Svaigas zivis, vai proti iegādāties zivis, tās vērtējot pēc izskata

Svaigas zivis, ne vienmēr ir svaigas!

Dažkārt veikalu plauktos var atrast eksemplārus, kas ne tikai sabojā vakariņas, bet arī noved pie veselības problēmām.

Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:  

Drīz uz galdiem liksim lašus un karpas. Kā zināms visiem liepājniekiem, karpu zvīņas liekam maciņā. Kāpēc? Pēc ticējumiem, tad nākošā gadā, jūsu maciņā vienmēr būs nauda.

Svaigas zivis, sāksim ar lašiem.

Klusā okeāna laši sasniedz dzimumbriedumu un atstāj jūras un okeānus savā pēdējā ceļojumā, lai ieliktu ikrus saldūdenī.

Tiklīdz zivs iekļūst upē, visas laša ķermeņa sistēmas sāk degradēties. Tiek atjaunota hormonālā sistēma, un gremošanas sistēma pilnībā izmirst.

Šādas zivs gaļa ir irdena un ūdeņaina. Tā krāsa kļūst bālāka. Tas ir tāpēc, ka lasis pārstāj ēst.

Sarkano nokrāsu muskuļiem piešķir karotinoīdi – sarkanās vielas, kas atrodamas lašveidīgo galvenajā barībā: vēžveidīgajos un aļģēs. Tiklīdz zivis pārstāj tās ēst, muskuļi zaudē savu krāsu.

Pēc pārdevēju idejas, tāds lasis ir ēdams nekaitējot veselībai, taču kvalitāte atstāj daudz neiegūtu vēlamo.

Svaigas zivis, uzmanību.

Uzmanieties no lašiem ar sarkaniem plankumiem uz ādas.  Tā ir zīme, ka viņu ķermenī ir notikušas nārstošanas izmaiņas.

Kvalitatīvas zivs ādai jābūt viendabīgi pelēkai krāsai bez sarkaniem, violetiem, dzelteniem plankumiem. Ja tādi ir, tad produkta derīgās īpašības ir gandrīz zudušas.

Lašu fileju bieži krāso.

To var darīt veikalos, zivju pārstrādes rūpnīcās vai fermās. Tur lašus baro ar speciālu barību ar pārtikas krāsvielām.

Zivju audzētavu fermās audzētos lašus var atpazīt pēc to nedabiski spilgtā mīkstuma (fileja) un īsās astes.

 Indivīdiem, kas audzēti ar kvalitatīvu barību, ir normāla vesela aste un dabiskas krāsas gaļa.

Dabisko zivju krāsa nav viendabīga, un muskuļos ir gaišas svītras. Ja tādu nav, tad skaidrs, ka ar lasi ir darītas manipulācijas.

Svaigas zivis ir dzīva zivs.

Tādas var iegādāties lielveikalu akvārijā. Arī šeit ir daži smalkumi. Zivis parasti iepērk no fermām, kurās tos audzē pārdošanai. Apskatiet akvāriju tuvāk. Tajā jābūt kompresoram, un ūdens tajā parasti  ir tīrs.

Zivju nedrīkst būt pārāk daudz. Vesela zivs peld vienmērīgi, bez pēkšņām kustībām.  Tās “neguļ” uz sāniem, ilgi nestāv uz vietas un nepeld ar vēderu uz augšu.

Jebkuri bojājumi zivs ķermenim – nobrāzumi, dīvaini plankumi, zvīņu zudums un tā tālāk – liecina, ka tās svaigums ir relatīvs.

Akvārijā nedrīkst būt beigtas zivis. Tajā sākas pūšanas procesi, kas inficē kaimiņus.

Svaigas zivis un karpas.

Apmēram puse no veikalu plauktos esošajām karpām tiek audzētas saimniecībā. Viņas dzīvo pieblīvētos dīķos vai pat mazos ierobežotos tīklu aplokos.

Lai novērstu slimību izplatīšanos, karpas tiek barotas ar lielu daudzumu antibiotiku un pesticīdu. Laika gaitā zivis  attīsta rezistenci pret antibiotikām savā barībā. Tas izraisa infekcijas uzliesmojumus fermās.

Ja iespējams, mēģiniet izvēlēties dabiski audzētas zivis. Uz iepakojuma jābūt informācijai par to, kur zivs ir augusi. Ja tās nav, varat pārbaudīt šo informāciju pie pārdevēja.

Vēl kas par karpām.  Spīdīgas un gludas, it kā lakotas, zvīņas ir vēl viens svaiguma rādītājs.

Svaigas zivis, sālsūdeņu.

Atšķirībā no upju zivīm sālsūdens zivis nedrīkst būt pārklātas ar daudz gļotām. Ja kas, gļotas atbalsta zivju imūnsistēmu un zivīm ir nepieciešamas.

Gļotas dziedē bojājumus un aizsargā zivis pret baktērijām, parazītiem un sēnītēm. Gļotām jābūt vieglām, caurspīdīgām, bez nepatīkamas smakas.

Labu Dienu!