Klimata izmaiņas Latvijā.

Klimata izmaiņas…
Vai tas ir nopietni ?
Vai mūs baida ?
Palasi…. UN VARBŪT…. radīsies atbilde.
Zinātnieki, kā nozīmīgākās klimata pārmaiņu tiešās izpausmes Baltijas jūras reģionā prognozē jūras līmeņa paaugstināšanos, siltākas un īsākas ziemas, biežākas un intensīvākas vētras.
Tā teikts Vides ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojumā “Par piemērošanos (adaptāciju) klimata pārmaiņām”.

Zinātnieki norāda, ka jūras līmeņa paaugstināšanās veicina plūdu riska iespējas, biežākas un intensīvākas vētras ar lielāku vēja ātrumu, kā arī palielinās jūras krasta erozijas risks. Eksperti prognozē izmaiņas nokrišņu sadalījumā, ieskaitot spēcīgu lietusgāžu un kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanos, mazāk nokrišņu vasarās, toties vairāk ziemās.

Pētījumi rāda, ka temperatūra būtiski palielinās janvārī, februārī un martā. Latvijā kopumā pēdējos 50 gados atmosfēras nokrišņu gada daudzumam ir tendence palielināties. Savukārt pārmērīgs sausums un stipri vēji palielina meža degamības iespēju.
Latvijā gar atklātās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krastu 5 līdz 10 kilometru platā joslā dzīvo vairāk nekā miljons cilvēku. Aptuveni 67 procenti no 496 km garās krasta līnijas ir jutīgi pret noskalošanu vētru laikā. Pēdējo 70 gadu laikā, vētrām noskalojot no 50 līdz 200 m platu pamatkrasta joslu, Latvija kļuvusi mazāka par 1000 hektāriem.

Izplatītā informācija patiesībā pārsteigumu nesagādā. Var jau ironiski teikt, ka bērnībā zāle bija zaļāka un debesis augstākas, taču, ja atskatāmies gadus desmit tālā pagātnē, atliek vien secināt, ka klimatiskie apstākļi mūsu mazajā Latvijā patiesi bijuši citādi nekā pēdējos gados. Bijušas īstas ziemas, kad sals kniebis ar visu 30 grādu niknumu, un sniegs, kā pirms Ziemassvētkiem uzkritis, turējies līdz pat aprīļa sākumam.

Tagad par ziemas priekiem bieži varam tikai sapņot – Ziemassvētki un Jaungads atbrien pa dubļiem. Savukārt uz pavasara pusi, kad jau atgriežas saulīte, ziema par mums atceras. Un vētras. Pēdējo gadu laikā tās kļūst arvien negantākas – pamanās ne tikai kokus lauzt un ļaudis tumsā atstāt, bet katru gadu apēd pa gabalam piekrastes. Daļa ļaužu priecājas, ka nav vairs bargo ziemu, taču siltajam un mitrajam klimatam ir arī nelāgas sekas. Vairojas mošķi.

Piemēram, šogad novērojama ozolu mūķenes masveidīga savairošanās, kādēļ mūsu pilsētā, slimnīcas apkaimē, lapu koki pilnīgi atlapoti apmēram 30–40 hektāru platībā. Speciālisti mierina, ka apgrauztie koki pamazām atlabšot, no snaudošajiem pumpuriem plaukstot jaunas lapas. Tomēr viņi arī brīdina, ka šī kaitēkļu suga ir jutīga pret ziemas salu, tātad, ja šī ziema būs maiga, vairošanās varētu turpināties arī nākamgad. Diemžēl ozolu mūķenes nav vienīgie kukaiņi, kas mīlīgā klimata dēļ pastiprināti vairojas.

Kārtīgu ziemu trūkums, kad mošķi izsalst, veicina arī citu kukaiņu izplatību. Odu ik gadu kļūst arvien vairāk, Latvijā reģistrēti pat ar malāriju inficēti odi. Tāpat speciālisti ar katru gadu biežāk brīdina sargāties no ērcēm. Pirms vairākiem gadiem man radās iespēja intervēt gaišreģi Pāvelu Globu, kad viņš uz pāris dienām bija ieradies Liepājā. Astrologs, taujāts, kas nākotnē sagaida mūsu pilsētu, pareģoja, ka Liepāja, kas atrodas starp ezeru un jūru, reiz būšot līdzīga Venēcijai. Turpinoties globālajai sasilšanai, ūdens līmenis celšoties, daļu pilsētas appludinot.

Negribas, protams, šim pareģojumam ticēt, taču jūra nāk aizvien tuvāk, gruntsūdens līmenis ceļas. Varbūt jāsāk apsvērt iespēju auto mainīt pret laivu? Turklāt tādu, kas pārsegta ar moskītu tīklu, lai varētu patverties no mošķiem.
Pārdomu raksts ‘Blog Action Day 2009′ tēmas ietvaros.