiek pasniegta, kā Latvijas iedzīvotāju vēlme pievienoties Krievijai. Krievu interneta plašumos tiek pieminēts, ka Krievi vairs Latviju nemaz atpakaļ neņemtu. Kam vajadzīga bankrotējusi valsts utt… Nesaprotu, vai tiešām svara kausi sāk sliekties uz lielā lāča pusi ? Lai būtu objektīvs- lūk teksts krievu valodā, ko publicē Lasīt tālāk

Mēs nevaram atļauties, ka mūs…

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans pēdējos savos izteikumos preses konferencē žurnālistiem Ņujorkā par krīzes ietekmi globālā mērogā ir devis mazu cerības stariņu Latvijai. Ja līdz šim par nenovēršama bankrota valstīm uzskatīja Īslandi, Ungāriju un mūsu pašu Latviju, tad pēdējie viņa izteikumi mazliet atšķiras no citu ekonomistu prognozēm. Pēc Pola Krugmana prognozēm visvairāk no krīzes sekām cietīs pieminētā Īslande un daudzu darba meklētāju gala mērķis Īrija. Bēdīgas prognozes ir Austrijai, kas ir aizdevusi daudz naudas Austrumeiropas bloka valstīm un pēc Krugmana domām ir reāli draudi Austrijai nokļūt bankrota valstu klubiņā. Kāpēc cerību stariņš Latvijai ? Nu gluži vienkārši pēc Lasīt tālāk

Nav un laikam nebūs nopietnības valsts vadībā…

Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojumu cenā, un reāli to samaksā preces vai pakalpojumu galīgais patērētājs. Tas uzskatāms par universālo patēriņa nodokli, un universālums izpaužas apstāklī, ka nodoklis tiek piemērots visam patēriņam, t.i., visām precēm un pakalpojumiem, izņemot ļoti ierobežotu skaitu likumā noteiktu atbrīvojumu.
Tā kā šī nodokļa atšķirīga piemērošana dažādās ES dalībvalstīs var būtiski izkropļot konkurenci Eiropas kopējā tirgū, ES ir izvirzījusi nosacījumus nodokļu piemērošanai. Latvijā likums Lasīt tālāk

Bezdarbs sinonīms vārdam Latvija.

Situācija ir grandiozi traģiska valsts bankrots izpaudīsies, kā situācija, kad veikalos preces būs, bet cilvēkiem naudas, par ko pirkt šīs preces, nebūs. Bezdarbs kritiskākajā situācijā varētu pieaugt līdz 50%. Drūmi un nepatīkami, bet vēl vairāk mani uztrauc doma, kāpēc tā notiek. Pašlaik vēl nav krīzes maksimuma. Pasaka beigsies, kad mums pārtrauks dot kredītus. Pazīmes par krīzi un tam sekojošo bezdarbu izskanēja jau 2008.gadā. Latvijā ir lielākais darba meklētāju īpatsvars Baltijas valstīs, Lasīt tālāk

Var nākties devalvēt latu.

Andris Šķēle - TV raidījumā 100 pants. Valūtas devalvācija, viņaprāt, līdz šim bijis karstais kartupelis, par kuru politiķi nekad nopietni nav gribējuši debatēt kompetences un baiļu iemeslu dēļ. Viņš uzskata, ka ar šādu iespēju būs jārēķinās, ja nespēsim kārtot ārējos maksājumus.
Šobrīd notiek cilvēku ieņēmumu devalvācija, tie samazinās, tiek samazināti visa veida izdevumi, tādā veidā mazinot budžeta izdevumus. Šis ir sociāli daudz smagāks un nepatīkamāks ceļš nekā citas iespējas, kas ir lata devalvācija, uzskata Šķēle. “Iepriekšējais drūmais premjers nodarbojās ar sabiedrības baidīšanu Lasīt tālāk

Krīzes pārvarēšanas perspektīvu pārdomas.

Pierastais vārdiņš krīze ir iegājies ikdienas apritē ar nenovēršamu ekonomikas lejupslīdi ne tikai Latvijā, bet visās eiro zonas Valstīs. Ko mēs varam sagaidīt nākotnē no saviem lielajiem un varenajiem Eiropas kaimiņiem ? Skaidrs, ka stiprās valstis izdarīs spiedienu uz ekonomiski vājāk attīstītām valstīm un valstiņām. Jāpiezīmē, ka ekonomisks spiediens notiek ne tikai jauno ES valstu virzienā, bet visnotaļ vērsts pret dažu veco Eiropas valstu ekonomiku, kas nevar nodrošināt ekonomikas stabilitāti savās valstīs. Piemērs ir Īslande, kas gan vēl nav ES sastāvā, bet ir pirmā krīzes skartā valsts. Īslandieši ir spiesti paļauties uz pasaules žēlastību, cerot, ka kāds palīdzēs glābt viņu ekonomiku no vēl dziļākas krīzes. Īslande ir ieslīdējusi bedrē, un tai draud briesmas vienkārši tikt nopirktai. Līdzīga perspektīva ir arī Latvijai — tāpat nelielai valstij. Vienīgais glābiņš ir Lasīt tālāk

Kļūdas, ko valdība īstenoja Latvijā.

Zinot elementāru mikroekonomikas un makroekonomikas kursu katrs ekonomists pateiks, ka Latvijā dīvaina kārtā viss tiek darīts ačgārni. Precīzāk jāsaka, ka darīts tika viss lai aizstāvētu šauru naudas maisu loku. Latvijas intereses noliekot tālāka plauktā: neatliek laika domāt par Tautas izdzīvošanas prioritātēm. Latvijai scenārijs ir bezgala vienkāršs. Kredītu bums, augsta inflācija, milzīgas investīcijas nekustamajā īpašumā un pakalpojumu sektorā, neattīstīta ražošana, mazs eksports un milzīgs imports. Brīnumi nenotiek un tam visam sekoja ekonomikas sabremzēšanās un - krīze. Tālāka rīcība, ko pieļāva ‘pie varas esošie’ ir viens liels kļūdu uzskaitījums. Privātās bankas pārņemšana pat neiedziļinoties bankas resursos Lasīt tālāk

Ekonomists paredz 50 % bezdarbu.

Izlasīju interviju ar Ventspils Augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu par viņa prognozēm Latvijai tuvākā pusgada periodam. Lektors, kas starp citu, jau vienreiz bija aizturēts ar brašo Drošības policijas vīru pārsteidzīgo rīcību pakļauj sevi kārtējām briesmām un iespējamam arestam, kā viņš pats saka :”Par manu prognozi var vispār nošaut.” Par ko tad ir runa? Pēc viņa aprēķiniem, rudenī Latvijas Lasīt tālāk

Kad tiks uzdots jautājums.

Godmaņa Valdība piesolīja, ka budžeta deficīts Latvijā būs 4,7%, bet kopīgais iekšzemes kopprodukta kritums 5%. Kritums jau pašlaik ir divreiz lielāks un arī budžeta deficīts neatbilst solītajam. Tagad ir saprotams Godmaņa steidzīgais premjera krēsla pamešanas iemesls. Nevarēja ‘vecais zēns’ spiest uz saviem maizes devējiem un melot Tautai mūžīgi. Realitāte ir daudz drūmāka un prognozes par veiksmīgu krīzes pārziemošanu vairs neskan. Jaunais premjera krēsla kandidāts Dombrovskis tā arī pasaka – Valsts bankrots. Dombrovskis nav noskaņots optimistiski. Aptuvenā summa, par kuru iet runa, ir budžeta deficīta samazināšana par 700 miljoniem latu tuvāko mēnešu laikā. Kur tad ņemt šo naudiņu ? Nebaidos minēt, ka būs drakoniski jaunu un veco nodokļu izmaksu pieauguma tempi iedzīvotājiem. Ko vien ir vērta ziņa par nodokli ar kuru turpmāk varētu aplikt uzņēmumu kapitāla pieaugumu un izmaksātās dividendes, kā arī nekustamā īpašuma platības nodokli. Domājams, ka ar to nedienas vēl nebūt nav galā. Briesmīgākais būs sociāla nodokļa palielināšana, un nav aiz kalniem visādu akcīzes nodokļu palielināšana. Man pie šiem budžeta deficīta ( 700 miljoniem latu )skaitļiem mulsina līdzība ar ‘ieguldīto’ naudu ‘Parex’ bankā. Labi, ka Valsts tik dāsni varēja stutēt privāto banku un izglābt to no bankrota, protams, tika aizmirstas Valsts intereses. Man liekas pienāks laiks, kad tiks uzdots jautājums – kas ar to nopelnīja.

Jaunu nodokļu ieviešana.

Latvijai jādomā, kā palielināt budžeta ieņēmumus un tiek apsvērta iespēja par jaunu nodokļu ieviešanu. Par uzņēmuma kapitāla palielināšanas un peļņas dividendēm, kā arī par dzīvojamo platību. Paredzēts, ka ar nodokli turpmāk varētu aplikt uzņēmumu kapitāla pieaugumu un izmaksātās dividendes, kas līdz šim darīts netika. Šis lēmums neskars uzņēmuma ienākumus, bet gan uzņēmuma īpašnieku, akcionāru ienākumus. Plānā ir ieviest nekustamā īpašuma platības nodokli. Uz cilvēku būtu nekustamā īpašuma platības neapliekamais minimums( noteikta norma, cik drīkst būt kvadrātmetru platības uz ‘galviņu’), lai tādējādi no šīs nodevas atbrīvotu tos, kas dzīvo mazās dzīvojamajās platībās un nodokli maksāt nevar atļauties. Publiskajā telpā izskanējušās idejas, kas nāk no Briseles atbraukušā Godmaņa puses ir ‘jauka’ dāvana Latvijas Tautai no aizgājušā premjera. Nav dūmu bez uguns. Varu pieņemt, ka tā arī būs, bet kāpēc nevar ieviest progresīvo nodokļa sistēmu valstī un nebūtu vairs jādomā, ko aplikt ar nodokli. Tie, kam ir daudz, nodokļos maksātu daudz vairāk, tie, kam ir maz, maksātu mazāk. Interesanti kādus vēl nodokļus izdomās. Varbūt izveidot konkursu par labāko un ‘atraktīvāko nodokli’.

Melnā statistikas līkne.

Speciālisti ceļ trauksmi, ka melnā statistikas līkne pavērsusies uz augšu, taču vienlaikus cer, ka Latvija neatgriezīsies 1993. un 1994. gada kulminācijā, kad no dzīves labprātīgi šķīrās vairāk nekā 1000 cilvēku gadā. Latvijā varētu pieaugt gan noziegumu, gan pašnāvību skaits, kas saistīts ar dzīvokļu iegādi kredītā. Cilvēks naudu ir samaksājis, viņa dzīvojamā telpa nav uzcelta, jaunu kredītu viņš nevar dabūt, jo par veco nespēj norēķināties. Būtībā ir apburtais loks, kas nesīs aiz sevis noziedzības riskus, arī pašnāvības. Tātad krīzes apstākļos pieaudzis kredītsaistības pildīt nespējīgu cilvēku skaits, kuri izeju no finansiālajām problēmām meklē, izdarot pašnāvību. Ko darīt ? Kā palīdzēt ? Daudzi cilvēki neatzīstot savas problēmas, kā arī neapmeklējot psihologu vai psihiatriskās aprūpes ārstniecības iestādes sevi pakļauj nāves briesmām. Parasti iemesls ir triviāli vienkāršs, finansiālu problēmu dēļ, piemēram, līdzekļu trūkums ir šķērslis cilvēkiem ar izjukušu dzīvi mērot ceļu līdz ārstniecības iestādei. Satraukums valda arī kaimiņvalstīs — par pašnāvības mēģinājumu skaita pieaugumu ziņo Igaunijas plašsaziņas līdzekļi, bet Krievijā nepieredzēti liels skaits cilvēku meklējot psihiatru palīdzību Pēc vairāku gadu krituma pērn atkal par 15% pieaudzis pašnāvību skaits, liecina Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras dati. Tās ir krīzes blakusparādības, atzīst speciālisti. Tie 527 cilvēki, kuri pērn izdarīja pašnāvību, varēja izdzīvot, ja vien būtu meklējuši palīdzību. “Tie ir aizspriedumi, bailes, ka psihiatrs pateiks, ka viņam nav kārtībā ar galvu, arī tuvinieki bieži vien pacientus atrunā, sakot: nē, neej, tev tur iedos kaut kādas briesmīgais, nenormālas zāles un tad tu vēl trakāks paliksi,” stāsta Psihiatru asociācijas prezidents ārsts Elmārs Tērauds.

Speciālisti norāda, ka ar cilvēkiem, kuriem pamana kādas noslieces uz pašnāvību un ja nav runa par psihisku saslimšanu, pirmās zāles ir runāšana. Psihologi uzsver, ka tieši saruna var glābt cilvēku no pašnāvības izdarīšanas. Tas, ka mēs ikdienā domājam galvenokārt tikai par sevi un neredzam, kas emocionāli notiek ar cilvēkiem, kas atrodas līdzās, tikai palīdz pacelt pašnāvību statistiku.

Ko darīs speciālisti risinot šo aktuālo jautājumu …

Garīgās veselības eksperti izstrādājuši rekomendācijas pašnāvību mazināšanai Latvijā, apkopojot statistiku par pašnāvībām un pašnāvību mēģinājumiem, apzinot pašnāvību cēloņi, kā arī apkopojot speciālistu viedokļi par to, kādi faktori mazinātu pašnāvības Latvijā, portālu “Delfi” informēja Sabiedrības veselības aģentūra.

Lai valstī mazinātu pašnāvību skaita pieaugumu ir jāuzlabo speciālistu un visas sabiedrības zināšanas par depresijas simptomiem, kas ir viens no pašnāvību biežākajiem iemesliem, uzskata eksperti.

Svarīgi, lai primārās aprūpes speciālisti, sociālie darbinieki, skolotāji u.c. depresijas nomāktajam savlaicīgi sniegtu atbalstu un nepieciešamības gadījumā pieaicinātu speciālistu. Sabiedrības izglītošanā par garīgo veselību liela loma ir plašsaziņas līdzekļiem.

Jāuzlabo atbalsta sistēma cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, mājvietu, sirgst ar hroniskām slimībām, ilgstoši nevar atrast darbu, nav pietiekami izglītoti, atrodas ieslodzījumā, jau veikuši pašnāvības mēģinājumu u.tml. Šobrīd izteikta riska grupa ir jauni vīrieši ar lielām kredītsaistībām, ko darba zaudējuma vai citu iemeslu dēļ nav iespējams atmaksāt.

Tāpat, pēc ekspertu domām, jāierobežo pieejamība alkoholam (jāpalielina produktu cenas, mazinot iespēju tos iegādāties, jānosaka stingrāki alkohola reklāmas un tirdzniecības ierobežojumi u.tml.), jāsaglabā ierobežota pieejamība pašnāvību veikšanas līdzekļiem (ieročiem, medikamentiem ar potenciālu letālu iedarbību u.c.).

Jāapzina un jāveic drošības pasākumi (patruļas, mehāniski ierobežojumi u.tml.) potenciāli bīstamās pašnāvību veikšanas vietās - uz tiltiem, dzelzceļa, augstceltnēs u.c.; jāuzlabo pieeja kvalitatīvai garīgās veselības aprūpei un ārstniecībai, psihiski slimām personām jāsaglabā iespēja saņemt psihiatrisko palīdzību par brīvu, nemaksājot pacienta iemaksu; valsts medikamentu kompensācijas sistēmā jāsaglabā medikamenti ar depresiju slimojošiem cilvēkiem.

Eksperti norāda arī, ka ir jānodrošina iespēja operatīvi saņemt kvalificētu psihiatrisko palīdzību neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas līmenī; jāattīsta ambulatori konsultatīvais psihiatrijas dienests (īpaši reģionos); psihiatriskās palīdzības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās jāuzlabo vide un sniegtie ārstniecības pakalpojumi, lai tie sekmētu pacientu stāvokļa uzlabošanos; jānodrošina sistemātiska krīžu dienestu darbība (krīžu tālruņi u.c.).

Ar pilnu ziņojuma tekstu var iepazīties SVA mājas lapā.

.

« iepriekšējā lapa — nākošā lapa »