Šodien, starptautiskā dejas diena, kas atzīmējama aprīlī

 

 

Starptautiskā dejas diena, aktuāla visiem kulturāliem cilvēkiem.

Kas ir deja?

Deja ir izziņas forma, kurā izmanto ritmiskas, strukturētas vai improvizētas ķermeņa kustības.

Vēl var piebilst, noteiktā laika un telpas rāmī mūzikas pavadījumā vai bez tā.

Starptautiskā dejas diena tiek atzīmēta kopš 1982. gada.

Pēc UNESCO Starptautiskās dejas padomes (International Dance Council – CID) iniciatīvas . Ik gadu visdažādāko žanru dejas mākslas pārstāvju piedāvā šajā dienā koncertus un priekšnesumus.

Nezinu, kā tas notiks Covid laikā. Aizdomas, ka viss tiks minimizēts līdz vārdam, nedrīkst.

Dejas diena un deja.

Deja ir universāla valoda. Tā ir atslēga, kas atver ikvienas durvis, ļaujot iepazīt citas valstis, citas tautas, cilvēkus un kultūras.

Deja veicina brīvību, izpratni, draudzību un toleranci. Deja ir vistiešākais un efektīvākais veids, kā iedzīvināt demokrātijas idejas sabiedrībā.

Dejas definīciju dažādību veidojuši sociālie, kultūras, estētiskie un morālie apstākļi un apsvērumi. Piemēram, deja var būt funkcionāla kustība, kā tautas deja vai etnogrāfiskā deja.

Deja ar virtuozu tehniku, kā – balets, sporta deja, modernā deja un show deja.  Stepa deja un disko deja, hiphops, breiks un citas.

Sportā par dejas disciplīnām uzskata mākslas vingrošanu, daiļslidošanu, līnijdejas, sinhrono peldēšanu, arī ratiņkrēslu dejas.

Medicīnā deju un kustību terapija tiek uzskatīta par mākslas terapijas veidu, kas izmanto deju un kustību, lai uzlabotu fizisko stāvokli. Bez šaubām emocionālo, kognitīvo un sociālo veselību.

dejas diena

Ar vārdu “deja” apzīmē arī konkrētas mūzikas formas vai žanrus.

Dejas vēsture.

Deja ir tikpat sena kā cilvēka prasme staigāt un skriet. Solis – dabīgs pārvietošanās veids, ir dejas sākuma pamatelements.

Deja veidojusies no daudzveidīgiem žestiem un kustībām. Pirmatnējie cilvēki dejojot imitēja dzīvnieku un putnu kustības, kā arī dabas spēku un varenību, vēju, sauli, ūdeni utt.

Mūsdienās dejas māksla kļuvusi arī par zinātniskās pētniecības nozari. Dejas mākslas un dejas pedagoģijas pētniecības kopainu veido dažādi pētnieciskās darbības virzieni.

To veicinājusi mākslas zinātnieku, vēsturnieku un filozofu lielā ieinteresētība dejas attīstības procesos. Pirmsākumi meklējami jau galvenokārt Platona un Aristoteļa darbos.

Dejosim, tas ir skaisti!

Labu Dienu!

 

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *