Stress, kā to novērst bez medikamentiem un alkohola

Stress.

Mūsdienu pasaulē stress ir kļuvis par ikdienišķu parādību. Zinātnes pētījumi liecina, ka to periodiski piedzīvo miljoniem cilvēku. Domāju, ka par šādu apgalvojumu tu man pretim nestrīdēsies, jo vienkārši tā tas ir.

Stress, rīcība un situācijas atrisināšana.

Saskaņā ar zinātnes pētījuma datiem, ar nopietnu stresa stāvokli saskaras liels skaits cilvēku. Visliktākais ir tas, ka šāda situācijā cilvēki nonāk pat vairākas reizes mēnesī. Lai tiktu galā ar sarežģītām dzīves situācijām, jums ir jāizmanto efektīvi veidi, kā tikt galā ar stresu.

Alkohols šajā jautājumā nepalīdz, bet tikai pasliktina situāciju. Pret stresu vislabāk palīdz meditācija, pastaigas svaigā gaisā, sports un citas aktivitātes, kas novērš uzmanību no dzīves grūtībām.

Nesen psihologi nosauca vēl vienu vingrinājumu, kas lieliski darbojas pret stresu – tas nav sliktāks par sportu un meditāciju.

Stress, antistresa krāsojamā grāmata.

Birmingemas pilsētas universitātes (Anglija) lietišķās psiholoģijas speciālisti dalījās ar neparastu veidu, kā tikt galā ar stresu. Pēc viņu domām, pēdējo pāris gadu laikā pieaugušo krāsojamās grāmatas ir kļuvušas arvien populārākas cilvēku vidū, kas cīnās ar stresu.

Krāsojot abstraktus zīmējumus, cilvēki koncentrējas uz krāsām un roku kustībām, tādējādi novēršot viņu uzmanību no traucējošām apziņas problēmām un tā mazini trauksmi.

Parasti antistresa krāsojamās grāmatas ir pēc iespējas abstraktākas un tajās ir daudz mazu detaļu. Lai pierādītu krāsojamo grāmatu efektivitāti cīņā pret stresu, zinātnieki veica vairākus eksperimentus.

Zinātniskā pētījuma ietvaros viņi salīdzināja to cilvēku emocionālo stāvokli, kuri praktizēja abstraktu zīmējumu pārdomātu krāsošanu, ar to cilvēku stāvokli, kuri meditēja un nekādā veidā netika galā ar stresu.

Pretstresa krāsojamās lapas palīdz tikt galā ar trauksmi. Iespējams, ka spriedzi palīdz mazināt arī gleznas pēc cipariem, kas nopērkamas daudzos veikalos

Stress, eksperiments.

Pirmajā eksperimentā piedalījās 72 studenti, kuri tika sadalīti divās grupās. Vienai pusei brīvprātīgo tika doti abstrakti zīmējumi un krāsaini zīmuļi, lai tos izkrāsotu.

Turklāt viņiem tika paskaidrots, kā atslābināt ķermeni, koncentrēties uz pašreizējo brīdi un ātri novērst uzmanību no satrauktajām domām.
Otra puse arī izkrāsoja bildes, taču nesaņēma nekādus norādījumus, kā palikt mierīgiem un koncentrēties uz doto uzdevumu.

Rezultātā, studentu grupa, kas krāsoja attēlus, praktizējot apzinātu koncentrāciju uz doto uzdevumu juta nomierinošu efektu, bet otrā grupa neko pozitīvu nepamanīja.

Citā eksperimentā piedalījās 35 skolotāji, kuri tika sadalīti divās grupās. Pirmās grupas skolotāji vienu nedēļu katru dienu praktizēja apdomīgu krāsošanu, savukārt otrās grupas skolotāji neko nedarīja, lai cīnītos pret stresu. Atkal, pirmās grupas brīvprātīgie bija pārsteigti, ka jutās mazāk stresaini, modrāki un izturīgāki.

Trešajā pētījumā piedalījās 180 cilvēki.

Viena puse dalībnieku koncentrējās uz zīmējumiem, bet otra puse praktizēja meditāciju. Abas grupas jutās mierīgas, tāpēc psihologi secināja, ka apzināta attēlu krāsošana palīdz tikt galā ar stresu ne sliktāk kā meditācija.

Stress, padziļināta prakse.

Pēc psihologu domām, attēlu krāsošana dažādās krāsās palīdz cilvēkiem koncentrēties uz darbību pašreizējā brīdī. Tas, savukārt, palīdz novērst uzmanību no nemierīgām vai pareizāk teikt stresa pilnām domām. Ja tās joprojām iezogas un nav spēka meditēt, cilvēkam ir vieglāk no šādas situācijas pāriet uz zīmēšanu.

Lai sāktu apzinātas zīmēšanas praksi, pirmkārt, jums ir jāatrod klusa vieta, kur jūs neviens un nekas netraucēs. Ir ļoti svarīgi izslēgt viedtālrunī skaņu, lai jūsu praksi netraucētu ienākošie paziņojumi.

Kāds varētu būt zīmējums, apmēram šāds:

Vislabāk, ja zīmējums ir abstrakts un krāsaino zīmuļu skaits ir minimāls. Fakts ir tāds, ja krāsu ir daudz un zīmējumos ir attēlots kaut kas konkrēts, cilvēks domās, ko krāsot un kādā krāsā. Šāda smadzeņu darbība prakses laikā ir bezjēdzīga, jo galvenais ir koncentrēties uz darbībām un sajust pašreizējo brīdi, netraucējot pagātni un nākotni.

Psihologi atzīmēja, ka arī citām aktivitātēm var būt nomierinoša iedarbība. Piemēram, interesanta galda spēle vai adīšana. Šādu darbību laikā var koncentrēt savu uzmanību uz notiekošo. Ja kas, katrs var izvēlēties sev tīkamu nodarbi un atvairīt sliktas vai galīga stresa uzvedinošas domas.

Ja godīgi, pati pamēģināju krāsot bilžu grāmatu (aizņēmos no bērna), ziniet tas darbojas un palīdz!

Labu Dienu!