Vidējais sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis augustā pēc “Eurostat” datiem joprojām parāda, ka Latvija dzenas pakaļ Spānijai, lai bezdarba rādītājā nostātos pirmajā vietā.
Augustā Spānijas rādītājs bija 18,9 procenti, bet Latvijas – 18,3. ES dalībvalstīs vidējais – 9,1. Bet pašlaik, iespējams, Latvija jau ir nostājusies šī saraksta spicē. Pavisam nesen – pirms diviem gadiem – Latvijā bija viens no zemākajiem bezdarba rādītājiem Eiropā.
Bija !
Pēc “Eurostat” datiem šā gada otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, samazinājies par 17,3 procentiem (Latvijas Centrālās statistikas pārvalde iepriekš bija nosaukusi skaitli 18,7 ) ir otrais lielākais kritums starp ES valstīm.
Lielākais bijis Lietuvā – mīnus 20,4 procenti. Mūsu ziemeļu kaimiņiem mīnusi nedaudz mazāki – 16,1. Visā Savienībā ekonomika sarukusi par 4,9 procentiem. Dzirdēts, ka vietām lejupslīde sāk pāraugt augšupejā, bet tas Eiropas dižvalstīs.
Lūkojoties šajās statistikas skaitļu rindās, vājš mierinājums ir tas, ka pēc ANO datiem Latvija ierindota to valstu grupā, kurā tautas attīstības līmenis ir augsts.
Laikam lūkojušies Jūrmalas villu virzienā…
Valsts vadība grasās samazināt budžeta pīrāgu par pusmiljardu Un kā nu nē, ja ar valsts pārvaldes aparātā nodarbināto skaitu Latvija ir otrajā vietā Eiropā. Izrādās, ka ierēdņu ir daudz vairāk nekā mūsu sagrautā ekonomika spēj nest.
Vidējā darba alga pārvaldes aparātā 2009. gada pirmajos 8 mēnešos ir samazināta tikai par 6%. Reāla strādājošo skaita samazināšana ir notikusi tikai attiecībā uz skolotājiem un policistiem un stipri atpaliek no 6% līmeņa attiecībā uz kopējo nodarbināto skaitu.
Atgādinu, ka Izpildot SVF prasības, kas izklāstītas saskaņā ar saprātīgiem ekonomikas apsvērumiem, ierēdņu darba algas mums jāsamazina par 40% no esošā līmeņa. Toties samazinot valsts aparātā nodarbināto skaitu par 40%, budžetā rodas ekonomija 1350 miljonu latu apjomā.
Samazinot valsts aparāta skaitlisko sastāvu tikai par 20 %, 44 tūkstoši cilvēku papildinās bezdarbnieku rindas. Tomēr faktiski tie ir tikai cilvēki, kuru pakalpojumi sabiedrībai vairs nav vajadzīgi. Tieši tāpat kā tai vairs nav vajadzīgi vairāk kā 120 tūkstošu celtnieku, tirdzniecības darbinieku, autopārvadātāju pakalpojumi.
Ziņas par tirdzniecību, kas ir arī sliktas…
Kā ir mainījies uz veikalu mērojamā ceļa biežums un tajā atstātā naudas summa, katrs var spriest pēc personīgās pieredzes, bet visas Latvijas mērogā esam valsts, kuras mazumtirdzniecības apgrozījums krities visstraujāk no visām ES valstīm.
Šajā augustā pret pērno kritums veido vairāk nekā 30 procentu. Nākamais straujākais samazinājums augustā bija mūsu baltiešu draugiem: Igaunijā par 20,6 procentiem un Lietuvā par 20,3. Vidējais apgrozījuma kritums ES ir tikai 1,8 procenti.
Šā gada septembrī jaunu automašīnu reģistrācija Latvijā samazinājās par 80,4%, un tas ir straujākais kritums Eiropas Savienībā, teikts Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas jaunākajā ziņojumā. Statistika nav iepriecinoša, kā rudenīgi – ziemīgais laiciņš Tev apkārt.